Vērtējot gaidāmo pašvaldību priekšvēlēšanu laiku, kad partijas ar reklāmu palīdzību mēģinās pulcēt lielāku atbalstītāju skaitu, reklāmas aģentūras "Mooz!" radošais direktors un ilggadējs Aināra Šlesera vadītās partijas reklāmu kampaņas veidotājs Ēriks Stendzenieks uzskata, ka pie varas esošām partijām reklāma ir maz aktuāla, bet sociālo tīklu nozīmi aģitācijas laikā atzīmē kā būtisku.
Intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" Ē. Stendzenieks pieļauj, ka reklāmas ierobežošanas likums ir izdevīgs harismas apdalītiem politiķiem, kuri šobrīd ir pie varas.
"Reklāma ir ļoti emocionāli koncentrēts vēstījums, kādu šie politiķi nodot nav spējīgi. Ja ir harisma kā Martinam Luteram Kingam, ja spēj uz skatuves nobliezt trīs minūšu runu kā ASV prezidents Baraks Obama vai kaut vai kā Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, tev principā reklāma nav vajadzīga. Reklāma ir vajadzīga politiķiem, kas nemāk salikt kopā divus vārdus, kas stostās, ir bāli, pelēki, kas lasa Jaungada runu tieši no ekseļa tabulas, kas rausta valodu, nemāk skatīties tieši kamerā, kuriem nav acu kontakta," stāsta Ē. Stendzenieks.
Tāpēc šajā aspektā pats svarīgākais esot apziņa, ka netiek ļauts reklamēties konkurentiem, jo uz emocionālu vēstījumu fona, kāda ir reklāma, viņi vienkārši izskatās pēc bāliem, personības trūkuma apsēstiem radījumiem.
Pēc Ē. Stendzenieka domām vērtējot noteiktos priekšvēlēšanu tēriņu limitus, kas kopš 1.janvāra noteikti ar grozījumiem Politisko organizāciju finansēšanas likumā, 76 000 latu ir pietiekami, lai neļautu nostiprināties citām partijām, kuras šobrīd nav pie varas.
"Katrs šāds likums tiek pieņemts pie varas esošo partiju interesēs. Vienīgi šādiem likumiem ir īsas kājas, jo politiskās situācija mainās, partijas šķeļas, sadalās, apvienojas jaunos veidojumos, vecie ienaidnieki kļūst par draugiem un draugi par ienaidniekiem, un droši vien nepaies ilgs laiks, kad to likumu atkal staipīs un mainīs," domā Ē. Stendzenieks.
Savukārt vērtējot sociālo tīklu aktīvāku izmantošanu tieši pirms vēlēšanām Ē. Stendzenieks sauc par nelietderīgu, jo ar to palīdzību tik īsā laikā "bumu" nevar uztaisīt. Viņaprāt, lai sociālos tīklus izmantotu veiksmīgai kampaņai, tajos ar sabiedrību jāsarunājas krietnu laiku pirms vēlēšanām.
"Var savākt apkārt daudz cilvēku, kuriem neatkarīgi citam no cita tā ideja jau gaisā virmo, bet nevar mākslīgi savākt grupu, kas, piemēram, mīl iedzert šampanieti piektdienas vakaros vietnē "www.sampanietispiektdienasvakaros.lv" - nekādu izredžu! Tāpat ar politiķiem un viņu aktivitātēm sociālajos tīklos. Nils Ušakovsčetrus gadus vēlēšanu starplaikā ir aktīvi komunicējis "Facebook" un "Twitter", un var just, ka viņam tas patīk un padodas, citreiz labāk, citreiz neveiklāk, - tad tur kaut kas var notikt. Bet, ja tagad, piemēram, Sarmīte Ēlerte drudžaini sāks veidot "Facebook" draugu grupas kopās, izlozēs ipad, linkos, šārēs un retvītos, rezultāta nebūs! Vai nu tu pie tā strādā un ar cilvēkiem runā visu laiku, vai nemaz," stāsta Ē. Stendzenieks.