Igaunijas Nacionālajā operā latviešu izcelsmes komponista Eižena Birmaņa vadībā tapusi kantāte “Nostra Culpa”, kura savu sižetu aizguvusi no amerikāņu ekonomista Pola Krugmena un Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa ķildas tviterī. E. Birmanis uzskata, ka neparastais stāsts esot gan saturiski nozīmīgs, gan operas dramatisma standartiem atbilstošs.
Devalvācija operā
“Fiskālā stimulēšana. Pieaudzis publiskais parāds. Devalvācija!” Tās ir frāzes, kuras, iespējams, varētu tikt pieminētas ekonomiskās politikas veidotāju diskusijā - ne izskanēt starp mūziķiem, kuri iestudē jaunu operu.
Tomēr cilvēks, kurš izrunā šos vārdus, ir komponists Eižens Birmanis (Eugene Birman), kamēr Tallinas kamerorķestris mēģina viņa radīto libretu kantātei “Nostra Culpa”, kuru E. Birmanis raksturo kā “finansiālu operu”. To iedvesmojusi neilgā Igaunijas atrašanās epicentrā diskusijai par to, kā parvarēt finanšu krīzi, kas bija paralizējusi Eiropu un iedragāja globālo ekonomiku.
Operas notikumi stāsta par pērnā gada vasaru, kad nesaudzīgā vārdu karā ar mikroblogošanas platformas tvitera palīdzību iesaistījās amerikāņu ekonomists Pols Krugmens (Paul Krugman) un Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves).
Starptautiskie mediji Igauniju bija padarījuši par eirozonas taupības pasākumu paraugbērnu, izmanojot nelielās valsts atgūšanos no krīzes kā pierādījumu tam, ka izdevumu samazināšana ir efektīvāka par ekonomikas stimulēšanu.
Tam nepiekrita P. Krugmens, kurš norādīja - Igaunijas izaugsme medijos tiekot atspoguļota neprecīzi, nevēršot uzmanību uz problēmām, kuras saasinājušās drastisko taupības pasākumu dēļ (līdzīgu kritiku ekonomists veltījis arī Latvijai).
T. Ilvess atbildēja ar tvitera starpniecību, raidot Nobela prēmijas laureāta P. Krugmena virzienā virkni dzēlienu. “Noliksim austrumeiropiešus,” sarkastiski sacīja Igaunijas prezidents, nodevējot P. Krugmenu par “piekasīgu, valdonīgu un aizbildniecisku.”
Nu komponists E. Birmans un žurnālists Skots Dīls (Scott Diel) ir saķeršanos interpretējuši radošā veidā, radot 16 minūšu garu kantāti. Tā savu pirmizrādi Tallinā piedzīvoja svētdien.
Lai gan šī ideja varētu radīt pārsteigumu un neizpratni kā ekonomikas analītiķos, tā operas mīļos, Daugavpilī dzimušais komponists ir pārliecināts, ka šim stāstam piemīt īstai dramatiskai operai nepieciešamās episkās proporcijas un kaisle.
Pusi neizvēlas
Kad Igaunijas ekonomika pirms pieciem gadiem piedzīvoja strauju kritumu, tās valdība uz pusi samazināja tēriņus veselības aprūpē un citās būtiskās jomās, kā arī paaugstināja nodokļus. Jau 2011. gadā Latvijas ziemeļu kaimiņi varēja lepoties ar budžeta pārpalikumu, zemu valsts parādu un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 8.3% - augstāko Eiropas savienībā (ES).
Daži to uztvēra kā pierādījumu tam, ka taupība nes augļus. Tomēr P. Krugmans savā “The New York Times” blogā norādīja, ka šāds arguments neesot diez ko korekts, jo, par spīti pieaugumam, IKP neesot sasniedzis 2007. gada rādītājus. Taupības kritiķis par šo tematu vēl aizvien turpina lauzt šķēpus ar ES amatpersonām.
E. Birmans norāda, ka māksliniekiem valsts ekonomiskās politikas lēmumi ir tik pat interesantas kā ikvienam citam.
“Mēs varam uz to paskatīties pavisam vienkāršoti un sacīt, ka taupības pasākumu dēļ komponisti dažās valstīs saņem mazāku valsts finansējumu,” smejas E. Birmans.
Tomēr komponists uzstāj, ka savā operā - kurā igauņu mecosoprāns Īrisa Oja izdzied kā T. Ilvesa, gan P. Krugmena sacītos vārdos - viņš nenostājoties nevienā pusē, jo uzskata, ka ķilda bijusi divu fundamentāli dažādu skatpunktu sadursme.
E. Birmans, kurš ieguvis bakalaura grādu ekonomikā, uzsver, ka viņa iestudējuma dramatisms neesot izdomāts. Tas ir par īstiem cilvēkiem, viņš saka - parastiem igauņiem, kuri ir ievēlējuši valdību un kuriem jādzīvo ar tās izvēlētās taupības politikas sekām.
Ārpus mēģinājumu zāles sienām daudzi Tallinas iedzīvotāju atbalsta savu līderu izvēlētos mērus. “Es ticu, ka gala rezultātā esam ieguvēji,” teic Heiki Veiba. “Ja mēs naudu būtu aizņēmušies, tā vienalga nebūtu mūsu nauda. Mums tā būtu jāatdod.”
Citi norāda, ka prezidenta dusmu izvirdums tviterī Igaunijas sabiedrībai gājis pie sirds. “Tā bija svarīga lieta,” norāda igaunis Raudo Lepiks. “Cilvēki teica, ka kaut kādam amerikānim nav tiesību mācīt, ko mums darīt.”
Tomēr vietējais iedzīvotājs labi apzinās, ka Igaunija ārvalstīs tiek pasniegta kā veiksmes stāsts. “Dažkārt rodas sajūta, ka mūsu politiķiem rūp tikai mūsu tēls pasaulē,” viņš saka. “Patiesībā mums neiet nemaz tik spīdoši.”
Tikmēr, kā jau varētu paredzēt, Igaunijas amatpersonas uzstāj, ka mazajai valstij ir daudz iemeslu lepoties. “Igaunija ir piemērs gudras ekonomikas konsolidācijas triumfam,” intervijā sacījis finanšu ministrs Jirgens Ligi. “Ko vēl Igaunija varētu vēlēties, kad mums ir pēdējo desmit gadu laikā visstraujāk augošā ekonomika un mazākais parāds starp ES dalībvalstīm?”
T. Ilvesa pārgalvīgo valsts politikas aizsardzību ministrs “noraksta” kā amizantu sīkumu. “Protams, šī emocionālā reakcija pilnībā neizklāstīja mūsu plašos pro-konsolidācijas argumentus,” J. Ligi sacījis. “Mēs prezidenta emocionālajai reakcijai esam sekojuši ar uzjautrinājumu, bet, kad man kāds jautāja, vai kāds pirms tvītošanas nevarēja būt mazliet iereibis, es jokojot atbildēju, ka no šiem diviem dzēris varēja būt tikai Krugmens.”
Ministrs norādīja, ka neplāno apmeklēt operas izrādi. “Tā visdrīzāk iekļaus lietas, kas mani kaitinātu,” viņš sacījis.
Lai nu kā, E. Birmans cer, ka abi galvenie stāsta varoņi būs klāt. “Pols Krugmens un prezidents Ilvess abi ir saņēmuši personīgus uzaicinājumus,” sacījis komponists. “Ja viņi abi ierastos, man šķiet, ka tā būtu viņu pirmā tikšanās - un tas būtu ļoti interesanti.”