Quantcast
Channel: 7guru
Viewing all 2570 articles
Browse latest View live

3rd Annual International Conference on EMG 2013

0
0

 Enterprise Marketing and Globalization

As we move forward into the next millennium, the real challenge for many enterprises will be navigating the complexities of an increasingly globalized marketplace. Furthermore, with the declining effectiveness of traditional advertising channels, companies will now have to globalize the operations in one way or another. The industry has seen an increasing trend of companies partnering with technology providers to create an integrated application to manage marketing metadata and leverage standards-based architecture to deliver business functionality quickly. Hence, in the very near future, global strategic planning will become an essential factor for the success of the enterprise.

The EMG conference seeks to explore how the disciplines of Enterprise Systems, Accounting, Finance Management and Global Business Strategies interaction can enhance business performance in the contemporary complex and competitive environment. The conference offers an excellent opportunity for academicians, researchers, corporate leaders and executives to have a meaningful avenue for learning and sharing among individuals and groups.

Address:
Hotel Fort Canning

Uzzini vairāk


Web dizains ir vitāli svarīgs mārketinga instruments

0
0

Arī interneta vidē izskatam ir nozīme. Tāpat kā biznesa tikšanās laikā Jūs radiet iespaidu par savu kompāniju ar uzvalku, manierēm un kopto ārieni, tā arī uzņēmuma vārdu un zīmolu globālajā tīmeklī pārstāv neviens cits kā Jūsu firmas mājas lapa.

Mājas lapa ir kā uzņēmuma vizītkarte, kuru jebkurš pēc sirds patikas var izlasīt, meklējot ar Jūsu nozari saistītos pakalpojumus vai produktus. Tomēr, kā saprast, kādu globālā tīmekļa vizītkartes dizainu, lai izvēlēties savai firmai? Kā nenokļūdīties un saprast, kāds izskats interneta vidē par uzņēmumu radīs spilgtāko, labāko un profesionālāko iespaidu?

Mājas lapas dizaina izstrādē pamatā ir jāatceras tikai trīs aspekti, kuri veido veiksmīga uzņēmuma kopējo web dizaina izskatu. 

Ņem vērā, kas aplūkos uzņēmuma mājas lapu 

Jebkuram labam un profesionālam web dizaineram ir jāzina, kas konkrēto mājas lapu pamatā aplūkos. Ir jāņem vērā auditorijas vajadzības un īpatnības, lai tieši viņiem padarītu mājas lapas aplūkošanu par ērtu un patīkamu pasākumu. Nepieredzējuši dizaineri drīzāk liks mājas lapas saturam lēkāt, mirgot un kustēties tik nekoordinēti, ka pat pacietīgākais interneta vides lietotājs izvēlēsies tāda tipa mājas lapu neaplūkot. 

Mājas lapas izstrādes sākumā ir jāsaprot, ko vēlas tava biznesa mērķauditorija, tādā veidā saprotot, kas mājas lapā ir jāizceļ un, kāda informācija varbūt jāatstāj otrajā plānā.

Mājas lapas vienkāršība ir tās elegance

Grafiskajiem elementiem un to izvietojumam ir būtiska loma mājas lapas kopējā izskata veidošanā. Mājas lapas vizuālā pievilcība nozīmē ko vairāk par krāšņiem grafiskajiem elementiem vai elpu aizraujošām fotogrāfijām. Visiem mājas lapas elementiem ir jābūt saskaņotiem un jāpapildina vienam otru, nevis jāizskatās kā atsevišķiem un nesaderīgiem laukumiem. Gan navigācijai, gan galerijām, gan ikonām, gan teksta laukumiem ir jābūt veidotiem vienotā stilā, ar saskaņotām krāsām, lai radīt patīkamu vizuālo priekšstatu un profesionālu iespaidu par kompāniju kopumā.

Vienkāršs mājas lapas dizains ir ne tikai ir daudz tīkamāks lasītāju acīm, bet arī mājas lapas ielādes ātrums ir daudz ātrāks, neliekot Jūsu esošajiem un potenciālajiem klientiem lieki tērēt savu laiku. 

Mājas lapa ir nekam nederīga, ja to nav iespējams atrast

SEO (Search Engine Optimization) jeb meklētājprogrammu optimizācija ir kā viena no galvenajām lietām, kas būtu jāņem vērā, veidojot mājas lapas dizainu. Web dizainers, kurš saprot, ka augstas pozīcijas interneta lielajos meklētājos ir ļoti nozīmīgs faktors biznesa attīstības veicināšanā, veidos tādu mājas lapas dizainu un galveno sadaļu nosaukumus, lai tie parādītos Googlē pirmajās vietās, kad interneta lietotājs meklēs ar jūsu biznesa nozari saistītos atslēgvārdus.

Tie ir tikai pamatvirzieni, kas jāņem vērā sākot izstrādāt sava uzņēmuma interneta vizītkarti. Pašā web dizaina izstrādē, protams, pastāv vēl vairāki elementi, kuri ir jāņem vērā veidojot skaidru, veiksmīgu un vizuāli saprotamu uzņēmuma mājas lapu.

 

“Facebook” aizstāj reklāmas speciālistus ar robotiem

0
0

Planētas lielākais sociālais tīkls “Facebook” uzņēmis īstus reklāmas apgriezienus, gūstot peļņu skaitļos, kas rakstāmi ar deviņām nullēm. Taču no lielā pīrāga gandrīz nekas neatlec reklāmas aģentūrām – neskaitāmās “Facebook” reklāmas veido nevis radošie direktori, tekstu autori un dizaineri, bet gan īpašs, automatizēts algoritms. Vai tie ir nopietni draudi visai reklāmas nozarei?

Reklāmas ēra bez reklāmistiem

“Facebook” reklāmas ēra ir sākusies. Pērn sociālais tīkls ar reklāmu palīdzību nopelnīja satriecošu summu - 4,3 miljardus ASV dolāru. Uzņēmuma aplēses liecina, ka šogad šī summa varētu pieaugt līdz pat 5,5 miljardiem.

Redzēt “Facebook” reklāmas ir pieradis ikviens sociālā tīkla lietotājs - tās parādās ziņu plūsmā un lappuses labajā augšējā stūrī. Nav noslēpums, ka “Facebook” pieliek visas pūles, lai reklāmas pēc iespējas dabiskāk iekļautos sociālā tīkla ekosistēmā un to efektivitāte būtu lielāka.

Tomēr vairumam “Facebook” reklāmu nav pieskārusies reklāmas aģentūras direktora vai jebkura cita “radošā” speciālista roka.

Lielākā daļa reklāmu, kas redzamas sociālajā tīklā (arī tās, ko piedāvā lielākie reklāmdevēji, piemēram, “Amazon” vai “Fab.com”), ir automātiski ģenerējuši datori. Reklāmas piegādātāji pat nevar izvēlēties burtu krāsu - tā visām reklāmām ir standartizēti melna vai zila.

Šīs reklāmas nav veidojuši cilvēki. To radīšana ir tikusi robotizēta.

Ja tu esi reklāmas aģentūras radošais direktors vai tekstu autors, šim faktam vajadzētu likt tev aizdomāties. Paņemt pauzi pārdomām vajadzētu pat digitālajām reklāmas aģentūrām, kuras algo interaktīvo reklāmu dizaineru armijas.

Vēl nekad reklāmas vēsturē vienkopus nav bijis vērojams tik daudz reklāmu, kuru veidošanā tik maz iesaistījušies profesionāli, radoši spēki.

Šo tendenci aizsāka “Google”. Tā piedāvātās reklāmas, kas balstās uz meklētājā ierakstīto tekstu, nu sniedz 46 miljardu dolāru peļņu gadā.

Aģentūru vidē šīs reklāmas tiek uzskatītas par standartizēto reklāmu, kuras savulaik bija redzamas laikrakstos, tradīciju turpinātāju - arī tās reti bija aģentūru veidotas. Tomēr šis gadījums ir citāds, jo “Facebook” reklāmas tiešā veidā konkurē ar profesionāļu veidotām interneta reklāmām.

Mazāk gaumes, vairāk statistikas?

Digitālās reklāmas aģentūras ierasti ir nodarbinājušas dizaineru vienības, lai interneta reklāmas banerus izstrādātu tik pārdomāti, cik vien iespējams. Daudzi dizaineri, kuru pienākumos ietilpa žurnālu un TV reklāmu veidošana, tika aizstāti uz digitālās reklāmas speciālistu rēķina.

Tomēr “Facebook” reklāmdevējiem šie speciālisti bieži vien nav vajadzīgi.

Ja tev pieder interneta veikals, kas tirgo kurpes, tu vēlies, lai tavas reklāmas sasniegtu cilvēkus, kas ir izrādījuši interesi par, piemēram, sarkaniem augstiem papēžiem. Tā vietā, lai izvietotu tava zīmola reklāmu, kas papildināta ar saukli “Pērc kurpes šeit!”, efektīvāks risinājums būtu piedāvāt reklāmu, kurā redzams sarkanu augstu papēžu pāris, kas ir gluži kā tie, kurus lietotājs bija iepriekš meklējis. Tomēr problēma ir tajā, ka ikviens apavu tirgotājs pārdod tūkstošiem dažādu kurpju un automātiski radīt katram pārim piemērotu reklāmu ir ļoti sarežģīti.

Tāpēc uzņēmumi kā “TBG Digital”, kas pērk “Facebook” reklāmas laukumus, vienkārši augšupielādē desmitiem tūkstošu produktu attēlu īpašā datubāzē - un, kad atrodas “piemērots” “Facebook” lietotājs, reklāma tiek ģenerēta, balstoties uz šī lietotāja raksturojumu, ieradumiem un meklēšanas vēsturi.

To sauc par “pārmērķēšanu” (“retargeting”), jo tiek tēmēts pa kādu, kurš iepriekš izrādījis interesi par kādu produktu citur internetā. Un šis paņēmiens ir neticami efektīvs. Reklāmas vērtību nosaka to sniegtie rezultāti, tāpēc ikviens subjektīvs vērtējums kā “gaume”, “skaistums” vai “stils” tiek izsviesti pa logu - klientus interesē reklāma, kas garantēs pēc iespējas lielākus ienākumus. Viņiem nav jāmaksā liela nauda čalim, kurš valkā modīgas brilles un dzīvo smalkā mansardā, lai tas stundām ilgi spriestu par reklāmas iespējamo koncepciju.

Tiem “radošajiem”, kuri veido TV reklāmas, vajadzētu jo īpaši baidīties no šādas situācijas attīstības.

“Facebook” aktīvi cīnās par TV dolāriem, pārliecinot klientus, ka sociālajā tīklā izvietotā reklāma sniedz labākus un vieglāk pārbaudāmus rezultātus nekā TV reklāmas klipi.

“TV reklāmistiem” ir jābūt gataviem pārmaiņām. Interneta reklāma lika bankrotēt daudzām smalkām aģentūrām, kuras apkalpoja mazus, lokālus klientus, radot tiem drukātajiem izdevumiem, radio un televīzijai domātas reklāmas. “Facebook” automātiski programmētajām reklāmām radošais direktors nav nepieciešams. Vai gaidāma masveida štatu samazināšana?

Radoši, bet ne aģentūrās

Protams, “štatu samazināšana” ir skarbi teikts. “Facebook” turpina radīt daudzas un dažādas radošas darbavietas. Tam pieder “Facebook Studio” projekts, kurš iezīmē ceļu, ar kura palīdzību reklāmisti var kļūt radošāki “Facebook” platformas ietvaros. Tāpat darbojas arī radošā padome, kas savus vadošos speciālistus piesaista no dažādām aģentūrām.

Lielākie reklāmdevēji algo radošo cilvēku komandas, lai uzturētu savas lappuses un radītu “Page Post” reklāmas - risinājumus, kuriem tev būtu jāspiež “like”. Daudziem no šiem jaunajiem pienākumiem ir nepieciešamas fotografēšanas vai prasmīgas rakstīšanas iemaņas.

Tomēr jāņem vērā, ka šīs jaunās komandas parasti netop tradicionālo reklāmas aģentūru iekšienē. Biežāk tās ir sociālo mediju komandas, kas pēc “in house” modeļa pieder reklāmdevējiem, vai arī atrodas starp “Facebook” ieteiktajiem mārketinga izstrādātājiem - jauniem uzņēmumiem, kuriem ir pieeja “Facebook API” sniegtajiem datiem par sociālā tīkla lietotājiem. Tās nav reklāmas aģentūras.

Reklāmdevēji dažkārt izmantos aģentūras, lai radītu kampaņas, kas tiks palaistas “Facebook” vidē, tomēr īstā nauda ir reklāmās - un nu tās tiek radītas automātiski.

Radošie uzdevumi – dažādiem formātiem piemērotu fotoattēlu uzņemšana vai “Facebook” reklāmām piemērojamu logotipu izstrāde - vairs nav tik daudz jaunu reklāmu izveide kā datubāzes materiālu radīšana, kurus vēlāk var piemērot reklāmām.

Un to darīs roboti. Ne cilvēki.

Iznāks jauns ikmēneša žurnāls „Ir Nauda”

0
0

8.maijā Latvijā iznāks jauns ikmēneša žurnāla „Ir Nauda” – moderns dzīvesstila žurnāls uzņēmīgiem cilvēkiem par biznesu, naudas pelnīšanu un ieguldīšanu Latvijā un pasaulē. Žurnāla mērķis ir sniegt kompetentu informāciju, idejas un atbalstu katram, kas kaut reizi mūžā ir domājis par savu uzņēmumu, jau ķēries pie idejas īstenošanas vai gluži vienkārši vēlas gudri pārvaldīt savu naudu.

“Lasītāju uzrunāsim ļoti personiski, ekonomikas un finanšu procesus skatot caur indivīda vēlmēm, iespējām un vajadzībām — kā mēs katrs varam nopelnīt vairāk, veidot ilgtspējīgu biznesu un ieguldīt nopelnīto naudu,” saka “Ir Nauda” galvenā redaktore Elīna Stengrēvica.  “Žurnāls būs demokrātisks izdevums, kas saprotami stāstīs par uzņēmējdarbību un finansēm cilvēkiem, kas nav ekonomisti un finansisti,” skaidro Stengrēvica. “Žurnāla devīze ir “Nauda kalta no idejām”. Mēs ticam — Latviju kaļ uzņēmīgie cilvēki, tāpēc veidosim kopienu, kurā dalīties ar pieredzi un panākumiem.”

Žurnālā būs trīs lielie tematiskie bloki: labs bizness - aktualitātes, pieredze un padomi; naudas menedžments; tehnoloģijas, kas atvieglo biznesu, taupa laiku un naudu.

Žurnālu „Ir Nauda“ veidos pieredzējušu žurnālistu un redaktoru komanda. Žurnāla galvenā redaktore ir Elīna Stengrēvica, bet redakcijas komandā darbojas ekonomikas procesu komentētājs Pauls Raudseps, biznesa žurnāliste Elizabete Rutule un virkne kompetentu ārštata autoru. “Ir Nauda” izdevējs ir a/s “Cits medijs”, kas izdod arī nedēļas žurnālu “Ir”.

Pirmā numura tirāža būs 16 000 eksemplāri. Žurnālu varēs nopirkt preses tirdzniecības vietās visā Latvijā sākot ar 8.maiju. Žurnāla pirmajam bezmaksas eksemplāram ikviens interesents var pieteikties vietnē http://www.irnauda.lv līdz 28.aprīlim un saņemt to savā pastkastītē 8.maijā.

Latvijas interneta lapu Top 25 martā

0
0

Starptautiskais interneta izpētes uzņēmums Gemius publicējis martā apmeklētāko interneta lapu Top 25 pēc auditorijas (real users) skaita. Arī martā turpinājās februārī aizsākušās tendences - megogo.net un tv3play.lv kāpums un ziņu portāla tvnet.lv pozīcijas nostiprināšanās.

Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, marts interneta vidē aizvadīts bez lieliem kāpumiem vai kritumiem. Interneta lapu Top 25 ietvaros lielāko auditorijas kāpumu turpināja uzrādīt video satura portāli - pašmāju tv3play.lv (+19%) un starptautiskais tiešsaistes kinoteātris megogo.net (+47%).  Pārējo interneta lapu auditorijas lielums saglabājies līdzīgs kā februārī.

Par tv3play.lv panākumiem martā stāsta Artis Pupiņš, MTG TV Latvia Interneta satura vadītājs: "Martā TV3 Play tika aizsākts jauns projekts, raidījums "Viens no mums" par dažādu profesiju cilvēku stāstiem. Šādu, īpaši interneta auditorijai paredzētu formātu veiksmīgo atdevi, apliecina arī kvalitatīvie statistikas dati. Tālab, unikālie raidījumi sinerģijā ar vismaz vienpadsmit TV kanālu pārraidēm un tiešraidēm, aizvien vairāk sitprina interneta lietotāju lojālitāti TV3 Play."

Auditorijai pieaugot par 0,74%, rekordliels apmeklētāju skaits martā fiksēts portālā tvnet.lv – to apmeklējuši 545 000 interneta lietotāji. Portālā fiksēts arī jauns interneta lapu skatījumu (page views) rekords - 77 660 000 skatījumi.

"Rekordliels TVNET auditorijas lielums šajā mēnesī ir likumsakarīgs un atspoguļo veiksmīgi ieguldītās investīcijas un mērķtiecīga darba rezultātus. Esam palielinājuši portāla rus.tvnet.lv auditoriju par 4,7%, esam pabeiguši Spoki.lv integrāciju uzņēmumā un šobrīd varam piedāvāt plašāko auditorijas spektru  ziņu mediju vidū”  tvnet.lv panākumus komentē Sintija Jace, tvnet.lv mārketinga vadītāja.

Lapu skatījumu rekords novērots arī krievvalodīgās auditorijas vidū populārajam sociālajam tīklam odnoklassniki.ru – martā no Latvijas tajā veikti gandrīz 100 000 000 interneta lapu skatījumi.

Ievērojamāks auditorijas samazinājums martā skāris ziņu portālu diena.lv (-11,26%), mazāk nozīmīgi kritumi interneta lapām perkamkopa.lv (-4,65%), zizu.lv (-4,26%), nra.lv (-4,0%).  
Topa līderis ir e-dienests inbox.lv ar 730 000 lietotāju lielu auditoriju, otrie - sociālais tīkls draugiem.lv ar 657 000 lietotājiem, bet trešie - delfi.lv ar 604 300 lietotāju lielu auditoriju februārī.

Tops veidots, balstoties uz audiotorijas jeb reālo lietotāju (real users) skaitu interneta lapās, kas tās apmeklējuši, pieslēdzoties internetam no Latvijas teritorijas. Topā iekļautas tās interneta lapas, kas martā piedalījās gemiusAudience pētījumā. gemiusAudience pētījums tiek veikts, balstoties uz sarežģītu un mūsdienīgu metodoloģiju, kas nodrošina iespēju konstatēt reālo apmeklētāju skaitu, nevis sīkdatnes (cookies) vai IP adreses. Pilns portālu tops pēc reālo lietotāju skaita, lappušu skatījumu skaita (page views) un  sasniedzamības (reach) apskatāms publiskajā tendenču vietnē www.audience.gemius.lv.

"Pērkam Kopā" meklē maketētāju!

0
0


Perkam_kopa

Tavs ikdienas darbs un izaicinājums būs Pērkam Kopā dienas piedāvājumu dizaina veidošana.

Tavi pienākumi:

  • atbilstošu attēlu meklēšana bankās (stokos);
  • maketu veidošana web videi;
  • preču, ēdienu, uzņēmumu telpu, apģērbu u.c. fotografēšana;
  • foto pēcapstrāde.

Mūsu prasības:

  • prasmes strādāt ar programmu Adobe Photoshop un/vai Adobe Illustrator;
  • izcilas komunikācijas spējas;
  • izpratne par veiksmīgas kompozīcijas veidošanu;
  • izcila gaumes un stila izjūta;
  • spēja pielāgoties dinamiskam darba stilam;
  • prasme individuāli saplānot un organizēt savu darbu un laiku.

Par priekšrocību tiks uzskatīts, ja Tev ir sava fototehnika.

Mēs piedāvājam:

  • interesantus un dinamiskus darba uzdevumus;
  • nepieciešamos resursus darba uzdevumu izpildei;
  • profesionālus izaicinājumus;
  • iespēju savienot darbu ar mācībām/ citu darbu (nepilna slodze);
  • visas draugiem.lv grupas uzņēmumu darbinieka privilēģijas: http://www.draugiem.lv/work/

 

NB! Sazināsimies ar otrās atlases kārtas kandidātiem.

Tavu CV un motivācijas vēstuli, kurai vari pievienot savu portfolio (ja ir), gaidīsim līdz 03.05.2013. uz e-pastu: darbs@draugiem.lv

Radoši mobilie risinājum

0
0

30.aprīlī plkst. 9:15 vebinārs: "Radoši mobilie risinājumi".

Radoši mobilie risinājumi: augumentētā realitāte, netradicionālo QR kodu izmantošana, iesaistošie un uz jaunradi orientētie risinājumi un vēl daudz kas cits.

Vebināru vadīs - Didzis Andersons "Amberphone" vadītājs

Reģistrēties vebināram 

“WhatsApp” popularitātē pārspējusi tviteri?

0
0

Mobilā aplikācija “WhatsApp” lietotāju skaita ziņā apsteigusi sociālo tīklu tviteri. Tomēr lielā popularitāte nenozīmējot, ka ziņapmaiņas rīks neesot pakļauts konkurences riskam, vortālam “7guru.lv” sacījis sociālo mediju eksperts Māris Antons.

Lielāki par tviteri

Mobilo ziņojumu aplikācija “WhatsApp” pēc tās lietotāju skaita esot apsteigusi mikroblogošanas tīklu tviterī, pagājušajā nedēļā notikušajā konferencē “Dive Into Mobile” paziņoja “WhatsApp” vadītājs Jans Kūms (Jan Koum).

J. Kūms gan nav nosaucis precīzu “WhatsApp” lietotāju skaitu; kā zināms, tvitera ikmēneša auditorija ir vairāk nekā 200 miljoni lietotāju visā pasaulē.

Savukārt pēc nosūtīto ziņojumu skaita “WhatsApp” esot priekšā pasaulē lielākajam sociālajam tīklam “Facebook”. “WhatsApp” lietotāji ikdienas nosūta 12 miljardus ziņojumu, kamēr “Facebook” kopējais ziņojumu skaits ir 10 miljardi.

J. Kūms tāpat pasvītrojis, ka “WhatsApp” vadība negrasās ziņapmaiņas pakalpojumā ieviest reklāmu. “Kam gan patīk reklāmas? Mūsdienās mūs no visām pusēm pārpludina ar dažādiem piedāvājumiem. Mēs domājam, ka tālruņos tiem nav vietas,” sacījis J. Kūms.

Ziņapmaiņas aplikācija “WhatsApp” tika radīta 2009. gadā, to izveidojot bijušajiem kompānijas “Yahoo!” darbiniekiem Janam Kūmam un Braienam Ektonam (Brian Acton). Aplikācija pieejama vairumā mobilo platformu (Android, iOS, Symbian, Windows Phone, Blackberry) un ļauj apmainīties ar ziņojumiem, attēliem, skaņas failiem un videoklipiem.

iOS ierīcēm domātā “WhatsApp” versija maksā aptuveni 55 santīmus. Citu ierīču īpašnieki to var ielādēt un pirmo gadu lietot bez maksas. Turpmākā samaksa par aplikāciju ir viens ASV dolārs gadā.

Iztiks bez reklāmām

Sociālo mediju eksperts Māris Antons sarunā ar vortālu “7guru.lv” teic, ka šis paziņojums nākšot par labu “WhatsApp” tirgus pozīcijām, tomēr salīdzināt šo aplikāciju ar tviteri neesot korekti.

“Šāda ziņa “WhatsApp” noteikti nāk par labu, jo visi zina, ka tviteris ir nopietns spēlētājs. Ja tu to pārspēj lietotāju skaita ziņā, tas liecina, ka tu kaut ko esi sasniedzis. Tomēr likt tos vienā “plauktiņā” pavisam noteikti nevar.”

M. Antons prognozē, ka, neskatoties uz jau sasniegto milzīgo lietotāju skaitu, “WhatsApp” esot izredzes kļūt vēl populārākai. Tomēr tas nenozīmējot, ka aplikācija ir nodrošināta pret konkurences draudiem.

“Domāju, ka “WhatsApp” popularitāte vēl kādu brīdi augs, jo šobrīd tā aizpilda tukšu nišu,” teic M. Antons, skaidrojot, ka ziņapmaiņas aplikācija radusies brīdī, kad vienas īsziņas cena esot bijusi pietiekami augsta un tirgū pietrūcis universālas sistēmas, ar kuras palīdzību lietotāji ar dažādiem telefoniem varēja savā starpā sazināties tik pat kā bez maksas. “Tomēr “WhatsApp” popularitāte var tikt iedragāta, ja, piemēram, “Apple” izveidotu savos tālruņos jau sākotnēji iebūvētu ziņapmaiņu,” piebilst M. Antons.

Eksperts atzinīgi vērtē “WhatsApp” lēmumu pagaidām aplikācijā neieviest reklāmas. Šāds lēmums aplikācijas īpašniekiem būšot izdevīgs, raugoties ilgtermiņā.

“Pat, ja lietotājiem par aplikāciju jāmaksā viens dolārs gadā, reizinot šo skaitli ar lietotāju skaitu, iznāk milzīga summa,” teic M. Antons. “Manuprāt, “WhatsApp” īpašnieki nav ieinteresēti kaitināt savus lietotājus, kuri labāk būs ar mieru samaksāt nelielu summu un turpināt aplikāciju lietot tāpat kā līdz šim.”


“AD Hunters Baltics” meklē projektu vadītāju

0
0

Adhunters_2013_logo-for-jpg_02

Pilna servisa reklāmas un mārketinga aģentūra “AD Hunters Baltics” aicina pievienoties savai komandai motivētu, pieredzējušu un stratēģiski domājošu PROJEKTU VADĪTĀJU, kurš gatavs jauniem izaicinājumiem un aizraujošam darbam ar reklāmas projektu īstenošanu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas tirgos.

Galvenie darba pienākumi:

  • Darbs ar klientiem un apakšuzņēmējiem;
  • Reklāmas un mārketinga projektu plānošana un vadība;
  • Stratēģisku komunikācijas risinājumu izstrāde un īstenošana;
  • Mediju plānošana;
  • Īpašas pieejas veidošana katram klientam un aktīva komunikācija;
  • Potenciālo klientu piesaiste un sadarbības veicināšana;
  • Veiksmīga komunikācija ar kolēģiem un sadarbības partneriem;
  • Projektu realizācijai nepieciešamo dokumentu piegāde klientiem un sadarbības partneriem.

Prasības kandidātiem:

  • Vēlama augstākā izglītība ekonomikā, mārketingā vai komunikāciju zinātnēs;
  • Pieredze reklāmas sfērā, pasākumu organizēšanas jomā un mediju plānošanā;
  • Vismaz 3 gadu iepriekšēja darba pieredze saistībā ar reklāmas projektiem;
  • Teicamas latviešu, labas krievu un angļu valodas zināšanas;
  • Labas iemaņas darbā ar datoru;
  • Mērķtiecīga personība ar spēju strādat komandā;
  • Autovadītāja apliecība - B kategorija.

Mēs piedāvājam:

  • Interesantu un atbildīgu darbu radošā kolektīvā;
  • Karjeras izaugsmes iespējas;
  • Konkurētspējīgu atalgojumu.

Lūdzam sūtīt CV un pieteikuma vēstuli ar norādi "PROJEKTU VADĪTĀJS" uz e-pasta adresi: cv@adhuntersbaltics.com

Cik pelna aktīvākie sociālo mediju konkursu dalībnieki?

0
0

Aktīvākie sociālo mediju konkursu dalībnieki šai nodarbei velta līdz pat 10 stundām dienā un iegūst aptuveni 120 balvas gadā, noskaidrojies interaktīvās aģentūras “Armadillo” pētījumā. Taču, lai arī šāda atsevišķu cilvēku rīcība esot saprotama, ilgtermiņā tā neesot izdevīga ne zīmoliem, kas konkursus organizē, ne pašiem konkursu dalībniekiem, sarunā ar vortālu “7guru.lv” paudis sociālo mediju eksperts Artūrs Mednis.

Strādā stundām un iesaista ģimenes

Interaktīvā aģentūra “Armadillo.lv” intervijās ar 15 aktīviem sociālo mediju konkursu dalībniekiem noskaidrojusi, ka šiem cilvēkiem dalība konkursos izveidojusies par dzīvesveidu un peļņas avotu. Katrs no aktīvistiem savā īpašumā esot ieguvis laimestus, kuru kopējā summa veidojot aptuveni LS 2000.

Aktīvi esot norādījuši, ka ik dienas piedalās vairākos desmitos dažādus uzņēmumu rīkotos konkursos. “Armadillo” radošais direktors Ritvars Straume norāda, ka aktīvākie sociālo mediju konkursu dalībnieki nešķirojot ne uzņēmumus, kuri rīko konkursus, ne konkursu saturu vai balvas.

“Izveidojām sarakstu ar aktīvākajiem sociālo mediju konkursu spēlētājiem - šie cilvēki mūsu redzeslokā atradās jau vairāk kā gadu,” sarunā ar “7guru.lv” teic R. Straume. “Nosūtot viņiem atklātu vēstuli, lielākā daļa no šī saraksta atsaucās un pastāstīja par savu pieredzi.”

Sarunās ar konkursu dalībniekiem atklājies, ka tiekot veidotas pat strukturētas laimēšanas sistēmas - visu ģimenes locekļu iesaiste, “draudzība” ar konkurentiem (citiem aktīvistiem sociālajos medijos un to novērošana). Piemēram, lielākie aktīvisti mēdzot viens otru uzslavēt par jauna laimesta iegūšanu.

Starp populārākajiem laimestiem minētas sadzīves preces, dāvanu kartes, pārtika, pasākumu biļetes, preces bērniem un pat datori, ceļojumi un mēbeles. Lielākie aktīvisti gadā laimējot vairāk kā 120 konkursos jeb katru trešo dienu.

Aktīvisti norādījuši, ka 4 līdz pat 10 stundas dienā pavada, spiežot “patīk”, “dalīties”, komentējot, ievietojot attēlus un vācot balsis.

Infografiks_socialo_mediju_dargumu_mekletaji
 

Klikšķināt līdz uzvarai

“Es šos cilvēkus zinu pat pēc vārdiem un uzvārdiem!”, smej digitālās aģentūras “Inspired Digital” vadītājs Artūrs Mednis. Vērtējot pētījuma rezultātus, viņš teic, ka tiem esot liela saistība ar zīmolu rīkoto konkursu kvalitāti. “Domāju, ka šī tendence daļēji mainīsies, kad konkursi, kas tiek rīkoti sociālajos tīklos, kļūs labāki un loģiskāki,” teic sociālo mediju eksperts.

A. Mednis skaidro, ka šobrīd daudzi no konkursiem neesot balstīti uz nejaušības principa un ļaujot uzvarēt tam dalībniekam, kuram esot visvairāk brīvā laika. “Ir tādi konkursi, kuros stundu no vietas jāklikšķina datorpele. Vinnē tas, kurš visilgāk nosēž pie datora.”

Aģentūru vadītāju domas dalās, kad tiem tiek jautāts par to, vai šādi “štata” konkursu dalībnieki tām palīdz to darbā.  “No sociālo mediju lietotāja viedokļa šī tendence noteikti ir kaitinoša. Ja kāds no taviem draugiem regulāri informē par visiem konkursiem pēc kārtas, tas nerada pozitīvas emocijas,” teic R. Straume. “Taču es nevarētu teikt, ka šī tendence ir traucējoša mums kā aģentūrai. Aktīvie konkursu dalībnieki savā veidā uztur profila aktivitāti.”

Tam nepiekrīt A. Mednis. “Protams, ka no tā nav nekāda labuma. Zīmola mērķis sociālajos tīklos ir piesaistīt relevantu auditoriju - cilvēkus, kas vai nu ir, vai kļūs par tava zīmola fanu ne tikai “onlainā”, bet arī reālajā dzīvē. Ja tā nav, tad sanāk, ka zīmols atdod balvu cilvēkiem, kas tās saņemšanā ir ieguldījuši laiku un darbu, tomēr nav to pelnījis kā konkrētā zīmola advokāts.”

“Ja cilvēki neredz citu iespēju izdzīvot un nopelnīt vai arī dara to azarta dēļ, tad viņiem to neviens nevar aizliegt. Tāpat kā ir cilvēki, kas apmeklē dažādas prezentācijas un ballītes, lai bez maksas ieturētu pusdienas un iemalkotu dzērienus, vienmēr būs arī šādu konkursu dalībnieki,” piebilst A. Mednis.

Mediju aģentūra MediaCom (Trendmark) aicina darbā projektu vadītāju

0
0

Mediacom

Darba pienākumi:

  • Darbs ar klientiem un medijiem;
  • Mediju stratēģiju izstrādāšana;
  • Reklāmas projektu vadīšana un koordinēšana;
  • Kvalitatīva klientu apkalpošana;
  • Prezentāciju izstrāde

Prasības kandidātiem:

  • Vēlama darba pieredze mediju aģentūrā, medijos vai marketingā.
  • Teicamas latviešu, labas angļu un krievu valodas zināšanas;
  • Labas iemaņas darbā ar datoru (ppt; xls; u.c.)
  • Prasme prezentēt;
  • Prasme patstāvīgi strādāt un organizēt savu laiku;
  • Augsta atbildības sajūta un precizitāte;
  • Spēja ātri reaģēt uz izmaiņām;
  • Labas komunicēšanas spējas un iniciatīva;
  • Mērķtiecīga un radoša personība ar spēju risināt problēmas un strādāt komandā;

Mēs piedāvājam:

  • Dinamisku, atraktīvu un radošu darbu;
  • Darbu nepārtraukti mainīgā vidē;
  • Draudzīgu un atsaucīgu kolektīvu.

CV un pieteikuma vēstuli sūtīt uz e-pastu: darbs@mediacom.lv līdz 08.05.2013.

Deep White paplašina komandu interešu pārstāvniecības jomā

0
0

Dw_logo_balts

PAR MUMS

Deep White ir komunikācijas vadības aģentūra – aizrautīgu komunikācijas konsultantu komanda ar savu īpašo redzējumu komunikācijas veidošanā. Saviem klientiem mēs piedāvājam spilgtas komunikāciju idejas un lielus risinājumus, kas sadzīvo ar nopietniem sociālpolitiskiem soļiem un stratēģijām. Jauni, aizraujoši uzdevumi liek mums lūkoties pēc papildspēkiem.

PAR TEVI

Ja brīvi pārvaldi publiskās komunkācijas tehnikas, ietekmes pušu komunikāciju, labi orientējies Latvijas sociālpolitiskajās aktualitātēs, pārzini valsts pārvaldes lēmumpieņemšanas procesus, Tev ir vismaz 5 gadu pieredze komunikācijas jomā valsts pārvaldē vai privātajā sektorā, vēlies sevi pierādīt un profesionāli augt lobēšanas jomā, esi gatavs darbam ar izaicinošiem interešu pārstāvniecības projektiem, iespējams, pienācis laiks pārmaiņām.

Pievienojies Deep White konsultantu komandai!

MŪSU VĒRTĪBAS

  • DEEP – mēs uzskatām – labi darīt darbu var tikai, ejot dziļumā
  • WHITE – jo, mūs neinteresē “Black”
  • IDEJA – lai sasniegtu vairāk, izvēlamies savu, no citiem atšķirīgu ceļu
  • REZULTĀTS – visam, ko darām, ir mērķis S.M.A.R.T.

Pievienojies!

Savu pieteikumu un CV līdz 8. maijam sūti uz e-pastu: dw@deepwhite.lv

Sincerely – Deep White

Certainly – not Shallow Black

Iepazīsti radošās domāšanas metodes seminārā - "Domā citādi"!

0
0

Kā uzturēt savu konkurētspēju profesionālajā darbā ne tikai ar tiekšanos uz izcilību vai paļaušanos uz veiksmi? Kuri iekšējie nemateriālie resursi Tevī vēl snauž un nav izmantoti? Kurām radošās domāšanas metodēm jābūt Tavā ikdienas portfelī? Ir laiks jaunām pieejām!

Apmeklē "7guru skola” semināru "Domā citādi” un iemācies izvērtēt savus iekšējos "snaudošos” resursus, un pielietot praktiskas radošās domāšanas metodes konkurētspējīgu risinājumu izstrādei profesionālajā un ikdienas darbā.

Semināru vadīs: Vita Brakovska, MBA

  • Pieredze darbā ar radošu biznesu ideju autoriem
  • Radošas uzņēmējdarbības apmācību izstrāde un vadīšana kopš 2009.gada
  • Inovācijas atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana
  • Finansējuma piesaiste inovatīvu ideju agrīnā attīstības stadijā
  • Eiropas Komisijas atzinība par LIAA nacionālā konkursa „Ideju kauss” ieviešanu
  • Starptautiska pieredze radošās domāšanas rosināšanā Krievijā un Turcijā
  • Britu padomes radošās domāšanas spēles „Future City Game” sertificēta vadītāja

Vairāk lasi šeit!

Margrieta Ulmane: Par publisko eiro diskusiju atbild sabiedriskie mediji!

0
0

Kad marta sākumā “7guru.lv” uz sarunu aicināja jauno Valsts Kancelejas Komunikācijas departamenta eiro komunikācijas projekta vadītāju Margrietu Ulmani, speciāliste interviju atteica, sakot - vispirms jāiepazīst jaunā darba vide un pienākumi. Pagājis vairāk kā mēnesis, un M. Ulmanei ir ko teikt kā par eiro komunikācijas stratēģiju un skeptiski noskaņoto sabiedrības grupu sasniegšanu, tā par eiro ieviešanas risku apspriešanu un valsts institūciju lomu diskusijā par to, vai pievienošanaš eirozonai ir Latvijas interesēs.

Darbu Eiro komunikācijas projekta vadītājas amatā jūs uzsākāt pirms pusotra mēneša. Kāda šobrīd ir jūsu profesionālā ikdiena un kas ir nozīmīgākais, ko līdz šim izdevies paveikt eiro ieviešanas komunikācijas jautājumos?

Jāņem vērā, ka būtisks atskaites punkts eiro komunikācijā ir jūlijā gaidāmais Eiropas komisijas (EK) lēmums par oficiālu Latvijas uzaicināšanu pievienoties eirozonai. Tas šo komunikāciju sadala divās daļās - pirms un pēc EK oficiālā lēmuma. Atbilstoši šiem posmiem definējam mērķus, uzdevumus un fokusu, uz ko vēršamies ikdienas darbā.

Šobrīd vairāki neatkarīgi avoti liecina, ka eiro ieviešana nav sabiedrības ikdienas jautājumu lokā - to redzam gan pētījumos, gan informatīvā tālruņa aktivitātē. Arī vairāku valsts iestāžu, nevalstisko organizāciju (NVO) un kapitālsabiedrību darbinieki mums apliecinājuši, ka pagaidām nesaņemot daudz iedzīvotāju jautājumu par šo tematu. Paredzam, ka jūlijā līdz ar EK lēmumu šī interese varētu strauji augt, tomēr šobrīd tās vēl nav.

Tādēļ mūsu darbu no marta līdz jūnijam pamatā veidos iekšējas komunikācijas jautājumi. Tajos esam izvirzījuši trīs prioritātes. Pirmā ir kompetences celšanu valsts iestāžu un kapitālsabiedrību darbiniekiem, lai viņi varētu iedzīvotājiem kompetenti skaidrot eiro ieviešanas jautājumus, kad interese par tiem strauji pieaugs.

Otrā prioritāte ir detalizētākas sadarbības attīstīšana ar tādiem partneriem kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija (LSAKA), Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) u.c. Šai sadarbībai ir ārkārtīgi liela nozīme, lai praktiķi un eksperti varētu iesaistīties satura izstrādē.

Trešā prioritāte un komunikācijas virziens ir mediju attiecības. To ietvaros aktualizējam tās lietas, kas pašreiz ir valsts iestāžu darba kārtībā. Vēlamies pateikt, ka Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM), Labklājības ministrija (LM), Latvijas banka (LB), Valsts kanceleja (VK) u.c. iesaistītie strādā, lai pāreja uz eiro valsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtu vienkārša, ērta un samērīga.

Piemēram, piektdien plašsaziņas līdzekļiem klātesot, Finanšu ministrs Andris Vilks svinīgi nodeva lietošanā pārejas uz eiro vadlīnijas pašvaldībām, uzņēmējiem un NVO, kas būs ērts un kvalitatīvs palīgs katram, kurš iesaistīts valūtas maiņas darbos. Tas nozīmē, ka valsts sniedz augsta līmeņa servisu un bezmaksas konsultācijas visiem interesentiem. Velkot ar pirkstu šajās vadlīnijās, grāmatveži un juristi varēs saplānot un īstenot pāreju uz eiro, nepiesaistot ārējus konsultantus.

Minējāt, ka ārējo komunikāciju diezgan lielā mērā ierobežo fakts, ka Latvija vēl nav saņēmusi oficiālu uzaicinājumu pievienoties eirozonai. Ņemot vērā, ka sabiedrības vairākums joprojām ir negatīvi noskaņots pret eiro ieviešanu, vai nebaidāties, ka ar šiem sešiem mēnešiem būs par maz, lai realizētu veiksmīgu ārējo komunikāciju eiro ieviešanas jautājumos?

Citu valstu pieredze liecina, ka sabiedrības noskaņojums var mainīties ļoti īsā laikā un diezgan ievērojamā skalā. Es vēlētos vērst uzmanību uz to, ka diskusija par Latvijas motivāciju pievienoties eirozonai ir jēgpilna līdz jūnija beigām. Tas nozīmē, ka, ja Latvijas sabiedriskais medijs iesaistītos kvalitatīvas diskusijas nodrošināšanā, tās realizēšanai būtu pieejamas atlikušās dienas aprīlī, kā arī maija un jūnija mēneši. Savukārt jūlija vidū šai diskusijai vairs nebūs jēgas, jo tad mēs runāsim tikai un vienīgi par eiro ieviešanas praktiskajiem jautājumiem - kad, kur, kā notiks vienas valūtas aizstāšana ar citu.

Ja jūs man jautājat par sabiedrības noskaņojumu, es būtu piesardzīga tā vērtēšana, jo mēs tiešām redzam, ka šobrīd eiro ieviešana nav sabiedrības dienaskārtības jautājums. Sabiedrība to vairāk vērtē no emocionālām pozīcijām, ne izvērtējot argumentus racionāli. FM lektori, kas šobrīd aktīvi piedalās dažādos semināros, labi redz, kā cilvēku attieksme mainās pat viena semināra ietvaros, ja tiek sniegtas atbildes uz šiem praktiskajiem jautājumiem - kas, kur, kad, kā.

Eiro ieviešanas komunikācija ir pārmaiņu komunikācija. Pārmaiņas allaž nozīmē iziešanu ārpus komforta zonas. Brīdī, kad jaunā zona kļūst pazīstama - šajā gadījumā tas notiek, atbildot uz minētajiem jautājumiem - mēs iegūstam jaunu komforta sajūtu, un tas lielā mērē ietekmē mūsu attieksmi pret eiro.

Tomēr vai šeit neveidojas zināms paradokss - no vienas puses, jūs norādat, ka jēgpilna diskusija par Latvijas motivāciju pievienoties eiro var notikt tikai līdz jūnijam, no otras puses sakāt, ka Latvijas iedzīvotājiem eiro ieviešana līdz jūlija sākumam un EK lēmumam nebūs galvenā prioritāte. Vai tas nozīmē, ka šī diskusija izpaliks pavisam?

Sabiedriskais medijs būtu laipni aicināts iesaistīties!

Kāda ir valsts eiro komunikācijas speciālistu loma publiskās diskusijas veidošanā?

No savas puses esam gatavi nodrošināt kvalitatīvu informatīvo saturu un informācijas analīzi, kā arī ekspertus.

Sabiedriskie mediji nav izrādījuši interesi par šādas diskusijas veidošanu?

Manā rīcībā informācijas par šādu interesi nav.

Kad decembrī intervēju FM preses sekretāru Aleksi Jarocki, viņš norādīja, ka dažādās publiskajās diskusijās, kas ir plānotas saistībā ar eiro ieviešanu, nenotiks vairīšanās no skeptiskiem viedokļiem šai jautājumā. Arī jūsu darba aprakstā, kas bija iekļauts paziņojumā medijiem, kad uzsākāt darbu, bija norādīts, ka jūsu galvenais uzdevums būs veicināt dialogu ar iedzīvotājiem par eiro ieviešanas ieguvumiem - un arī riskiem. Vai varat pastāstīt ko vairāk par to, kā iedzīvotājiem tiek stāstīts par eiro ieviešanas riska aspektiem?

Pirmkārt, lektori no FM dodas uz semināriem, kur tiek aicināti atbildēt uz jebkuriem iedzīvotāju jautājumiem. Maija otrajā pusē esam plānojuši demonstrēt Andreja Ēķa dokumentālo filmu „Dzīvot labāk”, kurā izskan visi sabiedrībā populārākie jautājumi un atbildes uz tiem. prezentācijasPēc filmas iedzīvotāji  Tāpat notiks semināri uzņēmējiem, kuros tiks piedāvāta uzņēmējus interesējoša informācija par eiro ieviešanas praktiskajiem aspektiem, kā arī tiks sniegta iespēja saņemt papildus konsultācijas.

Iedzīvotāju grupas, kas pret eiro ieviešanu ir noskaņotas visskeptiskāk, ir gados vecākie cilvēki, cittautieši un arī iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni. Vai tiek meklēti īpaši veidi, lai katru no šīm grupām uzrunātu tai vispiemērotākajā veidā?

TNS aptaujā, kura tika publicēta pirmdien, redzams, ka attieksme pret eiro ieviešanu ir lielā mērā saistīta ar informētību - jo tā mazāka, jo attieksme ir atturīgāka. Tas nozīmē, ka jāstrādā pie tā, lai informācija būtu pieejama katrai no mērķa grupām. Tāpēc, jā, gatavojam dažāda profila informāciju, kas veidota atbilstoši katrai no šīm mērķa grupām, kuras ir uzskaitītas ļoti precīzi.

Vai attiecībā uz katru no grupām tiks izmantoti arī specifiski informācijas kanāli?

Šis jautājums droši vien būtu atbildams mazliet vēlāk. Laika periodā līdz jūnijam komunikācijas pamatā ir semināri, tikšanās ar iedzīvotājiem klātienē u.tml. Savukārt periodā no jūlija līdz janvārim tiks realizēti gan tiešie sūtījumi mājsaimniecībām, gan reklāmas radio un TV, gan informācija citos masu medijos un tikšanās ar iedzīvotājiem pilsētu svētkos. Taču precīzāk par to varēsim runāt brīdī, kad noslēgsies lielais eiro komunikācijas iepirkums un kļūs zināmi mūsu sadarbības partneri iedzīvotāju informēšanā.

Atgriežoties pie jautājuma par diskusiju par Latvijas motivāciju pievienoties eirozonai, minējāt, ka šobrīd sabiedriskie mediji nav izrādījuši interesi par šādas diskusijas veidošanu. Vai, jūsuprāt, tā būtu nepieciešama?

Domāju, ka jā. Kā redzam, patiešām pastāv sabiedrības grupas, kas par eiro ieviešanu nav pietiekami informētas. Jāņem vērā, ka valūtas nomaiņa ir vēsturisks notikums un viens no svarīgākajiem jautājumiem kopš neatkarības atjaunošanas. Protams, ka sabiedriskais medijs ir tā platforma, kurai ir jānodrošina kvalitatīvākais un plašākais situācijas atspoguļojums, lai Latvijas sabiedrība tiktu par to informēta.

Ja sabiedriskie mediji neizrāda pietiekami lielu interesi par eiro ieviešanas diskusijas veidošanu, vai valsts institūcijām nevajadzētu tos iedrošināt to darīt? Ja diskusija nenotiek pilnā apmērā, kā šai ziņā sadalās atbildība starp sabiedriskajiem medijiem un valsts eiro komunikācijas komandām?

Mums ir jāciena neaizskaramais mediju redakcionālās neatkarības princips. Tieši mediju redakcionālais resurss nosaka mediju dienaskārtību. Diskusijas veidošana ir mediju kompetence. Mūsu kā iesaistītās puses atbildība ir nodrošināt viskvalitatīvāko saturu un labākos ekspertus, ko esam gatavi darīt. Tomēr publiskās diskusijas veicināšana ir sabiedriskā medija atbildība. Mēs uz to varam tikai reaģēt, ja šāda diskusija tiks veidota.

Apskatāmas pirmās "dzīvās" Dziesmu svētku infografikas!

0
0

Rīgas pilsētvidē ir uzstādītas Dziesmu un deju svētku “dzīvās” infografikas, kuras ļauj izzināt, izmēģināt, atklāt pārsteidzošus faktus un izjūtas par Dziesmu un deju svētku kustības fenomenu. Šobrīd jau ir izmēģināma “dzīvā” inforgrafika Rīgas Centrālajā stacijā un Rātslaukumā, bet no 29. aprīļa sāks darboties infografika kinoteātra "Kino Citadele"telpās.

Rīgas Centrālās stacijas 4. peronā atrodas Latvijas dzelzceļainfografika. Ir aprēķināts, ka kilometri, ko izveidotu svētku dalībnieki, nostājoties sauciena attālumā, ir līdzvērtīgi kopējam sliežu garumam Latvijā- 1886 km. Uz 4. perona novietoti Dziesmu un deju svētku vizualitātē rotāti stabi. Katra staba galā ir sarkana, mirguļojoša signāluguns, kas ļauj pamanīt nākamo stabu, kas 60 metru attālumā uz tā paša perona. Ikviens interesents ir aicināts pārbaudīt sauciena attālumu! Infografikas video apskatāms: 

Lattelecom “dzīvā” infografika atrodas Rātslaukumā: ja katra Noslēguma koncerta dalībnieka izdziedātos vārdus saskaitītu kopā, ar tiem varētu aizpildīt 12 dainu skapjus. Sešu posmu īpašas formas siena veido 12 dainu skapjus. Katrā no posmiem iestrādātas kopā 40 audio kontaktligzdas, kurām pievienojot audioaustiņas, iespējams klausīties kādu no XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncerta skaņdarbiem (katrā no kontakligzdām tiek atskaņota viena dziesma, kas atzīmēta arī blakus savienojuma vietai). Ikviens, paņemot līdzi savas audioaustiņas, ir aicināts iepazīties ar Noslēguma koncerta repertuāru!

29.aprīlī kinoteātrī "Kino Citadele" tiks atvērtabankas Citadele infografika: svētku nedēļas laikā izskanējušo 15520469000 aplausu skaits ir vienāds ar Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) izteiktu latos. Kinoteātra telpās tiks novietots liels aplis, kuru aptvers četras kinozāles skandas. Iestājoties šajā aplī, atskanēs Dziesmu svētku dalībnieku aplausi ikvienam no mums, jo katrs Latvijas iedzīvotājs veido valsts IKP.

XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki notiks no 2013. gada 30.jūnija līdz 7.jūlijam. Svētkiem gatavojas 40 000 dalībnieku - kolektīvi no Latvijas (vairāk nekā 1600, t.sk. 100 mazākumtautību kolektīvi un individuālie izpildītāji skatēs), latviešu diasporas (57) un ārvalstīm (28). Dziesmu un deju svētkus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs, atbalsta lieldraugi 'Latvijas dzelzceļš", "Lattelecom" un "Latvenergo", kā arī banka "Citadele" un "Latvijas Valsts meži".


Infogr.am iegūst galveno balvu “The Next Web 2013”

0
0

Šī gada 27.aprīlī latviešu datu vizualizācijas uzņēmums Infogr.am ieguvis galveno balvu interneta konferencē “The Next Web 2013” (TNW), kura norisinājās Nīderlandē, Amsterdamā.

TNW ir ikgadēja divu dienu tehnoloģiju konference, kas notiek Nīderlandes galvaspilsētā. To rīko tāda paša nosaukuma tiešsaites medijs - thenextweb.com. Šogad konferencē piedalījās vairāk kā 2000 dalībnieku un runātāju no jauno tehnoloģiju nozares.

Kā vēsta TNW, konkursam bija pieteikušies simtiem jauno uzņēmumu, vairākās atlases kārtās tika izraudzīti 20 finālisti, kas prezentēja savu produktu uz skatuves. Četru cilvēku žūrija, kurā bija pārstāvji no TNW, Silicon Valley Bank, Connect Ventures un Microsoft atlasīja trīs kategoriju uzvarētājus:

Labākais uzņēmums - Infogr.am (Latvija)

Labākā mobilā aplikācija - Powered Now (Lielbritānija)

Labākā interneta aplikācija - Meetin.gs (Somija)

Publikas simpātiju balvu ieguva Spāņu jaunais uzņēmums Tyba.

Konferences laikā Infogr.am prezentēja aplikācijas jauno versiju, kas cita starpā piedāvā iespējas infografikas lejuplādēt, dalīties ar tām tiešsaitē un ievietot tās prezentācijās.

Infogr.am guvis atzinību starptautiskos konkursos arī iepriekš. Janvārī tas ieguva galveno balvu Hy!Berlin kā arī titulu ‘Labākais datu vizualizācijas rīks” Sanfrancisko notiekošajā DeveloperWeek. Pagājušajā gadā Dublin Web Summit to iekļāva pasaules 100 labāko jauno uzņēmumu sarakstā.

Infogr.am lieto vairāk kā 300 000 žurnālistu un blogeru visā pasaulē. Starp lietotājiem ir ietekmīgi mediji kā The Washington Post, The Atlantic, VentureBeat un virkne citu. Kopš 2012. gada sākuma Infogr.am lietotāji ir radījuši vairāk kā 700 000 infografiku.

Mārketinga un reklāmas aģentūra MINT aicina pievienoties projektu vadītāju!

0
0

Mint_logo_copy

Prasības:

  • pabeigta augstākā izglītība,
  • teicamas latviešu, angļu, krievu valodas zināšanas,
  • pieredze darbā ar marketinga, reklāmas un pārdošanas projektiem,
  • radoša domāšana, spēja patstāvīgi darboties ar augstu atbildības sajūtu pret darba kvalitāti, termiņiem un gala rezultātu.

Piedāvājam:

  • ikdienas darbu ar vienu no Baltijas atpazīstamākajiem zīmoliem,
  • profesionālu un motivētu kolektīvu,
  • aktīvi iesaistoties, augt un gūt jaunus sasniegumus kopā ar mums,
  • atbilstošu samaksu par labi paveiktu dabu (250-600 Ls).

Pienākumi:

  • rūpīga, atbildīga, proaktīva aģentūras uzsākto projektu plānošana un īstenošana,
  • komunikācija ar klientiem uzsākto projektu ietvaros, kā arī piesaistot jaunus projektus,
  • izvirzīto pārdošanas mērķu sasniegšana darbā ar jauniem klientiem/projektiem.

 

Lūdzam savu CV un motivācijas vēstuli sūtīt uz darbs@mint.lv ar norādi „projektu vadītājs”.

Pieci satura veidošanas paņēmieni, ko aizgūt no žurnālistiem

0
0

Lai gan starp mārketingam domāta satura radītājiem un žurnālistiem pastāv daudz atšķirību, abām grupām ir kopīgs mērķis: tās vēlas rakstīt visaugstākajā līmenī.

Tomēr lieliska rakstīšana ir kas daudz vairāk par spēju glīti sakārtot frāzes. Tā sevī iekļauj temata izpēti, nepārtrauktu lasīšanu un saziņu ar īstajiem cilvēkiem. Paturot prātā šīs vadlīnijas, mēs esam izcēluši piecas lietas, ko satura radītāji var mācīties no žurnālistiem:

Iesaisti lasītāju no paša sākuma!

Žurnālisti rakstu uzsākošo daļu dēvē par “līdu”. Žurnālistus māca īpaši rūpīgi strādāt pie saviem līdiem, tos pārbaudīt un piestrādāt vēl. Tas tiek darīts tāpēc, ka rakstiem jāspēj jau no paša sākuma “uzāķēt” lasītāju uzmanību, ne jācenšas viņus iesaistīt, kad stāsts jau ir pusē. Ja ievads nebūs interesants, pastāv pamatīga varbūtība, ka liela daļa līdz raksta vidum nemaz netiks.

Šis pats princips attiecas uz satura radīšanu - tikai tev jākoncentrējas nevis uz raksta pirmo teikumu, bet gan virsrakstu. Tas padara, piemēram, bloga ieraksta veidošanu par lielu izaicinājumu. Tev sev nepārtraukti jājautā: “Kā es varu šo rakstu padarīt aizraujošu un noderīgu, iekļaujoties 70 rakstu zīmēs? Ja es ieraudzītu šo virsrakstu “Facebook” vai tviterī, vai es uz tā uzklikšķinātu?” Tāpat kā žurnālisti knibinās ap saviem “līdiem”, tev jāpulē savi virsraksti.

Veic savu izpēti!

Izpēte ir ikviena labi veidota stāsta pamatā - neatkarīgi no tā, vai temats ir politisks skandāls vai dāma ar iespaidīgu monētu kolekciju, žurnālisti meklē informāciju, kas sniedz viņiem pilnvērtīgākas zināšanas un padara rakstu informatīvāku un aizraujošāku. Ikviena stāsta pamatā ir dati vai citāti, kas tam sniedz kontekstu.

Tādā pat garā tekstiem, ko veido satura radītāji, jābalstās nopietni veiktā izpētē. Nav nozīmes, par kuru jomu tu raksti - ir izšķiroši svarīgi būt lietas kursā par jaunākajiem notikumu pavērsieniem. Tikai tā tu spēsi radīt iespaidu par sevi kā par nozares ekspertu. Nav nekas slikts, ja dažviet iekļausi arī savas pārdomas par tematu, tomēr tu nevari visas savas idejas uzdot par faktiem, ja nespēsi tās pamatot ar vērtīgu informāciju.

Runā ar cilvēkiem!

Līdzīgi kā izpētes veikšana, arī sarunas ar dažādiem cilvēkiem ir būtiska žurnālistikas sastāvdaļa. Interviju veikšana sniedz divus labumus. Pirmkārt un galvenokārt, citu cilvēku ieskats par tematu ļauj stāstam kļūt dzīvam. Otrkārt, sarunas palīdz žurnālistiem padarīt savu kontaktu tīklu plašāku un atrast avotus labiem nākotnes stāstiem. Aptaujātie var pazīt svarīgus cilvēkus, kuri, savukārt, pazīst vēl augstāk stāvošos.

Mārketinga satura radīšanā šie ieguvumi ir līdzīgi, ja tu sazinies ar uzņēmumiem un citiem blogeriem. Gluži kā žurnālistikā, arī tavs blogs kļūst bagātāks un daudzveidīgāks, ja tevis veidotos stāstus papildinās citu ekspertu viedokļi. Jaunu balsu iesaistīšana tāpat var sniegt svaigu skatījumu uz jau šķietami apnikušiem tematiem. Turklāt viesu pieaicināšana bieži vien ļaus tava bloga vai uzņēmuma vārdam izplatīties aptaujāto ekspertu kanālos.

Vienmēr esi laba stāsta medībās!

Labākie žurnālisti nekad nepārstāj meklēt stāstu. Viņi ievēro flaierus, virsrakstus un tos notikumus, kas gan maina lietu virzienu, gan paši vēl atrodas attīstības stadijā. Viņi identificēs tos raksta aspektus, kurus citi reportieri nav aplūkojuši un domās par jautājumiem, kuri vēl nav atbildēti. Un tad viņi veiks izmeklēšanu. Ja žurnālists ierauga labu stāstu, viņš ir gatavs to pierakstīt gan piezīmju kladē, gan viedtālrunī, gan uz sabiedriskā transporta biļetēm.

Šie nepārtrauktie meklējumi ir labs treniņš arī satura veidotājiem. Bez mitas lūkojoties pēc unikāliem jaunāko tendenču aspektiem, tu ļausi savam saturam vienmēr izskatīties svaigam un radīsi cilvēkos lielāku vēlmi tajā dalīties. Spēja vienmēr pierakstīt jaunas domas garantēs, ka ikviena satriecoša ideja tiks izmantota.

Lasi nepārtraukti!

Lai atrastu lieliskus stāstus, protams, ir svarīgi lasīt  cik vien daudz iespējams. Žurnālisti nelasa tikai par tendenci, kuru pēta. Viņi lasīs visu, kam vien tiks klāt! Tas viņus padara zinošākus, kas, savukārt, palīdz veidot labākus rakstus. Centīga lasīšana viņiem tāpat palīdz atrast idejas negaidītās vietās, garantējot, ka viņi tematu neatspoguļos tāpat, kā tas jau simts reizes darīts iepriekš.

Tieši tik pat lielu labumu no aktīvas lasīšanas var gūt arī satura veidotāji. Tikai tad, ja tev ir pieejamas plašas zināšanas, tu vari radīt patiešām radošu saturu. Labākie mārketinga speciālisti atrod noderīgas idejas pat franču literatūras klasikā.

Tā kā abas aplūkotās jomas mēdz “pārklāties”, tāpat pastāv vairākas lietas, ko žurnālisti var mācīties no mārketinga tekstu autoriem. Žurnālisti var izvērtēt savus ierastos rakstīšanas rāmjus un iemācīties lietu vai divas par efektīvāku sociālo mediju izmantošanu savas auditorijas palielināšanai. Žurnālisti no pārdevējiem tāpat var aizgūt rakstīšanas paņēmienus, jo tieši satura veidotāji ir vislabāk pielāgojušies interneta lietotāju sarukušajai koncentrēšanās spējai. Neatkarīgi no tā, vai tu veido stāstus sociālo mediju projektam vai avīzei - mācīšanās no citiem rakstītājiem noteikti ir laba doma.

Dagnija Lejiņa atstājusi darbu “Nordea” bankā

0
0

Līdzšinējā “Nordea” bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Lejiņa atstājusi savu amatu, sarunā ar vortālu “7guru.lv” apstiprinājusi pati komunikācijas speciāliste. Viņa paudusi gandarījumu par savu ieguldījumu bankas reputācijas spodrināšanā, kā arī ieskicējusi savus nākotnes plānus.

D. Lejiņa stāsta, ka savā līdzšinējā darba vietā pavadījusi ilgu un profesionāli aizraujošu laiku. “ “Nordea” esmu strādājusi vairāk kā piecus gadus,” uzsver D. Lejiņa. “Tas ir bijis profesionāli bagāts un emocionāli piesātināts laiks. Nenoliegšu, bankā strādāju interesantā posmā - vispirms tirgus augšupeja, tad ekonomiskā krīze.”

Speciāliste teic, ka uzskata - strādājot “Nordea” viņa esot sasniegusi galvenos mērķus, ieguldot daudz darba tieši komunikācijas jautājumu risināšanā. “Protams, vislielākais gandarījums ir par to, ka šo gadu laikā esam būtiski nostiprinājuši savu “nospiedumu” tirgū, arī reputācijas ziņā,” stāsta D. Lejiņa. “Tam apakšā ir milzum liels komunikācijas darbs, lai apliecinātu, ka esam uzticams un drošs sadarbības partneris.”

“Man personiski pieci gadi vienā organizācijā šķiet pietiekams laiks, lai sakārtotu reputācijas vadības procesus. Kad tas ir izdarīts, jādodas tālāk.”

Vaicāta par nākotnes plāniem, D. Lejiņa teic, ka tie esot saistīti ar sabiedriskām aktivitātēm, tostarp darbu Latvijas asociācijā sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP). “Pagaidām tuvākie profesionālie plāni saistās ar sabiedriskajām aktivitātēm - pasniedzu lekcijas Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), palīdzu organizēt “Pasaules preses fotogrāfijas izstādi”, ir virkne iesāktu iniciatīvu LASAP un Eiropas komunikācijas vadītāju asociācijā.”

Bijusī “Nordea” sabiedrisko attiecību vadītāja pagaidām neatklāj, vai grasās komunikācijas speciālistes darbu turpināt sadarbībā ar kādu citu uzņēmumu vai aģentūru. “Tūlīt arī vasara, kas ir perfekts laiks jaunām idejām un iedvesmai,” teic D. Lejiņa.

Sabiedrisko attiecību un mārketinga vortāls "7Guru.lv" meklē ārštata žurnālistu!

0
0

First_page_logo_653x401

Sabiedrisko attiecību un mārketinga vortāls "7Guru.lv" meklē ārštata žurnālistu!

Darba pienākumi:

  • Iegūt informāciju un veidot ziņas par notikumiem nozarē;
  • jāmeklē un jāapkopo vortāla tematikai atbilstoši, interesanti ziņu materiāli;
  • jāapmeklē preses konferences, jāveic telefonintervijas;
  • ar savu viedokli jāpiedalās redakcijas darbā.

Galvenās prasības:

  • Interese par mārketinga un sabiedrisko attiecību nozari;
  • augstākā vai nepabeigta augstākā izglītība;
  • augstu atbildības sajūta komplektā ar svaigām idejām;
  • veikla valodas izjūta, labas latviešu un angļu (vēlams – arī krievu) valodu zināšanas.

Piedāvājam:

  • Iespēju pārbaudīt un pielietot savas zināšanas reālajā dzīvē;
  • gūt vērtīgu pieredzi aktīvajā žurnālistikā, ikdienā strādājot ar Latvijas reklāmas un sabiedrisko attiecību nozaru ietekmīgākajām aģentūrām un cilvēkiem;
  • atsaucīgu un zinošu kolektīvu modernā darba vidē Rīgas centrā.


Sūti savu CV un paša/-as rakstītu, līdz 2500 zīmēm garu ziņu par jebkuru Tev interesējošu tematu uz agnese@7guru.lv

Viewing all 2570 articles
Browse latest View live