Sabiedriskās politikas centrs "Providus" sadarbībā ar vairākiem partneriem izveidojis interneta vietni Dzīvot Latvijā, kuras mērķis ir sniegt ārvalstu pilsoņiem atbildes uz visiem svarīgākajiem jautājumiem, kas saistīti ar dzīvi Latvijā. "Providus" direktore Dace Akule sarunā ar vortālu 7guru.lv norādījusi, ka projekta galvenais mērķis esot novērst līdz šim pastāvējušās informācijas nepilnības, piedāvājot Latvijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem vienkāršākus un saprotamākus skaidrojumus.
Praktiski par savdabīgo
D. Akule stāsta, ka jaunā mājaslapa, kas tapusi sadarbībā ar biedrību "Patvērums "Drošā māja"" un sabiedriskās politikas portālu Politika.lv, piedāvā skaidrojumu 15 jautājumiem, kas Latvijā dzīvojošiem ārzemniekiem Latvijā rodoties visbiežāk, stāstot par, piemēram, nodarbinātību, veselības aprūpi, līdzdalību sabiedriskajos procesos, reliģiju u.c.
"Pēc aktīvām sarunām ar trešo valstu pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā, esam sapratuši viņiem būtiskāko tematu loku," teic D. Akule, norādot, ka biežāk sastopamie jautājumi esot vienlaikus ikdienišķi un savdabīgi. "Ārvalstnieki vaicā, piemēram, to, vai sabiedriskā transporta atlaides pienākas viņu bērniem; vai Latvijā drīkst vadīt automašīnu ar citā valstī iegūtu vadītāja apliecību. Tie ir jautājumi, par kuriem Latvijas cilvēki nevar iedomāties, jo ar tādām lietām ikdienā vienkārši nesaskaras."
Pirmais novērtējums - pozitīvs
D. Akule norāda, ka projekta, kurš ir iniciatīvas "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai" sastāvdaļa, galvenais mērķis esot novērst bieži sastopamās informācijas nepilnības. "Jau vairākus gadus strādājot ar imigrācijas jautājumiem, labi zinām, ka pastāv daudz informācijas "caurumu" saistībā ar ārvalstnieku tiesībām un iespējām Latvijā," uzsver D. Akule. "Esam gribējuši šai problēmai atrast risinājumu, kurš būtu cilvēkiem draudzīgāks par to informāciju, kas pieejama dažādu institūciju mājaslapās."
"Providus" direktore pauž cerību, ka šo mērķi esot izdevies sasniegt. "Mums bijis svarīgi informāciju pasniegt pietiekami draudzīgā valodā, kas nozīmē, ka nepārpublicējam imigrācijas likumu vai citu materiālu, kas būtu grūti saprotams cilvēkiem, kuri ikdienā nestrādā ar likumiem. Pirms lapu nodevām plašākai lietošanai, vaicājām Latvijā dzīvojošajiem trešo valstu piederīgājiem, vai mājaslapas saturs ir pārskatāms un labi saprotams. Pirmās reakcijas ir bijušas pozitīvas."
Tomēr projekta līdzautore piebilst - viņa cerot, ka portālu nākotnē sagaidīs aizvien jauni uzlabojumi. "Daudzi no iebraucējiem ir latviešu valodas apgūšanas procesā, tomēr daudziem no viņiem informācija angļu vai krievu valodā ir ļoti nepieciešama, lai viņi spētu Latvijā orientēties tīri no praktiskā viedokļa. Tāpēc ceram, ka drīzumā uz šīm valodām tiks iztulkotas tās mājaslapas sastāvdaļas, kuras šobrīd pieejamas tikai latviski."
Lai gan līdz šim lielāka uzmanība esot pievērsta projekta praktisko jautājumu risināšanai, mājaslapas autori esot parūpējušies par oriģināliem veidiem, lai jauno vietni atrastu tās mērķauditorija. "Esam radījuši īpašas pastkartes, kas ar Latvijas diplomātisko pastu tiek sūtītas uz dažādām pasaules vietām, tostarp ārpus Šengenas zonas," stāsta D. Akule. "Tas nozīmē, ka cilvēki, kas vēl kārto dokumentus, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā vai kārto vīzu, lai atbrauktu uz Latviju, uzzinās par šo portālu, un atradīs tieši to informāciju, kas viņiem nepieciešama."