Quantcast
Channel: 7guru
Viewing all 2570 articles
Browse latest View live

Reklāmas aģentūra "Bounce" savam kolektīvam aicina pievienoties mārketinga speciālistu - projektu vadītāju


Vortāls "7guru.lv" aicina praksē žurnālistikas studentus un interesentus!

0
0

Piedāvājam:

  • iespēju pārbaudīt un pielietot savas zināšanas reālajā dzīvē;
  • gūt vērtīgu pieredzi aktīvajā žurnālistikā, ikdienā strādājot ar Latvijas reklāmas un sabiedrisko attiecību nozaru ietekmīgākajām aģentūrām un cilvēkiem;
  • atsaucīgu un zinošu kolektīvu modernā darba vidē Rīgas centrā.

Tev būs:

  • jāmeklē un jāapkopo vortāla tematikai atbilstoši, interesanti ziņu materiāli;
  • jāapmeklē preses konferences, jāveic telefonintervijas;
  • ar savu viedokli jāpiedalās redakcijas darbā.

Sagaidām:

  • interesi un entuziasmu par žurnālistiku kā jomu;
  • augstu atbildības sajūtu komplektā ar svaigām idejām;
  • veiklu valodas izjūtu, labas latviešu un angļu (vēlams – arī krievu) valodu zināšanas.

Pievienojies mums – nāc praksē uz "7guru.lv"! Sūti savu CV un paša rakstītu, līdz 2500 zīmēm garu ziņu par jebkuru Tevi interesējošu tematu uz davis@7guru.lv.

19. Starptautiskais reklāmas festivāls "Golden Drum"

0
0

2. - 5. oktobris
Slovēnija, Portoroža

Festivālā darbi tiks vērtēti divās grupās – Single Chanel (darbiem, kas ir realizēti vienā komunikāciju kanālā) un Multi Channel (kampaņām, kas realizētas vairākos komunikāciju kanālos). Single Chanel kategorijas ir Film, Press, Outdoor, Radio, Direct communication, Design of Brand & Corporate Identity, Digital, Mobile, New or innovative, savukārt Multi Channel kategorijas ir Integrated communication campaigns, Direct campaigns,  Digital campaigns,  Mobile campaigns, Events, Public relations,  Innovative campaigns. Katrā no 16 kategorijām lābākajiem trim darbiem tiks piešķirtas Grand Prix, kā arī "Golden Drum" un "Silver Drum" balvas.
 
Šogad festivālā pirmo reizi tiek ieviesta kategorija “Mobile”, kā arī tikt pasniegta komponista Džuzepes Tartini vārdā nosauktā specbalva, ko saņems labākā neatkarīgā reklāmas aģentūra.
 
Festivāla darbus vērtēs profesionāla starptautiska žūrija. Katrā no grupām darbus vērtēs 11 eksperti  - Single Chanel žūrijas priekšsēdētājs šogad ir Pawel Heinze no Varšavas "Leo Burnett", savukārt Multi Channel žūriju vadīs Michael Kutschinski no Vācijas "Ogilvy&Mather – OgilvyOne".
 
Arī šogad festivāla laikā liela uzmanība tiks veltīta ne tikai iesniegto darbu prezentācijai un vērtēšanai, bet arī dalībnieku izglītošanai. Tā līdzās tradicionālajai  "The Creative Acadamy" atsevišķajā blokā būs ekspertu prezentācijas ar nosaukumu “The New Agenda”. Tajā tiks apskatītas trīs tēmām: Co-working (new business models for agencies), 2nd screen (TV tablets and new content) un Gamification. Turklāt festivāla laikā  būs iespēja noklausītes gan žūrijas, gan 19 citu ekspertu lekcijas,  kā arī piedalīties radošajās meistardarbnīcās.

3 mācības par rozā

0
0

Gribu jums pastāstīt par diviem gadījumiem, kas ārvalstīs ir izraisījuši protestus un nodot izvērtēšanai vai pārdomām.

Pirmais ir par "BIC" izveidoto īpašo pildspalvu sievietēm. Rozā krāsā. Tirgū ir daudz preču, kuras to vai citu iemeslu dēļ tiek mārketētas sievietēm un vīriešiem atsevišķi. Nereti tas ir pamatoti, nereti – pamatoti ar iespēja nopelnīt (kāda ir atšķirība, neskaitot krāsu un cenu, sieviešu/vīriešu skuvekļiem un skūšanās putām, piemēram?), turklāt visbiežākā sieviešu preču atšķirība no vīriešu precēm slēpjas rozā krāsā. Jo sievietes jau nekad neizaug no rozā krāsas mīlēšanas un pat 45 gadu vecumā nespēj atteikties no "Hello Kitty" pidžamas, vai ne?



"Amazon" var izlasīt virkni (47 lapas, ja gribiet, lai esmu precīza) ārkārtīgi asprātīgu komentāru (vai drīzāk ņirgu) par šo preci, lūk, daži no tiem:

"Thank you, "Bic", for giving me and women everywhere the chance to finally express ourselves with a writing tool of our own! No longer will we be forced to use "men's pens" with their brute, phallic designs and clunky, fashion-less natures. These pens have been missing from our lives for FAR TOO LONG!”

"This pen was exactly what I needed to write out my recipe cards, shopping lists, and letters to Dear Prudence. Good heavens, it certainly has improved my life as a woman being able to write these things with a pen made just for me instead of one of those scary man pens!!”

"Oh look!!!! The same product as the "not woman's" for twice the price!! Just like their shavers!! I'm surprised it took so long.”

"Oh. My. God. I've been doing it all wrong. There was me thinking I didn't need to worry about whether my writing implement sufficiently reflected my gender. Thank you so much "Bic" for showing me the error of my ways. Perhaps "Bic" will also bring out a new range of pink (or purple) feminine spanners, screwdrivers, electric drills and angle grinders so that I can carry out my job as a bicycle mechanic without further embarrassing myself? Luckily my male colleagues have managed to keep their disapproval of my use of their masculine tools to themselves. I'm so ashamed. And re-educated as to my place in society. Thanks again "Bic"!”

Tagad par to, kāpēc šī ideja izsauc pretestību:

1)    sieviešu pildspalvas un vīriešu pildspalvas ir kas līdzīgs čigānu klasēm un "parasto” bērnu klasēm skolā. Nav nepieciešams veidot segregāciju pēc vienalga kādiem principiem tad, ja tas nav nepieciešams;

2)    produkts ir veidots ar pieņēmumu, ka sievietes mīl rozā, jo īpaši tīņa vecumā. Rozā krāsa savukārt tiek asociēta ar bērnišķību, rotaļīgumu, meitenīgumu. Akadēmiskajā vidē (reklāma filmēta skolā) nav vietas rozā krāsai, kas ļauj tālāk izdarīt secinājumu par to, ka meitenēm nav vietas akadēmiskajā vidē;

3)    reklāmā paustais meitenes pieņēmums, ka pildspalva ir vērtīgāka tādēļ, ka tā ir rozā, rada priekšstatu, ka tas ir veids, kā sievietes vērtē lietas – pēc to izskata, nevis substances. Tas ir kā mārketingā, kas tiek balstīts uzskatā, ka sievietes galvenais trumpis ir izskats (nevis personība, intelekts, zināšanas, darbaspējas).

Turklāt, situāciju nepadara vienkāršāku tas, ka "BIC" pārstāvji turpina mārketinga kampaņu bez izmaiņām un izvēlas slēpties aiz ‘mums ir svarīgs jebkura lietotāja viedoklis’, nevis komunicē par radušos situāciju.

Jautāsiet - kad ir nepieciešamas atsevišķas preces sievietēm un atsevišķas – vīriešiem? Pareizā atbilde - tikai tad, ja to nosaka anatomiskas atšķirības starp dzimumiem.

Vairāk par "BIC" rozā pildspalvām lasiet "Jezebel.com", "ABC news", "Huffington Post", "Forbes", "Washington Post".

Otrs piemērs ir senāks – tā ir Eiropas Komisijas kampaņa, kuras mērķis – pastāstīt, ka zinātne ir radīta meitenēm.

 

Kas vainas šim video, jautāsiet? Tās ir video parādītās stereotipizētās, klišejiskās dzimumu lomas – pavecāks vīrietis halātā sēž pie galda un ievērtē jaunas meitenes īsos svārkos un augstpapēžu kurpēs, kas ķiķinādamas lēkā apkārt. Sižeta centrā rozā krāsas, lūpukrāsas, saulesbrilles un ... rozā lūpukrāsas. Video stils ir infantili sievišķīgs.  

Mediji šo kampaņu nosauca par virālu fiasko. Lai gan iniciatīvai veltītā lapa neizraisa nekādas pretenzijas, lielākā problēma bija attiecīgais video (kurš vēlāk tika pārveidots). EK bija pat izveidojusi heštagu  #sciencegirlthing, kas ātri vien nokļuva "Twitter" zem "trending topics".

Neskaitot komentārus presē un sociālajos medijos, "Youtube" pārpludināja alternatīvās video versijas, tai skaitā no vairākām pasaules līmenī atzītām zinātniecēm. Kopumā šis video nevis veicināja jaunu sieviešu pievēršanos zinātnei, bet gan sadusmoja zinātnieces.

Vairāk par EK kampaņu: "Guardian", "Wired", "Telegraph", "Huffington Post".

Pasaule mainās un daudzi tirgus dalībnieki jau šodien izturas daudz uzmanīgāk pret atsevišķu preču sievietēm un vīriešiem radīšanu un tādā veidā izvairās no negācijām, kas var sekot (kā notika ar Lego jaunajiem dzimumu stereotipos balstītajiem klucīšiem).

No tā seko 3 mācības – pirmkārt, nevajag radīt preces īpaši sievietēm, ja tas nav absolūti nepieciešams. Otrkārt, ne viss, kas ir noformēts rozā, ir domāts sievietēm. Un, visbeidzot, – sievietes ne visai labi reaģē uz dzimumu stereotipiem, nespēlējieties ar tiem savās reklāmās.

10 profesijas ar noslieci uz aptaukošanos

0
0

Ārzemju darba un karjeras vortāls "CareerBuilder.com" veicis pētījumu vairāk nekā 5700 darbinieku vidū, un tā rezultātā sastādījis sarakstu ar desmit profesijām, kuru pārstāvji visvairāk pakļauti aptaukošanās riskam. "CV Market Latvia" savā pēdējā pētījumā par profesionālo izdegšanu saredz arī saistību starp to, kā dažādu nozaru speciālisti tiek galā ar darbā radušos stresu un svara pieaugumu.

Vai pēdējā laikā vērojams straujš svara pieaugums? Uzradusies tā saucamā "riepa", no kuras agrāk nav bijis ne vēsts? Tad papētiet zemāk uzskaitīto profesiju sarakstu, varbūt esat tajā minētās profesijas pārstāvis, līdz ar to, iespējams, svara pieaugums nav Jūsu, bet izvelētās profesijas vaina.

Ārzemju darba un karjeras vortāls "CareerBuilder.com" veicis pētījumu vairāk nekā 5700 darbinieku vidū, un tā rezultātā sastādījis sarakstu ar desmit profesijām, kuru pārstāvji visvairāk pakļauti aptaukošanās riskam:

1.    Ceļojumu pārdošanas aģents.
2.    Prokurors, tiesnesis.
3.    Sociālais darbinieks.
4.    Skolotājs.
5.    Mākslinieks, dizainers, arhitekts.
6.    Administratora palīgs, asistents.
7.    Ārsts.
8.    Sargājošo dienestu darbinieki (policists, ugunsdzēsējs u.tml.).
9.    Mārketinga, sabiedrisko attiecību speciālists.
10.  IT speciālisti.

Visas šīs profesijas apvieno sēdošs darba veids, ilgstoša strādāšana ar papīriem vai datoru, neregulāras ēdienreizes, kā arī diezgan augsts pastāvīga psiholoģiskā sasprindzinājuma līmenis.

Runājot par pēdējo iezīmi, tad "CV Market Latvia" pētījumā par profesionālo izdegšanu darba vietā dažādu nozaru speciālistiem tika uzdots arī jautājums par to, kā tie tiek galā ar darbā radušos stresu. Salīdzinot speciālistu atbildes ar augstāk minētajās 10 profesijās, redzams, ka izglītības, mārketinga, mediju un sabiedrisko attiecību speciālisti, pārdošanas speciālisti un veselības aizsardzības darbinieki stresa mazināšanai izvēlas kafijas vai tējas pauzi, ko labprāt bauda vientulībā, kā arī nav izslēgts, ka pie kafijas klāt tiek apēsts kāds saldums vai našķis. Administratori stresu mazina problēmas izrunājot ar kolēģiem, vadību, draugiem, paziņām. Savukārt tieslietu, drošības dienestu un IT speciālisti dod priekšroku fiziskām aktivitātēm spriedzes mazināšanai.

Kustība, vienmērīgi sabalansētas un veselīgas ēdienreizes, kā arī pietiekams ūdens patēriņš ir nepieciešams, lai nerastos liekais svars. Un it īpaši uzmanīgiem jābūt, sabalansējot darbu un atpūtu, ja esat desmit minēto profesiju vidū.

Kā satura publicēšanas regularitāte ietekmē pozīciju "Google"?

0
0

Sacensībā par augstākajām pozīcijām "Google" uzvarētājas būs dinamiskās lapas, kas regulāri publicē saturu - to "Google" pavēstīja jau 2011.gada nogalē. Negaidot tuvākus paskaidrojumus, šī gada laikā par šo apgalvojumu netīši pārliecinājāmies savā darbā.

Vienā no "Infinitum 8" izveidotajiem interneta resursiem bijām nolēmuši publicēt saturu ar regularitāti vidēji 1 raksts dienā un šādā režīmā kādu laiku strādājām, līdz notika kļūda satura plānošanā un pēc nedēļas sapratām, ka jau septiņas dienas saturs nav atjaunots. Vienlaicīgi novērojām, ka sākās apmeklētāju plūsmas lejupslīde. Pieļāvām domu, ka tā ir tikai sakritība. Pēc mēneša, kad apmeklētāju plūsma nostabilizējās, šoreiz jau apzināti atkārtojām jauna satura iztrūkumu nedēļas garumā, un apmeklējuma lejupslīde atkārtojās.

Attels

Mūsu pieredze liecina, ka "Google" piefiksē “sākumpunktu”, cik konkrētā vietne bieži publicē saturu, piemēram, reizi dienā, nedēļā, mēnesī vai citādi. Ja jaunais saturs tiek publicēts biežāk, tas pozīcijas neietekmē, taču, ja retāk, lapas pozīcijas "Google", visticamāk, tas drīzumā ietekmēs negatīvi. Mans ieteikums ir sākotnēji novērtēt, cik daudz jauna satura varēsiet regulāri izveidot, jo jauna satura publicēšanas regularitāte tiek novērtēta augstāk par publikāciju biežumu.

Atziņa: Jauna satura publicēšanas regularitāte tiek novērtēta augstāk par publikāciju biežumu. Piemēram, regulāri publicēt 1 publikāciju nedēļā ir labāk nekā vienā dienā nopublicēt 10 materiālus visa mēneša periodā.


2 piezīmes no Neila Frenča 'No logo' lekcijas

0
0

Pirms vienkārši izmest ārā to "Tallink" viesnīcas lapu uz kuras es šo to pierakstīju lekcijas laikā, padalīšos ar divām atziņām:

1.Cilvēkiem nepatīk, kad viņiem mēģina kaut ko pārdot - reklāmas uzdevums ir padarīt lietas pieejamas, sniegt informāciju, ka kaut kas tirgū eksistē. Radiet reklāmu un tēlu, kas cilvēkiem pašiem liek gribēt un meklēt jūsu produktu, pakalpojumu, jūs pašus...

2. Reklāmai ir jābūt interesantai arī bez logo. Līdzīgi kā ar pastkarti no ārzemēm - jūsu paraksts uz tās parasti nav tā jaukākā un interesantākā lieta. Pastkarte saņēmējam ir interesanta arī bez tā, jo, ja ne teksts, vismaz bildi būsiet izvēlējies atraktīvu. Tādēļ noņemiet savai reklāmai logo, paskatieties un padomājiet, vai tā jums joprojām patīk un šķiet gana saistoša?

Piemēri: http://www.neilfrench.com

 

Atskats uz "Mīlētāko zīmolu topa 2012" ceremoniju

0
0

Vēl pavisam nesen noslēdzās reklāmas aģentūras "DDB Latvija", pētījumu kompānijas "GfK Custom Research Baltic" un žurnāla "Kapitāls" veidotais 2012. gada "Mīlētāko zīmolu tops", kurā triumfēja un par Baltijas valstīs mīlētāko zīmolu tika atzīts interneta gigants "Google". Nu pasākuma organizatori radījuši video klipu, kas piedāvā atskatīties uz "Zīmolu topa 2012" svinīgās ceremonijas interesantākajiem mirkļiem.


"Zelta Zivtiņa" akcijā uzrunā jauniešus stopētājus

0
0

Vasara ir laiks, kad arvien vairāk jauniešu izvēlas sasniegt savu galamērķi stopējot. Turklāt, festivālu laikā stopēšana ir daļa no festivāla piedzīvojuma, tāpēc "Zelta Zivtiņa", rūpējoties par jauniešu komfortu un drošību, lielceļa malā izveidoja Stopētāju informācijas centru. To radīja BTL aģentūra "ABNORMAL", ciešā sadarbībā ar  mediju aģentūru Inspired un radošo aģentūru "MOOZ!".

"Zelta Zivtiņas" mērķis pozicionēt sevi kā sociāli atbildīgu zīmolu

Stopēšana kā pārvietošanās veids, bieži vien tiek pretrunīgi vērtēta no jauniešu vecāku puses, tāpēc "Zelta Zivtiņa" vēlējās būt "uz ceļa" kopā ar jauniešiem, sakot, ka viss īstenībā ir pareizi, galvenais - stopējiet atbildīgi un droši! "Zelta Zivtiņai" izdevās pozicionēt sevi kā sociāli atbildīgu un draudzīgu zīmolu.

Centrs darbojās Juglā un pie festivālu norises vietām, piedāvājot svarīgāko stopētāju atribūtiku: planšetes, uz kurām uzrakstīt galamērķi, atstarotājus, lietusmēteļus, konfektes un uzlīmes, ar kurām pateikties šoferīšiem, ceļu kartes, laika prognozi, kā arī bukletu, kur sīki izskaidroti nerakstītie stopēšanas likumi un drošas stopēšanas priekšnosacījumi.

Stopētāju informācijas centra idejas autors Raimonds Platacis stāsta: "Gribējām būt lietderīgi, būt klāt īstajā laikā un īstajā vietā, vienlaikus radot pārsteiguma sajūtu. Īpaši labi tas izdevās pēc "Fonofest”, kad jaunieši aizpampušām acīm, dubļainām kājām, izmirkuši devās lielceļa virzienā, lai stopētu automašīnas nokļūšanai mājās, bet te priekšā – Voilà!  Stopētāju informācijas centrs! Tajā brīdī viņu satraukumu par apmākušos laiku nomainīja krietni patīkamāka neziņa - kādas krāsas lietusmēteli izvēlēties. Kopumā šī aktivitāte izpelnījās lielu atsaucību stopētāju vidū, un pat vēl tagad uz ceļiem var redzēt jauniešus, stāvam ar "Zelta Zivtiņas" planšetēm rokās."

Akcijas rezultātā gūst pozitīvas atsauksmes jauniešu auditorijā

Akcijas laikā kopumā tika "apkalpoti" ap 300 stopētājiem. Pārsvarā tie bija latvieši, vecumā no 16 - 25 gadiem. Akcijas laikā, ceļa malā novietotā telts, kalpoja arī kā lielsks nestandarta vides reklāmas objekts, kas piesaistīja garāmbraucošo uzmanību. Informācijas centrā strādājošie "promo" cilvēki izpelnījās pateicības vārdus, daudz pozitīvu atsauksmju par akciju varēja lasīt arī sociālajos medijos.

Ar projektu "Liec upē akmeni" glābj Latvijas upes

0
0

Vai zināji, ka ieliekot akmeņus seklā upē var veicināt to straujteci un tā tiek pasargāta no aizaugšanas? Tik vienkārša, bet vienlaikus zinātniski pārbaudīta ideja radās vides zinātniekam un hidrologam Andrim Urtānam, kas kopā ar "MANGAĻI dabas fondu" un sabiedrisko attiecību aģentūru "Repute" īsteno projektu "Liec upē akmeni".

A.Urtānam izdevies pierādīt, ka mazo upju un strautiņu tīrību un zemūdens dzīvnieku un augu valsts bioloģisko daudzveidību var nodrošināt, izvietojot noteiktā kārtībā akmeņus upēs, tādā veidā radot straujteces, kas veicina papildus skābekli un palielina upju pašattīrīšanās spējas. Tas ir arī mehānisms, kā cilvēks, uzlabojot upju dabiskās funkcijas, spēj palīdzēt upēm pašattīrīties, saglabāt to dzidrumu un nodrošināt tajās lielāku bioloģisko daudzveidību. Pasaulē šī stratēģija jau atzīta par izcilu inovāciju projektu.

Ģeniālā ideja ir tik vienkārša, ka to var realizēt ikviens savā piemājas upītē un strautā vai rīkot pašvaldības līmenī, tikai jāapgūst metode un jāsarīko jautra talka.

To apgūšanai "MANGAĻI dabas fonds" rīkoja vairākus pasākumus dažādos reģionos, apmācot arvien jaunus vēstnešus, kas tālāk metodi izmanto pašu spēkiem un nodod citiem. Jāmin, ka šis projekts ļoti ieinteresēja tieši pašvaldības.

Pirmais akmeņu likšanas pasākums norisinājās netālu no Rīgas Ķivuļurgā. Klātesot vides aktīvistiem, ministriju un valsts institūciju pārstāvjiem, skolēniem un citiem, upes straujteces palielināšanai ar vajadzīgo precizitāti un kopā ar A.Urtānu tika ielikti vairāk nekā 100 vidēji lieli akmeņi.

Projekts kopumā guva plašu mediju atsaucību TV, radio, nacionālajā un reģionālajā presē un kalpoja par paraugstundu, kā ar vienkāršu ideju, bez speciālas tehnikas var palīdzēt dabai.

Nākamais pasākums notika Jelgavas novadā Vircavas upē 100 metru posmā, kurā A.Urtāna vadībā aktīvi piedalījās un metodi apguva dažādu apkārtējo novadu pārstāvji, vides aktīvisti un iedzīvotāji, kas tālāk jau pašu spēkiem veica citu upju attīrīšanu, piemēram, Svētes upē.

Kopumā Latvijas teritorijā ir vairāk nekā 12 000 upes un strauti. Ne visas upes ir jāattīra, tādēļ vides eksperti arī izveidojuši Latvijas upju tīrības karti. Latvijas upju tīrības kartē ir septiņas saprobitātes jeb dzidruma pakāpes, kas iedala upes un to posmus attiecīgi pēc novērtētās tīrības pakāpes. Izrādās visdzidrākās upes ir Madonas, Pļaviņu un Alūksnes pusēs ir Akaviņa (Alūksne), Arona (Madona), kā arī Savīte (Pļaviņas). Turpretim visvairāk būtu nepieciešams uzlabot upju tīrības pakāpi un veidot to straujteces tieši Rēzeknes, Balvu un Viļakas reģionos – atsevišķos Rēzeknes, Balupes un Kiras upju posmos. 

Mums kopā ir vēl daudz, ko darīt upju tīrībai!

Vai zīmoli ir jaunie valsts simboli?

0
0

Trauksmainā gaisotnē pagājušas pēdējās nedēļās Ķīnā – pasaules apdzīvotākās valsts pilsētu ielās pulcējušies tūkstošiem cilvēku, protestējot pret Japānas rīcību abām lielvalstīm jūtīgā politiskā jautājumā. Rietumu presē nereti atzīmēts, ka protestētāji savas dusmas izvēlējušies  izgāzt, dedzinot un postot Japānā ražotu zīmolu preces – „Toyota”, „Canon”, „Panasonic”… Vai tas nozīmē, ka aizvien biežāk tiek likta vienādības zīme starp valstīm un zīmoliem, kuri tās pārstāv? Vai valstij būtu jāapsver, kā tās rīcība ietekmēs tās uzņēmumu likteņus ārzemēs? Vai dzīvojam laikos, kuros ietekmīgs zīmols ir kļuvis par ne mazāk nozīmīgu simbolu kā valsts karogs?

Degošie zīmoli

Pirms diviem gadiem ķīniete Šerija Vanga iegādājās automašīnu „Toyota Camry”, lai vieglāk nokļūtu savā darba vietā (viņa strādā par pētnieci Ksjaņas pilsētā).

Tomēr pēdējā laikā viņa uz darbu atkal brauc ar autobusu.

„Baidos, ka mana mašīna vai es kļūšu par protestētāju mērķi,” teic Š. Vanga. „Es tikai ceru, ka dzīve atkal kļūs normāla cik ātri vien iespējams.”

Š.Vangas situācija ilustrē tikai vienu no neskaitāmajiem gadījumiem, ar kādiem pēdējās dienās saskārušies tūkstošiem ķīniešu. Viņi no saviem līdzgaitniekiem neatšķiras ar neko citu kā vien ar to, ka brauc ar „Toyota”, „Nissan”, „Honda” – Japānā ražotām automašīnām.

Aizvadītajās nedēļās visās Ķīnas lielākajās pilsētās ielās devušies protestētāji, kuri iebilduši pret Japānas teritoriālajām ambīcijām attiecībā uz Senkaku salām – neapdzīvotām teritorijām Austrumķīnas jūrā, kuras par savu sastāvdaļu uzskata kā Japāna, tā Ķīna. 11. septembrī Japāna 3 no salām iegādājās no privāta īpašnieka, tādejādi nostiprinot pilnīgu kontroli pār strīdus reģionu.

Protesti nereti izvērtušies visai vardarbīgi. Uzbrukumus piedzīvojuši vairāki Japānas konsulāti, policijai bieži vien nākoties pielietot asaru gāzi, lai satrakojušos pūļus savaldītu.

Vairāki apskatnieki, piemēram, „The Economist” un „AdAge”, izcēluši faktu, ka īpašā nežēlastībā kritušas dažādas Japānā ražotas preces. Ielās demolētas un dedzinātas „Honda”, „Nissan” un citas Japānā ražotu marku automašīnas.

Cingdao pilsētā aizdedzinātas „Panasonic” un „Toyota” fabrikas, citviet ar akmeņiem apmētāta „Canon” ražotne – tas noticis, neskatoties uz to, ka gandrīz visi rūpnīcu darbinieki ir vietējie ķīnieši. 

Speciālisti atzīmē, ka blakus drošības problēmu apspriešanai un divu lielvaru savstarpējo attiecību skaidrošanai, priekšplānā gluži negaidot izvirzījies vēl kāds jautājums – vai uzņēmumi un zīmoli ir atbildīgi par valsti, kuru tie pārstāv? Vai tiem būtu jācieš, ja valsts iekūlusies nepatikšanās? Un, vai raugoties pasaules kartē, mēs esam sākuši saskatīt dažādus zīmolus?

Jāaizstāv, bet ne jāuzņemas atbildība

„Dažkārt cilvēku sašutums par kādu iekšēju, sociālu problēmu var tikt vērsts visdažādākajos virzienos. Tai brīdī nav svarīgi, vai tie ir japāņi, krievi, ķīnieši vai latvieši,” teic Latvijas universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) profesore Žaneta Ozoliņa.

Viņa norāda, ka valstij jācenšas ar savām darbībām nekaitēt to pārstāvošajiem zīmoliem, tomēr tā par tiem nevar uzņemties atbildību.

„Ja runājam par demokrātiskām valstīm, tad to vadītāji valsts ārpolitikas prioritātes un ilgtermiņa mērķus parasti cenšas sabalansēt ar uzņēmēju interesēm, jo viena no ārpolitikas prioritātēm ir tieši uzņēmējdarbības veicināšana,” skaidro Ž. Ozoliņa, norādot – ir svarīgi atrast balansu starp valsts un tās uzņēmumu interesēm.

„Taču, ja, piemēram, uzņēmums nolemj uzsākt biznesu valstī, kas ir tā pārstāvētajai valstij nedraudzīga, tad šādā gadījumā valdībai nav obligāta pienākuma šo uzņēmumu aizsargāt.

Brīvā tirgus apstākļos risks par to, kādos tirgos veikt investīcijas, ir jāuzņemas pašiem uzņēmumiem,” skaidro Ž. Ozoliņa.

„Ārpolitika un ekonomika ir divas atsevišķas, patstāvīgas nozares, katra ar savām likumsakarībām. Tām ir ļoti cieši jāsadarbojas un jāaizstāv vienai otras intereses, bet starp tām nevar likt vienādības zīmi,” teic LU profesore.

Sakām – Somija, domājam - „Nokia”?

 „No pieredzes, kas veidojusies daudzu gadu garumā, popularizējot valsti ārzemju auditorijām dažādos projektos, jāsecina, ka tieši labākie piemēri ir tie, kas vislabāk ziņu ārzemju auditorijai,” teic Ansis Egle, reklāmas aģentūras „Leo Burnett Riga” vadītājs un viens no Latvijas oficiālās „Facebook” lappuses „If you like Latvia, Latvia likes you” autoriem.

Viņš ir pārliecināts – komunicējot ar pārējo pasauli, valsti pārstāvošo uzņēmumu un zīmolu nozīme ir ārkārtīgi liela. „Atpazīstamība noteikti nāk par labu gan zīmolam, gan valstij. To esmu piedzīvojis daudzkārt pasaulē, kur valstis izmanto savus atpazīstamākos zīmolus, lai popularizētu konkurētspēju un investīciju vidi,” teic A. Egle, gan piebilstot – Latvijai vēl ejams tāls ceļš, lai šai ziņā par Latviju varētu runāt kā par veiksmes stāstu. „Nišas biznesos mēs esam izcili, taču caur to būs grūti iegūt plašāku skanējumu zīmoliem un arī atpazīstamībai tādā mērā, kā mēs to vēlētos.

Vēl nav panākts tas līmenis, lai, jebkurā pasaules malā pasakot vārdu „Latvija”, cilvēki zinātu, ka mēs ražojam „Primex” betonu, „Madara” kosmētiku vai „JZ” mikrofonus.”

Un tomēr – vai tas nozīmē, ka dažus uzņēmumus var uzskatīt par pilntiesīgiem valstu simboliem? Vai Ķīnas notikumi norāda, ka tos var pielīdzināt valsts oficiālajiem simboliem?

„Pielīdzināt var, taču es īsti negribētu pielīdzināt zīmolus valsts oficiālajiem simboliem dažādu iemeslu dēļ. Runājot konkrēti par Latviju, mūsu īsajā vēsturē pielīdzināt valsti uzņēmumam vai tā vadīšanai neskaitās labais tonis. Un pēc būtības šīs divas institūcijas nav iespējams vienādi salīdzināt,” teic A. Egle.

Līdzīgās domās ir Ž. Ozoliņa. Viņa teic, ka neliktu uz tiem pašiem svaru kausiem valsts karogu, himnu un zīmolus, kuri no šīs valsts nāk.

„Cita lieta, ka uzņēmums un zīmols ir patiešām ļoti spēcīgs valsts atpazīšanas elements – tas tā nenoliedzami ir,” teic Ž. Ozoliņa. „Cilvēku kontaktu un arī ekonomiskajā līmenī zīmoliem ir ļoti liela nozīme – tos redzam it visur. Šai ziņā zīmols patiešām var kļūt gan par valsts lepnuma iemeslu, gan, krīzes situācijā – par uzbrukuma mērķi,” teic LU profesore.

„Tomēr es neieteiktu valstīm pārāk paļauties uz tās zīmoliem sava starptautiskā tēla veidošanā,” turpina Ž. Ozoliņa. „Vienā brīdī zīmols var būt viens no valsts pozitīva tēla veidošanas palīgelementiem, bet pēc neilga brīža kādas neveiksmes vai netālredzīgas plānošanas rezultātā tas var kļūt par valsti gremdējošu faktoru,” teic politoloģe, norādot – „Nokia” desmitiem gadu bija Somijas veiksmes stāsts, tomēr tagad situācija ir gluži pretēji.

„Valstij var izrādīties bīstami kļūt pārāk piesaistītai zīmolam, kļūt no tā atkarīgai. Zīmols var veicināt labvēlīgu gaisotni starp valstīm, bet uzskatīt, ka tas var mainīt politiku – šāds secinājums būtu vieglprātīgs. Pārāk liela paļaušanās uz zīmoliem var izrādīties kļūda,” rezumē Ž. Ozoliņa.

Ziņas sabiedriskajā televīzijā: paaudžu un etnisko grupu mediju izvēles Latvijā

0
0

Pētījums: Lai arī etnisko mazākumgrupu auditorijas galvenokārt pulcējas ap krievu valodas TV kanāliem, tostarp tādiem, kas piegādā ziņu plūsmu no Krievijas, tas nav pierādījums nelatviešu intereses trūkumam par Latvijas dzīvi.

Izmantojot regulāro televīzijas auditoriju mērījumu datus, Latvijas iedzīvotāju aptauju un fokusgrupas diskusijas, šī pētījuma mērķis ir noskaidrot ziņu mediju lietošanas paradumus Latvijas iedzīvotāju vidū, īpašu uzmanību pievēršot ziņu mediju preferencēm dažādās mediju lietotāju paaudzēs un etniskajās (lingvistiskajās) grupās. Pētījuma fokuss ir televīzijas ziņu raidījumu lietošana ar īpašu interesi par sabiedriskās televīzijas ziņu konkurētspēju cīņā par auditoriju uzmanību.

Pētījumu rosināja pēdējo gadu plaša un strauja auditoriju novēršanās no daudzus gadus populārākā TV ziņu raidījuma Latvijā – LTV tradīcijām bagātās ziņu pārraides Panorāma. Šodien uzticīgas Panorāmai galvenokārt ir tikai gados vecākās latviešu paaudzes, kas ir arī LTV 1.programmas pamata auditorijas. Pārējās latviešu paaudzes dod priekšroku ziņām komerckanālos, kur līderis ir TV3 – lielākās vakara TV ziņu auditorijas pulcējas ap šo kanālu. Ziņas sabiedriskajā televīzijā skatās mazāk un tām arī uzticas mazāk. Etnisko mazākumgrupu auditorijās galvenais ziņnesis televīzijā ir PBK, tas šajās auditorijās tiek uzskatīts arī par objektīvāko un politiski neitrālāko ziņnesi.

Šodienas piesātinātais ziņu mediju piedāvājums – plaša ziņu avotu izvēle dažādās mediju platformās – ir mainījis arī auditoriju uzvedību, tostarp tas ir atstājis nospiedumus uz sabiedriskās TV ziņu lietošanas paradumiem.Auditoriju acīs sabiedriskās televīzijas ziņu tonis ir konservatīvs un oficiāls, kas konfliktē ar auditorijās valošajiem noskaņojumiem un gaidām – tā ir vēlme aizbēgt no ikdienas grūtībām izklaidējošā TV piedāvājumā, zema interese par valsts politisko dzīvi un neuzticēšanās politiskajai elitei.

Auditorijās dominē uzskats, ka LTV ir valsts televīzija, kura nodrošina komunikāciju starp varas pārstāvjiem un iedzīvotājiem, un novēršanās no LTV vienlaikus ir protests pret politiskās elites dienaskārtības dominēšanu ziņu saturā.


Lai arī etnisko mazākumgrupu auditorijas galvenokārt pulcējas ap krievu valodas TV kanāliem, tostarp tādiem, kas piegādā ziņu plūsmu no Krievijas, tas nav pierādījums nelatviešu intereses trūkumam par Latvijas dzīvi. Citu tautību auditorijas tāpat kā latviešus interesē nacionālās ziņas, tomēr citu tautību respondenti aptaujā sliktāk novērtēja savu informētību par šiem tematiem. Īpaši gados jaunie nelatvieši uzsver, ka jūtas piederīgi Latvijai un viņus ļoti maz interesē notikumi Krievijā, viņi ir arī kritiski par dzīvi Krievijā un tās reprezentācijām ziņās Krievijas TV kanālos. Lielāka interese par ziņām no Krievijas ir vecākajās mazākumtautību paaudzēs, šajās auditorijās arī vismazāk skatās ziņas latviešu valodā.

Par spīti pieaugošai online ziņu popularitātei pēdējos gados (strauji krītošās dienas preses auditorijas pārceļas uz interneta ziņu platformām) Latvijas iedzīvotāju nozīmīgākais ziņu avots joprojām ir televīzija. Atšķirībā no interneta, televīzija ir ziņu avots, ko izmanto visas paaudzes, arī jauni cilvēki, tomēr pretēji vecākajām paaudzēm to dara neregulāri, epizodiski. Lai arī jauniešu ziņu mediju lietošanas paradumiem nav raksturīga vakara TV ziņu skatīšanās tradīcija, tomēr jauni cilvēki veido savus ziņu rituālus – daudziem tāda ir interneta ziņu virsrakstu caurskatīšana, sākot dienu.

Pētījumā arī konstatēts, ka jaunu cilvēku paļaušanās uz internetu kā galveno ziņu avotu nav radījusi intereses trūkumu par politiku šajās vecuma grupās – interese un informētība par politikas ziņām šajās auditorijās nav nedz nozīmīgi lielāka, nedz mazāka kā citās paaudzēs, izņemot vecākās mediju lietotāju paaudzes.

Viss pētījums: Ziņas sabiedriskajā televīzijā: paaudžu un etnisko (lingvistisko) grupu ziņu mediju izvēles Latvijā

Raksts sākotnēji publicēts portālā politika.lv

Rožukalne: Mediju auditorija nav uzticīga zīmoliem

0
0

Mediju auditorija nav uzticīga zīmoliem, Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) gada konferencē uzsvēra mediju eksperte Anda Rožukalne.

Anda Rožukalne norādīja, ka tas ir tāpēc, ka cilvēki aktīvi lieto daudzus medijus, jo informācijas ir tik daudz, ka zīmols, kas to sniedz, ir mazāk svarīgs. Tāpat viņa norādīja, ka mediju auditorija interesē aktualitātes, praktiskas lietas un izklaide. "Cilvēki medijos meklē kvalitatīvu saturu un, ja to neatrod, tad iet prom no medijiem," sacīja mediju eksperte.

Runājot par mediju kvalitāti, A. Rožukalne uzsvēra, ka intervijas par maksu grauj ne tikai mediju, bet arī reklāmas un sabiedrisko attiecību biznesu. Šādiem medijiem vajadzētu pazust no mediju tirgus.

Tāpat viņa uzsvēra, ka ir jāmeklē kopīgs risinājums gan medijiem, gan reklāmas aģentūrām, lai mediju saturs būtu kvalitatīvs, lai tas nebūtu par maksu.

Savukārt LRA gada konferences dalībnieki mediju ekspertei norādīja, ka mediju ieņēmumi ir tieši saistīti ar reklāmas ieņēmumiem un ka kvalitatīva žurnālistika nav iespējama bez finanšu resursiem. Un, iespējams, Latvijai, lai nodrošinātu kvalitatīvu mediju saturu, vajadzētu meklēt kādu īpašu modeli sadarbībai starp medijiem un reklāmas aģentūrām.

Tāpat konferencē tika uzsvērts, ka mediju saturs ir svarīgs arī tāpēc, lai tiem cilvēki uzticētos, jo nav jēgas likt reklāmu medijos, kuriem neviens neuzticas.

Kā ziņots, šodien notiek Latvijas Reklāmas asociācijas gada konference. Asociācijas gada konference sniedz kopsavilkumu par industrijas pieredzi pēdējā gada laikā, ļauj izvērtēt aktualitātes un dalīties būtiskos atklājumos, kā arī piedāvā iespēju jautāt un saņemt profesionālus viedokļus un novērtējumu.

LRA darbojas kopš 1994.gada un apvieno Latvijas lielākās reklāmas, mediju aģentūras, medijus, lielākos reklāmdevējus.

"Google Engage aģentūrām" - tagad arī Latvijā

0
0

Interneta milzis "Google" nācis klajā ar paziņojumu, ka Latvijas aģentūrām piedāvā pakalpojumu "Google Engage Aģentūrām", kurš palīdzēšot optimizēt to biznesa rezultātus. Par to pavēstīts oficiālajā „Google AdWords” emuārā latviski.

"Mēs esam konstatējuši, ka daudzi uzņēmumi izmanto ārējo konsultantu (freelancer) un aģentūru pakalpojumus, lai izveidotu un pārvaldītu sava uzņēmuma darbību tiešsaistē, kā arī lai saņemtu palīdzību tiešsaistes mārketinga jomā," teikts šodien publicētajā emuāra ierakstā. "Lai atvieglotu šo aģentūru darbu, mēs esam laiduši klajā jaunu mācību un motivēšanas programmu ar nosaukumu Google Engage aģentūrām."

"Google Engage aģentūrām" pakalpojumos tiks ietvertas apmācības, iniciatīvas jeb iespējas iegūt "AdWords" kodus, pārdošanas un mārketinga rīki, kā arī "Google" sertifikācijas atbalsts, kas palīdzēšot iegūt kvalificēta partnera statusu un ļaus demonstrēt savu "Google" reklamēšanās pieredzi potenciālajiem klientiem.

Dalība programmā ir bez maksas. Vien jāņem vērā, ka visi pieteikumi tiks individuāli izskatīti. Reģistrēties programmai iespējams tās oficiālajā mājas lapā https://www.engageforagencies.com/lv/

Izvēlēts Soču Olimpiādes sauklis

0
0

Soču 2014. gada Ziemas Olimpisko spēļu (OS) organizatoriskās komitejas prezidents Dmitrijs Čerņišenko šonedēļ publiskojis gaidāmās Olimpiādes saukli: "Karstas. Ziemas. Tavas" ("Жаркие. Зимние. Твои").

Angļu valodā sauklis tiks atainots kā "Hot. Cool. Yours." Pēc paša D. Čerņišenko vārdiem, šī frāze "ļauj trīs vārdos atainot visu Krievijas daudzveidību un būtību". Vārds "karsti" vienlaicīgus attiecoties gan uz spēļu atrašanās vietu - Krievijas dienvidos esošo Soču pilsētu - gan "sportisko kaislību uzplaiksnījumu". Vārds "ziemas" nozīmējot gada laiku, kurā notiek spēles, bet vienlaikus arī asociācijas, kas ārzemniekiem rodoties, kad viņu iedomājoties par Krieviju. Vārds "tavas" simbolizējot to, ka gaidāmas spēles būšot "olimpiāde ikvienam".

Tāpat vienlaikus ar saukļa publiskošanu OS organizatoriskā komiteja stādīja priekšā 22 piktogrammas jeb simbolus, katra no kurām simbolizējot sporta veidu, kurā norisināsies sacensības. Simboli veidoti tai pašā stilā kā spēļu logotips. Tās izmantos OS objektos, kā arī uz biļetēm, sacensību kalendāros un oficiālajos "Soči 2014" reklāmas produktos.

Olimpiāde Sočos norisināsies no 2014. gada 7. līdz 23. februārim. Biļešu pārdošana sāksies gadu pirms spēļu sākuma, tam vienlaicīgi notiekot visā pasaulē. 25. septembrī "Soči 2014" organizatoriskā komiteja ar pasākumiem 17 Krievijas pilsētās atzīmēja to, ka līdz spēļu sākumam palikušas 500 dienas.


Augustā medijos novērots reklāmas pieaugums

0
0

Šā gada augustā salīdzinājumā ar 2011.gadu reklāmas apjoms pieaudzis žurnālos, radio un televīzijā (TV), liecina pētījumu aģentūras "TNS" Reklāmu reģistra dati.

Savukārt avīzēs un vidē bijis novērojams reklāmas apjoma samazinājums. Kā biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja pētījumu aģentūras mārketinga vadītāja Laura Vendele, par to liecina dati, kas iegūti, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm.

"TNS" Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norādīja, ka žurnālos, TV un radio jau ilgstoši turpinās reklāmas apjoma pieaugums, bet negaidīti strauju kritumu jau otro mēnesi pēc kārtas piedzīvo avīzes.

"Paredzams, ka turpmāk vajadzētu mazināties gan pieauguma, gan krituma apmēriem, stabilizējoties reklāmas apjomam presē un lielākajai reklāmas apjomu pārdalīšanai notiekot starp TV un interneta medijiem," prognozēja O. Rumpēters.

"TNS" pētījuma dati liecina, ka televīzijā kopā 2012 gada augustā noraidītas 45 896 minūtes reklāmas, kas nozīmē, ka šogad salīdzinātajos kanālos noraidīts par 8% vairāk reklāmu nekā 2011.gada augustā.

Augustā televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija "Procter&Gamble", "Tele2", "Reckitt Benckiser", "Henkel" un "Kraft Foods".

Saskaņā ar "TNS" datiem reklāmas apjoms žurnālos 2012.gada augustā, salīdzinot ar šo periodu 2011.gadā vienādā mediju izlasē, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros ir palielinājies par 29%, sasniedzot 456 222 kvadrātcentimetrus.

Lielākie reklāmdevēji žurnālos pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros augustā bija "L'Oreal", "Elkor", "Kruzas NCD", "Spice" un "Tallink".

"TNS" Reklāmu reģistra dati liecina, ka reklāmas apjoms avīzēs 2012.gada augustā sasniedza 365 203 kvadrātcentimetrus un, salīdzinot ar šo periodu 2011.gadā, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros tajos pašos medijos avīžu reklāmu apjoms ir samazinājies par 16%.

Lielākie reklāmdevēji avīzēs pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros augustā bija "Latvijas dzelzceļš", "Norma-A", "Prisma Peremarket", "Citadele banka" un "BDG".

Tāpat "TNS" pētījums liecina, ka radio reklāmas apjoms 2012.gada augustā bija 22 524 minūtes, kas nozīmē, ka, salīdzinot tos pašus medijus ar 2011.gada augustu, raidīts par 22% vairāk reklāmas.

Augustā lielākie reklāmdevēji radio pēc reklāmas apjoma minūtēs bija "Maxima", "Tele 2", "BDG", "Elkor", un "Smscredit.lv".

Savukārt vidē šī gada augustā bija izvietots 561 098 kvadrātmetri reklāmas, kas nozīmē, ka šogad, salīdzinot tos pašus medijus, vides reklāmu kopējā platība ir par 4% mazāka nekā 2011.gada augustā.

Augustā vidē lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma kvadrātmetros bija "Ziedot", "Linstow", "Rīgas piena kombināts", "Lattelecom", un "LMT".

L. Vendele uzsvēra, ka salīdzinājumos ņemti vērā tikai to mediju dati, kas fiksēti abos salīdzinātajos periodos un kopējā reklāmas apjomā netiek ieskaitīti reklāmas gadījumi, kuros reklāmdevējs ir medijs.

Rīkos diskusiju par ziņu nākotni sabiedriskajā medijā

0
0

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šodien ievada publisko diskusiju ciklu "Sabiedrisko mediju nākotne" ar diskusiju par ziņu nākotni sabiedriskajā medijā

Diskusija notiks no plkst.14 līdz 17 Rīgas ekonomikas augstskolā, Strēlnieku ielā 4a, informē NEPLP.

Diskusiju cikls tiek rīkots sadarbībā ar Rīgas ekonomikas augstskolu, Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un "Sorosa fondu - Latvija", teikts paziņojumā medijiem.

Šodienas diskusiju atklās mediju pētnieks Jānis Juzefovičs, kurš ziņos par savu jaunāko publikāciju, kas tapusi, padziļināti pētot ziņu mediju lietojumu Latvijas iedzīvotāju vidū, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas Televīzijas radīto ziņu skatīšanās paradumiem.

Savukārt NEPLP pārstāve Zane Čulkstēna informēs par progresu jaunveidojamā sabiedriskā medija ilgtermiņa stratēģijas un rīcības plāna izstrādes gaitā.

Ziņojumiem sekos uzaicināto mediju profesionāļu darbs diskusiju grupās, kuru uzdevums būs pārrunāt virkni jautājumu, kas saistīti ar ziņu radīšanu jaunajā sabiedriskajā medijā. Diskusiju noslēgumā grupas nāks klajā ar saviem priekšlikumiem, informē NEPLP.

Londonā atvērts tvītšops

0
0

Uzkodu ražotājs "Special K" Londonā atvēris "Tweet shop" jeb tvītu veikalu. Tas piedāvā saņemt bezmaksas zemu kaloriju saldumus apmaiņā pret tvītiem, kuros pieminēts veikala nosaukums.

Veikals "Tweet shop", kurš apspēlē klasisko britu saldumu veikalu nosaukumu "sweet shop", piedāvā apmaiņā pret tvītiem, kuros lietota mirkļbirka #tweetshop, iegūt kasti jauno "Cracker Crisps" cepumu.

Speciālisti norāda, ka jaunais veikals, ir vēl nebijis, digitāls pavērsiens eksperimentālajā mārketingā un klientu "samplēšanā", piešķirot frāzei "Tu esi tas, ko tu tvītu" pilnīgi jaunu nozīmi.

"Special K" mārketinga un reklāmas speciālisti seko līdzi ienākošajiem tvītiem, kuros lietota mirkļbirka #tweetshop, uz LCD platekrāna - līdz ko tiek saņemts jauns tvīts, tiek iepakota arī jauna cepumu paka. Pirms veikala apmeklētājs to var saņemt, veikala darbinieki pārbauda, vai tvīts patiešām ir veikts. Jaunā iespēja lietot tvītus kā valūtu un uzkodas jau radījis īstu mikroblogošanas tīkla sprādzienu, piesaistot milzīgu uzmanību.

Tvītu veikals atrodas Londonā, Soho kvartālā, un ir atvērts no 09.00 līdz 17.00.

Brīdina Krievijas TV par politisko reklāmu Baltijā

0
0

Lielbritānijas mediju regulators "Ofcom" izteicis brīdinājumu Lielbritānijā licencētajiem Krievijas telekanāliem "REN TV Baltic" un "Mir Baltic" par reklāmu pārraidīšanu, mudinot Latvijas vēlētājus parakstīties par oficiālās valodas statusu piešķiršanu krievu valodai.

Telekanālu "REN TV Baltic" un "Mir Baltic" apraides tiesības Lielbritānijā piešķirtas uzņēmumam "Baltic Media Alliance Limited" (BMA).

Latvijas Centrālā Vēlēšanu komisija (CVK) vērsās "Ofcom" par šajos telekanālos 2011.gada novembrī demonstrētu reklāmu, kurā skatītāji aicināti piedalīties parakstu vākšanas kampaņā par referenduma ierosināšanu oficiālās valodas statusa piešķiršanai krievu valodai Latvijā.

Videoklipā demonstrēts CVK logo, interneta vietne, skaidrojot, kā tajā jāorientējas. Videoklipā krieviski aicināts: "Apmeklē www.cvk.lv, lai atrastu tuvāko vietu, kur parakstīt petīciju par krievu valodu kā otru oficiālo valodu, un pievienot savu balsi. Tu domā, ka ietaupi savu laiku, bet tu zaudē savas tiesības runāt dzimtajā valodā. Termiņš 30.novembris!"

CVK savā iesniegumā norādīja, ka "REN TV Baltic" un "Mir Baltic" demonstrētās reklāmas pārkāpj Lielbritānijas likumus, kas aizliedz demonstrēt politiskas reklāmas.

Atbildot uz "Ofcom" prasību sniegt paskaidrojumus, BMA norādīja, ka demonstrētie videoklipi par parakstu vākšanu Latvijā ir reklāma. Tomēr BMA atzina, ka videoklipus veidojusi pati kompānija un pati ievietojusi to raidlaikā, līdz ar to videoklipu nav veidojusi vai pasūtījusi kāda trešā puse, teikts britu regulatora ziņojumā.

Uz papildu regulatoru jautājumiem BMA sacījusi, ka videoklips par parakstu vākšanu krievu valodas statusa maiņai Latvijā uzskatāms par telekanāla pašreklāmu saskaņā ar Eiropas direktīvu par Audiovizuālo mediju pakalpojumiem.

Taču "Ofcam" savā ziņojumā noraidīja BMA paskaidrojumus, secinot, ka videoklipi uzskatāmi par reklāmu, kas turklāt veidota, izmatojot CVK simboliku, lai radītu iespaidu, ka to atbalsta CVK, tādā veidā maldinot skatītājus.

Sabiedrisko attiecību aģentūra "Repute" aicina praksē augstskolu studentus!

0
0

Repute-logo-bez-pm

Sabiedrisko attiecību aģentūra "Repute" aicina praksē augstskolu studentus!

Tev ir iespēja:
•         piedalīties sabiedrisko attiecību kampaņu plānošanā un īstenošanā;
•         pārbaudīt un pielietot savas zināšanas reālajā dzīvē;
•         iepazīt aģentūras darba specifiku;
•         sadarboties ar nozares vadošajiem speciālistiem.

Ja vēlies gūt praktisku pieredzi darbā vienā no vadošajām sabiedrisko attiecību aģentūrām Latvijā, sūti CV un pieteikuma vēstuli uz e-pastu: ilze.smidrovska@repute.lv.

 

Viewing all 2570 articles
Browse latest View live