Eiropas Savienības (ES) līderi vakardienas Eiropadomes sanāksmē nespēja vienoties par amatu sadali. Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis varētu pārstāvēt Latviju ekonomikas un finanšu jautājumos Eiropas Komisijiā (EK) vai pat kandidēt uz EK vicaprezidenta amatu. „Tas, kas notiek Ukrainā lielā mērā ietekmē visu reģionu. Ir valstis, kuras grib atgriezties pie ‘vecajām’ attiecībām, un pievērt acis uz situāciju,” vortālam 7guru norāda sabiedrisko attiecību aģentūras „Mediju tilts” valdes loceklis Filips Rajevskis.
16. jūlija samita laikā asas diskusijas izraisīja jautājums par to, vai Itālijas ārlietu ministres Federikas Mogerini kandidatūra ES augstākā ārlietu pārtāvja amatam ir atbilstoša. Pret viņas kandidatūru iebilda Polija un Baltijas valstis, īpaši Lietuva. ES austrumu dalībvalstis valstis izskata bažas gan par F. Mogerini pieredzes trūkumu, gan par viņas pārāk draudzīgajām attiecībām ar Krieviju. Savā pirmajā braucienā Itālijas ES prezidentūras laikā amata kandidāte devās tieši uz Kijevu un Maskavu. Tur viņa tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, pēc tikšanās uzaicinot viņu uz Itālijā oktobrī notiekošu ES pasākumu. Samita laikā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite žurnālistiem norādījusi, kādām būtu jābūt augstā ārlietu pārstāvja kvalitātēm. Kā ziņo tīmekļa medijs "The Local", tās ir: „pieredze, neitralitāte ģeopolitiskajās problēmās, ar kurām mēs satopamies, un vismaz - nebūt prokremliskam.” Kad kāds žurnālists turpinājis vaicāt, "vai tā ir problēma, ka Mogerini kundze...", Grībauskaite, nesagaidot jautājuma noslēgumu, sniegusi atbildi: "Tā ir problēma. Tā ir."
Dažas ES austrumu valstis par labu kandidatūru uzskata Bulgārijas ES starptautiskās sadarbības un humānās palīdzības komisāri Kristalīnu Georgijevu.
ES kopējā politiskā nostāja
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas asociātais profesors Ojārs Skudra norāda, ka tie cilvēki, kuri ieņems šos amatus, spriežot pēc līdzšinējām diskusijām, zināmā mērā personificē vai simbolizē kādu noteiktu ES politiku. „Kādu politiku šie politiķi personificē, par to acīmredzot nebija iespējams vienoties. Nav runa par to, ka 500 miljonu cilvēku vidū nevar atrast politiķi, kurš būtu spējīgs ieņemt attiecīgo amatu, runa ir par ES kopējās politikas nostāju,” norādā LU pofesors.
„Piemēram, ES kopējā, ārējā un drošības politika, kuras realizēšanā aktīvi jāpiedalās augstajam pārstāvim vai pārstāvei Eiropas ārējās un drošības politikas jautājumos, - tās ir ļoti konkrētas intereses. Tās ir vērstas trīs virzienos: Ziemeļāfrikas valstis, no kurām Itālijā un Spānijā iebrauc milzīgi imigrantu pūļi. Otrs virziens ir Tuvie Austrumi, kas ir būtiski ES valstīm, jo no Tuvajiem Austrumiem joprojām tiek pirkta nafta. Trešais ir virziens, ko sauc par Austrumu partnerību, jo tikko tika slēgti asociācijas virzieni ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, tās ir arī attiecības ar Krieviju. Visos šajos trijos virzienos izvēlētajam cilvēkam ir jāsimbolizē kāda noteikta politika. Un patlaban visniknākie strīdi ir saistīti ar asociācijas līgumiem un attiecībām ar Krieviju. It īpaši jautājums par Krievijas un Ukrainas attiecībām. ES ir oficiāls asociācijas līgums ar Ukrainu, tāpēc par minēto amatu ir jāvienojas. Viņiem nebija iespējams vienoties par to, kāda būs ES politika nākotnes perspektīvā. Tie nav nekādi sīkumi,” 7guru skaidro O. Skudra.
L. Straujumas sarunas ar Ž. K. Junkeru neko būtisku nemainīs
O. Skudra uz jautājumu par to, cik liela ietekme uz amatu sadalījumu bija Laimdotas Straujumas un Ž. K. Junkera sarunām atbildēja diplomātiski: „Tā, kā Junkera kungs un Straujumas kundze neko pēc būtības par šīm pārrunām nav teikuši, es pieņemu, ka tās drīzāk bija konsultācijas, kurās abas puses uzklausīja viena otras viedokli. Lai arī jautājuma par amatu sadali izlemšana ir atlikta līdz augusta beigām, tas nenozīmē, ka Junkera kungs pārtrauks diskusijas par EK sastāvu. Konsultācijas turpināsies.”
Sabiedrisko attiecību aģentūras „Mediju tilts” valdes loceklis Filips Rajevskis norāda, ka L. Straujumas un Ž. K. Junkera sarunām ir ļoti minimāla ietekme uz amatu sadalījumu. „Tomēr tie ir lieli darījumi starp lielajām valstīm, protams, gribētos augsti vērtēt mūsu kandidātus, tomēr šeit ir svarīgs lielo valstu, piemēram, kā Vācijas un Itālijas viedoklis.”
Portfelis EK uzlabotu Latvijas situāciju vairākos veidos
F. Rajevskis apgalvo, ka ir pozitīvi, ja mūsu cilvēki ieņem amatus EK. Skandināvi un Luksemburga to ļoti prasmīgi izmanto. „Tas būtu pozitīvi, jo tas nozīmē, ka šie cilvēki savos birojos cenšas piesaistīt savus cilvēkus. Protams, pastāv iespēja, ka V. Dombrovskis pēkšņi atkritīs no Latvijas, jo te ir svarīgi, lai Latvijas cilvēki integrētos ES arī tālākos līmeņos. Tas cilvēks, kurš veido savu biroju, varētu piesaistīt cilvēkus no Latvijas, tas paceltu mūsu kompetenci un zināšanas par to, kas notiek ES. Šāds amats ir vilkme, lai Latvijā veidotos eksperti, kuri ir zinoši attiecīgajās jomās,” norāda F. Rajevskis.
Dienvideiropa nesaprot, kas notiek Ziemeļeiropā
Runājot par Lietuvas prezidentes izteikumiem, kas vērsti pret Itālijas ārlietu ministri F. Mogerini, O. Skudra norāda, ka šeit jāņem vērā apstāklis, ko parasti Latvijas mediji nepiemin: „Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā piecus gadus bija Ketrīna Eštone. Ārlietu un drošības politikas pārstāvis vienlaikus ir gan EK, gan Eiropas Padomes sastāvā, kuru veido valstu un valdību vadītāji, tāpēc tas tiešām ir ļoti nozīmīgs un atbildīgs postenis. Lietuvas prezidente runāja pa to, ka Itālijas pārstāve kā pretendente uz šo amatu varētu būt problemātiska ES attiecībām ar Krieviju. It īpaši Krievijas un Ukrainas konflikta kontekstā, jo nevienam nav noslēpums, ka Krievija aktīvi iejaucas notikumos Austrumukrainā. Līdz ar to rodas jautājums, vai šo posteni var ieņemt cilvēks, kurš neizprot Polijas un Baltijas valstu bažas par savu drošību Ziemeļeiropas reģionā,” norāda O. Skudra.
F. Rajevskis stāsta, ka Dienvideiropa un Ziemeļeiropa ir divi dažādi reģioni ar dažādām interesēm. „Tas, kas notiek Ukrainā lielā mērā ietekmē visu reģionu. Ir valstis, kuras grib atgriezties pie ‘vecajām’ attiecībām, un pievērt acis uz to, kas notiek Ukrainā. Izveidojusies situācija viņus tiešā veidā neapdraud. Domāju, ka Itālija ir viena no šīm valstīm. Tāpēc es nebrīnos, ka Ziemeļvalstīm, it īpaši Baltijas valstīm, ir pretestība pret šo valstu politiķiem, jo tas samazinātu vēlmi veikt sankcijas pret Krieviju, tostarp, izdarīt ekonomisko spiedienu. Un tas atraisītu rokas Krievijai, lai veiktu iespējamos turpmākos soļus,” 7guru norāda F. Rajevskis.
Atgādinām, ka 15. jūlijā tika ievēlēts EK prezidents, Luksemburgas premjerministrs Žans Kolds Junkers, kurš savus pienākumus pildīs nākamos piecus gadus. Latvijā 21. maijā notika Eiropas parlamenta vēlēšanas, tiekot ievēlētiem 8 pārstāvjiem. Šāds pārstāvju skaits tiek veidots balstoties uz deputātu vietu sadalījumu pa valstīm, kurš ir noteikts ES līgumos, ievērojot regresīvās proporcionalitātes principu. Tas nozīmē, ka valstīm, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks, ir vairāk vietu nekā valstīm ar mazāku iedzīvotāju skaitu. No visiem kandidātiem pārliecinošs līderis bija Valdis Dombrovskis, tāpat Latviju Eiropas Komisijā pārstāvēs Sandra Kalniete, Artis Pabriks, Arturs Krišjānis Kariņš, Roberts Zīle, Andrejs Mamikins, Iveta Grigule, Tatjana Ždanoka.