Quantcast
Channel: 7guru
Viewing all 2570 articles
Browse latest View live

Stendzenieks: Varas partijām priekšvēlēšanu reklāma maz aktuāla

0
0

Vērtējot gaidāmo pašvaldību priekšvēlēšanu laiku, kad partijas ar reklāmu palīdzību mēģinās pulcēt lielāku atbalstītāju skaitu, reklāmas aģentūras "Mooz!" radošais direktors un ilggadējs Aināra Šlesera vadītās partijas reklāmu kampaņas veidotājs Ēriks Stendzenieks uzskata, ka pie varas esošām partijām reklāma ir maz aktuāla, bet sociālo tīklu nozīmi aģitācijas laikā atzīmē kā būtisku.

Intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" Ē. Stendzenieks pieļauj, ka reklāmas ierobežošanas likums ir izdevīgs harismas apdalītiem politiķiem, kuri šobrīd ir pie varas.

"Reklāma ir ļoti emocionāli koncentrēts vēstījums, kādu šie politiķi nodot nav spējīgi. Ja ir harisma kā Martinam Luteram Kingam, ja spēj uz skatuves nobliezt trīs minūšu runu kā ASV prezidents Baraks Obama vai kaut vai kā Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, tev principā reklāma nav vajadzīga. Reklāma ir vajadzīga politiķiem, kas nemāk salikt kopā divus vārdus, kas stostās, ir bāli, pelēki, kas lasa Jaungada runu tieši no ekseļa tabulas, kas rausta valodu, nemāk skatīties tieši kamerā, kuriem nav acu kontakta," stāsta Ē. Stendzenieks.

Tāpēc šajā aspektā pats svarīgākais esot apziņa, ka netiek ļauts reklamēties konkurentiem, jo uz emocionālu vēstījumu fona, kāda ir reklāma, viņi vienkārši izskatās pēc bāliem, personības trūkuma apsēstiem radījumiem.

Pēc Ē. Stendzenieka domām vērtējot noteiktos priekšvēlēšanu tēriņu limitus, kas kopš 1.janvāra noteikti ar grozījumiem Politisko organizāciju finansēšanas likumā, 76 000 latu ir pietiekami, lai neļautu nostiprināties citām partijām, kuras šobrīd nav pie varas.

"Katrs šāds likums tiek pieņemts pie varas esošo partiju interesēs. Vienīgi šādiem likumiem ir īsas kājas, jo politiskās situācija mainās, partijas šķeļas, sadalās, apvienojas jaunos veidojumos, vecie ienaidnieki kļūst par draugiem un draugi par ienaidniekiem, un droši vien nepaies ilgs laiks, kad to likumu atkal staipīs un mainīs," domā Ē. Stendzenieks.

Savukārt vērtējot sociālo tīklu aktīvāku izmantošanu tieši pirms vēlēšanām Ē. Stendzenieks sauc par nelietderīgu, jo ar to palīdzību tik īsā laikā "bumu" nevar uztaisīt. Viņaprāt, lai sociālos tīklus izmantotu veiksmīgai kampaņai, tajos ar sabiedrību jāsarunājas krietnu laiku pirms vēlēšanām.

"Var savākt apkārt daudz cilvēku, kuriem neatkarīgi citam no cita tā ideja jau gaisā virmo, bet nevar mākslīgi savākt grupu, kas, piemēram, mīl iedzert šampanieti piektdienas vakaros vietnē "www.sampanietispiektdienasvakaros.lv" - nekādu izredžu! Tāpat ar politiķiem un viņu aktivitātēm sociālajos tīklos. Nils Ušakovsčetrus gadus vēlēšanu starplaikā ir aktīvi komunicējis "Facebook" un "Twitter", un var just, ka viņam tas patīk un padodas, citreiz labāk, citreiz neveiklāk, - tad tur kaut kas var notikt. Bet, ja tagad, piemēram, Sarmīte Ēlerte drudžaini sāks veidot "Facebook" draugu grupas kopās, izlozēs ipad, linkos, šārēs un retvītos, rezultāta nebūs! Vai nu tu pie tā strādā un ar cilvēkiem runā visu laiku, vai nemaz," stāsta Ē. Stendzenieks.


Uz LTV valdes locekļu amatiem piesakās 45 kandidāti

0
0

Ir noslēgusies pieteikšanās konkursam uz jauno LTV valdi, informējusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece. Konkursam, kurā tiks izraudzīti trīs jaunie LTV valdes locekļi, pieteikušies 45 kandidāti.

Šodien, 28.janvārī, ir noslēgusies pieteikšanās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkotajam konkursam, kurā tiks izraudzīti trīs Latvijas Televīzijas (LTV) jaunās valdes locekļi - valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis programmu attīstības jautājumos, kā arī valdes loceklis finanšu un tehnoloģiju jautājumos. Konkursam uz visiem trim amatiem pieteikušies 45 kandidāti.

Valdes locekļu kandidātiem izvirzītas augstas profesionālās pieredzes, izglītības, svešvalodu zināšanu un reputācijas prasības, kuru izvērtēšana ir uzticēta profesionālam un neatkarīgam personāla atlases uzņēmumam SIA "AIMS International Latvia" ("Fontes").

Par LTV atbildīgais NEPLP loceklis Gints Grūbe norāda: "Nav apstiprinājušās skeptiķu bažas par it kā zemo kandidātu interesi vadīt LTV. Kandidātu skaits ir pietiekams, lai varētu veikt izvērtēšanu. Patlaban svarīgākais ir dot iespēju uzņēmumam "Fontes" veikt profesionālu kandidātu izvērtēšanu, lai atlasītu cilvēkus, kas spējīgi veikt LTV pārmaiņu vadību. Jaunā LTV valde tiks iecelta amatā ne ātrāk kā februāra beigās vai marta sākumā - pēc "Fontes" veikta neatkarīga kandidātu izvērtējuma un kandidātu tikšanās ar LTV darbiniekiem. NEPLP uz šo procesu raugās ļoti nopietni un informēs sabiedrību par nozīmīgākajiem lēmumiem."

Pretendenti tiks vērtēti atbilstoši NEPLP apstiprinātajam konkursa nolikumam. Šodien pēc aplokšņu atvēršanas NEPLP izvērtēs iesniegto dokumentu atbilstību nolikuma prasībām un tādējādi noskaidros pretendentu loku, kas turpinās dalību konkursā. Pēc tam notiks "Fontes" un NEPLP pārstāvju intervijas ar visiem pretendentiem, kas atbilst nolikuma prasībām. Pēc visu pretendentu uzklausīšanas NEPLP balsos par konkursa pretendentiem izvirzīšanai konkursa otrajā kārtā. Ne vairāk kā trīs katra amata kandidāti, kas saņēmuši augstāko novērtējumu, turpinās dalību otrajā kārtā. Otrajā kārtā Fontes veiks piemērotāko kandidātu padziļinātu izvērtējumu. Konkursa otrās kārtas pretendenti publikai taps zināmi NEPLP organizētā publiskā diskusijā, tiekoties ar LTV darbiniekiem, kas paredzēta 25.februārī.

"Fontes" pienākums būs veikt kandidātu profesionālu un neatkarīgu izvērtēšanu saskaņā ar skaidru kritēriju sistēmu. Tiks izvērtēta kandidātu izglītība un līdzšinējā pieredze, motivācija un izpratne par sabiedrisko mediju, tā lomu demokrātiskā sabiedrībā. Tāpat uzmanība tiks pievērsta sociālajām kompetencēm (pārmaiņu vadība, līderība, komunikācijas spējas, mērķtiecība) un profesionālajām kompetencēm (zināšanas un pieredze konkrētā jomā), kā arī biznesa uzdevumu risināšanai (lai noteiktu kandidātu spēju stratēģiski risināt ar LTV lieluma organizāciju saistītas problēmas). Saskaņā ar konkursa nolikumu, kandidātu novērtēšanas rezultātus ņems vērā NEPLP, pieņemot lēmumu par LTV valdes locekļu iecelšanu.

Kā iepriekš ziņots, pretendentu izvērtēšana notiks līdz 28.februārim.

Ar konkursa nolikumu var iepazīties NEPLP mājas lapā.

LTV valdes konkursam pieteikušies Zariņš un Mamikins

0
0

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pagaidām neatklāj to cilvēku vārdus, kuri izvirzījuši savu kandidatūru darbam Latvijas Televīzijas (LTV) valdē, taču portāls "Diena.lv" ziņo, ka konkursā pieteikušie vairāki pazīstami mediju darbinieki un žurnālisti, tostarp Juris Millers, Egils Zariņš, Andrejs Mamikins un citi.

Kā ziņots, pirmdien, 28.janvārī, noslēgusies pieteikšanās NEPLP rīkotajam konkursam, kurā tiks izraudzīti trīs LTV jaunās valdes locekļi – valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis programmu attīstības jautājumos, kā arī valdes loceklis finanšu un tehnoloģiju jautājumos. Darbam LTV valdē kopumā pieteikušies 45 kandidāti, portāls Diena.lv uzzināja padomē.

Žurnālists un vairāku televīzijas raidījumu vadītājs Egils Zariņš savu kandidatūru izvirzījis, jo uzskatījis, ka televīzijā nepieciešamas pārmaiņas, kuras viņš ar savu 17 gadu ilgo darba pieredzi dažādās televīzijās spētu realizēt. "Man ir ļoti skumīgi, ka sabiedriskais medijs šobrīd ir atstumts, izskatās kā spitālīgs, visi no viņa vairās. Man ir žēl, ka tāds labs medijs ir atstāts pabērna lomā gan apzināti, gan objektīvi – tur ir novecojusi gan pārvaldes sistēma, gan tehnika," portālam Diena.lv pauda Zariņš. Viņam padomā ir vairākas idejas, kuras būtu nepieciešams īstenot. Tam viens no priekšnoteikumiem būtu arī "laba komanda".

Pirmdien savu dalību konkursā pieteicis arī producents un kādreizējā radio SWH ētera personība Juris Millers, kuram ir savs redzējums par televīzijas turpmāko attīstību. Millers uz LTV ģenerāldirektora amatu pretendējis jau iepriekš, piedāvājot arī koncepciju un stratēģiju televīzijas attīstībai, kas, viņaprāt, aktuāla ir vēl šodien. Millers norāda, ka viņa piedāvātais televīzijas pārmaiņu plāns atsevišķos punktos nesakrīt ar NEPLP apstiprināto koncepciju, piemēram, tehnoloģiju jautājumos.

"Šajā koncepcijā tiek runāts par būtisku laika periodu ieviešanu dzīvē tādām tehnoloģijām, kas jau šobrīd ir novecojušas. Šis ir diskusiju jautājums. Mēģināšu tēlaini teikt – nav jēgas laikā, kad ir krāsainā televīzija, runāt par melnbaltās televīzijas attīstību pēc pieciem gadiem. Ir jārunā par tām tehnoloģijām, kuras ir aktuālas šobrīd," uzskata J. Millers.

Savā "Facebook" profilā par dalību konkursā pirmdienas vakarā paziņoja arī pazīstamais telekanāla TV5 žurnālists Andrejs Mamikins. "Šodien sapratu, ka vēlos pasauli padarīt labāku un tīrāku! Vēlos kļūt par Latvijas sabiedriskās televīzijas LTV direktoru. Šie ir tie paši bēdu kanāli, par kuriem valsts tērē kaudzēm naudas, bet kurus skatīties normāls cilvēks nespēj. Savā motivācijas vēstulē es tā arī uzrakstīju: LTV ir katastrofa, taču es spēšu to padarīt par normālu televīziju," tā A. Mamikins.

Portāla "Diena.lv" rīcībā esošā informācija liecina, ka konkursam pieteicies arī kādreizējais politiķis un producents Edvīns Inkēns. Tiesa gan, E. Inkēns ar īsziņas starpniecību atbildēja, ka viņam par savu dalību konkursā uz LTV valdi komentāru neesot.

Kā ziņots, konkursā aicināta piedalīties arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, taču viņa atteikusies, jo nav pieņemams, ka pretendentus, kurus vērtēs profesionāla personāla atlases kompānija, atlasīs NEPLP. Viņa portālam "Diena.lv" apstiprināja, ka pirmdien domas neesot mainījusi. "Man ir principiāli iebildumi pret ievēlēšanas kārtību, kura līdzinās Irānas parlamenta vēlēšanām. Tur reliģiskā padome pieņem lēmumu, vai dot tautai uz balsošanu kandidātus. Tas saucās - imitējam demokrātiju," pauž G. Līdaka.

Tāpat vēstīts, ka "Fontes" uz otro konkursa kārtu varētu atlasīt deviņus kandidātus, kuriem tad būtu jāiztur vairāki pārbaudījumi - gan tikšanās ar televīzijas kolektīvu, gan publiskās debates. Pretendentu izvērtēšana notiks līdz 28.februārim.

Infografika: Kā likt atveseļoties tavai mājaslapai

0
0

Katram var gadīties saslimt. Lai cik absurdi tas arī neizklausītos, bet saslimt var ari mājas lapa. Mājas lapas "veselības stāvoklis" sāk pasliktināties, ja tā nespēj sasniegt biznesa mērķauditoriju, noturēt esošo klientu uzmanību un web lapu neatrod interneta meklētāji. Ja Jūsu mājas lapa ir saslimusi, jāmeklē piemērotākās dziedināšanas metodes, lai tā uzņēmumam nodrošinātu attīstību, jaunu klientu piesaisti un redzamību interneta vidē.

Efektīvu mājas lapas atveseļošanos var panākt ar SEO (Search Engine Optimization) palīdzību. Katrs mājas lapas saslimšanas gadījums ir atšķirīgs, tādēļ aplūko iespējamos web lapu slimību simptomus un uzzini, kāds SEO atveseļošanās kurss nepieciešams tavai mājas lapai, lai tā atkal atžirgtu.

Seo_infografika_web_1-1

Infografiku sagatvoja: SEM birojs 

BBC: Latvija pelnījusi ārvalstu tūristu naudu

0
0

Pazīstamais britu medijs BBC savus sekotājus iepazīstinājis ar pētījumu, kurā noskaidrotas 10 valstis, kuras uzskatāmas par ētiskākajiem tūrisma galamērķiem pasaulē. Starp tiem minēta arī Latvija.

Izceļ cilvēktiesības un neaizsargāto dabu

Rakstā ar nosaukumu "Kuras valstis ir pelnījušas tavu naudu?" BBC iepazīstina ar ASV bāzētās bezpeļņas organizācijas "Ethical Traveler" veikto pētījumu  par ētiskākajiem tūrisma galamērķiem pasaulē. Pētījuma veidotāji secinājuši, ka visaugstākos rādītājus šai jautājumā uzrāda tādas dažādas pasaules valstis kā Barbadosa, Kaboverde, Kostarika, Gana, Maurīcija, Palau, Samoa, Urugvaja, Lietuva un arī Latvija.

Pētījuma veidotāji norāda, ka tā rezultāti apkopoti, izvērtējot trīs aspektus: sociālo labklājību (kas sevī ietver bērnu mirstības rādītājus, ekonomisko brīvību un noziedzības rādītājus), dabas aizsardzību un cilvēktiesības (īpaši izdalot preses un politisko brīvību, kā arī homoseksuāļu tiesības).

"Ethical Traveler" izpilddirektors Džefs Grīnvalds (Jeff Greenwald) skaidrojis, ka valstīm, kas iekļuvušas topā, jāizceļas ar labu tūrisma infrastruktūru, tomēr tajā iekļautas arī vairākas valstis, kuras neizceļas ar lielu tūristu pieplūdumu, bet ar saviem labajiem rezultātiem var kalpot kā labs piemērs citām valstīm to reģionā.

Latvija saņēmusi augstu novērtējumu par uzlabojumiem dabas aizsardzības jomā, labiem cilvēktiesību ievērošanas rādītājiem un valsts parkiem un dabas rezervēm, kuri piedāvā lielas civilizācijas neskarta tūrisma iespējas. BBC atzīmē Gaujas nacionālo parku, kurš piedāvā iespējas pārgājieniem, riteņbraukšanai un kanoe braukšanai, kā arī galvaspilsētu Rīgu, kura izceļas ar bagātīgu arhitektūras mantojumu.

Kā vienīgais nozīmīgais Latvijas mīnuss minēta attieksme pret nepilsoņiem, to skaitā cilvēkiem bez jebkādas valstspiederības, kuri, atsaucoties uz Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) un Eiropas padomes (EP) novērojumiem, saskaroties ar ierobežotu vai liegtu pieeju dažādām tiesībām.

Ārvalstīs novērtē

Latvijas Institūta (LI) sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Kārlis Pots norāda, ka neskartā Latvijas daba patiešām esot viens no galvenajiem iemesliem, kas daudzus ārvalstu tūristus atved uz Latviju.

Viņš atzīmē, ka, lai arī LI nevajadzētu uzskatīt par tūrisma ekspertiem, daudzi ārzemju delegāciju pārstāvji, tostarp studenti, vēstnieki, uzņēmēji un žurnālisti, kas apmeklējuši Latviju, esot pārsteigti par mūsu valsts vides tīrību un neskarto darbu.

K. Pots norāda, ka tas noteikti esot viens no veidiem, kā Latviju pozicionēt labā gaismā. "Pašiem, ilgstoši dzīvojot šeit, tas vairs neliekas nekas īpašs, tomēr ārvalstīs to novērtē," teic K. Pots.

LI pārstāvis atzīmē, ka daba, kultūra un vēsturiskā mantojuma bagātība esot tradicionālas Latvijas vērtības, ar kurām lepoties arī pasaulē. "Vērtējot tūrisma stratēģijas, nav nepieciešams "izgudrot velosipēdu" - jau konsultanta Saimona Anholta (Simon Anholt) ieteikumos, kas tiek izmantoti, veidojot valsts tēlu, tiek akcentēta nepieciešamība pēc mūsu jau esošo stipro pušu izcelšanas. Tos veiksmīgi noformējot, ko lieliski dara Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA), tūristu skaits likumsakarīgi pieaug," skaidro K. Pots.

LI pārstāvis atzīmē, ka tuvākajos divos gados Latvijā risināsies "fantastiski kultūras pasākumi" – gan XXV Dziesmu un deju svētki vasarā, gan "Rīga 2014" programma, pilsētai saņemot Eiropas kultūras galvaspilsētas godu, gan Pasaules Koru Olimpiāde, kas notiks nākamajā vasarā. "Nav daudz valstu, kuras spētu nodrošināt tik spēcīgu un unikālu piedāvājumu," uzskata K. Pots.

Tomēr K. Pots norāda, ka esot grūti izvērtēt, cik lielā mērā ārvalstu tūristiem kopumā esot nozīmīgi valsts ētiskie rādītāji. "Pieņemu, ka ir ceļotāju kategorija, kurai šāds vērtējums varētu nosliekt izvēli par labu Latvijai. Kopumā to ir grūti izvērtēt. Sociālā nodrošinājuma jautājumi Latvijā, protams, vēl ir uzlabojami. Šo neatkarīgo ekspertu sniegto vērtējumu varbūt drīzāk varam izmantot, lai pieņemtu zināšanai, ka neesam gluži trešās pasaules valsts."

 

"Volkswagen" aicina iepazīties ar saulaino Deivu

0
0

Iepazīsties ar pozitīvo Deivu ražotāja "Volkswagen" jaunajā reklāmā "Get in. Get Happy."  Deiva saulainā uzvedība, kura izpaužās savādā veidā, mulsina ceļā sastaptos cilvēkus, bet zem šī neviltotā prieka slēpjas jaunā "Volkswagen Beetle 2013" vabolīte.

"Volkswagen" mājaslapā ir iespējams lejupielādēt reklāmā dzirdamo Džimija Klifa (Jimmy Cliff) dziesmu "C'mon, Get Happy" un izveidot pašam savu laimīgo parādi, kā arī pēc tam iepriecināt ar to arī savus draugus.

"Facebook efekts" rada klātbūtnes sajūtu

0
0

"Grāmata rada klātesamības sajūtu par "Facebook" rašanos," par pasaulē slaveno grāmatu "Facebook efekts”, kuras latviskais tulkojums nesen parādījies veikalos, teic mārketinga un sabiedrisko attiecību vortāla "7guru.lv" aptaujātie eksperti.

Savādāk kā filmā

Tehnoloģiju žurnālista Deivida Kērkpatrika (David Kirkpatrick) grāmata "Facebook efekts" ( "The Facebook Effect"), kas stāsta par šobrīd lielākā pasaules sociālā tīkla rašanos, Latvijas lasītājus sasniedza pagājušā gada nogalē, kad to izdeva "Apgāds Zvaigzne ABC".

D. Kērkpatrika grāmata nav pirmais mēģinājums plašākām auditorijām pastāstīt par "Facebook" rašanos – 2010. gadā klajā nāca un plašu atzinību guva slavenā režisora Deivida Finčera režisētā filma "Sociālais tīkls” ("The Social Network"). Tomēr "7guru.lv" aptaujātie sociālo tīklu eksperti, kuri grāmatu ir lasījuši, norāda, ka tā ievērojami atšķiroties no mākslas filmas.

IT blogeris, bloga "Parasts.lv" veidotājs Kaspars Misiņš atzīmē – ja filma koncentrējas vien uz būtiskākajiem notikumiem, tad grāmata sniedz daudz precīzāku un reālistiskāku iespaidu par "Facebook" rašanos. "Grāmatā "Facebook" rašanās aprakstīta ļoti sīki un smalki. Tas rada teju vai klātesamības sajūtu," teic K. Misiņš. "Ir iespējams uzzināt, kā mainījās sociālā tīkla lietotāju skaits, ar kādiem negaidītiem notikumiem tā veidotājiem nācās saskarties... Filmā šis stāsts ir pasniegts daudz vienkāršāk, nepastāstot par nozīmīgākajiem šķēršļiem, kas stājās "Facebook" ceļā."

Šim viedoklim piekrīt meklēšanas mārketinga un e-komercijas konsultants Artis Āre. Viņš norāda, ka grāmatā nopietnāk runāts par "Facebook" radītajām inovācijām un ietekmi uz sociālo tīklu turpmākajām tendencēm visā pasaulē. "Filmas mērķis bija izklaidēt ar unikāliem notikumiem un bagātu stāstu. Grāmatas mērķis ir informēt par unikālu fenomenu. Vieni un tie paši notikumi filmā un grāmatā parādīti no dažādām pusēm," atšķirību starp "The Facebook effect" un "The Social Network" skaidro A. Āre. "Filma uzsver spilgtākos notikumus, lai to būtu interesanti vērot visiem. Grāmatā tiek nopietnāk runāts par sociālā tīkla radītajām inovācijām, Marka Cukerberga personību, dažādu lēmumu nozīmi tālāko notikumu attīstībā, "Facebook" biznesa pusi, attiecībām uzņēmumā un ar "apkārtējo pasauli" –un  par to, kā tas viss mijiedarbojies savā starpā."

"Draugiem" efekts?

Tomēr A. Āre neuzskata, ka "Facebook efekts" varētu kalpot par palīgu profesionālas "Facebook" lietošanas vajadzībām. "Noteikti nē. Iespējams, ka kāds patiešām atradīs ko noderīgu arī šajā ziņā, taču šī nav rokasgrāmata "Facebook" lietotājiem vai iesācējiem – tā ir par sociālo fenomenu, ko "Facebook" neaizsāka, bet gan pacēla saulītē un attīstīja citā līmenī. Gluži tāpat kā "Google" to izdarīja ar meklēšanu – viņi nebija pirmie, viņiem vienkārši to izdarīja savādāk un labāk."

Abi eksperti piekrīt, ka būtu interesanti iepazīties ar līdzīgu stāstu par nacionālā sociālā tīkla "draugiem.lv" rašanos.

"Domāju, ka tas noteikti būtu interesanti – tikai ar noteikumi, ka grāmata veidota līdzīgā stilā kā "Facebook efekts". Lai arī "draugiem.lv" nav radījuši vispasaules sociālo revolūciju, arī šī sociālā tīkla ceļš nav bijis klāts rozēm un viņi ir daudz ko radījuši un arī piedzīvojuši," teic A. Āre, piebilstot, ka, cik viņam zināms, ar daļu no grāmatā aprakstītajām problēmām saskaroties arī "draugiem.lv" lietotāji.

"Jā, šāds stāsts noteikti būtu interesants," piekrīt K. Misiņš. "It īpaši, ja tas būtu tikpat sīki un detalizēti izstāstīts."

Latvijai ievērojams kāpums preses brīvības reitingā

0
0

Latvija ievērojami pakāpusies starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas "Reportieri bez robežām" ("Reporters sans frontieres" - RSF) izveidotajā ikgadējā preses brīvības reitingā.

2011./2012.gada reitingā Latvija ieņēma 50.vietu, no iepriekšējā gada zaudējot 20 pozīcijas. Savukārt pēdējā gada laikā Latvija preses brīvības reitingā pakāpusies par 11 pozīcijām līdz 39.vietai.

Kopumā preses brīvības situāciju Latvijā "Reportieri bez robežām" novērtējusi kā apmierinošu.

Igaunija 2013.gada preses brīvības reitingā ieņem 11.vietu, gada laikā nokrītoties par astoņām pozīcijām.

Savukārt Lietuva ieņem 33.vietu, gada laikā zaudējot trīs pozīcijas.

Visbrīvākā prese ir Somijā, Nīderlandē un Norvēģijā, kas arī iepriekšējā preses brīvības reitingā ieņēma vadošās pozīcijas.

Savukārt vismazāk žurnālisti brīvību izjūt Turkmenistānā, Ziemeļkorejā un Eritrejā.

RSF pauž bažas par Itālijā spēkā esošajiem likumiem, kas paredz kriminālvajāšanu par nomelnošanu un ko institūcijas bīstami izmanto. Organizācija norāda arī uz preses brīvības ierobežošanu Ungārijā un katastrofālo sociālo un profesionālo atmosfēru Grieķijā.

Krievija reitingā noslīdējusi par sešām pozīcijām līdz 148.vietai, RSF norādot, ka valstī pieaug represijas un plaša mēroga vēršanās pret pilsonisko sabiedrību.

Vislielāko kāpumu reitingā piedzīvoju Malāvija - par 71 pozīciju līdz 75.vietai, kā arī Kotdivuāra - par 63 pozīcijām līdz 96.vietai - un Mjanma - par 18 pozīcijām līdz 151.vietai.

Savukārt vislielāko kritumu piedzīvojusi Mali - par 74 pozīcijām līdz 99.vietai.

RSF norāda, ka šā gada reitinga sastādīšanā mazāka uzmanība pievērsta valstīs notiekošiem dramatiskiem politiskiem pavērsieniem, piemēram, "Arābu pavasarim", bet vairāk pievērsta valdību nodomiem un centieniem preses brīvības veicināšanā vidējā vai ilgtermiņā.

Ar pilnu "Reporters Without Borders" 2013. gada rangu iespējams iepazītiesšeit.


Pērn 75% ārzemju publikāciju par Latviju bija pozitīvas

0
0

No ārvalstu mediju tiešsaistes publikācijām, kurās 2012.gadā pieminēta Latvija, 74,2% bija ar pozitīvu ievirzi, liecina Latvijas Institūta (LI) veiktā monitoringa dati.

Kopumā lielāko ārzemju mediju tiešsaistes versijās raksti par Latviju parādījušies 4599 reizes - 3413 gadījumos tie Latviju atspoguļojuši pozitīvā gaismā. Salīdzinājumā ar 2011.gadu kopējo publikāciju skaits samazinājies par 25%, tomēr pieaugusi pozitīvo ziņu attiecība. 2011.gadā tā bija 70,1%, aģentūru "LETA" informēja LI sabiedrisko attiecību projektu speciālists Kārlis Pots.

Visvairāk aprakstītie temati bijuši Latvijas ekonomikas un iekšpolitikas jautājumi ar attiecīgi 27% un 23% īpatsvaru. Sabiedrība un ārpolitika atspoguļota 14% gadījumu, savukārt Latvijas sports pieminēts 12% publikāciju. Citi temati - kultūra, tūrisms, vide, attiecības ar Krieviju - skarti kopumā 10% no ārvalstu mediju ziņām par Latviju.

No ziņu skaita visvairāk jeb 1076 radījuši Lietuvas un Igaunijas mediji. Tajās Latvija pozitīvi pieminēta 81,41% reižu. Tām seko Krievija ar 705 publikācijām. No tām 46% bijušas pozitīvas. Nedaudz mazāk jeb 677 rakstus 2012.gadā par Latviju veidojuši ASV tiešsaistes mediji. No tiem 81,1% Latvija pieminēta pozitīvā gaismā.

Vislabāk jeb 99% gadījumu Latvija vērtēta rakstos par tūrismu. Tam seko kultūra ar 96% pozitīvas atpazīstamības un ekonomika, ārpolitika, sports ar attiecīgi 85%, 85%, 81% pozitīvo ziņu īpatsvaru. Vissliktāk ārvalstu medijos Latvija vērtēta jautājumos, kas skar attiecības ar Krieviju, - 73% no tām bijušas ar negatīvu vērtējumu Latvijai. Vienlaikus no kopējā ziņu apjoma pērn tās veidojušas tikai 3%.

"Monitoringa rezultāti diez vai vērtējami kā ļoti pārsteidzoši. Pagājušais gads kopumā aizvadīts Latvijas ekonomikas augšupejas zīmē. Taču, protams, arī par šo jautājumu nav trūcis kritisku pārdomu. Šogad, kad plānotā ekonomikas izaugsme ir lēnāka nekā pērn, ir vērts izmantot akumulēto ārvalstu interesi par Latviju, to novirzot, piemēram, kultūras jautājumiem. Gaidāmie Dziesmu un deju svētki ir lieliska iespēja pasaulei sevi parādīt vēl pārliecinošāk. Tas būtu jādara, jo, pat ja ceram, ka ekonomikas izrāviens turpināsies, diez vai varēsim mūžīgi būt atpazīstami ar to vien, turklāt pašmājās tas nereti pamatoti tiek vērtēts neviennozīmīgi," skaidro LI direktore Karina Pētersone.

Vislielāko interesi Latvija ārpasaulē raisījusi gada īsākajā mēnesī, februārī, kad Latvijā notika referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tad kopumā par Latviju ārzemju portālos bijušas 857 publikācijas, turklāt ekonomiku no aktualitāšu augšgala "izgrūduši" sabiedrības jautājumi. Ārvalstu mediji šo referendumu un tā iznākumu nav uztvēruši tendenciozi, kas redzams tajā, ka 70% Latvijas sabiedrību aprakstošo publikāciju bija pozitīvas.

Pilnībā izmērīt to, cik reizes un kur pieminēts Latvijas vārds visās pasaules valodās, ir neiespējami, tāpēc, izmantojot meklēšanas mehānismus, LI koncentrējas uz lielākajiem pasaules medijiem pasaules lielākajās valodās. Monitoringā pētītie avoti ir angļu, vācu, zviedru, franču, spāņu, arābu, ķīniešu, indiešu, japāņu, krievu, ukraiņu un citās valodās.

Apbalvo jaunās žurnālistikas cerības

0
0

Šodien, 30. janvārī, Biznesa augstskolā "Turība" jau 20. reizi tika pasniegtas tradicionālās ikgadējās Latvijas Žurnālistu savienības (LŽS) balvas labākajiem jaunajiem žurnālistiem. Balvu saņemšanas galvenie kritēriji ir – tematikas aktualitāte, formas un stila meistarība, valodas prasme, informācijas avotu daudzveidīgums u.c. 

LŽS konkurss  Žurnālistikas cerības ir iedibināts 1993. gadā. Konkursa laureātu vidū savulaik bijuši daudzi tagad redzamākie radio, televīzijas un preses žurnālisti Latvijā.  

Šoreiz jaunums ir balva kategorijā "Labākais TV spēles vadītājs" un tā nonāk pie LTV1 jauniešu spēles "Sekotāji" vadītāja Renāra Zeltiņa, konkursa uzvarētāji ir arī Aigars Lazdiņš (Diena), Laila Ludborža (BNS), Alina Lastovska  un Lita Krone (LETA), Ilze Jakovļeva (LTV) un Aleksejs Dunda (PBK TV). Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā ar īpašu balvu – apmaksātu braucienu uz Briseli - atzīmēja radiožurnālisti Olgu Dragiļevu (LR 4), bet ar Mentora titulu par ilggadēju darbu ar jaunajiem žurnālistiem tika atzīmēts Miervaldis Mozers.

Social Brands

0
0

Organizer: Brand Republic

What now? What next? Bringing together those from across marketing, comms, PR, customer services & beyond

Social Brands is a unique event, bringing together those across marketing, communications, PR, brand, customer service and beyond. Join 150+ of your peers and hear from brands who are leading in the social space, driving long-term engagement and tying buzz to business results. Promising insight, inspiration and new ideas, this year's agenda is packed with thought provoking speakers, invigorating debate and invaluable networking opportunities. 

Location: London

Uzzini vairāk

Virtual Community Summit 2013

0
0

Organizer: Ginger Events Ltd

VirComm is the UK's first and only conference dedicated to Community Management. Born out of the e-mint community (the largest and oldest international group of Online Community Managers), VirComm was created in response to the need to share resources, best practices, information and ideas in a face to face environment as well as online. VirComm is not your average conference. We are keen to maintain a relaxed atmosphere through engaged roundtables and panels - audience participation is key! Attend VirComm to: Stay up-to-date with the latest thinking and best practice in the Community Management profession Gain insights from peers through networking Bridge knowledge gaps Forge new relationships and contacts Help formalise a community strategy Participate in hands on workshops where problems and scenarios can be worked through collaboratively Grow your community and leverage its many benefits Connect with established experts 
Address: London

Uzzini vairāk

Writing skills for Public Relations

0
0

Organizer: CIPR

This workshop outlines the principles of effective writing and demonstrates how to apply them to everyday public relations writing tasks. It provides an introduction to different writing styles and practical advice on how to adapt them for different purposes, including news releases, feature articles and online posts

Address:
52-53 Russell Square, London WC1B 4HP

Uzzini vairāk

Valsts vadītājiem vairāk laika jāvelta ārvalstu medijiem

0
0

"Selektīvi izvēloties informācijas avotus un faktus, līdzīgus rakstus iespējams izveidot par jebkuru valsti," komentējot Latvijai neglaimojošo publikāciju, kas pagājušajā nedēļā parādījās britu laikrakstā "The Guardian", teic Latvijas premjerministra Valda Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke. Taču viņš norāda, ka publicitāte ārvalstu medijos patiešām esot viens no ietekmīgākajiem instrumentiem valsts starptautiskā tēla veidošanai.

Selektīvi izvēloties informācijas avotus un faktus, uz kuriem balstīt argumentāciju, līdzīgus rakstus var izveidot par jebkuru valsti, tostarp arī Lielbritāniju, kuras galvaspilsētā dzīvojošo krievu izcelsmes miljonāru skaits atpaliek tikai no Maskavas – tā par Latviju kritizējošo rakstu, kurš pagājušajā nedēļā tika publicēts prestižajā britu laikrakstā "The Guardian", teic Latvijas premjerministra Valda Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke.

"7guru.lv" jau ziņoja, ka "The Guardian" rakstā, kurš tapis, konsultējoties ar "kompromat.lv" žurnālistu Leonīdu Jākobsonu, Latvija nodēvēta par "Krievijas noziedzības spēļu laukumu" un vienu no korumpētākajām valstīm Eiropas savienībā (ES).

"Šķiet, ka Latvija ir pirmā vieta, uz kuru dodas naudas atmazgātāji, lai savu skaidro naudu iepludinātu Eiropas savienībā. Tā uzskatāma par savienības vājo punktu" raksta ietvaros teic pretkorupcijas organizācijas "Global Witness" pārstāvis Toms Meins (Tom Mayne).

M. Panke norāda – lai arī "The Guardian" publicētais raksts par Latviju nav uzskatāms par objektīvu, mūsu valsts šādas un līdzīgas situācijas nevar atļauties ignorēt. "Rūpes par to, lai ārvalstu medijos būtu pieejama objektīva un vispusīga informācija par Latviju, ir viens no ārlietu dienesta uzdevumiem."

Premjera preses sekretārs piekrīt, ka publicitāte ārvalstu medijos ir viens no ietekmīgākajiem instrumentiem valsts tēla un starptautiskās reputācijas veidošanai.

Viņš ir pārliecināts, ka veiksmīgs tēls un laba reputācija vairo valsts konkurētspēju. "Tādēļ pie pozitīvas starptautiskās publicitātes ir mērķtiecīgi jāstrādā," teic M. Panke.

M. Panke norāda, ka Latvijas paveiktais krīzes pārvarēšanā, salīdzinoši īsā laika posmā no krīzes vissmagāk skartās valsts kļūstot par visstraujāk augošo Eiropas ekonomiku, ir laba iespēja starptautiski pozicionēt Latviju kā stabilu un investīcijām piemērotu valsti.

"Šajā komunikācijā aktīvi jāiesaistās arī visām augstākajām amatpersonām, vismaz pusi mediju plāna aktivitāšu paredzot ārvalstu medijiem," teic M. Panke. Viņš norāda, ka V. Dombrovskis 2012. gadā ārvalstu medijiem sniedzis vairāk kā 80 intervijas.

"Plānojot premjera turpmāko darbu ar Lielbritānijas medijiem, "The Guardian" pievērsīsim īpašu uzmanību, piedāvājot izvērstāku sarunu ar V. Dombrovski, lai "The Guardian" auditorija saņemtu objektīvu informāciju ar Latviju," piebilst M. Panke.

Tvitera parodiju konti: labs joks vai drauds privātumam?

0
0

Aizvien populārāki kļūst tvitera parodiju konti – pie viltus profila sociālajā tīklā tikušas neskaitāmas slavenības no Anglijas karalienes līdz Anetei Sončikai. Izdevies joks vai drauds slavenību reputācijai un privātumam? Digitalizācijas eksperts Artūrs Mednis teic, ka pareiza var būt kā viena, tā otra atbilde. 

Sociālais tīkls tviteris saviem lietotājiem piedāvā iztēles brīvību. Kamēr vieni no saviem privātajiem kontiem publicē ko ir ēduši, redzējuši vai dzirdējuši, tikmēr citi izvēlas veidot parodiju kontus, kas balstīti uz sabiedrībā pazīstama cilvēka vai uzņēmuma gājieniem, kas bijuši gana populāri, lai par tiem runātu un, attiecīgi - tos izsmietu.Taču radošāki ir kļuvuši arī tā ikdienas lietotāji. Slavenību, zīmolu un izdomātu tēlu parodiju konti ir atsevišķa tvitera niša, kas, pateicoties asprātīgiem ierakstiem, ir spējusi iegūt lielu tās sekotāju skaitu. Vai šādi konti kaitē zīmoliem un to parodētajām slavenībām? 

Latvijā zināmākie viltus konti ir izveidoti tādu sabiedrībā pazīstamu cilvēku parodēšanai kā eksprezidenta Valda Zatlera sievai Lilitai Zatlerei, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam, izbijušajai sabiedrības dāmai Anetei Sončikai, latviešu rakstniekam Rūdolfam Blaumanim. 

Ne vienmēr konti, kas veidoti kāda atpazīstama cilvēka vietā, ir parodijas. Der atcerēties Imanta Ziedoņa vārdā dēvēto kontu, kurš publicē rakstnieka citātus. Līdzīgi ir arī ar Elzas Pliekšānes (Aspazija) sociālajā vietnē Twitter izveidoto profilu, kurā lasāmas dažādas atziņas. 

Jauno mediju un digitālā mārketinga eksperts, aģentūras "Inspired Digital" vadītājs Artūrs Mednis vortālam "7guru.lv" teic, ka parodiju konts var būt gan kaitniecisks, gan arī nest labumu, un bieži tas sniedzot kā vienu, tā otru efektu.

Eksperts norāda – labākais veids, kā slavenības varot izvairīties no pārspīlētas parodēšanas, ir rūpīga savas publiskās uzvedības ietekmēšana. "Jo vairāk cilvēks darīs muļķīgas lietas, jo vairāk tās tiks aprunātas un parodētas sociālajos tīklos. Labs piemērs ir kultūras ministres brauciens uz Austrāliju, par kuru tika daudz rakstīts tviterī."

A.Mednis uzskata – slavenībām nevajadzētu pārlieku nopūlēties, cenšoties no parodiju kontiem atbrīvoties. "Tos izskaust ir ļoti grūti. Ja cilvēks ļoti vēlas, lai viņa vārdā nosauktais parodiju konts tiktu slēgts, to ir iespējams panākt, taču tā drīzāk ir laika tērēšana. Tviteris mēdz būt pretimnākošs un atsevišķi konti patiešām ir slēgti, tomēr, ja kontā ir norādīts, ka tas ir parodija, parodētajai slavenībai ar to ir jāsamierinās. Ja tiktu izveidots premjera Valda Dombrovska tvitera parodijas konts un tajā būtu norādīts, ka konts ir parodija, tam nebūtu problēmu pastāvēt."

Atsaucoties uz tvitera vadlīnijām par atdarinātāju kontiem, lietotāji drīkst veidot parodiju, komentāru un fanu kontus, tomēr tiem ir jāatbilst sociālā tīkla noteikumiem. Lietotāja un profila vārds nedrīkst sakrist ar parodētā cilvēka vai uzņēmuma vārdu vai nosaukumu, tāpat tie arī nedrīkst maldināt cilvēkus par kontu īpašnieku patieso identitāti. Pirms noticēt kādam kontam kā patiesas informācijas avotam, tviteris iesaka tā lietotājiem pārliecināties par to, ka konts ir apstiprināts (verified).


Pērn PTAC visvairāk sūdzību saņēmis par "Swedbank"

0
0

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pagājušā gada laikā saņēma 358 sūdzības par finanšu pakalpojumiem, un visvairāk sūdzību - 32 - saņemtas par AS "Swedbank" darbību.

Kā aģentūru LETA informēja PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Liene Kindzule, par AS "ABLV Bank" darbību saņemta 21 sūdzība, par "Nordea" bankas Latvijas filiāles darbu - 17 sūdzības, par AS "Citadele banka" un AS "DNB Banka" darbību - pa 16 sūdzībām, bet par VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" un AS "SEB banka" darbību - pa 15 sūdzībām.

Pērn 15 sūdzības tika saņemtas par AS "4finance" un 11 - par AS "GE Money" darbību. Šīs firmas neatbilst kredītiestādes statusam.

Savukārt apdrošināšanas sabiedrību vidū sešas sūdzības tika reģistrētas par AAS "Balta" darbību, bet par "BTA Insurance Company SE" - piecas sūdzības.

Visvairāk - 176 - sūdzības saņemot saistībā ar kredītiestāžu likuma izpildi. 33 sūdzības patērētāji iesniedza par apdrošinātāju rīcību, 100 sūdzības tika saņemtas par personu, kas neatbilst kredītiestāžu statusam, rīcību, bet 49 sūdzības bija par parādu piedziņas sabiedrībām.

Kā norāda PTAC, lielākajā daļā gadījumā PTAC sniedza patērētājiem rakstveida konsultācijas un skaidrojumus sakarā ar viņu tiesību aizsardzības jautājumiem, nepieciešamības gadījumā pieprasot paskaidrojumu attiecīgajam finanšu pakalpojumu sniedzējam.

Pēc PTAC paskaidrojuma pieprasījumiem vairākās lietās patērētāju sūdzībās norādītās problēmas patērētājam tika atrisinātas pozitīvi.

Papildus centrs sniedz konsultācijas finanšu pakalpojumu sniedzējiem pēc to aicinājuma saistībā ar patērētājiem sniegtajiem pakalpojumiem.

PTAC norādīja, ka pērn saņemtās sūdzības lielā skaitā gadījumu bija saistītas ar kredīta devēja vienpusēju kredīta līguma laušanu, jo patērētājs nebija savlaicīgi veicis no līguma izrietošos maksājumus.

Tāpat sūdzības bija iesniegtas par kredīta devēja vēršanos tiesā ar parāda piedziņas prasību.

Savukārt attiecībā uz apdrošināšanas pakalpojumu jomu galvenokārt PTAC ir saņēmis patērētāju sūdzības par to, ka apdrošinātājs atteicies izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību un pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas nav pietiekami informējis patērētāju par tā nosacījumiem.

Attiecībā uz kredītiestādēm vairākas sūdzības saņemtas par līguma noteikumu, kas paredz procentu likmes pārskatīšanu ik pēc noteikta perioda.

Sūdzoties par tām personām, kas neatbilst kredītiestāžu statusam, PTAC saņēma vairākas sūdzības par nebanku kreditētāju darbību bez licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un par kredīta devēju prettiesisko rīcību, nesamazinot aprēķināto procentu vai maksas par kapitāla lietošanu apmēru kreditēšanas līguma daļējas vai pilnīgas pirmstermiņa dzēšanas gadījumā.

Tāpat PTAC bija saņēmis sūdzības saistībā ar kļūdaini veiktu maksājumu karšu maksājumu neatmaksāšanu un kļūdainiem skaidras naudas izņemšanas darījumiem bankas automātos.

Tomēr PTAC skaidro, ka sūdzības nenorāda uz to, ka tās vienmēr bija pamatotas.

Noticis pēdējais "Bē Bē Brokastu" raidījums

0
0

Šodien, 2013.gada 31.janvārī pēdējo reizi radio "SWH" ēterā izskanēja rīta programma "Bē Bē Brokastis".  Ja studijā vīri atcerējās iepriekšējo gadu interesantākos notikumus – kuriozus un pārpratumu ainas, tad uz Skanstes ielas pretī radio logiem rīts sākās ar nesankcionētu piketu. Piketa dalībnieki bija izstādījuši plakātus "Nē, nē - prasām atpakaļ!" un uzsāka bada streiku.

Fredis, Ufo un Zeibots saņēma apsveikumus no bijušajiem kolēģiem, uzņēma senus draugus un protams izspēlēja pēdējo "Melnā humora topu".

Akcijas "Davai maināmies" šīs nedēļas balvas ieguvējs zem radio logiem cēla raudošu sniegavīru un lielās intereses dēļ radio serveris neizturēja slodzi, tautas valodā runājot "uzkārās".

Plkst. 10:00 ziņas izskanēja jauno kolēģu radio "SPIN FM" Ligitas  Miezes un Naura Brikmaņa izpildījumā, kas pieteica radio "SWH+" muzikālo apsveikumu. Tam sekoja valdes priekšsēdētaja Jāņa Šipkēvica atvadu runa un kolektīvs dāvināja Fredim, Ufo un Zeibim vēja jakas ar epohālu uzrakstu "Bē Bē Brokastis urrā!"

Lai šīs jakas ir kā simbolisks apskāviens un paldies par jūsu siltuma oderīti, ko 16 gados katru rītu ielikāt katra godīga latvieša ausīs un sirdīs." Tā teica Jānis Šipkēvics.  

No 14. februāra, radio "SWH" mājas lapā būs iespēja klausīties "Bē Bē Brokastu" arhīvu.

2013.gada 3. janvārī  radio "SWH" paziņoja par raidījuma "Bē Bē Brokastis" darbības pēdējo mēnesi.

Populāro šovmeņu programma "Bē Bē Brokastis" darbojās radio "SWH" ēterā kopš 1997.gada un tās sastāvs bija nemainīgs Ufo jeb Kaspars Upacieris– dziesminieks, dzejnieks un rotaļnieks, Fredis jeb Andris Freidenfelds– domātājs, kas domās dzīvo un vēsturnieks, kas atmiņās un Andris Zeibots– dzejas un prozas pārzinātājs.

Kā rakstīts radio "SWH" mājas lapā " "Bē Bē Brokastis" bija augsti intelektuāls raidījums, kas balstās uz jaunākajām teorētiskajām atziņām un postmoderni tendētu interakciju."

Sabiedrisko attiecību un mārketinga vortāls "7Guru.lv" meklē ārštata žurnālistu!

0
0

First_page_logo_653x401

Sabiedrisko attiecību un mārketinga vortāls "7Guru.lv" meklē ārštata žurnālistu!

Darba pienākumi:

  • Iegūt informāciju un veidot ziņas par notikumiem nozarē;
  • jāmeklē un jāapkopo vortāla tematikai atbilstoši, interesanti ziņu materiāli;
  • jāapmeklē preses konferences, jāveic telefonintervijas;
  • ar savu viedokli jāpiedalās redakcijas darbā.

Galvenās prasības:

  • Interese par mārketinga un sabiedrisko attiecību nozari;
  • augstākā vai nepabeigta augstākā izglītība;
  • augstu atbildības sajūta komplektā ar svaigām idejām;
  • veikla valodas izjūta, labas latviešu un angļu (vēlams – arī krievu) valodu zināšanas.

Piedāvājam:

  • Iespēju pārbaudīt un pielietot savas zināšanas reālajā dzīvē;
  • gūt vērtīgu pieredzi aktīvajā žurnālistikā, ikdienā strādājot ar Latvijas reklāmas un sabiedrisko attiecību nozaru ietekmīgākajām aģentūrām un cilvēkiem;
  • atsaucīgu un zinošu kolektīvu modernā darba vidē Rīgas centrā.


Sūti savu CV un paša/-as rakstītu, līdz 2500 zīmēm garu ziņu par jebkuru Tev interesējošu tematu uz agnese@7guru.lv

Semināra "Personības personībām" personība - Jurģis Liepnieks

0
0

Semināru cikla "Personības personībām" pirmais seminārs ir aizvadīts. Tajā uzstājās un ar saviem personīgajiem stāstiem, padomiem un pārdomām dalījās Latvijas reklāmas nozares GURU – Ēriks Stendzenieks.

Ņemot vērā dalībnieku atsaucību, ieteikumus un priekšlikumus, 7guru skola izsludina pieteikšanos februāra semināram, semināru ciklā "Personības personībām".

Šoreiz, seminārā uzstāsies publicists, žurnāla "Playboy" galvenais redaktorsJurģis Liepnieks. Semināra tēma: "Nauda, vara un izdevusies dzīve"

Uzzini vairāk

"Bē Bē Brokastis" aizstās "Andra Freidenfelda rīta svīta"

0
0

Raidījumu "Bē Bē Brokastis" ēterā no 4.februāra aizstās rīta programma "Andra Freidenfelda rīta svīta", vēsta "Radio SWH".

Šodien notiks jaunās "Radio SWH" rīta programmas prezentācija, kuras laikā iepazīstinās ar jauno programmu, tās saturu un vadītājiem, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja AS "Radio SWH" Mārketinga un pašreklāmas daļas vadītāja Inita Pelse.

Jaunās programmas pieteikumā lasāms: "Turpinām katras ētera minūtes lietderīgu izmantošanu, sniedzot klausītājam maksimāli daudz interesantas, noderīgas informācijas, aktualizējot svarīgo, ironizējot par niecīgo, balstoties uz visu iepriekšminēto programmu pieredzi un labākajām tradīcijām."

Prezentācija notiks plkst.12 restorānā "1221", Antonijas ielā 13, Rīgā.

Jau ziņots, ka "Radio SWH" paziņoja par raidījuma "Bē Bē Brokastis" darbības pēdējo mēnesi. Pēdējais raidījums ēterā izskanēja 31.janvārī.

"2013.gads ir AS "Radio SWH" 20.jubilejas gads, un šis ir īstais brīdis kaut ko mainīt. Pastāvēs tas, kas un, galvenais, kā - mainīsies!" tā iepriekš "Nozare.lv" sacīja "Radio SWH" valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics.

""Radio SWH" jaunajai rīta programmai būs cits nosaukums, jaunas sejas un idejas, nedaudz atšķirīgs koncepts, bet paliks arī daudz no iepriekšējām "Bē Bē Brokastīm"," biznesa portālam "Nozare.lv" iepriekš atklāja J. Šipkēvics.

Viewing all 2570 articles
Browse latest View live