Quantcast
Channel: 7guru
Viewing all 2570 articles
Browse latest View live

Mediju politikas nodaļa top

0
0

Mediju politikas nodaļas sastāvu Kultūras ministrija (KM) varētu nosaukt augusta vidū. Nepietiekamās intereses dēļ KM iepriekš nācās pagarināt pieteikšanās termiņu konkursam uz jaunajiem amatiem. Jaunajā nodaļā strādās trīs cilvēki – vadītājs, eksperts un juriskonsultants. Vortāls 7guru skaidroja, vai ir zināms, kāds varētu būt mediju politikas nodaļas sastāvs.

Iepriekš publiskajā telpā, tostarp, vortālā 7guru, jau izskanējusi informācija, ka nepieciešama jauna pieeja mediju politikai. Latvijā mediju vidū vērojama pārāk liela fragmentēšanās, kā arī dažu mediju saturs nav labvēlīgs, valstiski vērtējot mediju nostāju. Mediju politikas nodaļa nodarbosies ar to, lai radītu labvēlīgu  mediju vidi.

 KM parlamentārais sekretārs, Nacionālās apvienības politiķis Rihards Kols vortālam 7guru norāda, ka pašlaik noslēgusies pieteikšanās amata konkursam. Uz trīs vakantajām vietām - nodaļas vadītāja, eksperta un juristkonsultanta - pieteikušies attiecīgi trīs, astoņi un septiņi kandidāti. Kandidātu izvērtēšanai pašlaik tiek veidota vērtēšanas komisija, kuras sastāvā būs četri Kultūras ministrijas pārstāvji un viens ārējais eksperts. Komisija savu darbu varētu uzsākt jūlija beigās un amata konkursa rezultāti varētu būt zināmi ap augusta vidu.

R. Kols, atbildot uz jautājumu, kāpēc cilvēkiem nav interese pieteikties strādāt mediju politikas nodaļā, jo KM pat pagarināja pieteikšanās termiņu konkursam uz amatiem jaunajā nodaļā, norāda: „Iespējams, ka piedāvātais atalgojums par veicamo darbu nav gana konkurētspējīgs ar privātā sektora piedāvājumu, ņemot vērā darba slodzi un veicamo darbu apjomu. Taču konkrētas atbildes nav - aktivitāti amatu konkursos mēdz noteikt ļoti dažādi faktori.”


Jauni rekordi „Facebook” un „Twitter”

0
0

Vācijas uzvara pār Argentīnu Pasaules čempionāta futbola fināla spēlē (1 – 0) ne tikai salauza Lionela Mesi (Lionel Messi) fanu sirdis, bet arī sasniedza rekordus dažos lielākajos interneta sociālajos tīklos.

Spēle, kurā uzvarēja Vācija ar noslēgumā 22 gadus vecā Mario Gēces (Mario Götze) gūtajiem vārtiem, bija ne tikai visvairāk pieminētākā Pasaules kausa izcīņa „Facebook”, bet arī kļuva par populārāko sporta notikumu sociālā tīkla vēsturē.

Kopā 88 miljoni „Facebook” lietotāju veica 280 miljonus aktivitāšu (ziņas, komentārus, „patīk” atzīmes) pagājušās svētdienas fināla spēles laikā, pārspējot pagājušā gada Superkausa spēles starp „Baltimore Ravens” un „San Francisco 49ers” komandām rosināto interaktivitāti. 2013. gada amerikāņu futbola Superkausa spēles laikā „Facebook” tika reģistrēti 245 miljoni aktivitāšu.

Nav pārsteidzoši, ka par otru Pasaules futbola čempionāta populārāko „Facebook” notikumu ir kļuvusi Vācijas pusfināla spēle pret Brazīliju (7 – 1).

Kopumā futbola mēneša garumā notikušās spēles ir kļuvušas par populārāko notikumu „Facebook” vēsturē, sasniedzot 3 miljardus aktivitāšu, ko veikuši 350 miljoni lietotāju visā pasaulē. Salīdzinājumam: Ziemas Olimpiskās spēles Sočos saistāmas ar tikai 120 miljoniem aktivitāšu no 45 miljoniem lietotāju.

Arī „Twitter” čempionāts nepalika nepamanīts. Pēc svētdienas fināla spēles beigām lietotāji radīja jaunu „tvīts minūtē” rekordu, izsūtot 618 725 ziņu katrās 60 sekundēs. Iepriekšējais rekords arī tika uzstādīts Pasaules čempionāta futbolā laikā, kad lietotāji izsūtīja 580 166 ziņu minūtē, kad pagājušās otrdienas pusfināla spēlē Vācija sasniedza rezultātu 5 – 0 pret Brazīliju.

„Pola” “iepakojuma stāsta” rezumē

0
0

Brīdi, kad kāds zīmols ir pievīlis savu pircēju, šķiet, loģiska uzņēmuma rīcība būtu paradīt savu attieksmi, noskaidrojot situāciju un, iespējams, kompensējot negatīvo. Piemēram, ar saldējuma kasti. Kāpēc saldējuma kaste? Uzminējāt – “Pols” nesteidzas turēt savus solījumus. Vortāls 7guru jau rakstīja (meklē ziņu šeit), ka kāda pircēja “Instagram” dalījusies ar attēlu, kur redzams, ka iegādātais “Pols” saldējums ne tuvu neatbilst iepakojumā solītajam. 7guru sazinājās gan ar pašu pircēju, gan Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), jo ir diezgan labi zināms, cik striktas ir prasības attiecībā uz reklāmas un iepakojumu solījumiem.

Pirms uzmeklēt pircēju Ilzi Lipsku, kura ar savu nepatīkamo pārsteigumu dalījās “Instagram”, vortāls 7guru atkārtoti sazinājās ar zīmolu “Pols” pārstāvošo uzņēmumu. „Food Union” sabiedrisko attiecību konsultante Linda Ļisicina skaidroja, ka viņiem nav izdevies sazināties ar pircēju: „Mums par nožēlu nav izdevies sazināties ar pircēju Ilzi Lipsku. Viņa nav atbildējusi nedz uz vairākkārtējiem zvaniem, nedz e-pasta vēstuli, lai mēs piefiksētu sūdzību un saldējuma ražošanas datumu, kas mums palīdzētu precīzi noteikt kļūmes iemeslu.” Savukārt recepšu grāmatu autore un blogere I. Lipska telefona sarunā skaidri un gaiši norādīja, ka neviens no „Pola” nav ar viņu mēģinājis sazināties: „Neesmu saņēmusi ne e-pastus, ne arī telefona zvanus. Pirms laika man bija viens neatbildēts zvans no nepazīstama telefona numura, bet, cenšoties atzvanīt uz šo numuru, nekādu atbildi neesmu saņēmusi,” 7guru stāsta I. Lipska. Tomēr svarīgākais notikušajā ir nevis tas, kuram un kā būtu jāreaģē, bet tas, ka iepakojumam tomēr jāatbilst tajā iepakotajam saturam.

Pāris kļūdas ražošanas procesā nav nekas traks

PVD Pārtikas Izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova vortālam 7guru skaidro, ka šādā situācijā būtu jārīkojas abām iesaistītajām pusēm - gan pircējam, gan pārdevējam. „Uzņēmumam, kas tirgojis preci – jāpieprasa čeks un prece jāapmaina vai  jāsamazina cena, vai jāatgriež nauda – to paredz Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Tas ir tad, ja uzņēmums, kas tirgo preci, ir to arī iepakojis. Pircējs, saglabājot čeku, var lūgt apmainīt preci vai arī lūgt samazināt cenu, vai atgriezt atpakaļ naudu. Ir gadījumi, ja uzņēmums var viegli atpazīt savu preci, tad čeku nemaz arī neprasa. Uzņēmumiem  ir izstrādāta iekšējā uzņēmuma procedūra, kas paredz šādas darbības,” norāda T. Marčenkova.

PTAC Patērētāju informācijas un informēšanas centra vadītāja Sanita Gertmane norāda, ka ļoti bieži, kad ražošanas procesā ir pieļautas kļūdas, paši ražotāji mēdz tās arī labot. „Ja saldējuma partija būtu vēl pārdošanā, tad veikalos būtu jālīmē uzlīmes, kas paskaidrotu, ka tā un tā saldējuma iepakojums neatbilst patiesībai. Katrs ražotājs atkarībā no radušās situācijas izvēlās tālāko risinājumu. Piemēram, kontaktēties ar patērētāju un piešķirt kompensāciju par piedzīvoto vilšanos. Šāda rīcība būtu tikai normāla. Grūti saprast, kādā apjomā konkrētā saldējuma „Pols” ražošanas kļūda ir notikusi, ja tās ir tikai pāris kastes, tad tas ir normāli, bet, ja tās ir vairākas kastes, tad to var klasificēt kā negodīgu komercpraksi,” norāda S. Gertmane, komentējot situāciju.

„Apple” un „IBM” sper soli uz priekšu

0
0

Otrdien „Apple” un „IBM” paziņoja, ka strādās kopā pie nākamo mobilo ierīču izstrādes, kas paver ceļu uz ievērojamu uzņēmumu attīstību. Tiek paredzēts, ka šāds pavērsiens „Apple” padarīs par vēl ietekmīgāku spēlētāju uzņēmumu tirgū.

Uzņēmumi attīstīs vairāk nekā 100 aplikācijas, kas būs pielāgotas uzņēmējdarbībai un ko varēs izmantot „iPad” un „iPhone”. „Apple” ieguldīs savas zināšanas operētājsistēmas kompetencē, kamēr „IBM” rūpēsies par datu glabātuves uzturēšanu un drošību.

Jaunā sadarbība apvieno vienu no vadošajiem tehnoloģiju zīmoliem un ietekmīgu uzņēmējdarbības haizivi, kas rada iespēju „IBM” un „Apple” paātrināt konkurentu piedāvājumiem, piemēram „Google”, līdzīgus produktus un spēcīgāk pieteikt sevi mārketingā.

„Pirmo reizi mēs ievietojam „IBM” ievērojamo datu krātuvi „iOS” lietotāju rokās, kas „Apple” paver milzīgas tirgus iespējas. Tas ir radikāls solis uzņēmējdarbība un kaut kas tāds, ko tikai „Apple” un „IBM” spēj nodrošināt,” sacījis „Apple” pārstāvis Tims Kuks (Tim Cook).

Savukārt „IBM” iegūst iespēju attīstīt savu darbību saistībā ar mobilajām ierīcēm. Sadarbībā noteikts, ka „IBM” pārdos saviem biznesa klientiem „Apple” viedtālruņus un planšetes, kurās būs ieinstalētas jaunās aplikācijas, kas tiks sauktas par „MobileFirst” „iOS” ierīcēm.

Intervijā ar „Re/code” „IBM” pārstāvis Ginnijs Rometijs (Ginni Romety) nodēvēja „Apple” par „patērētāju zelta standartu”.

Analītiķi paredz, ka „IBM” un „Apple” sadarbība liks tehnoloģiju giganta konkurentiem sākt rīkoties, izstrādājot jaunus piedāvājumus. Saskaņā ar „Ad Age Data Center”, 2013. gadā „IBM” reklāmai iztērēja 451,6 miljonus ASV dolāru, savukārt „Apple” 718,6 miljonus ASV dolāru.

Futbola tēma turpinās ar statistiku

0
0

Video reklāmas kampaņas 2014. gada Pasaules futbola čempionāta laikā sasniegušas vēl nebijušu skatījumu skaitu, kas pārsniedz pat amerikāņu futbola Superkausa un Olimpisko spēļu statistiku.

„Visible Measures” veiktais pētījums liecina, ka kopumā 97 zīmolu kampaņu video, kas tika saistīti ar futbola čempionātu, sasniedza 671,6 miljonus skatījumu, pārspējot Superkausa laikā raidītās reklāmas par 30%.

Tas bija sagaidāms, ņemot vērā, ka Pasaules čempionāts futbolā ietvēra spēles mēneša garumā un iesaistīja gandrīz visu pasauli, kamēr Superkausa spēle norisinās vien dažas stundas un ir bāzēta tieši ASV. Lai sasniegtu lielāku auditoriju, Superkausa reklāmas kampaņu vadītāji pirms lielās spēles publicēja video interneta vidē, tādā veidā iegūstot ilgāku laiku, kad reklāmas ir aktuālas un skatītas, taču Pasaules futbola čempionāta rādītāji pārspēj Superkausa kampaņas arī citās frontēs.

Pasaules čempionāta futbolā laikā kampaņas sasniedza vidēji 6,9 miljonus skatījumu, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad kopumā tika sasniegti tikai 2 miljoni.

Pasaules čempionāta sponsori „Adidas” viennozīmīgi pārspēja „Nike”, kas neuzņēmās sponsorēšanu, televīzijas translāciju laika un ekspozīciju ziņā, taču „Nike” kļuva par interneta video skatītāko kampaņu īpašnieku čempionāta laikā ar 8 kampaņām, kas sasniedza 240,6 miljonus skatījumu.

„Nike” kampaņas „Risk Everything” un „The Last Game” kļuva par skatītākajām kampaņām čempionāta laikā ar 122,2 un 97,1 miljoniem skatījumu. „Samsung” kampaņa „Galaxy 11: The Training” iekļuva trešajā vietā ar 74,5 miljoniem skatījumu, savukārt sponsors „Adidas” ieņem tikai ceturto vietu ar 45,9 miljoniem skatījumu.

Top 10 skatītākās reklāmas vidēji bija 3 minūtes un 15 sekundes garas, kas ir pusotru minūti vairāk kā šā gada Superkausa reklāmas. Piemēram, „Nike” reklāma „The Last Game” bija piecas ar pusi minūtes gara.

„Balstoties uz iegūtajiem datiem, mēs esam secinājuši, ka zīmoli video reklāmu radīšanā vairāk cenšas likt uzsvaru uz augstas kvalitātes video ar pārliecinošu vēstījumu un ilgāku tā attēlojumu, lai piesaistītu skatītājus,” skaidro „Visible Measures” līdzīpašnieks Brians Šins (Brian Shin).


Prakse novados

0
0

 Vortāls 7guru izsludina vasaras praksi novados!

  • Ja dzīvo ārpus Rīgas, bet vēlies iemēģināt roku žurnālistikā..
  • Ja redzi ap sevi interesantus piemērus atbilstoši 7guru tematikai..
  • Ja esi zinātkārs..
  • Ja Tev patīk 'rakt'..
  • Ja zini, ka tekstam ir sākums, vidus un noslēgums..

..šī iespēja ir Tev!

Piesaki sevi, sūtot e-pastu  līdz 1. augustam uz 7guru@7guru.lv un norādot tematā: prakse novados.

Pačukstēsim - ikviens praktikants kandidē uz praktikanta prēmiju!

"Zaļās dedzināšanas" grābeklis

0
0

Lai ko runātu par drukātās preses norietu, tai noteiktos gadījumos vēl joprojām ir ļoti liels spēks. Pietika ar vienu vienīgu publikāciju kādā no dienas laikrakstiem, lai visa Latvija sāktu runāt par Gaujas Nacionālā parka teritorijā iecerēto "zaļās dedzināšanas" projektu, kura mērķis - ar kontrolētas dedzināšanas palīdzību noteiktās platībās veicināt dabas daudzveidību.

Neapgalvošu, ka esmu kompetenta "zaļās dedzināšanas" vai jebkuras citas vides daudzveidības atjaunošanas zinātniskās metodes plusos un mīnusos. Esmu "dabas draugs parastais" - tieši tas "DNB Latvijas barometra" pēdējā pētījuma vidusmēra latvietis, kuram gandrīz vienlīdz svarīga šķiet gan mežu saglabāšana un neizciršana, gan mežu izmantošana un ciršana.

Arī iecerētās "zaļās dedzināšanas" gadījumā man vienlīdz labi saprotami un tuvi ir visu pušu argumenti - jo puses šeit ir vairāk nekā divas. Lasot pirmās publikācijas, nebija šaubu - simtus hektāru (kuri nu jau sarukuši uz pāris hektāriem) plašs dedzināšanas eksperiments var radīt nesapratni ne tikai medijiem vien.

Līdz ar to varēja saprast arī vietējos iedzīvotājus - kā tad tā, viņiem aiz muguras nu tik dedzinās ne tikai Gaujas Nacionālā parka, bet pat Cēsu pilsētas rekreācijas zonas teritorijā. Un arī dabas draugus varēja saprast - viņiem ir savs skatījums, savi mērķi un galu galā arī sava, pašu izcīnīta (turklāt vismaz no viņu viedokļa - cēlu mērķu vārdā) Eiropas nauda, kas jāapgūst stingri atbilstoši Eiropas noteikumiem. Mums ir grūti saprast, ka kaut kā nodedzināšana kaut kam citam nāk par labu, - bet profesionāļa acīs tas ir pilnīgi citādi.

Tad kāpēc no vienas publikācijas vienā laikrakstā par šādu neviennozīmīgu (lai neteiktu - ļoti sarežģītu) tēmu sacēlās šāda vētra?

No publiskās komunikācijas viedokļa - labvēlīga apstākļu sakritība. Pirmkārt, nozīmīgu notikumu ziņā - ļoti "tukšs laiks". Otrkārt, uzskatāma un visiem bez grūtībām saprotama pamattēma - cilvēki paši dedzinās mežu. Treškārt, intriģējoša mīkla - galīgi nav saprotams, vajag vai nevajag dedzināt. Ceturtkārt, pietiekami daudz asu viedokli izteikt gatavu ekspertu vai ieinteresēto personu. Un, piektkārt, pāri visam - neapstrīdamais fakts, ka šāds te pasākums notiks, par to faktiski neinformējot sabiedrību.

Jā, tas arī bija izšķirošais - jau neskaitāmo reizi profesionāļi, lēmumu pieņēmēji un vienkārši ierēdņi nebija uzskatījuši par vajadzīgu savus cēlos plānus un to mērķus izskaidrot vienkāršajai publikai. Tas arī it tas, kas mani šajā gadījumā pārsteidz visvairāk - izrādās, ir grābekļi, uz kuriem ir vēlme atkal un atkal uzkāpt arī simto un tūkstošo reizi. Tā, it kā pastāvētu klusa cerība, ka mehānikas likumi pēkšņi mainīsies kāpējam par labu.

Taču ir likumi, kas nekad nemainās, un šo te atziņu ne tikai valstiskajiem un pārējiem dabas draugiem vien vajadzētu beidzot iegaumēt - sabiedrība ir jāinformē par plāniem, kas sabiedrību skar. Jāinformē laikus, jāinformē apjomīgi, jāinformē pēc būtības, jāinformē tā, lai sabiedrība ja ne kļūtu par šo plānu aktīvu atbalstītāju, tad vismaz pret tiem asi neiebilstu.

Te gan daudzi var iebilst: mūsu valstī taču pēdējos gados ir bijis gana daudz valstisku procesu un lēmumu, kas it kā ir skaidri pierādījuši - var, mierīgi var rīkoties pretēji sabiedrības viedoklim, un nekas slikts lēmumu pieņēmējiem no tā taču nenotiek! Tad kāpēc lai "zaļie dedzinātāji" tā nerīkotos?

Lieta tā, ka jebkuram šādam lēmumam pretēji sabiedrības viedoklim, šo sabiedrību nostādot fakta priekšā ("mēs tā nolēmām, un tā būs, jo tā ir labāk un pareizi!") vai informējot pa roku galam ("tagad jūs zināt, ka būs tā, bet neko ietekmēt jūs tāpat nevarat!"), ir īstermiņa un ilgtermiņa sekas.

Īstermiņā konkrēto lēmumu var pieņemt, var nodedzināt iecerētos hektārus, ieviest vajadzīgo valūtu vai izdarīt faktiski jebko citu, - un lieta tiešām ir darīta. Taču ilgtermiņā atmiņas un iespaidi par šādu rīcību tajā vai citā sabiedrības daļā uzkrājas gluži kā dioksīns un citi draņķi cilvēka organismā - uzkrājas un agri vai vēlu liek par sevi manīt ne tikai lēmumu pieņēmējiem vien ļoti katastrofālā veidā.

Kā konkrēti? Nu, piemēram: es pilnīgi pieļauju, ka varbūt tiešām "zaļā dedzināšana" ir nepieciešama, lai uzturētu noteiktu meža veidu ar noteiktām tā iemītnieku sugām. Taču Dabas aizsardzības pārvaldes katastrofālais PR šajā gadījumā ir uzmetis milzīgu šaubu un aizdomu kleksi jebkurai šāda veida darbībai tuvākajos gados.

Var puslīdz droši prognozēt, ka nebūs ne jaunu šāda veida projektu Eiropas naudas iegūšanai, ne attiecīgi arī, ļoti iespējams, tiešām nozīmīgu aktivitāšu dabas daudzveidības attīstīšanā. Un rezultātā cietēji netieši būsim mēs visi. Kaut visas šīs jezgas varēja nebūt, iztērējot dažus tūkstošus eiro mērķtiecīgai un pārdomātai sabiedrības informēšanas kampaņai.

Šajā gadījumā izlieto ūdeni vairs nesasmelt un kārtējo grābekļa punu vairs par nebijušu nepadarīt. Bet vajadzētu to ņemt vērā nākamajā šādā gadījumā, kas, visticamākais, kādā citā jomā ir jau tepat vien, aiz stūra. Grābeklis galu galā ir arī noderīgs darbarīks, ne tikai mazohistu inventāra sastāvdaļa.

Mīļā, Tavas mājas manā internetā

0
0

Atzīšos. Es noteikti nebiju starp pirmajiem, taču tāpat apsteidzu lielāko daļu savu draugu. Mūs varētu būt krietni vairāk. Tādēļ pie sarunām, kas aizskar darba meklējumu un pašizpausmi, turpinu ieteikt arī citiem iet to pašu ceļu. Bet jā - mani sauc Jurita, un kopš 2010.gada man ir sava mājas lapa.

Tavas virtuālās mājas

Sasodīts, cik patīkami, ja katram no mums ir sava vieta telpā un laikā. Ja tas ir dzīvoklis, tajā rotājas ģimenes foto un vāzē mīļākie ziedi. Ja tā ir māja, tās pagalmā izlaidies guļ suns un kokā iekārts šūpuļtīkls. Šodien lielu (ja ne lielāko) daļu sava laika pavadām internetā, kur veidojam tikpat aktīvu dzīvi, attiecības un karjeru, kā otrpus datora ekrānam fiziskajā pasaulē. 2010.gadā bija pienācis laiks iekārtot savas mājas ar visu sev svarīgāko, šoreiz internetā. Tā un tādēļ tapa mana pirmā mājas lapa.

Psihoanalīze 3.0

Krāsas burka maksā mazāk nekā vizīte pie psihoterapeita vai ruma pudele, nodomāju ik reizi, kad stāvu rindā Krūzas veikalā pirms kārtējā remonta viļņa jaunajā dzīvoklī. Atzīšos, arī mājas lapa ir mana terapija. Lapas izveidei pēc ilgiem sirojumiem izvēlējos Berta CMS rīku, par kuru toreiz uzzināju caur fotogrāfa Nila Viļņa portfolio. Pirmais, ko sapratu - izveidot mājas lapu nav tas pats, kas uzrakstīt skaistu CV. Lai tiktu pie satura, vadošās krāsas izvēles, titulbildes un arī paša lapas moto, ir jāpazīst sevi, jāsakārto pa plauktiņiem un jāsaprot - kas būs kas tavā mājas lapā, kādu sevi vēlies parādīt citiem, ar ko tu atšķiries no citiem, kas tev ir svarīgs.

Sveiks, Betmen!

Es ticu, ka ikvienam no mums ir superspējas - vai tas ir web dizains, mūzika, tamborēšana vai tieši tas, ko dari tieši tu. Un mājas lapa ir viens no labākajiem veidiem, kā par tavām superspējām pastāstīt tiem, kuriem šīs spējas varētu noderēt un palīdzēt. Pirmā lapa lai ir tavs varoņa moto, bet kontaktu sadaļa lai ir kā sikspārņa formas prožektors, kuru iedarbina briesmu brīžos (tuvojoties projektu dedlainiem vai meklējot īsto cilvēku īstajam piedzīvojumam). Kur ir Gothema, tur ir vajadzīgs arī savs Betmens.

Nespēlē paslēpes

Teju katrā darba vietā, kurā reiz nācies strādāt, bija pierasts izmantot savu draugu loku, lai nomedītu īstos cilvēkus īstiem darba uzdevumiem. Laiks gan ir resurss, kuru nevar atgūt atpakaļ, un darbu dalītāji zina, ka labāk ir izvēlēties uzticamus un sasniedzamus darītājus, nekā riskēt ar nezināmo. Šajā gadījumā mājas lapa ir tava iespēja kļūt atrodamam. Tāpat kā mājas lapa ir iespēja ātrā un vienkāršā veidā radīt pamatotu uzticību savām spējām, parādot tās vizuāli pievilcīgā, apkopotā veidā. Īpaši tas ir svarīgi brīvdarītājiem (frīlanceriem), kuru “aizmuguri” nepārstāv oficiāli uzņēmumi. Reiz man pietika ar saiti uz mājas lapu, lai dabūtu kāroto darbu. Nākamajā reizē pietika vien ar Twitter kontu.

Ļauj lapai strādāt tavā vietā

Pat ja pēc mājas lapas izveides būsi aizmirsis, ka esi tādu izveidojis, būs cilvēki, kas tevi meklēs (izspiegos) Google meklētājā. Ja tu esi mājražotājs, amatnieks vai rokdarbniece, komiksu autors vai plakātu meistars, pastāsti par saviem darinājumiem un parādi tos savā portfolio. Dod iespēju savus darinājumus iegādāties, un mājas lapa pati zinās, kā nopelnīt tev papildu naudiņu iztikai vai hobijiem.

Mūžu dzīvo, mūžu mācies

Brīdī, kad tikko sāku veidot savu portfolio ar Bertu, nebiju īsti droša par rezultātu, jo visi iepriekšējie centieni ar citiem rīkiem bija nesekmīgi. Taču, kad lapa bija gatava un cilvēkiem rādāma, kļuva skaidrs - ja vēlies kādam kaut ko iemācīt, nedod zināšanas, dod rīku, kas šīs zināšanas pats iemācīs. Mājas lapa bija pirmais solis, lai interesētos par web dizainu un web satura veidošanu. Mājas lapa arī kļuva par pirmo iemeslu iemācīties vadīt savus projektus, apgūt kodēšanas un zīmolvedības pamatiemaņas.

Latvija var

Un dienas beigās pēc labi paveikta darba un pelnītas atpūtas tu domā - mēs taču esam forši, un Latvija var! Bet kā gan pasaule varētu uzzināt to, cik Latvija ir forša? Atbilde ir - ja mēs katrs pasaulei to parādīsim. Katrs zīmols, kuru izceļam saulē un aizvedam uz ārzemēm atrādīt, ir viens liels plusiņš Latvijas valsts zīmola bilancē. Un, jo vairāk par mūsu talantīgajiem cilvēkiem būs iespējams uzzināt, jo Latvija skaistāka taps, bet mēs - arvien lepnāki par sevi un savu valsti.

 


Ušakovs ir “Saskaņas” vienīgais variants

0
0

„Nila Ušakova izredzes iegūt premjerministra amatu ir minimālas. Šo posteni var iegūt tikai tad, ja notiek ļoti būtiskas spēku pārbīdes, kas pie esošajiem apstākļiem ir maz ticams. Es ceru, ka tomēr Ukrainas fons liek katram izvērtēt, par ko viņš balsos, kāpēc viņš balsos,” tā vortālam 7guru N. Ušakova virzīšanu uz premjera krēslu komentē žurnāliste Inga Šņore.

Vakar partija „Saskaņa” domē apstiprināja deputātu kandidātu sarakstus un priekšvēlēšanu programmu. Partija savā programmā izvirza divas galvenās prioritātes – valsts aktīvu līdzdalību ekonomikas attīstībā un taisnīgu nodokļu sistēmu. Nils Ušakovs būs partijas premjera amata kandidāts.

Vēl tikai pagājušajā gadā, īsi pirms Rīgas domes vēlēšanām pats N. Ušakovs intervijā aģentūrai LETA sacīja: „Es varu ļoti skaidri pateikt, ka pēc vēlēšanām, kurās plānojam dabūt 55-56% vēlētāju atbalstu, es noteikti nepiedalīšos Saeimas vēlēšanās ne kā Saeimas deputāta kandidāts, ne arī netiešā veidā kā premjerministra amata kandidāts.” Savukārt intervijā „Pirmajam Baltijas kanālam” N. Ušakovs atzinis, ka galvenais esot, lai tiktu izpildīti vēlētājam dotie solījumi. Viņš sarunā uzsvēra, ka rīdziniekiem ir vienalga, kurš ir pilsētas mērs. „Ja kādam "Saskaņas" pārstāvim, tas ir man, pateicoties vēlētāju atbalstam, radīsies iespēja kļūt par premjeru, šī iespēja obligāti jāizmanto,” savu nostāju raksturojos N. Ušakovs. 

Premjera kandidāts ir priekšvēlēšanu reklāmas jautājums

Sociologs un pētījumu aģentūras „Latvijas Fakti” vadītājs Aigars Freimanis norāda, ka solījums vēlētājiem ir diezgan vienkāršs - gadījumā, ja „Saskaņa” vēlēšanās iegūs pietiekami lielu balsu skaitu, lai piedalītos valdošajā koalīcijā, tad Ušakovs būtu viņu premjera kandidāts. „Tas bija gaidāms. Ja skatās uz partijas „Saskaņa” iekšējiem procesiem, it īpaši pēdējā gada laikā, var noprast, ka viņi vēlās restrukturizēt sarežģīto politisko veidojumu, kas sastāvēja no vairākām partijām. No partijas izslēdzot dažus partijas biedrus, kuri latviešu vēlētājiem bija kategoriski nepieņemami izteikumu un darbības dēļ. Nikolajs Kabanovs, Alfrēds Rubiks, Valērijs Kravcovs un citi pazuda no „Saskaņas”. Labi var redzēt, ka partija iekšēji ir labi kontrolējama, jo šie cilvēki no partijas aizgāja bez liela trokšņa, process bija labi vadīts nebija nekādi skandāli, katrā ziņā ne tā, kā bija, kad no partijas „Vienotība” aizgāja trīs deputāti,” norāda A. Freimanis.

Žurnāliste un raidījuma „De facto” vadītāja Inga Šņore par „Saskaņas” premjera kandidātu N. Ušakovu saka: „Uz priekšu, lai viņš tā dara! Viņa izredzes iekļūt Saeimā ir lielākas nekā tikt amatā. Ja N. Ušakovs kandidē uz premjerministra amatu, tad vēlētājs viņu var novērtēt. Manuprāt, tā ir pilnīgi normāla situācija, ja, pēc gada politiķis maina savu viedokli par to, kā viņš redz savu politisko nākotni,” norāda I. Šņore.

Ušakovs ir „Saskaņas” vienīgā izvēle

A. Freimanis stāsta, ka partijas iepriekšējais līderis Jānis Urbanovičs zināmā mērā ir karjeras norietā. Cilvēkiem J. Urbanovičs asociējas ar 90. gadu politiku un ilgstošu sēdēšanu opozīcijā. „Es nezinu vai kāds viņu spēj asociēt ar vadītāju. Ušakovs turpretī ir reāls vadītājs. Patiesībā tā ir „Saskaņas” vienīgā izvēle. Šī brīža situācija ir ļoti līdzīga situācijai, kas bija ar Aivaru Lembergu, kad viņš arī tika izvirzīts par premjera kandidātu gadījumam, ja rodas izdevīga politiskā situācija. Skaidrs, ka PR un reklāma šajās Saeimas vēlēšanās būs svarīgākā. Jo „Saskaņai” ir jāmēģina lojalizēt vēlētājs, neļaujot viņam aizplūst citos radikālos virzienos,” norāda A. Freimanis.

I. Šņore apgalvo, ka N. Ušakova izvēle vēlētājiem ir patīkama un tas varētu viņiem dot papildus motivāciju nobalsot par „Saskaņu”. „Šajā gadījumā ir jārēķinās ar to, ka N. Ušakovs varētu zaudēt savas pozīcijas Rīgas domē. Jo, ja politiķi ievēl Saeimā, tad viņš automātiski zaudē savu vietu pašvaldību struktūrā. Kā tas savulaik notika ar Aināru Šleseru, kurš bija otrais Rīgas domē, bet Saeimā viņš bija tikai ierindas deputāts, turklāt toreiz viņi nebūt neieguva tik daudz balsu, cik viņiem gribējās. Ar Ušakovu var notikt tieši tas pats, tāpēc viņi ir paņēmuši tādu variantu, kas saucas: mēģinām iegūt papildus popularitāti ar redzamāko, harizmātiskāko „Saskaņas” seju. Ja daudziem uzprasītu, kas ir „Saskaņa”? Bez J. Urbanoviča, N. Ušakova un A. Klementjeva nevienu nepazīst,” skaidro I. Šņore.

Visi zina Ušakovu

„Mēs zinām, ka Saeimā noteikti iekļūs tās partijas, kuras tur jau šobrīd ir. Loģika saka, ka tā koalīcija, kas pastāv šobrīd, dabiskā veidā pārceļos no šīs Saeimas un nākamo. Ja vērtē Ušakova izredzes, tad šobrīd tās ir mazāks par 50%. Partijas „Saskaņa” zīmols ir pārveidots. Par to liecina latviešu parādīšanās „Saskaņas” aprindās, piemēram, Kārlis Leiškalns, Krišjānis Peters un citi. Zīmola maiņa ir dramatiska, viņu mērķis ir saglabāt vēlētāju lojalitāti un vienīgais ceļš, kā to izdarīt, ir premjera kandidāta amatam izvirzīt Ušakovu,” 7guru norāda A. Freimanis.

„N. Ušakova izredzes iegūt premjerministra amatu ir minimālas. Šo posteni var iegūt tikai tad, ja notiek ļoti būtiskas spēku pārbīdes, kas pie esošajiem apstākļiem ir maz ticams. Es ceru, ka tomēr Ukrainas fons liek katram izvērtēt, par ko viņš balsos, kāpēc viņš balsos. Šobrīd tas ir redzams arī „Saskaņas” reitingos, jo tie vairs nav tik augsti, kā bija kādreiz. Vai tas ir Ukrainas dēļ, to man ir grūti pateikt. Viens aspekts šai situācijai vēl ir, ja Saeimā iekļūst mazās partijas, piemēram, Ingūnas Sudrabas partija, tad gan viņi varētu noslēgt dīvainas vienošanās, jo „Saskaņa” var savākt diezgan daudz balsu - no 30 līdz 35 vietām,” norāda I. Šņore.

Digitālā mārketinga izmaksas pieaug

0
0

„eMarketer” ziņo, ka pasaulē digitālajā mārketingā ieguldītās finanses sasniegs 16, 7%, kas ir 140,15 miljardi ASV dolāru. Tas nozīmē, ka pirmo reizi digitālajā mārketingā tiks ieguldīta vairāk kā viena ceturtdaļa no visā pasaulē reklāmai novirzīto budžetu summas.

Ieguldījums viedtālruņu un planšetdatoru pārdošanai šogad pieaugs līdz pat 84,7%, kas rēķināms 32,71 miljardos ASV dolāru. Sakarā ar mobilajām ierīcēm paredzētu reklāmu attīstību tādās sociālajās vietnēs kā „Facebook” un „Twitter”, viedtālruņu un planšetdatoru mārketingam tiks novirzīta viena ceturtdaļa no visa digitālajam mārketingam paredzētā budžeta.

Papildus fenomenālajai digitālā mārketinga izmaksu izaugsmei, „eMarketer” raksta par Olimpiskajām spēlēm un Pasaules čempionātu futbolā, kā būtiskiem ietekmējošajiem faktoriem, jo, piemēram, ASV izmaksas reklāmai šogad veidos 180 miljardus ASV dolāru, kas ir viena trešdaļa no plānotajiem pasaules mēroga ieguldījumiem mārketingā.

Tiek paredzēts arī, ka 2018. gadā digitālā mārketinga izmaksas pieaugs vēl vairāk, veidojot jau vienu trešdaļu no pasaulē reklāmai novirzītās naudas summas, kas varētu būt aptuveni 200 miljardus ASV dolāru liela summa. Turpmākajos gados mobilās ierīces joprojām būs primārie reklāmas avoti ASV un Lielbritānijā. Lielbritānijā digitālajam mārketingam tiks novirzīti 70,4% finanšu, savukārt ASV – 67,8%.

Tiesa atzīst: pārkāptas žurnālistu tiesības

0
0

Ziņu aģentūra "Baltic News Service" ("BNS") ziņo, ka  Viļņas apgabaltiesa atzinusi aģentūras Lietuvas biroja darbinieku telefonsarunu noklausīšanos un redaktores izsekošanu par nelikumīgu.

Aģentūra "BNS" šo tiesas lēmumu nodēvējusi par svarīgu precedentu, kas Lietuvā veicina vienu no brīvu plašsaziņas līdzekļu pastāvēšanas nosacījumiem - žurnālista informācijas avota aizsardzību. "Ziņu aģentūra "BNS" cer, ka pēc šī tiesas lēmuma plašsaziņas līdzekļi uzmanīgāk izturēsies pret cilvēku privāto dzīvi, kā arī to, cik pamatoti tiek izmantoti procesuālie pasākumi, kas ierobežo plašsaziņas līdzekļus," sacīts BNS Lietuvas biroja paziņojumā.

Tiesas lēmumā teikts, ka žurnālistu slepena izsekošana un viņu sarunu noklausīšanās ir galēji un ārkārtēji līdzekļi, kurus drīkst izmantot tikai pēc tam, kad ir izsmelti visi pārējie informācijas avota noteikšanas līdzekļi.

Lieta sākotnējo tika skatīta Viļņas iecirkņa tiesā, kur lēmums bija par labu viekto pasākumu sankcionēšanai. Tomēr "BNS" pastāvēja par to, ka lietotie procesuālie līdzekļi nav bijuši samērīgi un ar tiem pārkāpts žurnālistu privātums un prasības aizsargāt informācijas avotus.

"BNS" arī vērsusies pie Lietuvas valdības institūcijām, aicinot tās, balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, juridiski definēt to personu kategorijas, kuras var tikt pakļautas šādām slepenām pirmstiesas izmeklēšanas darbībām.

Izmeklēšana tika sākta pagājušajā gadā pēc tam, kad "BNS" ziņoja par Valsts drošības departamenta paustu brīdinājumu Lietuvas augstākajām amatpersonām un divām Seima komitejām par iespējamām informācijas provokācijām no Krievijas puses. Lieta jūnijā tika nodota tiesai. Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites bijusī preses sekretāre Daiva Ulbinaite šajā lietā ir galvenā apsūdzētā par amata stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts noslēpuma atklāšanu.

Eksperti: ES trūkst vienota skatījuma

0
0

Eiropas Savienības (ES) līderi vakardienas Eiropadomes sanāksmē nespēja vienoties par amatu sadali. Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis varētu pārstāvēt Latviju ekonomikas un finanšu jautājumos Eiropas Komisijiā (EK) vai pat kandidēt uz EK vicaprezidenta amatu. „Tas, kas notiek Ukrainā lielā mērā ietekmē visu reģionu. Ir valstis, kuras grib atgriezties pie ‘vecajām’ attiecībām, un pievērt acis uz situāciju,” vortālam 7guru norāda sabiedrisko attiecību aģentūras „Mediju tilts” valdes loceklis Filips Rajevskis.

16. jūlija samita laikā asas diskusijas izraisīja jautājums par to, vai Itālijas ārlietu ministres Federikas Mogerini kandidatūra ES augstākā ārlietu pārtāvja amatam ir atbilstoša. Pret viņas kandidatūru iebilda Polija un Baltijas valstis, īpaši Lietuva. ES austrumu dalībvalstis valstis izskata bažas gan par F. Mogerini pieredzes trūkumu, gan par viņas pārāk draudzīgajām attiecībām ar Krieviju. Savā pirmajā braucienā Itālijas ES prezidentūras laikā amata kandidāte devās tieši uz Kijevu un Maskavu. Tur viņa tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, pēc tikšanās uzaicinot viņu uz Itālijā oktobrī notiekošu ES pasākumu. Samita laikā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite žurnālistiem norādījusi, kādām būtu jābūt augstā ārlietu pārstāvja kvalitātēm. Kā ziņo tīmekļa medijs "The Local", tās ir: „pieredze, neitralitāte ģeopolitiskajās problēmās, ar kurām mēs satopamies, un vismaz - nebūt prokremliskam.” Kad kāds žurnālists turpinājis vaicāt, "vai tā ir problēma, ka Mogerini kundze...", Grībauskaite, nesagaidot jautājuma noslēgumu, sniegusi atbildi: "Tā ir problēma. Tā ir."

Dažas ES austrumu valstis par labu kandidatūru uzskata Bulgārijas ES starptautiskās sadarbības un humānās palīdzības komisāri Kristalīnu Georgijevu.

ES kopējā politiskā nostāja

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas asociātais profesors Ojārs Skudra norāda, ka tie cilvēki, kuri ieņems šos amatus, spriežot pēc līdzšinējām diskusijām, zināmā mērā personificē vai simbolizē kādu noteiktu ES politiku. „Kādu politiku šie politiķi personificē, par to acīmredzot nebija iespējams vienoties. Nav runa par to, ka 500 miljonu cilvēku vidū nevar atrast politiķi, kurš būtu spējīgs ieņemt attiecīgo amatu, runa ir par ES kopējās politikas nostāju,” norādā LU pofesors.

„Piemēram, ES kopējā, ārējā un drošības politika, kuras realizēšanā aktīvi jāpiedalās augstajam pārstāvim vai pārstāvei Eiropas ārējās un drošības politikas jautājumos, - tās ir ļoti konkrētas intereses. Tās ir vērstas trīs virzienos: Ziemeļāfrikas valstis, no kurām Itālijā un Spānijā iebrauc milzīgi imigrantu pūļi. Otrs virziens ir Tuvie Austrumi, kas ir būtiski ES valstīm, jo no Tuvajiem Austrumiem joprojām tiek pirkta nafta. Trešais ir virziens, ko sauc par Austrumu partnerību, jo tikko tika slēgti asociācijas virzieni ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, tās ir arī attiecības ar Krieviju. Visos šajos trijos virzienos izvēlētajam cilvēkam ir jāsimbolizē kāda noteikta politika. Un patlaban visniknākie strīdi ir saistīti ar asociācijas līgumiem un attiecībām ar Krieviju. It īpaši jautājums par Krievijas un Ukrainas attiecībām. ES ir oficiāls asociācijas līgums ar Ukrainu, tāpēc par minēto amatu ir jāvienojas. Viņiem nebija iespējams vienoties par to, kāda būs ES politika nākotnes perspektīvā. Tie nav nekādi sīkumi,” 7guru skaidro O. Skudra.

L. Straujumas sarunas ar Ž. K. Junkeru neko būtisku nemainīs

O. Skudra uz jautājumu par to, cik liela ietekme uz amatu sadalījumu bija Laimdotas Straujumas un Ž. K. Junkera sarunām atbildēja diplomātiski: „Tā, kā Junkera kungs un Straujumas kundze neko pēc būtības par šīm pārrunām nav teikuši, es pieņemu, ka tās drīzāk bija konsultācijas, kurās abas puses uzklausīja viena otras viedokli. Lai arī jautājuma par amatu sadali izlemšana ir atlikta līdz augusta beigām, tas nenozīmē, ka Junkera kungs pārtrauks diskusijas par EK sastāvu. Konsultācijas turpināsies.”

Sabiedrisko attiecību aģentūras „Mediju tilts” valdes loceklis Filips Rajevskis norāda, ka L. Straujumas un Ž. K. Junkera sarunām ir ļoti minimāla ietekme uz amatu sadalījumu. „Tomēr tie ir lieli darījumi starp lielajām valstīm, protams, gribētos augsti vērtēt mūsu kandidātus, tomēr šeit ir svarīgs lielo valstu, piemēram, kā Vācijas un Itālijas viedoklis.”

Portfelis EK uzlabotu Latvijas situāciju vairākos veidos

F. Rajevskis apgalvo, ka ir pozitīvi, ja mūsu cilvēki ieņem amatus EK. Skandināvi un Luksemburga to ļoti prasmīgi izmanto. „Tas būtu pozitīvi, jo tas nozīmē, ka šie cilvēki savos birojos cenšas piesaistīt savus cilvēkus. Protams, pastāv iespēja, ka V. Dombrovskis pēkšņi atkritīs no Latvijas, jo te ir svarīgi, lai Latvijas cilvēki integrētos ES arī tālākos līmeņos. Tas cilvēks, kurš veido savu biroju, varētu piesaistīt cilvēkus no Latvijas, tas paceltu mūsu kompetenci un zināšanas par to, kas notiek ES. Šāds amats ir vilkme, lai Latvijā veidotos eksperti, kuri ir zinoši attiecīgajās jomās,” norāda F. Rajevskis.

Dienvideiropa nesaprot, kas notiek Ziemeļeiropā

Runājot par Lietuvas prezidentes izteikumiem, kas vērsti pret Itālijas ārlietu ministri F. Mogerini, O. Skudra norāda, ka šeit jāņem vērā apstāklis, ko parasti Latvijas mediji nepiemin: „Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā piecus gadus bija Ketrīna Eštone. Ārlietu un drošības politikas pārstāvis vienlaikus ir gan EK, gan Eiropas Padomes sastāvā, kuru veido valstu un valdību vadītāji, tāpēc tas tiešām ir ļoti nozīmīgs un atbildīgs postenis. Lietuvas prezidente runāja pa to, ka Itālijas pārstāve kā pretendente uz šo amatu varētu būt problemātiska ES attiecībām ar Krieviju. It īpaši Krievijas un Ukrainas konflikta kontekstā, jo nevienam nav noslēpums, ka Krievija aktīvi iejaucas notikumos Austrumukrainā. Līdz ar to rodas jautājums, vai šo posteni var ieņemt cilvēks, kurš neizprot Polijas un Baltijas valstu bažas par savu drošību Ziemeļeiropas reģionā,” norāda O. Skudra.

F. Rajevskis stāsta, ka Dienvideiropa un Ziemeļeiropa ir divi dažādi reģioni ar dažādām interesēm. „Tas, kas notiek Ukrainā lielā mērā ietekmē visu reģionu. Ir valstis, kuras grib atgriezties pie ‘vecajām’ attiecībām, un pievērt acis uz to, kas notiek Ukrainā. Izveidojusies situācija viņus tiešā veidā neapdraud. Domāju, ka Itālija ir viena no šīm valstīm. Tāpēc es nebrīnos, ka Ziemeļvalstīm, it īpaši Baltijas valstīm, ir pretestība pret šo valstu politiķiem, jo tas samazinātu vēlmi veikt sankcijas pret Krieviju, tostarp, izdarīt ekonomisko spiedienu. Un tas atraisītu rokas Krievijai, lai veiktu iespējamos turpmākos soļus,” 7guru norāda F. Rajevskis.

Atgādinām, ka 15. jūlijā tika ievēlēts EK prezidents, Luksemburgas premjerministrs Žans Kolds Junkers, kurš savus pienākumus pildīs nākamos piecus gadus. Latvijā 21. maijā notika Eiropas parlamenta vēlēšanas, tiekot ievēlētiem 8 pārstāvjiem. Šāds pārstāvju skaits tiek veidots balstoties uz deputātu vietu sadalījumu pa valstīm, kurš ir noteikts ES līgumos, ievērojot regresīvās proporcionalitātes principu. Tas nozīmē, ka valstīm, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks, ir vairāk vietu nekā valstīm ar mazāku iedzīvotāju skaitu. No visiem kandidātiem pārliecinošs līderis bija Valdis Dombrovskis, tāpat Latviju Eiropas Komisijā pārstāvēs Sandra Kalniete, Artis Pabriks, Arturs Krišjānis Kariņš, Roberts Zīle, Andrejs Mamikins, Iveta Grigule, Tatjana Ždanoka.

"Greenpeace" viedokļa video

0
0

"Greenpeace" publiskojis video, kur norāda uz "LEGO" rotaļlietu komplektos atspoguļotā "Shell" logotipa nesaderību ar it kā idillisko spēļu pasauli, kas gan īstenībā piedāvā arī salīdzinoši agresīvu tēlu konstruēšanas modeļus. Tomēr video mērķis, kā norādīts, "Greenpeace" "YouTube" kontā, ir aicināt "LEGO" apsvērt zīmolu sadarbības pārtraukšanu saistībā ar to, ka "Shell" kā uzņēmums savā darbībā nerespektē Arktikas dabiskās vides saglabāšanas nepieciešamību.

Ko iesaka komiķis Jānis Skutelis?

0
0

Rubrikā “Es iesaku” viesojas Latvijas komiķis Jānis Skutelis, kurš nāk klajā ar piecām lietām, kuras iesaka apskatīt, izlasīt un piedzīvot 7guru lasītājiem.

“Joseph Campbell "Power of Myth" TV sērijas - ja tev liekas, ka tevi neinteresē mitoloģija apskaties šo. Ja vēl joprojām liekas tāpat - tevi tiešām neinteresē mitoloģija!

"Fading Gigolo", John Turturro - jautri par sāpīgo vientulību.

"Save the cat", Blake Snyder - gribi sabojāt savu Holivudas filmu skatīšanos? Izlasi šo!

Dejas izrāde "Ar mīlestību no Vecmīlgrāvja", horeogrāfs Kūns Augustainens - kvalitatīva, emocionāla, aizdomāties liekoša un, galvenais, dzīvespriecīga dejas izrāde (vairāk nav redzama, bet kas zina).

Izrāde "Slepkava", režisors Jānis Sniķeris. Lai arī nosaukums par to neliecina, patiešām humorīgs un citādāks teātris. Stāsts par cilvēkiem, tehnoloģijām, zivīm un saules zaķīti.”

Apkopojums: Ozoliņš arī bija plānots kā reklāma?

0
0

Vakar un šodien ziņu aģentūra "BNS" atzīmējusi kā nozīmīgu bijušā Latvijas izlases hokejista Sanda Ozoliņa lēmumu nekandidēt partijas "Latvijas attīstībai" sarakstā, Eināra Repšes vadībā. Situāciju komentējuši gan eksperti, gan pats S. Ozoliņš. Tiek pieļauts, ka partija zaudējusi savu priekšvēlēšanu reklāmas 'trumpi'.

Runas par Ozoliņa iespējamo lēmumu vakar aģentūrai "BNS" apstiprināja partijas līderis E. Repše. Savukārt, vel vakar pats Ozoliņš no tiešas atbildes komentāros medijiem atturējās, norādot tikai, ka ar oficiālu paziņojumu klajā nāks šodien.

Kā iemesls hokeja zvaigznes lēmumam minēts tas, ka Ozoliņš vēlas nopietnāk izvērtēt situāciju, pirms aktīvi iesaistīties politikā. Arī partijas "Latvijas attīstībai" ģenerālsekretārs Juris Pūce "BNS" informējis, ka Ozoliņš vēl nejūtoties gatavs startēt uz Saeimu un vēlas veltīt laiku tam, lai tiktos ar uzņēmējiem un izprastu situāciju, problēmu būtību. Pēc Pūces vārdiem, no "Latvijas Nākotnes foruma" Ozoliņš nenovēršoties. Jāmin gan, ka partijas līderis E. Repše šorīt raidījumā "900 sekundes" norādīja, ka Ozoliņš nemaz neesot sācis darbu nedz partijā, nedz forumā.

Lai arī "Latvijas attīstībai" pārstāvji norādījuši, ka šis lēmums neradot izmisumu, eksperti uzskata, ka zaudējums partijas priekšvēlēšanu kampaņai tomēr ir ievērības cienīgs.

"Latvijas Faktu" direktors Aigars Freimanis aģentūrai "BNS" norādījis, ka Ozoliņa lēmums varētu būt saistīts arī ar partijas iekšējām problēmām - sponsoru aiziešanu, distancēšanos un nespēju mobilizēties, kas sākusies pēc neveiksmes Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 

Savukārt "Providus" pētniece Iveta Kažoka teica, ka Ozoliņš rīkojies pareizi, nekandidējot vēlēšanās no "Latvijas attīstībai". "Manuprāt, Ozoliņa lēmums ir prātīgs, jo ir labi objektīvi novērtēt savas spējas darboties politikā. Ozoliņš parāda spējas būt paškritiskam, nekad nepārmetīšu cilvēkam, kurš saprot, ka vismaz šobrīd politika nav viņa vieta," viņa sacījusi intervijā "BNS".


„Microsoft” un „BBC” likvidēs darbavietas

0
0

17. jūlijā tika ziņots, ka pasaules lielākā raidsabiedrība „BBC” likvidēs 415 darba vietas, sakarā ar taupības pasākumiem iesaldētas licences maksas dēļ. Tajā pašā dienā arī tehnoloģiju gigants „Microsoft” paziņoja par 18 000 darba vietu likvidāciju, kas ir lielākais darbinieku skaita samazinājums uzņēmuma 39 gadu ilgajā vēsturē.

„BBC” taupības pasākumi ir nepieciešami sakarā ar 2010. gadā uz sešiem gadiem iesaldēto licences maksu, ko visas Lielbritānijas mājsaimniecības maksā par sabiedrisko televīziju. Iesaldēšana tika veikta, lai samazinātu valsts budžeta deficītu. Vēl šī gada marta sākumā “BBC” norādīja uz to, ka licences maksai jābūt saistītai ar inflāciju.

Jau 2011. gadā „BBC” likvidēja 2000 darba vietas, savukārt tagad nākuši klajā ar vēl 415 darbinieku atbrīvošanu no pienākumiem. Taču sakarā ar „BBC” restrukturizācijas plānu tiks pieņemti darbā 195 darbinieki, kas nozīmē, ka kopumā darba vietas samazināsies par mazāku apjomu.

Pašlaik „BBC News” strādā 8400 cilvēki, no kuriem 5000 ir žurnālisti. 23. jūlijā gaidāms „BBC” darbinieku streiks.

„Pressgazette” ziņo, ka „BBC” ziņu redakcijas direktors Džeimss Hārdings (James Harding) tikšanās laikā Londonā darbiniekiem sacījis: „Izņemt aptuveni 50 miljonus mārciņu no budžeta labi vadītai organizācijai, kas sniedz augstas kvalitātes ziņu pakalpojumus, ir uzticama un uz kuru paļaujas miljoniem cilvēku, ir ārkārtīgi grūti. Lielākais izaicinājums ir, kā padarīt „BBC News” vēl labāku, taču ar mazāku finansējumu. Mēs dzīvojam neparastu izmaiņu laikā, kas skar ziņu medijus. „BBC News” sāka ar radio, tad televīziju un turpināja savu darbību internetā. Šobrīd digitālās tehnoloģijas mums sniedz iespēju radīt ceturto revolūciju ziņu pasaulē. Līdz ar taupības pasākumu paziņošanu, mēs nākam klajā arī ar restrukturizācijas plānu un plānotajām investīcijām nākotnē – „BBC News” digitālo transformāciju oriģinālā un atšķirīgā žurnālistikā, kas padarīs „BBC News” par labāku vietu, kur strādāt.”

Tikmēr arī tehnoloģiju gigants „Microsoft” veic darbinieku skaita samazināšanu – lielāko uzņēmuma vēsturē – paredzēts likvidēt 18 000 darba vietu. „Microsoft” pārstāvis Satja Nadella (Satya Nadella) darbinieku paziņojumā norādījis, ka lielākais darbinieku skaita samazinājums (12 500) paredzēts to darbinieku vidū, kuri pievienojās „Microsoft”, pārnākot no uzņēmuma „Nokia”.

Iepriekš „Microsoft” lielākā darba vietu likvidācija notikusi 2009. gadā, kad tika likvidētas 5800 darba vietas. Šobrīd „Microsoft” visā pasaulē ir 127,104 darbinieki, kas nozīmē, ka 18 000 darba vietu likvidācija sastāda 15% no visiem uzņēmumā strādājošajiem.

Var tikai minēt, vai darba vietu samazinājumu plāno paziņot arī citas organizācijas, lai varētu uzskatīt, ka uzņēmuma restrukturizācija ir ar ekonomiskiem un attīstības faktoriem saistīta tendence. 

Hodorkovskis plāno izveidot Latvijā bāzētu mediju

0
0

Kremļa kritiķis Mihails Hodorkovskis rudenī plāno atklāt savu tiešsaistes mediju, par kura galveno redaktori varētu kļūt bijusī vietnes "Lenta.ru" galvenā redaktore Gaļina Timčenko, kā dienas noslēgumā ziņo "BNS". Redakcija varētu atrasties Latvijā, piektdien vēstījusi vietne "Gazeta.ru", atsaucoties uz anonīma avota sniegto informāciju.

Hodorkovskis vēloties pievērsties politiskajai darbībai, bet tam viņam ir nepieciešama tribīne plašsaziņas līdzekļos, kas orientēta uz opozīcijas vēlētājiem, "Gazeta.ru" norādījuši eksperti. Bijušais naftas koncerna JUKOS vadītājs, kas decembrī plašās amnestijas rezultātā tika atbrīvots no cietuma, plāno jau septembrī atklāt savu interneta resursu ar sabiedriski politisku ievirzi, kura galvenā mērķauditorija būs Krievijas sabiedrība.

Topošā medija iespējamā galvenā redaktore G. Timčenko "Lenta.ru" strādāja no 1999. gada, bet 2004. gadā kļuva par šī medija galveno redaktori. Šā gada 12.martā viņa no darba tika atlaista atbilstoši izdevuma īpašnieka Aleksandra Mamuta lēmumam. Timčenko tika atlaista dažas stundas pēc tam, kad Krievijas plašsaziņas līdzekļu uzraudzības institūcija izteica brīdinājumu "Lenta.ru" par to, ka vienā no rakstiem ir saite uz citā interneta resursā esošo interviju ar Ukrainas nacionālistiskās kustības "Labējais sektors" līderi Dmitriju Jarošu. Tādu saiti regulators uzskatīja par ekstrēmisma izpausmi.

Tiek norādīts arī, ka pēc Timčenko aiziešanas darbu "Lenta.ru" redakcijā pameta lielākā daļa žurnālistu, kurus tagad varētu uzskatīt par potenciālajiem jaunā medija darbiniekiem.

Hodorkovska preses sekretāre Olga Pispanena "Gazeta.ru" norādījusi, ka līdz rudenim informāciju par Latvijā bāzēta jauna medija izveidi nevar ne apstiprināt, ne noliegt.

Savukārt Timčenko uz "Gazeta.ru" jautājumu par jaunā medija veidošanu atbildējusi, ka "es par to neko nezinu, nekādus piedāvājumus neesmu saņēmusi".

"Gazeta.ru" aptaujātie Krievijas politikas eksperti norādījuši, ka Hodorkovskis, acīmredzot, vēlas iesaistīties politiskajā darbībā un ka mērķauditorijas uzmanības piesaistē būs svarīga ne tikai ideoloģija, bet arī produkta kvalitāte.

Lietuvā likuma grozījumi par labu žurnālistiem

0
0

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite piektdien parakstīja likuma grozījumus, kas paredz uzlabot žurnālistu informācijas avotu aizsardzību, kā aģentūru "BNS" informējusi Lietuvas prezidentes kanceleja.

Saskaņā ar līdzšinējām tiesību normām žurnālistam rīkojums atklāt informācijas avotu varēja tikt dots pēc tam, kad pirmstiesas izmeklēšanas tiesnesis saņēmis prokurora lūgumu un pieņēmis atbilstošu lēmumu. Prezidentes Daļas Grībauskaites  rosinātie grozījumi noteic, ka žurnālistam tiks dota iespēja iepazīties ar prokurora prasību atklāt informācijas avotu un sniegt savus argumentus tiesā. Vēl grozījumos ir noteikts, ka žurnālistam var dot rīkojumu atklāt informācijas avotu tikai gadījumā, ja "nav citu veidu, kā atklāt informācijas avotu vai arī visas iespējas ir izmantotas".

7guru jau publicēja ziņu par to, ka tiesas procesā, kas saistīts ar "BNS" žurnālistu sarunu noklausīšanos un pat izsekošanu, lēmums apstiprinājis šādu rīcību par nelikumīgu. Dažas stundas pēc ar tiesas prāvu saistītās "BNS" publikācijas par valsts drošības draudiem Grībauskaite apstiprināja, ka publikācijā paustā informācija saistīta ar to, ka viņa saņēmusi brīdinājumu par provokācijām pret Lietuvu, Eiropas Savienības Austrumu partnerības dalībvalstīm un viņu pašu personīgi. Savukārt Īpašo izmeklēšanu dienesta vadītājs Ģedimins Grina žurnālistiem  tajā pašā dienā sniedza komentāru, kur norādīja, ka saistībā ar Lietuvas prezidentūru Eiropas Savienībā var pastiprināties informācijas uzbrukumi.

Pēc šiem notikumiem Grībauskaite iesniedza Seimā   likuma  grozījumu projektu par   žurnālistu  informācijas avotu aizsardzības uzlabošanu.

Šā gada 10.jūlijā  Lietuvas Seims jau pieņēma citus, bet saistītus likuma  grozījumus, kas paredz, ka tiesa nevar aizmuguriski likt žurnālistam atklāt savu informācijas avotu.

Valsts pārvaldē vienotas vadlīnijas komunikācijā

0
0

Valsts kanceleja sadarbībā ar valsts pārvaldes un privātā sektora ekspertiem izstrādājusi Klientu apkalpošanas rokasgrāmatu, lai nodrošinātu vienotas iedzīvotāju apkalpošanas prasības visiem darbiniekiem un izkoptu uz klientu orientētu kultūru valsts pārvaldē, kā liecina informācija valdības mājaslapā.

Komunikācija, ko valsts pārvaldes darbinieks veic, ikdienas darbā, tiekoties ar klientiem, veido valsts pārvaldes tēlu kopumā, tāpēc šādu vadlīniju izdošana ir tikai loģisks solis.

Latvijas Republikas Ministru kabineta mājaslapā ievietotā informācija papildināta ar Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes komentāru, kur viņa norāda, ka: "klients jeb valsts pārvaldes pakalpojumu gala lietotājs ir centrālā figūra, par kuras vajadzībām jādomā jau uzsākot darbu pie politikas, pamatnostādņu izstrādes. Jēdziens klients ir jāskata plašākā kontekstā, ar to izprotot arī uzņēmējus, sabiedriskās organizācijas, kolēģus un iedzīvotājus. Šāda prakse jau ilgus gadus ir izkopta privātajā sektorā, īpaši lielās organizācijās ar sarežģītu struktūru un lielu nodarbināto skaitu. Valsts pārvaldei kā vienotam darba devējām ir jāņem vērā klientu servisa privātajā un valsts sektora ekspertu pieredze un rekomendācijas, un jāspēj tā piemērot darbā."

Komentāros arī minēts, ka ir jāturpina uzlabot valsts pārvaldes klientu apkalpošana, pilnveidojot arī iestāžu klientu apkalpošanas speciālistu atlasi, kā arī investējot un nodrošinot kvalitatīvas apmācības.

Izstrādātā rokasgrāmata ataino iedzīvotāju tiesības saņemt augsta līmeņa apkalpošanas servisu un kvalitatīvus pakalpojumus. Iedzīvotāji ir aicināti arī ziņot par pieredzi un sadarbību ar valsts pārvaldi, sniedzot savas atsauksmes un priekšlikumus mājaslapā "www.mazinamslogu.gov.lv" vai ar mobilās aplikācijas "Futbols" starpniecību.

Būtiski uzlabot klientu apkalpošanu valsts pārvaldei uzdevusi Ministru prezidente Laimdota Straujuma, izsakot neapmierinātību ar valsts pārvaldes iestāžu sniegto servisu, kā arī valdībā uzklausot iestāžu paveikto nesamērīgas birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanā.

Ar rokasgrāmatas saturu internetā var iepazīties jebkurš interesents: PDF.

"Heineken" - asprātīgi par alkohola reklāmu

0
0

Liela daļa aģentūru, kuras veido kampaņas alkohola ražotājiem, rēķinās ar noteiktām vadlīnijām par to, kas drīkst un kas nedrīkst parādīties reklāmā - viena no tādām lietām ir alkohola lietošana. "Wieden+Kennedy" Ņujorkas aģentūra nolēmusi "Heineken" jaunajā reklāmā padarīt šo aspektu par centrālo.

Viewing all 2570 articles
Browse latest View live