Quantcast
Channel: 7guru
Viewing all 2570 articles
Browse latest View live

Draugiem.lv grupa meklē talantīgu dizaineri

0
0

Dr

Draugiem.lv grupa meklē  talantīgu dizaineri, kurš ar aizrautību strādātu pie draugiem.lv un Draugiem.lv grupas projektiem  http://www.draugiemgroup.com 

Tavi pienākumi:

  • Tu cieši strādāsi kopā ar programmētājiem un projektu vadītājiem, lai kopā veidotu izcilas kvalitātes produktus.
  • Mēs esam prasīgi pret dizainu un meklējam sev līdzīgi domājošos.

Mūsu prasības:

  • lieliska gaumes, stila izjūta;
  • uzmanība pret detaļām;
  • zināšanas par UX;
  • pieredze iOS, Android un web dizainā;
  • spēja strādāt komandā.

Par priekšrocību tiks uzskatīts:

  • pieredze/izpratne par html/css izkārtojumiem;
  • ilustrāciju zīmēšana;
  • 3D aplikāciju lietošana.

Gaidīsim Tavu CV un motivācijas vēstuli, kurā norādi savus labākos darbus (portfolio) uz e-pastu darbs@draugiem.lv  līdz 24.05 2013. plkst.12.00

NB! Sazināsimies ar otrās atlases kārtas kandidātiem.


Draugiem.lv meklē reklāmas pārdevēju

0
0

Dr

Ja savu darba dienu nevari iztēloties bez aktīvās pārdošanas un rūpēm par klientiem – mēs meklējam tieši Tevi!

Tavi pienākumi:

  • aktīva reklāmas risinājumu pārdošana;
  • jaunu reklāmdevēju piesaiste;
  • esošo reklāmdevēju kampaņu realizēšana;
  • kontaktu uzturēšana un pēcapkalpošana;
  • klientu izglītošana par reklāmas iespējām internetā

Mēs piedāvājam:

  • konkurētspējīgu apmaksas sistēmu un piemaksas par papildus sasniegumiem;
  • iespēju augt un attīstīties, paplašināt ar nozari saistītās zināšanas;
  • visas draugiem.lv darbinieka privilēģijas http://www.draugiem.lv/work/

Tiks uzskatīts par priekšrocību, ja Tev ir:

  • klientu apkalpošanas pieredze;
  • pārdošanas pieredze (telemārketings);
  • pieredze mediju, reklāmas biznesa jomā.

Uzraksti motivācijas vēstulē, kāpēc tieši Tu esi vispiemērotākais mums? Kāds ir Tavs līdzšinējais aktīvās pārdošanas rekords?

Gaidīsim Tavu pieteikumu (CV un motivācijas vēstuli) līdz 31.05.2013. plkst.12.00. darbs@draugiem.lv

NB! Sazināsimies ar otrās atlases kārtas kandidātiem.

Jau astoto gadu norisināsies Dinamiskās Domas Darbnīca

0
0

Šogad apritēs astotais gads, kopš pirmo reizi vienuviet pulcējās sabiedrisko attiecību, komunikācijas, sociālo zinātņu, reklāmas un mārketinga praktiķi, profesionāļi, studenti un šo nozaru interesenti, lai dalītos savā pieredzē, gūtu jaunus kontaktus un veidotu sabiedrisko attiecību kampaņas ar līdzīgi domājošiem.

Šis gads būs nozīmīgs ar to, ka savā pieredzē un praktiskajos padomos dalīsies trīs ārzemju vieslektori – katra sabiedrisko attiecību studenta rokas grāmatas autors Deniss Vilkokss(Dennis L. Wilcox), Hāgas Universitātes Starptautiskās komunikācijas vadības programmas vadītājsLens Midelbīks (Len Middelbeek) un "Open Agency France" dibinātājs un izpilddirektors, kā arī Eiropā plaši pazīstamais sabiedrisko attiecību profesionālis - Kristofs Žinestī(Christophe Ginisty).

No pašmāju vieslektoriem varēs sastapt nesen dibinātā "McCann Consulting"  vadītāju Arni Marcinkēviču, kurš stāstīs par sabiedrisko attiecību kampaņas idejas realizēšanu. Par sekmīgas stratēģijas izveidi pieredzē dalīsies "Hill+Knowlton Strategies"  valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands. Daļa no programmas būs izglītojoša humora deva – humorists, "Karaliskā improvizācijas teātra" dibinātājs, vadītājs un aktieris Jānis Skutelis uzstāsies par to, kā biznesa vidē atraisīt cilvēku ar labu joku. Ints Teterovskis, nodibinājuma "Rīga 2014" brīvprātīgo kustības vadītājs, diriģents un kora "Balsis" dibinātājs, mudinās izprast domu par skaņu spēli. "Dienas Žurnāli" galvenā redaktore un direktore Inga Gorbunova mācīs veidot ziņu, lai tā tiktu sadzirdēta. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis, filmas "Dokumentālists” režisors Ivars Zviedris izglītos dalībniekus par laika konservēšanu digitālajā vidē. Savukārt par veiksmīgas dienas noslēpumu varēs uzzināt no izaugsmes trenera Andžeja Reitera. SIA "Outdoor Latvia" mācību vadītājs, sertificēts DiSC treneris Aldis Zauls norūdīs pasākuma dalībniekus topošajai sabiedrisko attiecību kampaņu izvedei, stāstot par komandu un tā spēku.

Otrās dienas neatņemama sastāvdaļa ir sabiedrisko attiecību kampaņu veidošana pieredzējušu moderatoru vadībā Latvijas uzņēmumiem: "Latvijas Mobilais Telefons", "Labs Kino", "Četri Balti Krekli", "Fazer" un "Lottand". Kampaņu rezultātus novērtēs Latvijas Asociācija sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP) pārstāvji.

"Dinamiskās Domas Darbnīca" norisināsies no 31. maija līdz 2. jūnijam Jaunjelgavas novada Daudzeses pamatskolā. Vairāk informācijas par pasākumu www.dddarbnica.lv, kā arī  iespējams sekot aktuālākajai informācijai sociālājā tīklā twitter @DDDarbnica.

Interaktīvs un mobils - preču un pakalpojumu katalogs

0
0

Vebinārā pastāstīsim par to, kā ar mobilā kataloga palīdzību iespējams pārdot vēl vairāk, un kādas funkcijas tas piedāvā.

Galvenie ieguvumi:

  • Ērti lietojams interaktīvs katalogs
  • Laika ekanomija - pasūtījuma veikšana online
  • Ātrāka informācijas apmaiņa
  • Resursu taupīšana - nekādi izdevumi papīra katalogiem
  • Inovatīva un mobila pieeja pārdošanā
  • Pieeja plašai informācijai, atrodoties jebkurā vietā
  • Papildus palīgrīki (kalkulators, līzinga kalkulators, saistītās preces u. c)

Vebinārs norisināsies š. g. 22.maijā plkst. 9.15 un to vadīs Didzis Andersons - "Amberphone" vadītājs

Reģistrēties vebināram   https://www2.gotomeeting.com/register/515730626

Ko komunikācijā var mācīties no pirātiem un hakeriem?

0
0

Lai arī datorpirātisms un hakeru aktivitātes ierasti bieži tiek uzskatītas par divām no lielākajām mūsdienu interneta problēmām, uzņēmumi un aģentūras savas komunikācijas uzlabošanā var daudz mācīties no tiem, kas mitinās “otrpus likumam”, apgalvo “DDB Chicago” digitālo operāciju vadītājs Ažers Ahmeds (Azher Ahmed).

Vēl nekad pasaules vēsturē tāda informācijas bagātība nav bijusi tik brīvi pieejama tik lielam cilvēku skaitam. Mēs tikai sākam aptvert visas tehnoloģiju spēka puses. Tas var vienlaicīgi bagātināt un sarežģīt mūsu ikdienas dzīves.

Globālā tīmekļa vienkāršība atļauj dalīšanos zināšanās. Citiem vārdiem, tā veicina plaģiātismu. Tvīti var ļaut tiešsaistē dalīties ar stāstiem no konfliktu zonām - bet arī var padarīt skolēnu savstarpējo vardarbību vēl daudz nežēlīgāku. Tehnoloģijas sniedz solījumu saglabāt mūsu digitālās atmiņas, tomēr vienlaikus sniedzot iespējas vēl nepiedzīvotam pirātismam, “hakošanai” un identitātes zādzībām.

Informācija var kalpot par ieroci, un tie, kuri māk ar to rīkoties, ir tālu priekšā citiem, kuriem neizdodas noturēt tempu. Atsevišķi cilvēki un uzņēmumi peld datu straumē un iespējās, ko piedāvā aizvien attīstītākās tehnoloģijas. Valdības nespēj pietiekami ātri pārveidot esošos likumus, lai tie spētu regulēt uzvedības, kuras pirms tikai dažiem gadiem šķita neiedomājamas, bet tagad, pateicoties tehnoloģijām, kļuvušas par ierastām.

Kaut gan, kā labi norāda augstāk minētais, pat vislabākās metodes mūsdienu pasaulē ātri kļūst antikvāras, pastāv daži padomi, kuri var tev ļaut saprast un veiksmīgi pielietot kā pozitīvos, tā negatīvos elementus, kas seko straujajām pārmaiņām.

Atrodi savu balsi. Tas ir īpaši svarīgi pasaulē, kuru nepārtraukti veido savstarpējs dialogs jaunajā sociālajā vidē. Tu pārstāvi biznesu, un, lai cik ļoti tu vēlētos būt “draugos” ar saviem klientiem, uzņēmumi un korporācijas vienmēr tiks uztverti citādi. Neizliecies, ka šis likums uz tevi neattiecas. Tava auditorija novērtēs godīgumu, nevis pretenciozitāti. Un atceries - pārspīlējumu un maldinošas informācijas pārbaudīšana ir viena klikšķa attālumā. Tāpēc vienkārši to nedari.

Gaidi sliktāko (un gatavojies tam). Ja tu visu daru pareizi, tad noteikti piesaistīsi daudz skatienu un liksi par sevi runāt. Tomēr ne viss notiks tā, kā tu to biji iztēlojies. “Heštagi” tiks nolaupīti, interneta kuponi būs izkaisīti visos iespējamos virzienos un saturs piesaistīs interneta troļļus. Šāda uzvedība ir kļuvusi par normālu. Tiec galā ar dunkām un izturies pret to visu ar humoru. Pārliecinies, ka tavā organizācijā ir skaidrs protokols, saskaņā ar kuru tu rīkojies un sniedz atbildes dažādās situācijās.

Domā kā hakeris. Interneta kultūrai ir tendence visu jaukt kopā vai pielāgot. Centies atrast veidus, ar kuru palīdzību tu vari atvērt savu komunikāciju tā, lai sekotāju iesaiste būtu kas vairāk par standarta komentāriem.

Nebaidies no pirātiem. Viltošana un pirātisms nav nekas jauns, bet veiksmīgi uzņēmumi saprot, ka tad, ja tu radi ko vērtīgu, cilvēki tev palīdzēs noturēties biznesā. Netiesājies ar pārmaiņām - izmanto tās! Tādi mākslinieki kā “Radiohead”, “Nine Inch Nails” un Louis CK ir pierādījuši, ka lielisks saturs atrod peļņas iespējas ar jaunu pārdošanas modeļu palīdzību.

Tehnoloģiju inovācijām turpinot šaudīties apkārt visdažādāko ierīču un platformu izskatā, mēs varam garantēt tikai to, ka nekas nevar tikt garantēts. Kamēr virtuālās skatuves tiek nojauktas, to vietā uzreiz topot jaunām, biznesi turpinās doties uz priekšu, balstoties tajā, kur un kā tie pa ceļam investē. Agri vai vēlu tavam biznesam būs jāizlemj, vai jūs esat jaunatklājēji vai nometnieki. Izmanto šo filtru savu lēmumu pieņemšanā, tad radi ko jaunu un ļauj kauliņiem pašiem sakrist īstajās vietās.

MTG rada aplikāciju, lai apgūtu mobilo tirgu

0
0

Lai arī sabiedrībai piedāvāta tikai pirms divām nedēļām, mediju koncerna MTG radītā aplikācija “TVplay”, kas ļauj mobilajās ierīcēs vērot dažādu Latvijas TV kanālu raidījumus, ātri sasniegusi ievērojamu popularitāti - pēc veikala “Appstore” sniegtajiem datiem tā kļuvusi par visbiežāk instalēto bezmaksas aplikāciju Latvijā. MTG interneta produktu pārdošanas vadītājs Uldis Vītiņš vortālam “7guru.lv” norādījis, ka mobilās auditorijas apgūšana esot kļuvusi par vienu no uzņēmuma reklāmas politikas prioritātēm.

Kā informē MTG pārstāvji, no 1. maija pieejamā aplikācija “TVplay”, kura piedāvā “Iphone” un “Ipad” ierīcēs bez maksas vērot MTG grupas TV kanālu TV3, LNT, TV5, TV6, Kanāls 2 un Viasat programmu piedāvājumu, divu nedēļu laikā izmantojuši 5034 interneta lietotāji, kopumā veicot 20624 skatījumus.

MTG interneta produktu pārdošanas vadītājs Uldis Vītiņš norāda, ka MTG savulaik izveidoja Latvijā lielāko video portālu “TV3 Play”, veicot investīcijas interneta auditorijas piesaistē. Vēlme apgūt mobilo tirgu esot “loģisks nākamais solis MTG interneta produktu attīstības scenārijā”.

“Pēdējo divu gadu laikā viedtālruņu un planšetdatoru tirgus audzis eksplozīvā ātrumā, kā rezultātā ir izteikti mainījušies arī patērētāju informācijas patēriņa paradumi. Arvien vairāk informācijas tiek patērēts caur mobilajām ierīcēm,” sarunā ar vortālu “7guru.lv” skaidro U. Vītiņš. “Video saturs nav izņēmums. Piemēram, aptuveni ceturtā daļa “YouTube” datu plūsmas tiek patērēta ar mobilajām ierīcēm. Jāsaprot, ka cilvēki neiet pie ekrāniem - ekrāniem jābūt pie cilvēkiem.”

MTG pārstāvis uzsver, ka “TVplay” esot ne vien jauna satura platforma patērētājiem, bet arī jauna reklāmas satura vide - turklāt reklāmas pauzes garums ir ierobežots līdz 30 sekundēm, tāpēc mazais reklāmas “troksnis” to padarot ekskluzīvu. Tomēr aplikācija, kuru U. Vītiņš dēvā par “reklāmu klientu kabatā”, esot izdevīga arī reklāmdevējiem, jo reklāmas tiekot rādītas pirms izvēlētā sižeta, tā nodrošinot reklāmas pamanāmību. Pirmais zīmols, kas izmēģinājis MTG sniegtās mobilās reklāmas iespējas, ir kosmētikas ražotājs “Oriflame”.

Taču, neskatoties uz to, ka mobilā tirgus uzplaukums licis veikt izmaiņas MTG darbībā, U. Vītiņš nevēlas prognozēt, ka mobilās ierīces tuvākajā nākotnē varētu aizstāt ierastos satura patērēšanas kanālus. “Paredzu, ka mobilās ierīces būs kā organisks papildinājums jeb “second screen”, kur pieejama sociāla un interaktīva vide. Visticamāk, veidosies attiecīgas satura vienības, kuras primāri tiks skatītas caur mobilajām ierīcēm - piemēram, ziņu raidījumi un sporta pārraides.”

“Tomēr domājams, ka televīzija sava primārā skatīšanās rīka statusu nezaudēs. Veidosies auditorijas segmentācijas un tiks lietoti visi ekrāni, taču ar dažādām prioritātēm,” prognozē U. Vītiņš.

 

Sarmīte Ēlerte: Nekad nepamestu Latviju!

0
0

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, publiskajā telpā arvien biežāk varam sastapties ar intervijām, rakstiem, diskusijām, kurās politiķi neskopojas ar solījumu sniegšanu un spalvu spodrināšanu. Nereti tiek uzdoti arī dažādi attapības jautājumi, uz kuriem sniegtās atbildes spēj atklāt politisko spēku kompetenci.

Mārketinga un sabiedrisko attiecību vortāls "7guru" ir nolēmis veikt īso ekspresinterviju ciklu "Citāds Rīgas Domes mēra amata kandidāts", vaicājot kandidātiem pavisam vienkāršus un ikdienišķus jautājumus, gluži kā skolas laikos veidotajās atmiņu kladēs.

Kā pirmo uzrunājām partijas "Vienotība" Rīgas Domes mēra amata kandidāti Sarmīti Ēlerti.

Kuru grāmatu Jūs ieteiktu izlasīt katram latvietim?

Augusta Deglava romānu "Rīga". Ne tikai tāpēc, lai saprastu, kā Rīga tapa varena, bet arī to, kā no biedrošanās un kultūras bija iespējams rasties Latvijas valstij.

Kurš Latvijas medijs, Jūsuprāt, atbilst medija vārda labākajam paraugam?

Es gribētu minēt trīs Latvijas medijus - žurnāls "IR", žurnāls "Rīgas Laiks" un sabiedriskā radio programma "Klasika".

Kuru kultūras pasākumu Jūs ieteiktu apmeklēt šovasar?

Dziesmu un deju svētkus visiem tiem, kuriem laimējās dabūt biļetes. Bet, ņemot vērā, ka ar Dziesmu svētkiem būs pilna visa Rīga, tad tos varēs baudīt un izjust arī bez biļetēm.

Iesaku nepalaist garām arī Rīgas festivālu, kurš norisināsies jūnijā, rožu ziedēšanas laikā aizbraukt uz Rundāli, savukārt Cēsīs apmeklēt Cēsu Mākslas festivālu.

Ar kuru personību Latvija, Jūsuprāt, var lepoties?

Ar Konstantīnu Čaksti, jo Latvijas valstij vistraģiskākajā brīdī viņš nepieslējās vienai vai otrai varai, bet iestājās par neatkarīgu un demokrātisku Latviju, tāpēc arī zaudēja savu dzīvību.

Par ko pēdējo reizi smējāties vai raudājāt?

Pavisam nesen, kopā ar draugiem skatoties bildes no pagājušās vasaras laivu brauciena.

Kas būtu tas, par ko Jūs droši varat apgalvot, ka nekad nedarītu?

Nekad nepamestu Latviju.

Miniet, lūdzu, trīs, Jūsuprāt, labākās Rīgas Domes mēra amata kandidāta Nila Ušakova īpašības.

Pirmā noteikti būtu – spējīgs pīār (sabiedrisko attiecību) jomā. Otra - māk lokani piemēroties politiskās vides vajadzībām. Trešā – rūpējas par kaķiem.

Kurš no Rīgas Domes mēra kandidātiem, izņemot Jūs, Jūsuprāt būtu piemērotākais šim amatam?

Līderis no tās valstiskā spektra partijas, kura saraksts iegūs visvairāk balsu.

Kā uzņēmumam veiksmīgi veidot zīmola tēlu sociālajos tīklos

0
0

Tas, ka uzņēmumi apzinās sociālo mediju spēku un izmanto to, ir kļuvis pašsaprotami. Kamēr vieni ir atklājuši sociālo tīklu īpatnības un veiksmīgi tās izmanto sava uzņēmuma popularizēšanai, tikmēr citu nezināšana nereti noved pie pretēja efekta un tie zaudē klientus. Ietekmīgu uzņēmumu – Coca-Cola, Starbucks un Delta – mārketinga nodaļu vadītāji dalās pieredzē, ko uzņēmumiem vajadzētu ņemt vērā, veidojot zīmola tēlu sociālajos medijos.

Sociālie tīkli – uzņēmuma palīgs

Pastāv dažādi uzskati par to, vai kampaņas sociālajos medijos ietekmē uzņēmuma preču patēriņu. Kompānijas Coca-Cola pārstāvji apgalvo, ka ietekmē gan un uzsver ciešo korelāciju starp aktīvu darbību sociālajos tīklos un augstākiem patēriņa rādītājiem. Vendija Klārka (Wendy Clark), uzņēmuma Coca-Cola Integrētā mārketinga nodaļas viceprezidente, norādījusi, ka tie pircēji, kas seko Coca-Cola Facebook lapai (uzņēmumam ir 64 miljoni Facebook sekotāju) visticamāk divreiz vairāk patērēs un desmit reižu vairāk iegādāsies Coca-Cola produktus, nekā tie, kas nav zīmola piekritēji sociālajos medijos. Turklāt pārdošanas rādītāji pieaug, ja klientus iesaista komunikācijā un mārketinga kampaņa ir adresēta tieši viņiem.

Vendija Klārka sociālo mediju izmantošanu uzskata par nosacījumu veiksmīgai kampaņai, taču viņa arī pauž, ka neviens medijs atsevišķi nav tik spēcīgs kā to apvienojums. Coca-Cola mērķauditorija ir pusaudži un jaunieši, kuri nereti patērē vairākus medijus vienlaicīgi. Tas nozīmē, ka ir ieslēgts televizors, acu priekšā datora ekrāns un rokās viedtālrunis. Vienota, integrēta kampaņa, kas lietotāju sasniedz ikvienā no minēto ierīču ekrāniem, nodrošina rezultatīvāku klientu piesaisti.

Aleksandra Vīlere (Alexandra Wheeler), uzņēmuma Starbucks digitālā mārketinga nodaļas viceprezidente, uzskata, ka jākoncentrējas uz sekotāju aktivitāti un to iesaisti. Viņasprāt, veiksmīgāki kampaņas rezultāti veidojas, ja uzņēmuma sekotāji sociālajos tīklos iesaistās kampaņas norisē, nevis ja kompānijai seko lielāks skaits neaktīvu klientu. Viņa arī iesaka sociālos tīklus uzskatīt par vienreizēju iespēju būt tiešā kontaktā ar klientiem un uzklausīt viņus.

Savukārt Bobs Kapbens (Bob Kupbens), aviokompānijas Delta mārketinga un digitālās pārdošanas nodaļas viceprezidents, norādījis, ka ļoti nozīmīgi ir saprast, kādu reakciju kampaņa izraisa klientos un te lieti noder sociālie tīkli. Taču Kapbens brīdina nejaukt kaismīgus un aktīvus sociālo mediju dalībniekus ar uzticamākajiem klientiem. Kā vienu no mērķiem sociālajos medijos viņš ir izvirzījis panākt to, lai zīmolam uzticīgie klienti arvien vairāk iesaistītos saziņā ar uzņēmumu tieši caur sociālajiem tīkliem. Savās kampaņās viņš iekļauj arī „mīlestības zīmola” stratēģiju – veido zīmolu, kas veicina piekrišanu un uzticamību, izmantojot mīlestības konceptu. Arī šī mērķa sasniegšanai sociālie tīkli ir palīgrīks, jo nodrošina tuvu saskarsmi ir klientiem. (Vairāk par mīlestības zīmolu lasi šeit).

Neveiksmes ir jāanalizē

Ja uzņēmuma komunikācija vai mārketinga kampaņa sociālajos medijos ir veiksmīga, par to liecina arvien pieaugošs sekotāju skaits, klientu iesaistīšanās un, protams, pozitīvas atsauksmes. Neveiksmju gadījumā lietotāji mēdz pārtraukt sociālajos medijos attiecības ar uzņēmumu. Tomēr reti tiek analizēts, kas tieši klientiem liek novērsties no uzņēmuma gaitām sociālajos tīklos.

Brīdi, kad lietotāji pārstāj sekot uzņēmumam sociālajos tīklos mārketinga kampaņas vai neprasmīgas komunikācijas dēļ, dēvē par „atvienošanos no sociālajiem medijiem” (social media disconnects). Nepieciešamību vērtēt, kuras uzņēmuma darbības ir veicinājušas lietotājus pārtraukt sekot līdzi uzņēmuma jaunumiem, uzsver arī Vendija Klārka. Viens no iemesliem, kāpēc šādi tiek zaudēti klienti – jo viņi izvairās saņemt ziņas par uzņēmumu. Tas visbiežāk notiek, ja ziņu plūsma ir pārmērīga, uzbāzīga, kaitinoša un neinteraktīva.

Jo lielāks uzņēmums, jo lielākas tam iespējas noteikt un analizēt izmaiņas klientu iesaistē, kuras var rasties noteiktas sociālo mediju kampaņas rezultātā. Tomēr ne vienmēr ir nepieciešami milzīgi resursi, lai saprastu savas kļūdas. Vairums mārketinga nodaļu un aģentūru atsauksmes apkopo, sociālajos medijos meklējot vērtējumus par kampaņu. Lai noteiktu iemeslu, kāpēc pircēji izvēlas pārtraukt sekot līdzi sava iemīļotā zīmola aktivitātēm sociālajos medijos, lietderīgi ir izmantot viedokļu analīzi (sentiment analysis), monitorēt sūdzības un ieteikumus.

Ir arī ieteicams izveidot vērtējumu un ziņojumu sistēmu, kas palīdz izprast, kuras ziņas un kāda taktika izraisa negatīvu klientu reakciju un mudina atsekot sociālajos tīklos, kā arī izvērtēt, kura sociālo tīklu platforma uzņēmuma mērķiem un kampaņai ir piemērotākā. Piemēram, Facebook vietnē zaudēt sekotājus nav tik viegli un lietotājiem ir vairākas iespējas kā pārtraukt sekot zīmola informācijas plūsmai, taču neatsakoties no zīmola pilnībā. Opcija „Vairs nepatīk” ir galējā.

Savukārt nokaitināt un zaudēt sekotājus Twitter ir vieglāk, jo jebkurš tvīts var pamudināt klientu atsekot. Tas nozīmē, ka Twitter vietnē ir vieglāk spontāni rīkoties pēkšņas neapmierinātības gadījumā. Līdzīgi ir ar e-pastiem, kur iespēja atteikties no ziņu saņemšanas ir piedāvāta jebkurā mārketinga kampaņā, kas klientu sasniedz ar e-pastu starpniecību. Arī šie aspekti ir jāņem vērā, jo tie var noteikt kampaņas veiksmīgumu. 

Avoti: Kevin Lee, Econsultancy.com; Wendy Clark, Adage.com


LTV: Par eiro ieviešanu runāsim visu gadu!

0
0

Neskatoties uz to, ka galvenā sabiedrības aktualitāte šobrīd ir pašvaldību vēlēšanas, Latvijas televīzija (LTV) aktīvi informējot iedzīvotājus arī par plānoto eiro ieviešanu, vortālam “7guru.lv” apgalvojuši televīzijas pārstāvji. Viņi norāda, ka diskusijas par iespējamās valūtas maiņas plusiem un mīnusiem turpināšoties visa gada garumā.

Jautās ekspertiem un iedzīvotājiem

LTV pārstāvji vortālam “7guru.lv” darījuši zināmu, ka noraida Valsts Kancelejas (VK) Komunikācijas departamenta eiro komunikācijas projekta vadītājas Margrietas Ulmanes nesen izteiktos pārmetumus, ka sabiedriskie mediji neizrādot pietiekami daudz iniciatīvas “kvalitatīvas, jēgpilnas diskusijas par eiro ieviešanu” veidošanā. Televīzijas darbinieki uzsver, ka eiro ieviešanas tematika esot iekļauta LTV 2013. gada sabiedriskajā pasūtījumā, tāpēc LTV sniedzot plašu un objektīvu informāciju “par fiskāliem un monetāriem jautājumiem, kas interesējot iedzīvotājus par gaidāmo eiro ieviešanu”.

“Par šiem jautājumiem diskusijas notiek sabiedriskā pasūtījuma finansējuma ietvaros - raidījumos “Sastrēgumstunda” un “100. panta preses klubs”. Aktualitātes tiek iekļautas ziņu izlaidumos un informatīvajā rīta programmā “Labrīt, Latvija”,” stāsta LTV1 informatīvi dokumentālo raidījumu redaktore Sarmīte Plūme. Viņa piebilst, ka LTV1 pārraida producentu apvienības “HansaMedia” veidoto izglītojošo raidījumu “Naudas zīmes. Ekonomikas ABC”, kā arī izveidojusi vairākas videofilmas par citu valstu pieredzi pēc eiro ieviešanas (Igaunijā un Slovākijā) vai esot ceļā uz valūtas nomaiņu (Lietuvā un Čehijā).

Savukārt sadarbībā ar Latvijas reģionālajām televīzijām esot sagatavots raidījums”Dzīve ar vai bez eiro? Latvijas reģioni”, kas atklājot dažādu Latvijas reģionu iedzīvotāju daudzpusīgos viedokļus par gaidāmo eiro ieviešanu. “Šis raidījums dod bāzi turpmākajām diskusijām par vienotas Eiropas valūtas ieviešanu Latvijā,” pārliecināti ir LTV pārstāvji. Tāpat tikuši pārraidīti arī divi analītiski raidījumi “Eiro.CV” par eiro valūtas vēsturi, attīstību un eirozonas valstu kopējo finanšu atbildību, problēmām un risinājumiem šodien.

Ieguvumus un riskus vērtēs visu gadu

LTV valdes loceklis programmas attīstības jautājumos Sergejs Ņesterovs uzsver, ka nepiekrīt M. Ulmanei, kura sacījusi, ka jēgpilna diskusija par eiro ieviešanu esot iespējama vien līdz 2013. gada vidum, kad būs zināms Eiropas komisijas (EK) oficiālais lēmums par Latvijas uzaicināšanu pievienoties eirozonai, jo pēc tam uzmanība būšot jāvelta iedzīvotāju izglītošanai praktiskos valūtas nomaiņas jautājumos. Pēc LTV valdes locekļa domām, visa gada garumā būšot nozīmīgi gan kliedēt nepamatotas bažas, gan skaidrot iespējamos eiro ieviešanas riskus.

“LTV neuzskata, ka ir aktuāli par eiro ieviešanu diskutēt tikai līdz jūlija sākumam. Arī pēc EK lēmuma būs tikpat svarīgi turpināt runāt un saidrot jaunās valūtas ieviešanas procesu, runājot par tās iespējamo negatīvo ietekmi uz ekonomiku, inflācijas palielināšanos, dzīves līmeņa pasliktināšanos un nabadzības pieaugumu, nacionālās valūtas zaudējuma emocionālajiem aspektiem, budžeta deficītu - un, protams, arī tādiem varbūtējiem ieguvumiem kā cenu stabilitāte, iespējamais investīciju pieaugums, iedzīvotāju ērtības ceļojot, kā arī daudziem un dažādiem citiem jautājumiem, kas saistīti ar šo tematu,” skaidro S. Ņesterovs. “Nozīmīgo eiro tematiku plānojam savos raidījumos iekļaut arī turpmāk.”

S. Ņesterovs noraida M. Ulmanes pārmetumus par to, ka sabiedriskie mediji neesot izrādījuši pietiekami lielu interesi par ekspertiem un informatīvo saturu, ko to raidījumu vajadzībām varot piedāvāt valsts institūcijas. “Raidījumu dalībniekus - ekspertus, analītiķus komentētājus, sabiedrības pārstāvjus - izvēlas LTV redaktori un žurnālisti. Esam atvērti sadarbībai ar ikvienu valsts iestādi vai sabiedrisko organizāciju, lai objektīvi skaidrotu Latvijas iedzivotājiem gaidāmās pārmaiņas,” teic S. Ņesterovs, gan neprecizējot, vai LTV raidījumu veidotāji paši izrādījuši iniciatīvu par iespējamo sadarbību ar valsts institūcijām.

“YouTube” lietotāji ik minūti ielādē 100 stundas garus video

0
0

Videoapmaiņas pakalpojuma “YouTube” lietotāji ik minūti tajā augšupielādē klipus, kuru kopējais garums ir vairāk kā 100 stundas. Par to paziņots uzņēmuma blogā, kas veltīts tā astotajai dzimšanas dienai. Pirms diviem gadiem augšupielādēto klipu apjoms bija aptuveni 48 stundas minūtē.

Kā norādīts ierakstā, “YouTube” ikmēneša auditorija šo gadu laikā pārsniegusi vairāk kā miljardu lietotāju. “Vairāk nekā tūkstotis uzņēmumu visā pasaulē ieviesuši stundas pārtraukumu, lai ļautu darbiniekiem noskatīties pašus smieklīgākos “YouTube” video klipus. Nu labi - patiesībā mēs to izdomājām, bet tas būtu forši (visi pārējie skaitļi ir patiesi),” teikts “YouTube” blogā.

“YouTube” 2005. gada sākumā izveidoja trīs bijušie maksājumu sistēmas “PayPal” darbinieki. Pirmais video tajā tika ielādēts 2005. gada 23. aprīlī - tā nosaukums bija “Es zoodārzā”  (“Me at the Zoo”). Klipā vies no “YouTube” izveidotājiem Džaveds Karims (Jawed Karim) stāsta par ziloņiem. Tā paša gada maijā “YouTube” uzsāka darbu slēgtā režīmā, bet pēc pusgada pakalpojums tika piedāvāts plašākai auditorijai.

Nils Ušakovs: Bērnībā paraugzēns nebiju!

0
0

Turpinot jau aizsākto ekspresinterviju ciklu "Citāds Rīgas Domes mēra amata kandidāts", uzrunājām partijas "Saskaņas Centrs" Rīgas Domes mēra amata kandidātu Nilu Ušakovu.

Kāds ir Jūsu lielākais bērnības nedarbs?

Bērnībā nekāds paraugzēns nebiju. Skolas laikā ir bijušas arī nesekmīgas atzīmes uzvedībā. Lielākoties – parastais puiku blēņu komplekts…

Kā Jūs visbiežāk pavadāt nedēļas nogales?

Nedēļas nogales pavadu divējādi – vai nu darbā, vai arī cenšoties atbrīvoties no domām par darbu.  

Kas ir tas, ko Jūs vēlētos, lai cilvēki par Jums atceras?

Neesmu  tajā vecumā, kad jāsāk domāt, ko cilvēki par tevi atcerēsies. Man ir pietiekami daudz plānu par darbiem, kas vēl paveicami.

Kuras ir tās lietas no žurnālistikas pieredzes, kuras Jums šobrīd noder profesionālajā darbībā?

Visvairāk man noder iemaņas strādāt ar informāciju – uztvert būtisko, analizēt un  apkopot.

Kurš Latvijas medijs atbilst šī vārda vislabākajam paraugam?

Latvijā ir ļoti daudz labu mediju un ļoti daudz profesionālu žurnālistu.

Kas būtu tas, ko Jūs nekad nedarītu?

Es nekad nekāptu Vanšu tiltā. Un vispār – ir ļoti daudz lietu, ko es, tāpat kā jebkurš saprātīgs cilvēks, nekad nedarītu.

Miniet, lūdzu, trīs Rīgas Domes mēra amata kandidātes Sarmītes Ēlertes, Jūsuprāt, labākās īpašības.

Laba Maskavā iegūta izglītība. Daudzpusīga politiskās pagātnes pieredze. Spoža nākotne – ar vai bez politikas.

Kurš no Rīgas Domes mēra kandidātiem, izņemot Jūs, Jūsuprāt būtu piemērotākais šim amatam?

Baiba Broka.

Jauna Andas Rožukalnes grāmata "Latvijas mediju īpašnieki"

0
0

Otrdien, 21.maijā nāk klajā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētās profesores, mediju ekspertes dr.sc.soc. Andas Rožukalnes grāmata "Latvijas mediju īpašnieki". Grāmata izdota elektroniskā formātā angļu valodā.

Tā ir Latvijas vēsturē pirmā zinātniskā monogrāfija, kurā Latvijas mediju sistēmas kontekstā analizētas nozīmīgāko mediju īpašnieku stratēģijas. Grāmatā apkopota informācija par ziņu aģentūru, laikrakstu un žurnālu izdevniecību, radio un TV kanālu, kā arī interneta ziņu portālu, populārāko interneta vietņu un Latvijas reģionu mediju īpašniekiem. Izdevumā identificēti aktīvākie un ietekmīgākie īpašnieki, kuru darbība kopš 1991. gada līdz 2013. gada sākumam noteikusi mediju vides attīstību Latvijā.

"Man vienmēr gribējies saprast, kas rada mediju ietekmīgo un aizraujošo stāstu pamatu. Ir viegli pašus pirmos mediju satura centrā ieraudzīt žurnālistus un redaktorus. Bet lielākoties tieši mediju īpašnieki iecer mediju produktus, pieņem darbā profesionāļus, definē savu mediju organizāciju pārstāvētās vērtības. Mediju īpašnieku idejas, ambīcijas, mērķi un šo mērķu vārdā pieņemtie lēmumi pie mums nonāk, kā viņu dibināto mediju saturs. Ja zinām, ka sabiedrību ietekmē mediju sniegtā informācija, kas gan var būt vēl svarīgāk, kā noskaidrot - kas ietekmē medijus?" saka Anda Rožukalne.

Monogrāfijā publicētā informācija par Latvijas mediju īpašniekiem analizēta, izmantojot Latvijas Uzņēmumu reģistra datus, kas iegūti Lursoft datu bāzē laikā no 2010. gada augusta līdz 2013. gada februārim. Informācija par Latvijas mediju darbības kontekstu iegūta no tirgus, sociālo un mediju tirgus pētījumu aģentūras "TNS Latvia" publicētajiem datiem, grāmatā izmantota informācija, kas apkopota ziņu aģentūras LETA arhīvos un tās portālā "nozare.lv", kā arī mediju publikācijās.

Kā norāda A.Rožukalne, ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs ir ļoti maz pētījumu, kas analizē mediju īpašnieku ietekmi un sabiedrības mijiedarbību. Lai iepazīstinātu starptautisko akadēmisko un mediju vidi ar nozīmīgām Latvijas mediju īpašnieku darbības likumsakarībām, grāmata izdota angļu valodā, e-grāmatas formātā, kas būs pieejams Latvijas un starptautiskajās e-grāmatu tirdzniecības vietnēs.

Sākot jau no otrdienas, 21.maija grāmata ir pieejama Amazon.com Kindle formātā: http://www.amazon.com/Latvias-Media-Owners-ebook/dp/B00CWKBQDQ. Savukārt, sākot no 22.maija, grāmata būs iegādājam vietnē http://e-gramatas.lv/zinatne/latvias_media_owners, bet no 23.maija - arī iBookStore, Samsung Readers Hub un Amazon.com citos formātos. Grāmata būs lasāma visās digitālajās ierīcēs - viedtālruņos, plaņšetdatoros, datoros, dažādu firmu e-grāmatu lasītājos.

Grāmatas nosaukums angļu valodā ir "Latvia’s media owners. A monograph on Latvia’s media system and the most important owners thereof". Tās izdevējs ir apgāds "Zinātne", un grāmata nāk klajā Frīdriha Eberta fonda finansiālu atbalstu.

Kļūsti par finanšu GURU!

0
0

Kā plānot un organizēt finanšu vadību savā uzņēmumā? Kā piesaistīt finansējumu dažādu projektu apguvei? Kur gūt atbildes uz šķietami sarežģītiem jautājumiem par skaitļiem, budžeta plānošanu un finanšu plānu? Kādus finanšu instrumentus var izmantot radošās aģentūras? Kā kļūt par finanšu GURU?

Apmeklē 7guru skolas semināru un iepazīsti gan rakstītos, gan  nerakstītos likumus par finanšu plānošanas un organizēšanas procesiem radošajās industrijās!

Semināru vadīs Aigars Plotkāns - ekonomists ar ilggadēju pieredzi vadošos amatos dažādās Latvijas bankās, mārketinga konsultants, vairāku grāmatu autors, pasniedzējs.

 

Finanses3

Semināram var pieteikties elektroniski vai zvanot pa tālruni: 26522851

Dalības maksa: 20LVL (cenā iekļauts PVN)

Pieteikuma anketā norādīto informāciju semināra rīkotāji ņems vērā, gatavojot rēķinu, kuru saņemsiet elektroniski uz anketā norādīto e-pasta adresi.

Ja radušies papildus jautājumi, aicinām sazināties ar semināra organizatori: krista@7guru.lv 

Semināru ciklu rīko "7GURU SKOLA" ar "Kolonna Hotels Group" atbalstu.

Domino's Pizza rada DVD, kas izskatās un smaržo kā pica!

0
0

Domino's Pizza, sadarbībā ar Brazīlijas reklāmas aģentūru Artplan un vairākām video nomas kompānijām, ir izveidojuši DVD diskus, kuru apdruka pārvēršas smaržīgā picas reklāmā. Viss noslēpums slēpjas tajā, ka apdrukai tiek izmantota termālā tinte, kas, uzkarstot līdz noteiktai temperatūrai, spēj mainīt krāsu. Kad DVD disks tiek izņemts no atskaņotāja, tas izskatās un smaržo kā tikko cepta pica. Uz DVD esošais uzraksts vēsta: "Vai izbaudīji filmu? Nākamreiz skatīšanās var būt vēl labāka ar karstu un gardu Domino's Picu!"

Nils Ušakovs: Bērnībā paraugzēns nebiju!

0
0

Turpinot jau aizsākto ekspresinterviju ciklu "Citāds Rīgas Domes mēra amata kandidāts", uzrunājām partijas "Saskaņas Centrs" Rīgas Domes mēra amata kandidātu Nilu Ušakovu.

Kāds ir Jūsu lielākais bērnības nedarbs?

Bērnībā nekāds paraugzēns nebiju. Skolas laikā ir bijušas arī nesekmīgas atzīmes uzvedībā. Lielākoties – parastais puiku blēņu komplekts…

Kā Jūs visbiežāk pavadāt nedēļas nogales?

Nedēļas nogales pavadu divējādi – vai nu darbā, vai arī cenšoties atbrīvoties no domām par darbu.  

Kas ir tas, ko Jūs vēlētos, lai cilvēki par Jums atceras?

Neesmu  tajā vecumā, kad jāsāk domāt, ko cilvēki par tevi atcerēsies. Man ir pietiekami daudz plānu par darbiem, kas vēl paveicami.

Kuras ir tās lietas no žurnālistikas pieredzes, kuras Jums šobrīd noder profesionālajā darbībā?

Visvairāk man noder iemaņas strādāt ar informāciju – uztvert būtisko, analizēt un  apkopot.

Kurš Latvijas medijs atbilst šī vārda vislabākajam paraugam?

Latvijā ir ļoti daudz labu mediju un ļoti daudz profesionālu žurnālistu.

Kas būtu tas, ko Jūs nekad nedarītu?

Es nekad nekāptu Vanšu tiltā. Un vispār – ir ļoti daudz lietu, ko es, tāpat kā jebkurš saprātīgs cilvēks, nekad nedarītu.

Miniet, lūdzu, trīs Rīgas Domes mēra amata kandidātes Sarmītes Ēlertes, Jūsuprāt, labākās īpašības.

Laba Maskavā iegūta izglītība. Daudzpusīga politiskās pagātnes pieredze. Spoža nākotne – ar vai bez politikas.

Kurš no Rīgas Domes mēra kandidātiem, izņemot Jūs, Jūsuprāt būtu piemērotākais šim amatam?

Baiba Broka.


Pastāstīt par Rotko

0
0

“Tas, ka pasaulslavenā gleznotāja Marka Rotko mākslas centrs atvērts nevis Rīgā, bet gan Latgalē, ir papildus izaicinājums mūsu komunikācijas komandas profesionalitātei,” vortālam “7guru.lv” atzīst centra mārketinga direktore Inga Goldberga. Par spīti sarežģītajam uzdevumam, Rotko centram jau izdevies piesaistīt pasaules pašu ietekmīgāko mediju uzmanību un izvirzīt ambiciozus mērķus nākotnei.

Daugavpils - Ņujorka

Viens no pasaules lielākajiem medijiem BBC par Latviju nestāsta katru dienu, bet Daugavpils vārds tā piedāvātajās ziņās parādās pavisam reti. Tomēr tieši Latgales lielākā pilsēta bija britu raidorganizācijas uzmanības lokā, kad aprīļa beigās tajā darbu uzsāka Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā gleznotāja Marka Rotko mākslas centrs.

Turklāt Latvijas dienvidos notiekošo nebija pamanījuši tikai BBC - ziņu par Rotko centra atklāšanu par pietiekami svarīgu atzina arī Reuters, Bloomberg un Financial Times.

“Teikt, ka bijām ļoti pārsteigti, nevaram,” par pasaules lielāko mediju izrādīto uzmanību sarunā ar vortālu “7guru.lv” klusi saka Rotko centra mārketinga direktore Inga Goldberga. Viņa norāda, ka centra veidotāji pie starptautiskās publicitātes “drusciņ strādājuši” jau iepriekš, gan piebilstot, ka tik iespaidīga interese bijusi patīkams pārsteigums.

I. Goldberga atklāti teic - lielo uzmanību piesaistījis Marka Rotko vārds. Daugavpilī dzimušais, Oregonā un Ņujorkā uzaugušais modernists tiek uzskatīts par vienu no slavenākajiem amerikāņu pēckara gleznotājiem. “Protams, ka neviens tik plaši nepazīst Daugavpili, varbūt ir grūtāk arī ar Latviju, taču ir diezgan liela auditorija, kas pamana un izlasa katru ziņu, kas saistīta ar Rotko.”

Tomēr ļoti svarīga esot bijusi arī Marka Rotko ģimenes iniciatīva centra izveidē. Abi mākslinieka bērni, Keita un Kristofers Rotko, ņēmuši aktīvu dalību projekta realizēšanā un bija klāt arī centra oficiālajā atklāšanā 24. aprīlī.

Nozīmīgs mārketinga stūrakmens tāpat bijušas ziņas, kas iet no mutes mutē. Māksliniekus, kas kopš 2005. gada piedalījušies starptautiskajos Rotko plenēros, kuri ik gadu notikuši Daugavpilī, I. Goldberga dēvē par centra vēstniekiem. “Viņi vislabāk nodod informāciju tām auditorijām, kurām varētu būt interesanta centra darbība,” teic centra mārketinga direktore.

“Tomēr galvenie atslēgas vārdi droši vien ir “Rotko” un “atgriešanās” “, piebilst I. Goldberga. “Tas, manuprāt, vienmēr ir interesanti.”

Ieguvums visai Latvijai

Aktīva Rotko mākslas centra komunikācija turpinās arī pēc tam, kad pasaules lielāko mediju uzmanību piesaistījušas jaunas aktualitātes. Centrs apguvis sociālos tīklus, izveidojot Facebook, tvitera un arī, piemēram, Foursquare kontus. “Protams, ka publicitāte ir ļoti svarīga. Gan centra apmeklēšana, gan tā sniegto pakalpojumu izmantošana ir atkarīga no tā, cik lielu cilvēku skaitu mums izdevies ieinteresēt,” teic I. Goldberga.

Mārketinga direktores priekšā ir uzdevums turpināt piesaistīt kā Latvijas, tā ārvalstu auditoriju.

“Mums ir ļoti svarīgi Latvijas iedzīvotāji un viņu izglītošana, pateicoties tam, kas Daugavpilī ir radīts,” skaidro I. Goldberga. Taču viņa uzsver, ka kvalitatīva centra darbība vienlaikus arī izceļot Daugavpili kā pievilcīgu tūrisma galamērķi un esot liels pluss Latgales reģionam un visai valstij kopumā. “Pēdējos gados pie mums nav bijis nemaz tik daudz pozitīvu pasākumu, kas izsaukuši tik lielu interesi ārpus Latvijas robežām.”

Vaicāta par to, cik ļoti komunikācijas efektivitāti ierobežo tas, ka centrs atrodas Daugavpilī un nevis, piemēram, Rīgā, I. Goldberga norāda, ka tas patiešām esot izaicinājums, taču, viņasprāt, to esot iespējams pārvērst īpašā efektā.

“Šeit man jāatbild Keitas Rotko vārdiem. Kad viņai prasījām, kā tikt galā ar faktu, ka dažos avotos norādīta nevis Daugavpils un Latvija, bet Krievija un Dvinska [Marks Rotko dzimis 1903. gadā, kad Daugavpils nosaukums bija Dvinska un tā ietilpa  Krievijas impērijas sastāvā - red.], mākslinieka meita teica, ka Rotko ģimenei esot svarīga vienīgi ģeogrāfiskā atrašanās vieta, jo tieši tur ir dzimis viņu tēvs. Līdz ar to, jautājums par mūsu atrašanos bija automātiski atrisināts. Mums jārēķinās vietu, kur esam.”

“Protams, ka tas ir savādāk!, “turpina I. Goldberga. “Mūsu ceļš jebkurā jautājumā ir garāks - esam daudz saskārušies ar neticību, ka kaut kas vērtīgs var notikt arī Daugavpilī. Tas prasa vairāk entuziasma un vairāk darba. Mūsu piedāvātajam pakalpojumam jābūt labākam un izsvērtākam nekā tad, ja tas būtu viegli pieejams plašākām auditorijām, piemēram, Rīgā.”

Tomēr centra atrašanās Daugavpilī tam sniedz īpašu šarmu, pārliecināti piebilst I. Goldberga. “Domāju, ka cilvēki sapratīs, cik tas ir interesanti - atklāt ko jaunu līdz šim neiepazītā vidē.”

Jau astoto gadu norisināsies Dinamiskās Domas Darbnīca

0
0

Šogad apritēs astotais gads, kopš pirmo reizi vienuviet pulcējās sabiedrisko attiecību, komunikācijas, sociālo zinātņu, reklāmas un mārketinga praktiķi, profesionāļi, studenti un šo nozaru interesenti, lai dalītos savā pieredzē, gūtu jaunus kontaktus un veidotu sabiedrisko attiecību kampaņas ar līdzīgi domājošiem.

Šis gads būs nozīmīgs ar to, ka savā pieredzē un praktiskajos padomos dalīsies trīs ārzemju vieslektori – katra sabiedrisko attiecību studenta rokas grāmatas autors Deniss Vilkokss(Dennis L. Wilcox), Hāgas Universitātes Starptautiskās komunikācijas vadības programmas vadītājsLens Midelbīks (Len Middelbeek) un "Open Agency France" dibinātājs un izpilddirektors, kā arī Eiropā plaši pazīstamais sabiedrisko attiecību profesionālis - Kristofs Žinestī(Christophe Ginisty).

No pašmāju vieslektoriem varēs sastapt nesen dibinātā "McCann Consulting"  vadītāju Arni Marcinkēviču, kurš stāstīs par sabiedrisko attiecību kampaņas idejas realizēšanu. Par sekmīgas stratēģijas izveidi pieredzē dalīsies "Hill+Knowlton Strategies"  valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands. Daļa no programmas būs izglītojoša humora deva – humorists, "Karaliskā improvizācijas teātra" dibinātājs, vadītājs un aktieris Jānis Skutelis uzstāsies par to, kā biznesa vidē atraisīt cilvēku ar labu joku. Ints Teterovskis, nodibinājuma "Rīga 2014" brīvprātīgo kustības vadītājs, diriģents un kora "Balsis" dibinātājs, mudinās izprast domu par skaņu spēli. "Dienas Žurnāli" galvenā redaktore un direktore Inga Gorbunova mācīs veidot ziņu, lai tā tiktu sadzirdēta. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis, filmas "Dokumentālists” režisors Ivars Zviedris izglītos dalībniekus par laika konservēšanu digitālajā vidē. Savukārt par veiksmīgas dienas noslēpumu varēs uzzināt no izaugsmes trenera Andžeja Reitera. SIA "Outdoor Latvia" mācību vadītājs, sertificēts DiSC treneris Aldis Zauls norūdīs pasākuma dalībniekus topošajai sabiedrisko attiecību kampaņu izvedei, stāstot par komandu un tā spēku.

Otrās dienas neatņemama sastāvdaļa ir sabiedrisko attiecību kampaņu veidošana pieredzējušu moderatoru vadībā Latvijas uzņēmumiem: "Latvijas Mobilais Telefons", "Labs Kino", "Četri Balti Krekli", "Fazer" un "Lottand". Kampaņu rezultātus novērtēs Latvijas Asociācija sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP) pārstāvji.

"Dinamiskās Domas Darbnīca" norisināsies no 31. maija līdz 2. jūnijam Jaunjelgavas novada Daudzeses pamatskolā. Vairāk informācijas par pasākumu www.dddarbnica.lv, kā arī  iespējams sekot aktuālākajai informācijai sociālājā tīklā twitter @DDDarbnica.

Noskaidrotas populārākās interneta lapas aprīlī

0
0

Starptautiskais interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis aprīļa interneta lapu Top 25 pēc auditorijas lieluma. Aprīlī pozīcijas ievērojami uzlabojis ziņu portāls diena.lv, topā pakāpjoties par 3 vietām. Lietotāju skaits audzis arī kolektīvās iepirkšanās portālam perkamkopa.lv, uzziņu dienestiem zl.lv un 1188.lv. Pēdējā gada lielākais auditorijas skaits novērots arī topa līderiem inbox.lv, draugiem.lv un delfi.lv.

Interneta lapu Top 25 ietvaros lielāko auditorijas kāpumu aprīlī uzrādījis ziņu portāls diena.lv. Tā lietotāju skaits audzis par 23,42%, sasniedzot 225 000 lietotāju lielu auditoriju un pakāpies no 13. uz 10. vietu topā. Reģistrēts arī rekordliels portālā veikto interneta lapu skatījumu skaits. Diena.lv panākumi skaidrojami ar AS "Diena" reģionālo portālu aluksniesiem.lv, bauskasdzive.lv, dzirkstele.lv, rekurzeme.lv, staburags.lv, ziemellatvija.lv un zz.lv. pievienošanu domēnam diena.lv.

Portālu apvienošanu komentē Ilona Viļumsone, AS "Diena" produktu vadītāja: "Apvienojot reģionālos portālus zem viena domēna, reklāmdevējiem tiek piedāvāta daudz lielāka auditorijas sasniedzamība, tikmēr katrs portāls turpina savu darbību arī kā atsevišķa vienība. Vienlaicīgi tiek veikti reģionālo portālu tehniskie uzlabojumi un pārnese uz jaunu platformu. Sekojot auditorijai, kas arvien vairāk internetu patērē mobilajās ierīcēs, jau pieejamas arī reģionālo portālu zz.lv un ziemellatvija.lv versijas."

Lietotāju skaits audzis arī kolektīvās iepirkšanās portālam perkamkopa.lv (+11,59%), uzziņu dienestiem zl.lv (+7,18%) un 1188.lv (+6,79%) un Valsts SIA 'Latvijas Vēstnesis" portālam likumi.lv (+6,90%).

Aprīlī vairākiem portāliem izdevies apsteigt iepriekš fiksēto interneta lapu skatījumu skaita rekordu: apollo.lv no Latvijas skatīts 57 400 000 reižu, Tv3Play.lv – 4 700 000 skatījumi, un jau iepriekš pieminētais diena.lv - 9 400 000 skatījumi.

Lielākie auditorijas kritumi aprīlī skāruši tiešsaistes kinoteātri megogo.net (-23,85), sporta ziņu portālu sportacentrs.com (-8,25) un nekustamo īpašumu sludinājumu portālu city24.lv (-5,03).

Topa līderis ir e-dienests inbox.lv ar 756 500 lietotāju lielu auditoriju, otrie - sociālais tīkls draugiem.lv ar 671 500 lietotājiem, bet trešie – ziņu portāls delfi.lv ar 617 000 lietotāju lielu auditoriju aprīlī. Arī topa līderiem aprīlis ir izrādījies aizvadītā gada veiksmīgākais mēnesis, sasniedzot lielāko auditorijas skaitu kopš 2012. gada marta.

Lattelecom meklē mārketinga komunikācijas vadītāju

0
0

Logo

Mēs strādājam, lai kļūtu par klienta pirmo izvēli. Mēs vienlīdz atbildīgi izturamies un rūpējamies par katru iekšējo un ārējo klientu. Mēs vēlamies, lai mūsu klienti justos aprūpēti un novērtēti, īpaši un gandarīti par sadarbību ar Lattelecom.

Mēs runājam klientam saprotamā valodā. Mūsu pakalpojumi un iekšējie procesi ir vienkārši un ikvienam saprotami. Tie ir veidoti, izprotot cilvēku vajadzības.

Mēs pildām dotos solījumus un darbojamies ilgtermiņā, tāpēc klienti un darbinieki uz mums var paļauties. Mūsu pakalpojumi ir stabili. Mēs esam vienmēr sasniedzami.

Ja Jūs uzrunā Lattelecom vērtības, aicinām atsaukties uz

Mārketinga komunikācijas vadītāja/-as amatu

Mārketinga dienestā

Jūsu darba pienākumi:

  • Sadarbībā ar zīmola vadītāju, izstrādāt lojalitātes projektu stratēģiju un organizēt tās operatīvu realizāciju atbilstoši kopējam uzņēmuma mārketinga plānam un konkrētajai tirgus situācijai;
  • Nodrošināt servisa projektu realizāciju saskaņā ar mārketinga stratēģiju un biznesa mērķiem;
  • Izstrādāt projektu ilgtermiņa komunikāciju programmu un organizēt tās operatīvu realizāciju atbilstoši uzņēmuma mārketinga plānam un konkrētajai tirgus situācijai;
  • Analizējot tirgus datus un kampaņu efektivitātes rādītājus, pastāvīgi uzlabot mārketinga komunikāciju projektus, realizācijas gaitu, nodrošinot efektīvu mērķa auditorijas sasniegšanu;

Mēs novērtēsim:

  • Vismaz 2 gadu pieredzi mārketinga komunikācijas jomā, vēlama pieredze darbā ar  klientu lojalitātes programmām;
  • Atbilstošu augstāko izglītību un pieredzi projektu vadībā;
  • Spēju veidot ilgtermiņa attiecības ar sadarbības partneriem un vienoties par izdevīgiem nosacījumiem;
  • Spēju saskatīt un analizēt kopainu, un pieņemt atbilstošus pastāvīgus lēmumus;
  • Izcilas saskarsmes, prezentēšanas un pārliecināšanas prasmes;
  • Iniciatīvu, atbildības sajūtu un orientāciju uz rezultātu;
  • Motivāciju sevi realizēt, gūt pieredzi un panākumus, pozitīvas ambīcijas;
  • Spēju darboties gan radoši, gan analītiski;
  • Prasmi strādāt saspringtā un mainīgā vidē;
  • Labas latviešu, angļu un krievu valodas zināšanas.

Mēs piedāvājam:

  • Dinamisku darbu vienā no pieredzes bagātākajiem elektronisko sakaru uzņēmumiem Latvijā;
  • Profesionālās attīstības un karjeras izaugsmes iespējas;
  • Jūsu spējām un prasmēm atbilstošu atalgojumu un labu sociālo nodrošinājumu.

CV un pieteikumus ar norādi “Mārketinga komunikācijas vadītājs/-a” sūtīt  līdz 2013.gada 30.maijam Elīnai Boktai,  Dzirnavu ielā 105, Rīgā, LV-1011 vai uz e-pastu:  elina.bokta@lattelecom.lv  Konfidencialitāti garantējam.

Mobilā mārketinga seminārs “Mobile Day 2013”

0
0

Sekojot līdzi tendencēm pasaulē, kā arī vērojot pieaugošo mobilo tehnoloģiju izplatību un iespējās Latvijā, Omnicom Media Group 31.maijā Rīgā organizē mobilajam mārketingam veltītu semināru “Mobile Day 2013”, kurā dalību apstiprinājuši arī starptautiska mēroga speciālisti - Alekss Ņūmans (Alex Newman), mediju aģentūras OMD International mobilās divīzijas vadītājs, un Pauls Bojarskis (Paul Bojarski), starptautiskā digitālo mediju iztrādes uzņēmuma UV South Sourcing™ viceprezidents.

Omnicom Media Group Digitālā departamenta vadītāja Linda Kalniņa sola, ka reklāmdevējiem šis būs īpaši saistošs un noderīgs pasākums, jo pirmo reizi viena semināra ietvaros tiks aplūkoti visi būtiskākie mobilā mārketinga aspekti.

Semināra apmeklētāji uzzinās jaunākās mobilās kategorijas tendences pasaulē un Latvijā, gūs padziļinātu ieskatu vietējo patērētāju mobilo tehnoloģiju izmantošanas paradumos, apgūs, kā efektīvi integrēt šo strauji augošo komunikācijas plaformu uzņēmuma mārketinga aktvitātēs un visbeidzot - iepazīsies ar jauniem mobilās kategorijas konceptiem un neapgūtām iespējām mobilajā kategorijā.

“Iedomājieties – šodien viens iPhone viedtālrunis ir tehnoloģiski jaudīgāks nekā visa pirmajā Apollo kosmosa misijā izmantotā datortehnika! Neticami, bet šodien jaunākās tehnoloģijas jau pusgada laikā kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Mēs esam liecinieki vienam no lielākajiem mūsdienu tehnoloģiju attīstības lēcieniem, kas ne tikai mainījis patērētāja ikdienas paradumus, bet arī paver jaunas iespējas uzņēmumiem uzrunāt auditoriju un mainīt savu biznesu”, stāsta Alekss Ņūmens.

Bez starptautiskajiem ekspertiem pasākumā zināšanās un pieredzē dalīsies arī Omnicom Media Group Latvija speciālisti.

Vairāk par semināra tēmām un dienas kārtību iespējams uzzināt www.mobiladiena.lv

Viewing all 2570 articles
Browse latest View live