Quantcast
Channel: 7guru
Viewing all 2570 articles
Browse latest View live

Par LTV vadītāja krēslu cīnīsies Tjarve, Krivma un Belte

0
0

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga "Baltijas Mediju alianse" kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras "TNS Latvia" valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio "Star FM" programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras "Lowe Age Latvia" izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA "Baltcom TV" valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā "www.neplpadome.lv" ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Visi astoņi kandidāti šodien plkst.12 LTV ēkā Zaķusalā piedalīsies publiskā diskusijā, kur iepazīstinās ar savu motivāciju un redzējumu LTV turpmākajai attīstībai un atbildēs uz klātesošo jautājumiem. Diskusijas tiešraidei būs iespējams sekot līdzi "www.ltv.lv".

LTV valdes priekšsēdētāja amata kandidāts Belte no 2011.gada ir "Video International Ukraine" ģenerāldirektors, no 2007.gada bijis "Baltijas Mediju alianses" izpilddirektors, no 2002. līdz 2007.gadam - SIA "TV3" pārdošanas direktors, SIA "Eniro" mārketinga vadītājs, AS "Diena" laikraksta "Diena" direktors, Reklāmas nodaļas vadītājs, "106.2 Radio Rīgai" Mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs, bijis Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents un valdes loceklis, kā arī Latvijas Preses izdevēju asociācijas viceprezidents.

Belte ieguvis bakalaura grādu Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē, pabeidzis "Pre-MBA" kursu Rīgas Biznesa institūtā, apguvis mārketinga kursu CIM (Chartered Institute of Marketing), kā arī konkurētspējīga mārketinga, uzņēmuma novērtēšanas, projekta vadības, efektīvas vadības, augstākā menedžmenta kursus Rīgas Ekonomikas augstskolā.

Krivma no 2003.gada ir mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "TNS Latvia" valdes priekšsēdētāja, kā arī kopš 2005.gada - video un pasākumu producēšanas studijas "Tantuki Production" (SIA "Krivms studija") dibinātāja un valdes priekšsēdētāja, bijusi tūrisma aģentūras "Latvia Tours" stratēģisko pārmaiņu projekta vadītāja un "TV3 Latvia" mārketinga direktore.

Viņa ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā (RSEBAA), psihologa kvalifikāciju Rīgas Pedagoģijas un vadības augstskolā, kā arī sociālo zinātņu bakalaura grādu psiholoģijā. 2006.gadā viņa sākusi studijas uzņēmējdarbības vadības doktorantūrā RSEBAA, Latvijas Banku augstskolas un Ventspils Augstskolas apvienotajā doktorantūras programmā.

Tjarve ir lektors Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, bijis valsts kontrolieres padomnieks, AS "airBaltic" padomes loceklis, VAS "Elektronisko sakaru direkcija" padomes loceklis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora padomnieks un valdes loceklis, ģenerāldirektors VB SIA "Latvijas Televīzija", priekšsēdētāja vietnieks Nacionālajā radio un televīzijas padomē, padomes loceklis "Preses apvienībā", Ministru prezidenta Māra Gaiļa preses sekretārs, Valsts reformu ministrijas preses sekretārs, programmu vadītājs VB SIA "Latvijas Radio", Latvijas Žurnālistu asociācijas biedrs, bijis Latvijas pārstāvis Eiropas Komisijas darba grupā "Promoting Entrepreneurship on TV and in other audio-visual media", vairāku biedrību loceklis, kā arī vairāku zinātnisku publikāciju autors.

Viņš beidzis Latvijas Universitātes (LU) Žurnālistikas nodaļu ar maģistra grādu komunikācijas zinātnē, pašlaik ir komunikācijas zinātnes doktora zinātniskā grāda pretendents LU ar promocijas darba tēmu "Sabiedriskās televīzijas transformācijas procesi postpadomju valstu elektroniskajās sistēmās".

Kandidāts uz valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos Grīva bijis programmu direktors un programmu vadītājs "European Hit Radio", "Radio Super FM", SIA "Brazīlija" valdes loceklis, mārketinga un reklāmas SIA "beach.lv" valdes loceklis, radio "Fit FM" programmu direktors un programmu vadītājs, radio "Star FM" programmu direktors, radio "SWH", "SWH Rock", "Star FM", "Mix FM", "Skonto" programmu vadītājs, ētera režisors, raidījumu vadītājs LTV, profesionāls audio diktors, sabiedriskās organizācijas "Latvijas Pludmales volejbola līga" dibinātājs un valdes loceklis.

Grīva ieguvis humanitāro zinātņu maģistra grādu kultūras menedžmenta specializācijā Latvijas Kultūras akadēmijā, augstāko profesionālo izglītību uzņēmējdarbības vadībā biznesa augstskolā "Turība".

Otrs kandidāts Ņesterovs no 2003.gada bijis reklāmas aģentūras "Lowe Age Latvia" izpilddirektors, "Mccann Worldgroup Latvia" komunikācijas holdinga stratēģiskās plānošanas vadītājs, no 1995.gada līdz 2003.gadam bijis projektu direktors un klientu servisa direktors reklāmas aģentūrā "Adell Saatchi&Saatchi Latvia".

Ņesterovs Rīgas Biznesa skolā ieguvis profesionālo maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadībā (MBA). Viņam ārsta diploms ar izcilību iegūts Latvijas Medicīnas akadēmijā.

Trešā kandidāte Semjonova no 2004.gada ir LTV 7.kanāla satura redaktore, bijusi "TV3" raidījuma "Bez tabu laiks" vadītāja, ārzemju ziņu redaktore, no 1998.gada līdz 2002.gadam strādājusi "TV3" ziņu dienestā kā producente, diktore un korespondente.

Kā vēstīts, Semjonova piedalījusies darba grupā par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija satura pasūtījumu. Portālam "diena.lv" viņa iepriekš apstiprināja savu iekļūšanu konkursa otrajā kārtā un savā darbā kā galveno prioritāti izvirzīja kvalitatīvu televīzijas saturu, kura galvenie "vaļi" ir ziņas un informatīvie raidījumi.

Viņa ieguvusi bakalaura grādu komunikācijas zinātnē LU, no 2002.gada līdz 2004.gadam un no 2012.gada studē Latvijas Kultūras akadēmijā kultūras menedžmenta maģistra programmā, kur strādā pie maģistra darba tēmas "Izklaides satura vieta un funkcijas sabiedriskā medija saturā: formāti, menedžments, producēšana Latvijas Televīzijā".

Kandidāts uz valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos Mālmanis no 2008.gada ir finanšu direktors VAS "Valsts nekustamie īpašumi", bijis finanšu pakalpojumu direktors "Lattelecom", pārstāvniecības vadītājs "Scania credit AB/Scania Latvia", reģiona biznesa attīstības vadītājs "Volvo Financial Services International AB", reģiona finanšu vadītājs - atbildīgs par Baltijas valstīm "Volvo Truck Corporation AB" - un auditors "Price Waterhouse".

Mālmanis ieguvis profesionālo maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā Rīgas Biznesa institūtā, inženierzinātņu bakalaura grādu Rīgas Tehniskajā universitātē, studējis "CFA Institute" Londonā studiju programmā "Chief Financial Administrator" un augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā "Lattelecom".

Otrs kandidāts Skujiņš bijis finanšu direktors SIA "Energo Capital", valdes loceklis un finanšu direktors SIA "Baltcom TV", valdes loceklis "HVE Balt-Com Fiber AB", finanšu direktors un analītiķis SIA "Alīna", valdes priekšsēdētājs Baltijas un Polijas reģiona vadības komitejā un kredītkomitejas loceklis SIA "Nordea Finance Latvia".

Viņš Rīgas Ekonomikas augstskolā ieguvis profesionālā maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā, apmaiņas programmas ietvaros studējis Cīrihes Universitātē banku un finanšu specialitātē, Maincas Universitātē vēstures specialitātē, kā arī ieguvis vēstures maģistra grādu LU.

Kā ziņots, NEPLP pēc 14.februāra sēdes pagarināja LTV valdes pretendentu izvērtēšanu līdz 7.martam. Tas tiek darīts pēc "Fontes" iesnieguma, kā arī ar mērķi paildzināt publisko procesu.

Uz LTV valdes locekļu amatiem pieteicās 45 kandidāti, kuru vārdi netika publiskoti. Pēc iesniegto dokumentu atbilstības izvērtēšanas nolikuma prasībām dalību konkursā turpināja 41 kandidāts.

Pēc pretendentu uzklausīšanas dalībai otrajā kārtā tika izvirzīti deviņi pretendenti - trīs katra amata kandidāti, kas saņēmuši NEPLP augstāko novērtējumu. Viens no šiem kandidātiem no turpmākas dalības konkursā atteicās.

6.martā notiks NEPLP sēde, kurā pretendenti prezentēs savu redzējumu un apņemšanos attīstīt LTV kā sabiedrisko mediju, par ko atsauksmes NEPLP sniegs šim nolūkam uzaicinātais Igaunijas sabiedriskā medija valdes priekšsēdētājs Marguss Allikmā, kurš pērn tika pārvēlēts uz otro termiņu.

7.martā "Fontes" iepazīstinās NEPLP ar novērtējuma ziņojumu par katru kandidātu. Saskaņā ar konkursa nolikumu kandidātu vērtēšanas rezultātus ņems vērā NEPLP, pieņemot gala lēmumu par LTV valdes locekļu iecelšanu.


Tikai 16% ģimeņu jūt ekonomikas uzlabojumu

0
0

Valsts prezidents Andris Bērziņš intervijā norādījis, ka „Latvijā krīze ir pārvarēta tikai makroekonomikas rādītājos, bet vairums iedzīvotāju to neizjūt”. Absolūtais vairākums (81%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem personīgi ģimenē neizjūt, ka ekonomiskā krīze ir pārvarēta (24% - noteikti nē; 41% - drīzāk nē). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februārī veiktais pētījums.

 Salīdzinoši biežāk to, ka ekonomiskā krīze nav pārvarēta, atzīst cittautieši un nepilsoņi.

 Savukārt ekonomiskās krīzes beigas arī personīgi ģimenē izjūt 16% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (4% - noteikti jā; 12% - drīzāk jā). Tieši gados jaunāki iedzīvotāji, t.i. vecumā no 18 līdz 29 gadiem, salīdzinoši biežāk norāda, ka ekonomiskā krīze viņu ģimenē ir pārvarēta.

Piektajai daļai (21%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.Screen_shot_2013-02-25_at_16.07.01

Par aptauju

Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, laikā no 2013.gada 19. līdz 21. februārim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 650 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

TNS pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopumam vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Izlases kopa ir veidota balstoties uz gadījuma izlasi, izslēdzot pašpieteikšanos. Interneta pētījumu organizēšanā TNS stingri ievēro ESOMAR rekomendācijas interneta aptauju izlašu veidošanā un veikšanā.

Aģentūra "Mint.lv" aicina pievienoties projektu vadītāju!

0
0

Mint_logo_copy

Prasības:

  • Pabeigta augstākā izglītība;
  • teicamas latviešu, angļu, krievu valodas zināšanas;
  • pieredze darbā ar marketinga, reklāmas un pārdošanas projektiem;
  • radoša domāšana, spēja patstāvīgi darboties ar augstu atbildības sajūtu pret darba kvalitāti, termiņiem un gala rezultātu.

Piedāvājam:

  • Ikdienas darbu ar vienu no Baltijas atpazīstamākajiem zīmoliem;
  • profesionālu un motivētu kolektīvu; 
  • aktīvi iesaistoties, augt un gūt jaunus sasniegumus kopā ar mums;
  • atbilstošu samaksu par labi paveiktu dabu (300-600 Ls).

Pienākumi:

  • Rūpīga, atbildīga, proaktīva aģentūras uzsākto projektu plānošana un īstenošana;
  • komunikācija ar klientiem uzsākto projektu ietvaros, kā arī piesaistot jaunus projektus;
  • izvirzīto pārdošanas mērķu sasniegšana darbā ar jauniem klientiem/projektiem.

Lūdzam savu CV un motivācijas vēstuli sūtīt uz darbs@mint.lv  ar norādi "projektu vadītājs".


Web dizains ir vitāli svarīgs mārketinga instruments

0
0

Arī interneta vidē izskatam ir nozīme. Tāpat kā biznesa tikšanās laikā Jūs radiet iespaidu par savu kompāniju ar uzvalku, manierēm un kopto ārieni, tā arī uzņēmuma vārdu un zīmolu globālajā tīmeklī pārstāv neviens cits kā Jūsu firmas mājas lapa.

Mājas lapa ir kā uzņēmuma vizītkarte, kuru jebkurš pēc sirds patikas var izlasīt, meklējot ar Jūsu nozari saistītos pakalpojumus vai produktus. Tomēr, kā saprast, kādu globālā tīmekļa vizītkartes dizainu, lai izvēlēties savai firmai? Kā nenokļūdīties un saprast, kāds izskats interneta vidē par uzņēmumu radīs spilgtāko, labāko un profesionālāko iespaidu?

Mājas lapas dizaina izstrādē pamatā ir jāatceras tikai trīs aspekti, kuri veido veiksmīga uzņēmuma kopējo web dizaina izskatu. 

Ņem vērā, kas aplūkos uzņēmuma mājas lapu 

Jebkuram labam un profesionālam web dizaineram ir jāzina, kas konkrēto mājas lapu pamatā aplūkos. Ir jāņem vērā auditorijas vajadzības un īpatnības, lai tieši viņiem padarītu mājas lapas aplūkošanu par ērtu un patīkamu pasākumu. Nepieredzējuši dizaineri drīzāk liks mājas lapas saturam lēkāt, mirgot un kustēties tik nekoordinēti, ka pat pacietīgākais interneta vides lietotājs izvēlēsies tāda tipa mājas lapu neaplūkot. 

Mājas lapas izstrādes sākumā ir jāsaprot, ko vēlas tava biznesa mērķauditorija, tādā veidā saprotot, kas mājas lapā ir jāizceļ un, kāda informācija varbūt jāatstāj otrajā plānā.

Mājas lapas vienkāršība ir tās elegance

Grafiskajiem elementiem un to izvietojumam ir būtiska loma mājas lapas kopējā izskata veidošanā. Mājas lapas vizuālā pievilcība nozīmē ko vairāk par krāšņiem grafiskajiem elementiem vai elpu aizraujošām fotogrāfijām. Visiem mājas lapas elementiem ir jābūt saskaņotiem un jāpapildina vienam otru, nevis jāizskatās kā atsevišķiem un nesaderīgiem laukumiem. Gan navigācijai, gan galerijām, gan ikonām, gan teksta laukumiem ir jābūt veidotiem vienotā stilā, ar saskaņotām krāsām, lai radīt patīkamu vizuālo priekšstatu un profesionālu iespaidu par kompāniju kopumā.

Vienkāršs mājas lapas dizains ir ne tikai ir daudz tīkamāks lasītāju acīm, bet arī mājas lapas ielādes ātrums ir daudz ātrāks, neliekot Jūsu esošajiem un potenciālajiem klientiem lieki tērēt savu laiku. 

Mājas lapa ir nekam nederīga, ja to nav iespējams atrast

SEO (Search Engine Optimization) jeb meklētājprogrammu optimizācija ir kā viena no galvenajām lietām, kas būtu jāņem vērā, veidojot mājas lapas dizainu. Web dizainers, kurš saprot, ka augstas pozīcijas interneta lielajos meklētājos ir ļoti nozīmīgs faktors biznesa attīstības veicināšanā, veidos tādu mājas lapas dizainu un galveno sadaļu nosaukumus, lai tie parādītos Googlē pirmajās vietās, kad interneta lietotājs meklēs ar jūsu biznesa nozari saistītos atslēgvārdus.

Tie ir tikai pamatvirzieni, kas jāņem vērā sākot izstrādāt sava uzņēmuma interneta vizītkarti. Pašā web dizaina izstrādē, protams, pastāv vēl vairāki elementi, kuri ir jāņem vērā veidojot skaidru, veiksmīgu un vizuāli saprotamu uzņēmuma mājas lapu. 

Raksts tulkots no: nearperfect.co.uk bloga

6 ieteikumi, kā kļūt pamanāmam personāla atlases speciālistiem

0
0

Atzīstiet, ka daudz patīkamāk tikt uzrunātam no personāla atlases speciālista puses, kas veic atlasi kādai kompānijai, nekā pašam nemitīgi caurskatīt sludinājumus un aktīvi sūtīt CV, lai iegūtu kāroto darbu. Turpmāk seši ieteikumi, ko varētu darīt, lai kļūtu pamanāms cilvēkiem, kuri nodarbojas ar darbinieku atlasi.

Izvietojiet savu CV interneta rekrutēšanas datu bāzēs

Darba un karjeras vortāli un to datu bāzes ir tā vieta, kur pulcējas personāla atlases speciālisti, lai regulāri caurskatītu jaunākos CV pēc dažādiem kritērijiem – kategorijas, darba pieredzes, izglītības, valodu prasmēm u.tml. Ja Jums būs izveidots profesionāls CV, turklāt korekti noformēts, pievienojot pareizu nosaukumu, mērķi, nozares kategoriju, lai Jūs pēc atslēgvārdiem vai meklēšanas kritērijiem uzreiz varētu atrast, tad ir lielas izredzes tikt uzrunātam uz e-pastu vai telefoniski.

Esiet korekts un aktīvs sociālajos tīklos

Ja vēl neesat reģistrējies, tad izveidojiet profilu starptautiskajā profesionālajā tīklā LinkedIn, kur iespējams prezentēt sevi kā kādas konkrētas nozares profesionāli, veidot kontaktus ar citiem speciālistiem, iegūt novērtējumu, rekomendācijas no iepriekšējiem vai esošajiem darba devējiem.

Lietojiet sociālos tīklus (Twitter, Facebook u.c.) kā platformu, lai pastāstītu par sevi kā par sociāli aktīvu, zinošu vai zinātkāru, erudītu vai radošu cilvēku. Izvairieties no negatīvu atsauksmju rakstīšanas par bijušajiem vai esošajiem kolēģiem vai darba devējiem. Nepubliskojiet vai nedalieties ar nekorektām fotogrāfijām vai video. 

Paturiet prātā, ka ļoti daudzi personāla atlases speciālisti, potenciālie darba devēji, izskatot Jūsu kandidatūru uz kādu vakanci, ielūkojas arī Jūsu sociālo tīklu profilos.

Runājiet un esiet sadzirdēts

Piedaloties semināros, konferencēs , izstādēs vai korporatīvajos saietos, nestāviet malā, nepalaidiet garām iespēju uzdot jautājumus, komentēt, uzstāties vai sagatavot kādu prezentāciju. Tā tiksiet pamanāms gan personāla atlašu kompāniju speciālistiem, gan par personālu atbildīgajiem cilvēkiem uzņēmuma iekšienē.

Rakstiet un tieciet lasīts, citēts

Mūsdienās ir lieliska iespēja rakstīt gan personiskos blogus, gan piedalīties korporatīvo blogu vai mājas lapu satura veidošanā. Ielieciet saiti uz rakstu sociālajos tīklos, aiciniet Jūsu draugus, sekotājus, kolēģus pakomentēt un, ja atzīst par labu esam, tad padalīties ar informāciju un saiti tālāk.

Kā arī, ja esat veicis kādu pētījumu, analīzi un guvis atziņas, tad uzrakstiet par to un nosūtiet vadošajiem nozares vai ziņu portāliem, kā arī drukāto mediju redakcijām. Ja tēma tiešām būs interesanta un raksts uzrakstīts saistošā, gramatiski pareizā valodā, tad publicitāte Jums ir nodrošināta. 

Iegūstiet, sniedziet atsauksmes un rekomendācijas

Ja esat novadījis kādu semināru vai prezentāciju, tad nebaidiet palūgt atgriezenisko informāciju, novērtējumu. Ja esat lieliski vadījis un noslēdzis kādu projektu un turklāt saņēmis atzinību no vadības puses, kāpēc lai neapjautāties pēc  rakstiskas rekomendācijas uz papīra vai tiešsaistē.

Tāpat arī neatsakiet sniegt ieteikumus, rekomendācijas no savas puses. Ja zināt kādu labu strādnieku, speciālistu vai menedžeri, bet uzņēmuma personāla daļa jautā pēc palīdzības kādas vakances aizpildīšanai, tad atbalstiet, sniedziet nepieciešamo informāciju, palīdziet sakontaktēties.

Ingrīda Krīgere – Lāce: LRA vairākumam ir spēcīga opozīcija

0
0

"To, vai pārmaiņas Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) pārvaldē izrādīsies veiksmīgas, rādīs to cilvēku darbs, kas turpmāk atradīsies tās priekšgalā," komentējot pagājušajā nedēļā notikušās izmaiņas LRA pārvaldes struktūrā, teic LRA valdes locekle Ingrīda Krīgere – Lāce, kura šobrīd pilda arī asociācijas izpilddirektores funkcijas. Sarunā ar mārketinga un sabiedrisko attiecību vortālu "7guru.lv" viņa stāsta par to, ko notikušās izmaiņas nozīmē LRA attīstībai, kā LRA valdes priekšsēdētāja uzdevumi atšķirsies no līdzšinējām prezidenta funkcijām, un cik spēcīga opozīcija jaunajam attīstības virzienam šobrīd pastāv LRA iekšienē. 

Pastāstiet, konkrēti kādas izmaiņas notikušas LRA pārvaldes struktūrā? Kāda būs turpmākā asociācijas pārvaldes forma?

Pagājušajā nedēļā notika LRA kopsapulce, kurā tika nobalsots par strukturālām LRA pārvaldes sistēmas izmaiņām. To rezultātā atsakāmies no padomes un valdes. LRA turpmāk pārvaldīs valde viena pati, kura sastāvēs no deviņiem valdes locekļiem. Viens no tiem būs valdes priekšsēdētājs, kura funkcijas šobrīd pildu es. 

Lielākā starpība būs tā, ka asociācijā vairs nebūs padomes un prezidenta. Prezidents mums līdz šim bija runas persona un LRA seja, kas atbildēja uz visiem jautājumiem un pārstāvēja asociāciju. Turpmāk asociācijas redzamākā persona būs valdes priekšsēdētājs, kurš runās tās vārda. Priekšsēdētājs tāpat rūpēsies par LRA ikdienas darbu.

Kā tiks izvēlēti  LRA valdes locekļi?

Šobrīd uz šo jautājumu vēl nav iespējams atbildēt, jo ir dots uzdevums izstrādāt LRA statūtu grozījumus, kuros tiks iestrādāta šī sistēma. Pagaidām šis jautājums joprojām ir neskaidrs.

Kā LRA valdes priekšsēdētāja pilnvaras un funkcijas atšķirsies no līdzšinējām LRA prezidenta funkcijām?

Galvenais priekšnoteikums, izraugoties LRA vadītāju, būs tas, ka šim cilvēkam ir jābūt neatkarīgam un viņš nedrīkst strādāt industrijā. 

Valdes priekšsēdētājs ir tas, kas rūpējas par asociācijas darbu. Papildus tam priekšsēdētāja uzdevumos ietilps LRA pārstāvēšana publiskajā telpā. Ja līdz šim LRA tika pārstāvēta gan no valdes locekļu, gan prezidenta puses, tad turpmāk to darīs tikai valdes priekšsēdētājs.

Kā man zināms, izmaiņas LRA pārvaldes struktūrā ir pieņemtas tikai ar vienas balss pārsvaru. Vai, Jūsuprāt, arī nākotnē ir sagaidāmi rosinājumi par LRA valdes struktūras pārmaiņām?

Domāju, ka to rādīs laiks. Tas  lielā mērā atkarīgs no tā, kā tiks izstrādāti LRA statūti un  vai biedri būs apmierināti ar statūtos iekļautajiem definējumiem un punktiem,  kā arī no tā, cik labi biedri varēs par šiem jautājumiem vienoties.

Vai spēcīgā opozīcija jaunajai pārvaldes sistēmai neapgrūtinās valdes darbu?

Domāju, ka varbūt ir pienācis laiks, kad pozīcijai un opozīcijai vajadzētu vienoties, izvēloties tos, kas šo darbu varētu vislabāk. Taču šobrīd pozīcijas un opozīcijas esamība patiešām ir ļoti jūtama LRA iekšienē.

Vai, Jūsuprāt, valdes locekļu vidū varam gaidīt arī tos, kas balsoja pret jauno pārvaldes sistēmu?

To laiks rādīs. Domāju, ka vai pārvaldes struktūras izmaiņas izrādīsies noderīgas un uzlabos LRA darbu, parādīs tie cilvēki, kas strādās valdē. Tas būs atkarīgs no viņiem, kā arī no tā, cik ļoti LRA biedri uzticēsies jaunajai pārvaldes struktūrai.

Diskutēs par e-grāmatām Latvijā

0
0

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāžu zālē notiks diskusija "E-grāmatas bibliotēkās: grāmatizdevēju bieds vai tomēr biznesa modelis?", kurā runās par e-grāmatām Latvijā un to pieejamību sabiedrībai.

Pasākumā piedalīsies LNB Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Uldis Zariņš, intelektuālā īpašuma tiesību speciālists un Latvijas Universitātes pasniedzējs Mārcis Krūmiņš, kā arī apgāda "Zvaigzne ABC" vadītāja Vija Kilbloka, aģentūru LETA informēja LNB sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Valtiņa.

Mūsdienās aizvien vairāk cilvēku kā pašsaprotamu uztver to, ka liela daļa informācijas ir pieejama elektroniski - tai skaitā bibliotēku lasītāji sagaida, ka varēs no bibliotēkas paņemt e-grāmatu, taču patlaban tas nav iespējams.

Visā pasaulē e-grāmatu tirgus vēl ir ļoti jauns, un, lai arī citviet e-grāmatas pārdoto eksemplāru skaita ziņā jau ir apsteigušas fiziskās grāmatas, nav skaidrs, kā e-grāmatas ilgtermiņā ietekmēs izdevējdarbības biznesu un kā vispār mainīsies grāmatniecības paradigma, norādīja Valtiņa.

Patlaban Latvijā ir tikai daži izdevēji, kas eksperimentē ar e-grāmatu tirdzniecību un obligātā eksemplāra kārtā nodod tās arī LNB, taču juridisku īpatnību dēļ lasītājiem izsniegt e-grāmatas nav iespējams, to, atšķirībā no fiziskajām grāmatām, var darīt tikai ar izdevēja atļauju. Šīs neskaidrības dēļ Latvijas izdevēji baidās, ka gadījumā, ja bibliotēkās lasītājiem kļūs pieejamas e-grāmatas, tas iznīcinās viņu biznesu, jo neviens vairs grāmatas nepirks. Bibliotēkas savukārt baidās, ka gadījumā, ja e-grāmatas varēs iegādāties un izsniegt tikai ar izdevēju atļauju, bibliotēkas pārvērtīsies par grāmatveikalu filiālēm.

Šodienas pasākuma dalībnieki spriedīs par to, kā varētu atrisināt šo situāciju. LNB ir izstrādājusi piedāvājumu, taču jautājums ir par to, vai izdevēji tam piekrīt, skaidroja LNB pārstāve.

Pasākums notiks LNB izstāžu zālē Krišjāņa Barona ielā 14.

Latvijas zirga gaļas skandālā jārunā par faktiem

0
0

Ja "zirga gaļas skandāls" uzņems apgriezienus arī Latvijā, atbildīgajām iestādēm tā sakarā jāizvairās no pieņēmumiem un jārunā par faktiem, teic komunikācijas eksperts. 

Jārunā skaidri

"Ja šāds skandāls ir uzvirmojis Rietumeiropā, līdzīgai situācijai vajadzēja gatavoties arī Latvijas atbildīgajām iestādēm," par informāciju, ka zirga gaļa par lielopu gaļu atsevišķos gadījumos varētu būt uzdota arī Latvijā, teic komunikācijas eksperts, aģentūras "P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības" projektu direktors Arnis Lapiņš.

Viņš norāda, ka, lai arī Latvijas gaļas viltotājiem visticamāk neesot  īpaši saistošs tirgus, neesot bijis pamata "dzīvot ilūzijās, ka tas, kas notiek Eiropā, mūs neskars". "Ja kas notiek Francijā un Vācijā, tas ļoti bieži sasniedz arī Latviju. Atbildīgajiem dienestiem šādām situācijām jābūt gatavām. Ja tā ir, tad visu cieņu, bet drošs par to nebūtu," norāda A. Lapiņš.

Vaicāts par to, kā atbildīgajām instancēm vajadzētu par šo jautājumu runāt ar sabiedrību, A. Lapiņš teic – komunikācijai nevajadzētu balstīties uz pieņēmumiem. "Šādās situācijās ir svarīgi, lai vēstījums būtu nevis "kaut kas" un "varētu būt", bet gan ir" vai "nav". Pirmkārt, ir jārunā skaidri un par faktiem. Nevajag celt troksni, pirms pašiem ir skaidrs, vai šādi gadījumi ir patiešām reāli notikuši.”

Ēstas arī sliktākas lietas

Tomēr A. Lapiņš neuzskata, ka šis jautājums Latvijā varētu iegūt tik pat lielu ažiotāžu kā citās Eiropas valstīs. "Tiešām domāju, ka zirga gaļa nav mūsu iedzīvotāji prioritāte," teic A. Lapiņš. "Latvieši ēduši arī daudz briesmīgākas lietas."

Taču tas nenozīmējot, ka atbildīgās iestādes varot šo situāciju ignorēt. "Domāju, ka visaptveroša sašutuma nebūs, taču, ja ziņas tiks apstiprinātas, cilvēki prasīs, kā tas varējis notikt un vai darīts viss, lai šādu situāciju novērstu nākotnē. Šādā situācijā sabiedrībai var rasties apkrāpšanas sajūta – esi ēdis kaut ko vienu, bet izrādās, ka tev ticis "iesmērēts" kas lētāks," teic A. Lapiņš.

Masu mediji šodien informējuši, ka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodisšodien LNT raidījumā "900 sekundes” nāca klajā ar informāciju, ka individuāli gadījumi, kad gaļas produktos izmantota zirga gaļa, to nenorādot produkta marķējumā, varētu būt notikuši arī Latvijā. Plašāki PVD pārbaužu rezultāti varētu būt zināmi "pēc kāda laika".

Jau ziņots, ka zirga gaļa, kas uzdota par liellopa gaļu, var būt pārdota 16 Eiropas valstīs. Šis skandāls ir radījis jautājumus par pārtikas piegādes ķēžu sarežģītību Eiropas Savienībā, kā arī daudzu sabiedrības locekļu sašutumu. Daļa lielveikalu no tirdzniecības izņēmuši saldētas liellopa gaļas maltītes.


Infografika: Kāpēc Latvija ir starp pasaules IT līderiem

0
0

28. februārī Rīgā notiks Ziemeļu nākotnes forums (Northern Future Forum), uz kuru ieradīsies Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Lielbritānijas premjerministri, eksperti, pētnieki un uzņēmēji, lai diskutētu par reģionam aktuālajiem jautājumiem – zaļās ekonomikas konkurētspēju un digitālās plaisas mazināšanu. IKT izmantošana konkurētspējas veicināšanai ir viena no prioritārajām jomām Latvijas ekonomiskās konkurētspējas veicināšanai ne tikai Ziemeļvalstu reģionā, bet visā Eiropā - norāda Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA). 

Pieaugošā tehnoloģiju un elektroniskās vides loma ikvienas nozares darbā, padara IKT attīstību par aktuālu jautājumu Ziemeļvalstu un visas Eiropas dienas kārtībā. ļu nākotnes forumā IKT sadaļas diskusijas tiks veltītas trīs tēmām: IKT rīki konkurētspējīgas un efektīvas biznesa vides nodrošināšanai; , iekļaujoša un ikvienam pieejama e-pārvalde; valodu un radošo nozaru pastiprināta izmantošana digitālajā vidē.

Latvijas ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumi ir eksportspēja un inovācijas, un tieši IKT ir tā nozare, kas rada inovatīvus un eksportspējīgus pakalpojumus un produktus. Latvijai ir liels potenciāls kļūt par vienu no IKT jomā specīgākajām valstīm Eiropā, jo mums ir gan konkurētspējīga infrastruktūra, gan moderni e-pārvaldes un biznesa risinājumi, gan veiksmīgi jaunie IKT produkti, kas gūst panākumus globālā mērogā. Lai īstenotu šo potenciālu, būtisks ir stratēģisks IKT attīstības redzējums, tādēļ LIKTA ir izstrādājusi hartu jeb IKT attīstības vīziju Latvijā, kas parāda prioritātes, uz kurām jāvirzās, lai veicinātu uz modernajām tehnoloģijām balstītu Latvijas ekonomisko konkurētspēju. Ziemeļu nākotnes forumu mēs redzam kā iespēju parādīt mūsu stiprās puses IKT jomā un jau šobrīd pieteikt sevi kā IKT jomā modernu valsti," norādaSigne Bāliņa, LIKTA prezidente

Latvija jau šobrīd ir sevi pierādījusi kā konkurētspējīgu un labvēlīgu vidi IKT attīstībai. Latvijai ir globāli konkurētspējīga IKT infrastruktūra  – pirmais ātrākais internets Eiropā un ceturtais ātrākais internets pasaulē. Tāpat Latvijai jau šobrīd daudzās jomās ir vieni no modernākajiem e-pārvaldes risinājumiem Eiropā.  Kā arī Latvija var lepoties ar plašu tehnoloģiju un IKT risinājumu izmantošanu, piemēram, uzņēmējdarbības vidē, izglītības jomā, Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un pieejamības veicināšanā gan Latvijas mērogā, gan pasaulē. 

Latvijas IKT pozīciju Ziemeļu nākotnes forumā pārstāvēs Juris Gulbis, SIA "Lattelecom" galvenais izpilddirektors, kurš stāstīs par projektu "Pieslēdzies, Latvija!", kura mērķis ir sekmēt datoru un interneta pieejamību Latvijas senioru paaudzei, tādējādi mazinot digitālo plaisu un sociālo atstumtību, un Sandis Kolomenskis, AS "RIX Technologies" līdzīpašnieks un starptautiskās attīstības vadītājs, kurš uzstāsies ar prezentāciju "Ērti pieejams kultūras mantojums - Latvijas piemēra analīze". Lai iepazīstinātu ar Latvijas sasniegumiem IKT jomā, Ziemeļu nākotnes foruma dalībniekiem un mediju pārstāvjiem būs iespējams noskatīties arī video prezentācijas ar dažiem no veiksmīgākajiem Latvijā radītajiem e-pakalpojumiem un produktiem.  

Ziemeļu nākotnes forums šogad notiks jau trešo reizi. Pirmo reizi tas pēc Apvienotās Karalistes premjerministra D. Kamerona iniciatīvas tika organizēts 2011. gada janvārī Londonā, bet  otrais – 2012. gada februārī Stokholmā. Tā noslēgumā valstu vadītāji atbalstīja Latvijas Ministru prezidenta priekšlikumu trešo forumu organizēt Rīgā. 

Ziemeļu nākotnes forumu Rīgā organizē Ministru prezidenta birojs sadarbībā ar Valsts kanceleju, Pārresoru koordinācijas centru, Ārlietu ministriju, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju un citām nozaru nevalstiskajām organizācijām. Foruma atbalstītājs – SIA "Lattelecom". 

Likta_latvijas_sasniegumi_ikt_joma_infografiks_700

Plašāka informācija par Ziemeļu nākotnes forumu 2013:  www.futureforum2013.gov.lv

Priekšvēlēšanu raidījumiem piešķir 170 000 latu

0
0

Valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) šodien piešķīra 170 000 latu, lai varētu nodrošināt priekšvēlēšanu raidījumu sagatavošanu.

Šogad spēkā stājās Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kura desmitā panta trešā daļa paredz, ka vēlēšanām pieteikto deputātu kandidātu sarakstiem ir tiesības vismaz vienreiz piedalīties priekšvēlēšanu raidījumos elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās. Savukārt šī paša panta ceturtā daļa paredz, ka pašvaldību vēlēšanu gadījumos sabiedrības informēšanas nodrošināšanai papildu finansējums tiek piešķirts komerciālajiem nacionālajiem, reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

NEPLP likumprojekta izstrādes gaitā informēja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisiju, ka 2013.gada budžeta pieprasījumā nav paredzēti līdzekļi šī likuma normas izpildei 2013.gada pašvaldību vēlēšanās.

Atbilstoši padomes aprēķinam likuma normu izpildes nodrošināšanai ir nepieciešams papildu finansējums 170 000 latu apmērā, tai skaitā 35 000 latu Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma desmitā panta trešās daļas izpildei un 135 000 latu Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma desmitā panta ceturtās daļas izpildes nodrošināšanai.

NEPLP sabiedriskajā pasūtījumā izsludinās konkursus, lai noteiktu priekšvēlēšanu raidījumu veidotājus un elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas, kurās tie tiks raidīti.

"Jaunā priekšvēlēšanu aģitācijas likuma, kurš aizliedz politisko reklāmu televīzijā 30 dienas pirms vēlēšanu norises, sagatavošanas procesā tika veikta izpēte gan par potenciālo vēlēšanu dalībnieku skaitu, kuriem jānodrošina diskusijas iespēja, gan par eventuālajām izmaksām kā reģionālajos medijos, tā komercmedijos," stāsta NEPLP loceklis Gints Grūbe. "Šī summa ir noteikta, sekojot tam, kas rakstīts jaunajā likumā."

G. Grūbe norāda, ka reģionos būšot aptuveni 700 vēlēšanu sarakstu. "Ņemot vērā šo informāciju, mēs noteicām aptuvenās izmaksas. To darījām, konsultējoties gan ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK), gan reģionālajām televīzijām un raidorganizāciju asociāciju."

Tomēr G. Grūbe uzsver, ka finansējuma mērķis esot nevis kompensēt reklāmu, bet sabiedriskā pasūtījuma ietvaros radīt kvalitatīvus diskusiju raidījumus. "Šāda finansējuma piešķiršana komerctelevīzijām un reģionālajām televīzijām Latvijas vēsturē saistībā ar priekšvēlēšanu raidījumiem nekad nav notikusi," piebilst G. Grūbe.

Viens no vadošajiem finansu nozares uzņēmumiem Latvijā meklē sabiedrisko attiecību vadītāju!

0
0

Prasības pretendentiem:

  • Augstākā izglītība, vēlams sabiedrisko attiecību, žurnālistikas vai mārketinga jomā;
  • vismaz 2 gadu pieredze sabiedrisko attiecību jomā;
  • labas organizatoriskās un projektu vadīšanas prasmes;
  • zināšanas par jaunākajiem komunikācijas kanāliem un to pielietošanu praksē;
  • augsta precizitāte un atbildības izjūta;
  • komunikabilitāte, analītiska domāšana, spēja ātri apgūt jaunu informāciju un pieņemt lēmumus, analizēt nestandarta situācijas un operatīvi reaģēt tajās;
  • ļoti labas valsts valodas zināšanas (gramatika, stilistika), labas krievu un angļu valodas zināšanas.

Darba uzdevumi

  • Uzņēmuma iekšējās un ārējās komunikācijas stratēģijas plānošana, izstrādāšana un vadīšanaatbilstoši uzņēmuma mērķiem;
  • sabiedrisko attiecību projektu plānošana, izstrādāšana un vadīšana; 
  • mediju attiecību uzturēšana un mediju informācijas sagatavošana, uzņēmuma pārstāvēšana publiskajā telpā;
  • tirgus pētījumu u. c. pasākumu veikšana kvalitatīvas komunikācijas nodrošināšanai. 

Darbinieka ieguvumi:

  • Aizraujošs, atbildīgs un profesionālu izaicinājumu pilns darbs dinamiskā uzņēmumā;
  • stabils un konkurētspējīgs atalgojums, labi darba apstākļi;
  • draudzīgs un atsaucīgs kolektīvs.

CV un pieteikuma vēstuli sūtiet uz agnese@7guru.lv līdz 2012.gada 17.martam.

Par rezultātiem tiks informēti tie kandidāti, kuri būs aicināti uz interviju.

"Skudras metropole" ļauj no jauna paskatīties uz grāmatām

0
0

AS "Valters un Rapa" šovasar svinēja 100 gadu dzimšanas dienu. Lai godam atzīmētu nozīmīgu skaitli, tika sarīkots pavisam īpašs pasākums, grāmatu lasīšanu un literatūru parādot neierastā un aizraujošā veidā.

Lai sasniegtu lielāku sabiedrības interesi par savu jubileju, 18. augustā, "Rīgas svētku 2012" ietvaros, laukumā pie grāmatu nama tika atvērta unikāla "Valters un Rapa" brīvdabas lasītava. Visas dienas garumā lieli un mazi apmeklētāji tika aicināti kļūt par dzimšanas dienas viesiem un baudīt aktuālas literatūras un dzejas performances.

Pasākuma mērķis - grāmatniecību un literatūru parādīt radošā un mūsdienīgā veidā. Tas tika veidots ar oriģināliem paņēmieniem, cenšoties aizstāt jau ierastās un bieži vien sausās uzrunas. Rakstnieces un režisores Kristīnes Želves un pasākumu kuratores Gundegas Skudriņas vadībā norisinājās "Valters un Rapa" simtgadei veltītās vēlās brokastis uz pilsētas asfalta kopā ar mediju pārstāvjiem un spožām laikmeta personībām. Īpašajai  gadadienai tika sagādātas 100 kūciņas ar svecītēm. Galda noformējums bija radīts atbilstoši "Valters un Rapa" ieturētajam stilam ar grāmatu un spalvas noformējumu.

Grāmatu nams pasākuma ietvaros piedāvāja brīvdabas lasītavu, kura bija pieejama ikvienam. Tā sevī ietvēra performanci ar G. Skudriņas scenogrāfiju, jauno un pierdzējošo dzejnieku performances, kā arī audiovizuālas un fantāziju rosinošas radošas darbnīcas ar modernu 21.gadsimta literatūras piesitienu. Arhitekte Kristīne Gravaīpaši brīvdabas lasītavai bija izveidojusi 100 grāmatzīmju jeb jaunrades tāfeļu aleju, kura deva iespēju ikvienam veidot savu "Ex Libris" vai citu mākslas darbu. 

Svinībās piedalījās "Valters un Rapa" pārstāvji, nozares speciālisti, kultūras cilvēki un, protams, Rīgas Svētku apmeklētāji - kā vietējie, tā arī tūristi no ārvalstīm.

Īpaša nozīme bija pasākuma norises vietai – tas notika tieši pašā Rīgas sirdī. Pasākuma organizatori atzīst, ka viss plānotais izdevās labāk kā bija cerēts. Šis citādā stilā veidotais pasākums spēja nojaukt cilvēku stīvās robežas, sniedzot tiem iespēju pa īstam atraisīties. 

Pasākums guvis uzvaru LaPPA rīkotajā "Pasākumu gada balva 2012" nominācijā "Pasākumu labākais jaundarbs".

Gedrovics: Neplānoju kļūt par LRA valdes locekli

0
0

"Lai reklāmas industrija sevi izmainītu un sasniegtu ilgtermiņa mērķus, nepietiks ar primitīvu nozares protekcionismu," komentējot Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) pārvaldes struktūras izmaiņas un nākotnes perspektīvas, teic bijušais LRA prezidents Kārlis Gedrovics.

Saausījušies, bet ne attapušies

Komentējot pagājušajā nedēļā pieņemto lēmumu mainīt LRA valdes struktūru, bijušais LRA prezidents Kārlis Gedrovics teic – viņaprāt, pozitīvi esot vērtējams tas, ka reklāmas industrija esot rūpīgāk pievērsusies aktuālākajām nozares problēmām. "Cilvēki ir nedaudz saausījušies. LRA ārkārtas kopsapulce bija daudz organizētāka nekā iepriekšējās. Ātrāk nonācām pie svarīgo jautājumu apspriešanas, diskusija bija efektīvāka un kvalitatīvāka," stāsta K. Gedrovics.

Tomēr bijušais LRA prezidents uzskata, ka izvēlētais modelis neļaušot sasniegt asociācijas un visas reklāmas nozares mērķus. Pēc viņa domām, LRA pārvaldes kvalitāte tikai samazināšoties. 

"Esmu skeptisks par to, vai pie jaunā pārvaldes modeļa izdosies pārdefinēt reklāmas industriju kopumā," teic K. Gedrovics. "Tieši to, manuprāt, jādara pašos pamatos. Kā jau minēju savā programmā, galvenie avoti mūsu motivācijai un cerībām meklējami eksportā. Latvijas tirgus ar 2 miljoniem iedzīvotāju ir pārāk mazs, lai varētu radīt ko tādu, ar ko mēs varētu patiešām lepoties. Mums ir grūtības un objektīvi apstākļi, ko bez eksporta pārvarēt nevarēsim."

Ilgtspējība un lepnums

Vaicāts par iespējamo kandidēšanu uz LRA valdes priekšsēdētāja amatu, K. Gedrovics teic, ka šai jautājumā vēl neesot pieņēmis lēmumu, tomēr visticamāk to nedarīšot. Uz šādu lēmumu liekot sliekties pārdomas par to, ka jaunais pārvaldes modelis neļaušot viņam būt patiešām noderīgam LRA darbā.

"Tas var skanēt pretenciozi, bet es esmu naivi optimistisks savā uzstādījumā par to, kur vajadzētu nonākt LRA. Esmu pret primitīvu protekcionismu. Drīzāk, kā citviet ticis labi ievērots, uzskatu, ka esam vispirms pilsoņi un tikai tad – industrijas darboņi. Manuprāt, tā bija galvenā atšķirība, kurai daļa LRA biedru nevēlējās piekrist. Neredzu sevi veiksmīgi darbojamies šādā sadarbības modelī, ja uzskatu, ka daudzas lietas būtu jādara savādāk."

Lūgts sniegt savu viedokli par to, pie kā novedis plaši apspriestā šķelšanās LRA biedru vidū, K. Gedrovics teic, ka asociācijas darbs turpināšoties – valsts joprojām konsultējoties ar LRA, kas to padarot par nozīmīgu organizāciju. "Domāju, ka reklāmas industrijas interešu lobijs notiks tik un tā. LRA turpinās funkcionēt un ar to viss būs kārtībā."

Taču bijušais LRA vadītājs uzskata, ka reklāmas nozare nav izvēlējusies pareizu attīstības virzienu. "Lai industrija pārdefinētos, ir vajadzīga zināmā mērā naiva pieeja. Pie pašreizējā pārvaldes modeļa, kas mērķē uz izteiktāku reklāmas industrijas īstermiņa un vidēja termiņa interešu lobēšanu, to, manuprāt, izdarīt nav iespējams," teic K. Gedrovics.

Vortāls "7guru.lv" jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā notikušajā LRA kopsapulcē tika pieņemts lēmums mainīt LRA pārvaldes struktūru, atsakoties no padomes un asociācijas prezidenta. Asociāciju turpmāk vadīs LRA valde, kuras sastāvā būs deviņi locekļi, no kuriem viens būs tās priekšsēdētājs.

Bārs "Ledlauzis" vienos un lauzīs reklāmistus

0
0

Šovakar savas durvis pirmoreiz vērs reklāmas nozares darboņiem domātais bārs "Ledlauzis". Viens no tā idejas autoriem, aģentūras "DDB Latvia" direktors Andris Rubīns teic, ka tā mērķis esot attiecības reklāmas nozares iekšienē padarīt personiskākas. 

"DDB Latvia" direktors Andris Rubīns teic – ideja par īpašu reklāmas nozares darbiniekiem domātu atpūtas vietu prātā ienākusi aģentūras radošajai komandai. "Bārs ir tā vieta, kur cilvēki viens otru pa īstam satiek," stāsta A. Rubīns. 

Galvenais iemesls, kas kalpo par motivāciju bāra radīšanai, esot katrai nozarei tik nepieciešamā enerģijas apmaiņa. A. Rubīns skaidro, ka vienīgās vietas, kur reklāmas nozares pārstāvji tikušies līdz šim, bijušas semināri, konkursi un festivāli. “Tomēr reklāmas nozarē nevalda tikai konkurence. Arī mums ir nepieciešama vieta, kurā vienam otru satikt, aprunāties, dalīties piedzīvojumos, plānos un idejās. It īpaši tāpēc, ka ikdienā esam viensētnieki un pārlieku daudz par pārējo pasauli neinteresējamies."

A. Rubīns skaidro, ka par bāra nosaukums izvēlēts, vēloties lauzt ledu starp dažādām reklāmas nozarē iesaistītajām pusēm. "Paši to radīsim pēc savas gaumes un izjūtas, aicinot visus, kam šī joma interesē un neaizliedzot ienākt arī kādam, kurš pret reklāmu ir kritisks. Varbūt, ka mums arī šo cilvēku izdosies pārliecināt par pretējo!"

Otrs "Ledlauža" atvēršanas iemesls esot vēlme nodemonstrēt, cik dažādi talanti piemīt reklāmas jomā strādājošajiem. A. Rubīns saka – reklāmas industrija ir interesanta ar to, ka tajā satiekas dzejnieki, mūziķi, akrobāti un filozofi. "Pat viesmīles, kuras šovakar apkalpos bāra viesus, būs reklāmas aģentūru darbinieces. Šī vieta būs īpaša, jo to veidosim mēs visi kopā." 

Pirmais vienas dienas pop-up bārs "Ledlauzis" notiks šodien, 27.februārī, no plkst. 18.18, Brīvības ielā 40. Muzikālo pavadījumu nodrošinās reklāmas nozares strādājāšie profesionāļi - Zagga, Dangerous Dolphins, iMaartin, DJ Rude Mechanicals un SHAVEIT.

Infografika: Kuras bija populārākās mājaslapas janvārī?

0
0

Starptautiskais interneta izpētes uzņēmums Gemius publicējis janvārī apmeklētāko interneta lapu Top 25 pēc auditorijas (real users) skaita. Interneta vidē gads aizācies ar mediju grupas Schibsted pirkumu - portāla spoki.lv iegādi, kā rezultātā tas pievienots portālam tvnet.lv.

Līdz ar spoki.lv pievienošanu portālam tvnet.lv, tā auditorija janvārī pieaugusi par 7,81%, sasniedzot 526 000 lietotājus. Spoki.lv pievienošana Tvnet.lv radījusi arvien sīvāku konkurenci ziņu portālu vidū cīņā par auditoriju, kā arī līdz ar abu interneta lapu apvienošanu, atbrīvojusies vieta portālu Top 10, ko līdz šim ik mēnesi ieņēma spoki.lv.

Savukārt vairākiem citiem ziņu portāliem janvārī izdevies sasniegt rekordlielu auditorijas skaitu - kasjauns.lv - 311 000 lietotājus (+6,21%), nra.lv - 176 000 lietotājus (+17,13%), bet portālam diena.lv - 209 000 lietotājus (+14,01%), kas ir tā labākais rādītājs pēdējo divu gadu laikā.  Lietotāju skaita rekords fiksēts arī portālam un skolvadības sistēmai E-klase.lv – 196 000 lietotāji.

Sezonālu kāpumu piedzīvojis portāls cv.lv, kā rezultātā tā statistika pieaugusi par 40,76%, sasniedzot  104 000 lietotājus janvārī. Gints Ģērmanis, portāla cv.lv mārketinga un komunikācijas vadītājs, auditorijas kāpumu skaidro ar sabiedrības tendenci jaunajā gadā izvirzīt jaunas apņemšanās:  „Apmeklējuma lēciens janvārī ir novērojams katru gadu, un vislielākajā mērā saistīts ar faktu, ka cilvēkiem Jaunajā gadā ir jaunas apņemšanās, no kurām viena no biežākajām ir saistīta ar darba vietas maiņu, materiālās situācijas uzlabošanu, vai virzību pa karjeras kāpnēm. Papildus tam, apmeklējuma pieaugumu janvārī veicinājušas portāla mārketinga aktivitātes – cv atjaunošanas akcija un aptauja par populārākajiem darba devējiem”.

Tāpat ievērojami kāpusi arī valsts SIA „Latviajs Vēstnesis” portāla likumi.lv statistika, janvārī sasniedzot172 000 lietotājus, kas ir par 35,64% vairāk kā decembrī.  Arī likumi.lv statistikas kāpumam ir sezonāls raksturs, kas tiek skaidrots ar iedzīvotāju pastiprināto interesi par izmaiņām likumos un citos tiesību aktos, kas stājas spēkā ar 1. janvāri.

Neliels auditorijas skaita samazinājums skāris ziņu portālu apollo.lv (-2,66%) un kolektīvās iepirkšanās portālu zizu.lv (-6,64%). Janvārī mērījumos nepiedalās Cherry Media grupas portāli citylife.lv un cherry.lv, kā rezultātā arī tie nav iekļauti topā. 

Topa līderis ir e-dienests inbox.lv ar 747 000 lietotāju lielu auditoriju, otrie - sociālais tīkls draugiem.lv ar 666 000 lietotājiem, bet trešie - delfi.lv ar 605 000 lietotāju lielu auditoriju janvārī.

 


"TechHub": Ir sākušies mobilo aplikāciju laiki!

0
0

Mobilo aplikāciju vilnis pasaulē ir tikai sācies, jo arvien vairāk galda datora un klēpjdatora funkciju spēj izpildīt viedtālruņi un citas mobilās ierīces, tādēļ ir saprotams, ka arī Latvijas jaundibinātie uzņēmumi darbojas šajā nozarē, ekspresintervijā biznesa portālam "Nozare.lv" teica informācijas tehnoloģiju (IT) jaundibināto uzņēmumu kopdarbības organizācijas "TechHub Riga" vadītājs Andris Bērziņš.

A. Bērziņs atzina, ka, no malas skatoties, var likties - IT jauniesācēji aizraujas ar mobilo aplikāciju ražošanu tirgū, kur to ir jau desmitiem tūkstošu, taču tas nenozīmē, ka saražotais atbilst tirgus pieprasījumam.

"Pasaulē jau dažus gadus ir miljoniem "iPhone" telefonu, un varētu domāt, ka tiem ir pienācīga adrešu un kontaktu aplikācija. Taču izrādās, ka nav, tādēļ ir veicies "Cobook", kas aizpildīja šo trūkumu. Redzam arī attīstību mobilo e-pasta risinājumu jomā. Tas, ka pieaug cilvēku skaits ar viedtālruņiem, kas faktiski ir datori viņu rokās, mainīs visu, un esam tikai šo pārmaiņu sākumā," A. Bērziņš teica.

Jau ziņots, ka "Cobook" ir Latvijas attīstītāja Kaspara Danča alternatīvā adrešu un kontaktu programmiņa, kas darbojas "Macintosh" datoros un tika piemērota "iPhone" telefoniem, kamēr K. Dancis darbojās kā "TechHub Rīga" biedrs.

"Cobook" gan galda un portatīvo "Macintosh" datoru versijā, gan jaunajā "iPhone" versijā saņēmis atzinīgas atsauksmes starptautiskajos IT medijos. Neilgi pēc "iPhone" versijas parādīšanās tirgū IT izdevums "The Verge" rakstīja, ka "Cobook" necenšas salabot to, kas nav salūzis, tas paņem pietiekami labu aplikāciju "Apple Contacts" (ieprogrammēts katrā jaunā "iPhone") un to padara vēl labāku".

Atzinību arī saņēmuši "TechHub Riga" biedru izstrādātie risinājumi "Sellfy" digitāla satura pārdošanai, infografikas risinājums "Infogr.am" un ātrlasīšanas rīks "Fastr".

Kā ziņots, britu jaundibināto IT uzņēmumu inkubators "TechHub" filiāli Rīgā atklāja pērn februārī. Inkubators atrodas Rīgā, Citadeles ielā.

"TechHub Riga" ir gan rezidenti, gan gada biedri, tas ir, uzņēmumi ar savām telpām, kas vēlas piedalīties inkubatora pasākumos. Inkubatora mērķis ir pulcēt līdzīgi domājošus jaunos uzņēmējus, lai no to vidus veidotos nākotnes jaunās, spēcīgās Latvijas IT firmas.

Februāra vidū Rīgā risinājās jaunuzņēmumiem domātā konference "TechChill Baltics", kuru plašākā reportāžā atspoguļoja arī mārketinga un sabiedrisko attiecību vortāls "7guru.lv".

Stategic PR Management Workshop

0
0

This workshop examines management of self and the role of emotional intelligence and personal effectiveness in managing individuals and teams. It focuses on motivation and managing underperformance as well as dealing with difficult people. It is suitable for those newly promoted to a management position. Those already in a management role will learn new approaches in getting the most out of their people.

Uzzini vairāk

Rotaļīgā Odrija Hepberna "Galaxy Chocolate" reklāmas seja

0
0

Leģendārā 60. gadu kino ikona Odrija Hepberna, tikusi izvēlēta kā jaunās reklāmas kampaņas seja Lielbritānijas televīzijā, šokolādes zīmolam "Galaxy Chocolate". 

Aktrises dēli, Šons Ferers (Sean Ferrer) un Lūks Dotī (Luca Dotti) sacīja, ka viņu māte bieži izteikusi savu mīlestību pret šokolādi, šokolāde spējusi uzlabot viņas garastāvokli. Viņa noteikti ļoti lepotos ar šo iespēju, būt zīmola "Galaxy Chocolate" reklāmas sejai. 

Reklāmā ļoti labi tiek atspoguļots Odrijas rotaļīgums. "Cerams auditorijai šis video patiks tik pat ļoti, kā mātei patikušas savas filmas", teic aktrises dēli.

"Chocolate Events" rada nevaldāmu mārketinga konferenci

0
0

2012. gada februārī "Sapņu fabrikā" norisinājās "COCA COLA Hellenic" ikgadējā Baltijas mārketinga konference 250 viesiem no visām Baltijas valstīm.

Pasākuma uzdevums - pasniegt visiem ierasto konferences sajūtu netradicionālā un brīvā veidā, saistītu ar mūziku. Pasākumam tika izvēlēta tēma "WE WILL ROCK YOU"!

Dienas pasākums norisinājās no pulkten 10.00 līdz 18.00. Pasākuma vadītājs Valdis Melderis, tērpies kā roka zvaigzne un viesus uzrunājot angļu valodā. Ar iespaidīgu uguns šova uznācienu pasākumu atklāja kaimiņvalsts Lietuvas enerģiskā grupa - "AC/DC tribute". Vēlāk viesiem tika dota iespēja iejusties disžokeja lomā un spēlēt pašu izvēlētu mūziku uz Ipod dīžeja pults.
Cocacola1177

Cocacola1156

Speciāli šai konferencei tika sagatavotas etīdes par zīmola "Coca Cola" vēsturi. Pasākuma prezentāciju starplaikus atsvaidzināja dažādi savdabīgi priekšnesumi – enerģiskas dejotājas, duets "Karmafree", kā arī ritma grupa "Pulss Effect" ar īpaši pasākumam radīto performanci - ar “CocaCola” bundžiņu, pudeli, papīra glāzi un salmiņu. Papildus bija iespēja apskatīt interaktīvas projekcijas, labāko mārketinga rezultātu un darbinieku apbalvošanu, piedalīties tetovējumu darbnīcā un pat spēlēt galda spēles. Aktīvākā pasākuma daļa - mārketinga aktivitāšu stafetes, kuras lika sarosīties visiem konferences dalībniekiem. Pasākuma fināla daļā viesus priecēja vēl viens grupas "AC/DC tribute" uznāciens, un pēc tam arī izklaides vēl brīvākā gaisotnē, naktsklubā "PUSH".
Cocacola1112

Cocacola1104

Pasākuma mērķis tika sasniegts - visiem pierastais konferences stils tika krasi mainīts un tās dalībnieki bija ļoti apmierināti par šādu netradicionālas konferences risinājumu. Viss tika uztverts kā svētki, tai pat laikā prezentācijām ekrānos esot interesantām un atmiņā paliekošām.

Gundega Skudriņa: Svarīgs ir emocionālais gandarījums!

0
0

"Ja varam viens otram padot roku, gala rezultāts ir daudz labāks," par iesaistīšanos Latvijas Pasākumu producentu asociācijā (LaPPA) teic radošās apvienības "Skudras Metropole" vadītāja Gundega Skudriņa. Viņas veidotā grāmatu apgāda "Valters un Rapa" brīvdabas lasītava "Brokastis performance" ieguvusi "Pasākumu gada balvu 2012” kā labākais pasākumu jaundarbs.

Pastāstiet, kā pieteicāties Latvijas pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) rīkotajai "Gada balvai"? Cik stipra bija konkurence un strikta žūrija?

Par “Gada balvu" uzzināju LaPPA rīkotajās "Pasākumu brokastīs". Tā kā kandidātus vērtē nozarē strādājoši cilvēki, kuri vislabāk saprot mūsu profesionālo ikdienu, šis fakts man bija būtisks. Biju ļoti priecīga, ka Latvijā kas tāds ir izveidots!

Konkursa laikā pārdomāju divas lietas. Pirmkārt, būtu ļoti jauki, ja līdzīga sadarbība tiktu izvērsta visas Baltijas līmenī! Piemēram, mēs vērtētu lietuviešus un igauņus, savukārt viņi – mūs. Ir patiešām labi, ka uzvarētājus vērtē nozares profesionāļi, taču minimāla subjektīvisma nots tajā visā paliek.

Tai pašā laikā varu teikt, ka centos citu dalībnieku darbus vērtēt maksimāli godīgi un objektīvi, koncentrējoties tikai uz paveiktā darba rezultātu. Ticu, ka citi kolēģi rīkojās līdzīgi.

Tāpat mani priecē tas, ka pasākumi, kas aizvadītajā gadā rīkoti Latvijā, ir tik dažādi. Pat pašiem nozares darboņiem dažkārt jābrīnās par jaunajiem projektiem un tendencēm, ko viņi nav pamanījuši!

Otra lieta – manuprāt, vēl precīzāk būtu jāizstrādā šī pasākuma nominācijas. Joprojām gadās tā, ka savstarpēji mērojas audiovizuāli un scenogrāfiski mazāki pasākumi ar, piemēram, "Staro Rīga". Nominācijas jau tagad ir ļoti sīki un labi izstrādātas, piemēram, nošķirot lielos un mazos korporatīvos pasākumus, tomēr ir nianses, pie kurām var piestrādāt vēl vairāk.

Kādas priekšrocības sniedz LaPPA biedra statuss?

Iestājoties LaPPA, esmu guvusi ļoti pozitīvas sajūtas. Uz sākotnējiem aicinājumiem pievienoties nereaģēju laika trūkuma dēļ, tāpēc mani uz LaPPA sanāksmi vajadzēja gandrīz burtiski aizvest aiz rokas (smejas). Kad tas notika un ieraudzīju visu, kas asociācijā notiek, biju sajūsmā! Vairs nejutos kā palma okeānā – sapratu, ka palmu ir daudz un no meža var sanākt laba malka! Viens nav karotājs un revolūciju neuztaisīs, bet daudzi kopā to var izdarīt. Sajūta, ka pārstāvu veselu nozari un industriju, ir ļoti svarīga – tā ļauj gan cīnīties pret netaisnībām, gan apvienoties un paveikt vēl dižākas lietas!

Man ir ļoti svarīgi, ka redzu – ir cilvēki, kas mani saprot no pusvārda. Viņi ir tie, ar kuriem vari izrunāt gan savu prieku, gan sāpi, Jūtos saprasta, un tas mani ļoti priecē. Prognozēju, ka LaPPA attīstīsies aizvien straujāk un veiksmīgāk.

Bieži nākas sastapties ar skeptisku attieksmi par šāda veida sadarbību, taču ir svarīgi uzsvērt – esam ne tikai konkurenti, bet arī kolēģi! Mums katram ir savs rokraksts. Ir nevis jāuztraucas par konkurenci, bet jāpriecājas, ka latvieši tikuši pāri attieksmei – esmu viens, ne ar vienu nesadarbojos! Ja varam viens otram padot roku un to satvert, gala rezultāts ir daudz labāks. Tas ir lieliski.

Kas, jūsuprāt, ļāva tieši jums iegūt balvu par gada labāko pasākumu jaundarbu?

Bija prieks vērot, kā citas aģentūras un producenti ir gatavojušies sevi prezentēt – viņi bija sagatavojuši filmas, video klipus, citus kvalitatīvus materiālus par paveikto. Vienmuļi nebija ne brīdi! Pasākumi nebija tikai maratoni un ballītes – vienā kategorijā varēja būt ļoti dažādu noskaņu notikumi.

Varu teikt, ka manis pašas sagatavotā prezentācija varēja būt labāka– līdzīgi kā kurpnieks, kuram nav kurpju, arī es esmu ieradusi pasākumus veidot, bet ne tos arhivēt un vēlāk prezentēt.. Šī noteikti būs laba mācība nākotnē!

Acīmredzot, lielāko lomu tajā, ka mums izdevās uzvarēt, spēlēja pasākuma stāsts, kā arī tas, ka tajā bija zināma inovācija un paņēmieni, kas Latvijā līdz šim nav bijuši izmantoti.

Vai var teikt, ka nominācija, kurā uzvarējāt, ir visradošākā?

O, jā – biju ļoti priecīga, ka uzvarēju tieši šajā kategorijā! Protams, būtu priecājusies par jebkādu apbalvojumu, taču šī balva man bija īpaša, jo atbilst manai būtībai.

Es vienmēr meklēju kaut ko jaunu! LaPPA sapulcē teicu, ka ir ļoti svarīgi neiekrist stagnācijas periodā. Pat, ja tiek pieļautas kļūdas un daudz kas neizdodas, ir svarīgi doties uz priekšu un veidot jaunus risinājumus!

Man personīgi ir ļoti svarīgi veidot tādus pasākumus, kas man ir kā izaicinājums. Darbs ar tiem ir ļoti grūts, bet tas palīdz man augt. Tā ir liela pieredze un sniedz gandarījumu.

Konkrētajā gadījumā patiešām bija jāiegulda diezgan daudz izdomas – pa vecām sliedēm braukt nevar! To, tautas valodā runājot, ļoti ātri "atkož". Falšuma nekāda – ir labi redzams, vai tu patiešām spēj paveikt kaut ko radošu.

Cik ļoti šāda atzinība iedvesmo turpmākajam darbam?

Būtu par skaļu teikts, ka tas ļoti daudz maina manā profesionālajā darbībā. Uzreiz pēc balvas saņemšanas klienti rindā nesastājas – kaut gan pieļauju, ka nākotnē varētu būt arī tā.

Taču balva ir svarīga no cilvēcīgā aspekta. Ikvienam jau no bērna kājas patīk, ja viņu reizēm paslavē un pasaka atzinīgu vārdu. Tas pieaudzē spārnus, ar kuriem gribas lidot! Tā tu vari iedvesmot citus – dots devējam atdodas.

Tāpēc, jā, saņemt šo balvu bija ļoti svarīgi un patīkami. Šis ir labs apstiprinājums manai pārliecībai, ka viss patiešām ir izdarīts pareizi un ieguldītais darbs ir atmaksājies. Svarīgākais ir emocionālais gandarījums. Esmu pilnīgi droša – viss notiek tad, kad tam ir pienācis īstais laiks.

Viewing all 2570 articles
Browse latest View live