Pēc mēnešiem ilgas gaidīšanas mikroblogošanas platforma tviteris pagājušajā nedēļā paziņoja, ka izdarīs sākotnējo publisko piedāvājumu, ļaujot ikvienam interesentam iegādāties uzņēmuma akcijas. Tomēr ko tas īsti nozīmē un kā šis solis mainīs populāro sociālo tīklu? Laikrakste The Washington Post žurnāliste Lidija Depilisa (Lydia DePillis) nomierinājusi satrauktos tvitera lietotājus, sniedzot atbildes uz pēdējās dienās biežāk uzdotajiem jautājumiem. Tikmēr vortāla 7guru.lv uzrunātais eksperts atklājis, kāpēc investēt tviterī ir drošāk nekā citos sociālo mediju uzņēmumos.
Ko tviteris vēlas sasniegt, izdarot savu akciju publisko piedāvājumu?
Izdarot publisko piedāvājumu mūsdienās, lielu tehnoloģijas uzņēmumuvienīgais mērķis nav atalgot savus investorus: daudzi uzņēmumi labāk izvēlas nopelnīt miljonus, savu pakalpojumu pārdot kādai lielākai interneta platformai, piemēram, Google, Facebook, Yahoo vai Amazon. Savulaik arī par tviteri tika runāts, ka tas ar laiku varētu stiprināt cita liela uzņēmuma sociālo stratēģiju, un daži no tiem patiešām mēģināja ieviest dzīve paši savus mikroblogošanas rīkus (dusi mierā, Google Buzz). Publiskā piedāvājuma izdarīšana nozīmē, ka tviteris pats sevi redz kā vienu no lielajām interneta platformām un līdzvērtīgu sāncensi augstāk minētajiem uzņēmumiem. Tā vērtībai tiekot lēstai10 miljardu ASV dolāru (aptuveni 5,25 miljardu latu) apmērā, nauda, ko tviteris varētu iegūt, var tam patiešām ļaut sacensties par labākajiem talantiem ar citiem interneta gigantiem. Tas sociālajam tīklam ļautu turpināt augt un spēt aizvien labāk iekļauties mūsu ikdienas dzīvēs.
Vai tviteris patiešām var nopelnīt gana daudz naudas, lai gūtu peļņu?
Tehnoloģijas start-up uzņēmumu - it īpaši to, kuru pakalpojumi ir bez maksas un saistīti ar sociālajiem medijiem - ierastā naudas pelnīšanas filosofija ir vispirms iegūt milzīgu lojālu lietotāju skaitu un tikai tad sākt domāt par to, kā no viņiem gūt ienākumus. Tā rīkojies arī tviteris, kļūstot par faktiski neaizstājamu komunikācijas kanālu modernajā mediju ainavā; šobrīd mikroblogošanas tīklā darbojas 240 miljoni kontu.
Jau 2010. gadā tas sāka ieviest pirmās peļņas gūšanas stratēģijas, piemēram,sponsorētos tvītus, artelevīziju sinhronizētas reklāmas un naudas iekasēšanu par atļauju piekļūt vērtīgiem datiem. Virkne mazāku uzņēmumu, kurus sociālais tīkls iegādājies pēdējā laikā - tostarpmobilās reklāmas uzņēmums MoPub un kompānija, kura ievāc datus par sociālajos medijos vērotajām TV pārraidēm - visticamāk, stiprinās tvitera spējas mērķēt un demonstrēt reklāmas to mērķauditorijai. Rezultāti jau tagad nav zemē metami - pērn uzņēmums no reklāmas esotguvis 350 miljonus ASV dolāru lielu peļņu.
Tvitera izpilddirektors Diks Kostolo (Dick Costolo) apgalvo, ka viņa ienākumu gūšanas stratēģija pilnībā balstoties sociālā tīkla lietotāju skaita vairošanā. To skaits patiešām ir pieaudzis - kaut gan ne tik ātri kā pats D. Kostolo bija iepriekš paredzējis. Ja tviteris ies vēl tālāk, tam nāksies saskarties ar to pašu problēmu, kura jau kādu laiku nodarbinājusi Facebook - strauji pieaugošu viltus lietotāju skaitu, kurus savas šķietamās popularitātes vairošanai, iespējams, jau izmantojuši dažādi zīmoli un slavenības. Tomēr tvitera peļņai vajadzētu turpināt pieaugt, un tas ir vienīgais, kas patiešām rūp investoriem.
Kurš kļūs bagāts un kā es varu piedalīties?
To, vai tev ir izredzes ko nopelnīt uz tvitera rēķina, izšķirs akciju sākumcena, kā arī tas, cik daudz akciju sociālais tīkls izliks pārdošanā - daudzas tehnoloģiju kompānijas pēdējā laikā ir izšķīrušās par “lēnu” biržas stratēģiju, pārdodot vien nelielu daļu no uzņēmuma, tā saglabājot lielāku sākotnējo akcionāru ietekmi un paturot akciju cenas augstāk. Šāda rīcība var atbaidīt mazos investorus (tas gan viņiem dažkārt nāk par labu).
Kā notikušais mainīs tviteri?
Labs jautājums. Publisko piedāvājumu ēnas puse ir tā, ka tie uzņēmumiem bieži liek maniakāli koncentrēties uz īstermiņa izaugsmi un peļņu, kas nozīmē, ka tie riskē atsvešināt lietotājus, kuri līdz šim pakalpojumu mīlējuši par to, ka tas darbojies lieliski un bijis pieejams bez maksas. Ieskatoties nākotnē, tavā tvītu straumē ir redzams aizvien vairāk reklāmu, no kurām gan tviteris tev varētu ļaut izvairīties, ja vien tu būsi gatavs piemaksāt.
Kopumā tehnoloģiju apskatnieki ir izteikuši versiju, ka tvitera līdzšinējā attīstība vedot uz bagātīgāku, dziļāku un visaptverošāku pieredzi, kura sniedz aizvien vairāk iespēju nozīmīgai lietotāju iesaistei. Ja tviteris spēs to visu panākt, nenokaitinot pašus lietotājus, iespējamie mīnusi izskatās niecīgi.
Tviteris mērķēs augstāk
Sociālo mediju eksperts, aģentūras Inspired Digital vadītājs Artūrs Mednis sarunā ar vortālu 7guru.lv teic - tvitera vadības lēmums izdarīt publisko piedāvājumu esot pilnībā saprotams un daudz atklājot par uzņēmuma nākotnes plāniem.
“Tehnoloģiju un sociālo mediju uzņēmumiem, kuri ar savu unikālo produktu guvuši milzu popularitāti, ir divi veidi kā miljonos mērāmo lietotāju skaitu pārvērst peļņā - tie var vai nu izdarīt publisko piedāvājumu vai pārdot savu pakalpojumu kādam lielākam uzņēmumam, līdzīgi kā gadījumā ar Instagram, ko iegādājās cits sociālais tīkls Facebook. Ņemot vērā, ka tvitera vadībai acīmredzot pašai ir pietiekami daudz ambīciju, tā ir izvēlējusies pirmo variantu.”
Tomēr, neskatoties uz vērā ņemamajām peļņas gūšanas iecerēm, tvitera ierindas lietotāju ikdienas pieredze nestāvot krasu izmaiņu priekšā. “Reklāmu skaita pieaugums, protams, ir iespējams un pat sagaidāms - ne velti daži eksperti prognozējuši, ka tviteris šogad gūs pat miljardu dolāru lielu reklāmas peļņu. Tomēr domāju, ka šis pieaugums būs vienmērīgs un nepārvērtīs tviteri līdz nepazīšanai,” prognozē A. Mednis. “Uzņēmuma vadība rūpēsies par to, lai nenokaitinātu savus lietotājus.”
A. Mednis piebilst - viss liecinot par to, ka tvitera biržas ugunskristības iztikšot bez tik spējiem kritieniem kā tiem, kurus pēc publiskā piedāvājuma izdarīšanas piedzīvoja Facebook. Viņš uzsver, ka sociālais tīkls pēdējā laikā apzināti piedāvājot daudz informācijas par uzņēmuma ienākumiem un attīstības stratēģiju, tā rūpējoties par savu nākotnes plānu caurspīdīgumu un noturot potenciālo investoru interesi.
Jāuzmanās no sociālo mediju burbuļa
Lielā ietekme, ko tviteris ieguvis pēdējo gadu laikā, gan varot kādā brīdī nospēlēt pret sociālā tīkla interesēm. “Kā vairākkārt pierādījies pēdējo gadu laikā, tviteris var darboties kā ļoti spēcīgs politisks instruments - tas ir ātrākais veids kā organizēt dažādus protestus un pat apvērsumus, kā to redzējām, piemēram, Arābu pavasara laikā,” skaidro A. Mednis. “Valstis, kurās valda autoritatīvs režīms, par to, protams, nav sajūsmā. Teorētiski ir iespējams, ka, piemēram, Ķīna kādā brīdī tvitera vadībai izvirza ultimātu - sadarbojoties ar mums un cenzējiet tvitera vidē pieejamo informāciju vai atsakaties no saviem Ķīnas lietotājiem. Šādā brīdī tviteris būtu ļoti smagas izvēles priekšā.”
Taču, vaicāts par to, vai viņš ieteiktu iegādāties tvitera akcijas, A. Mednis atbild apstiprinoši. “Šobrīd neredzu nekādus drošus iemeslus tam, lai tviteris vai Facebook zaudētu savas pozīcijas.”
Sociālo mediju eksperts gan brīdina, ka tvitera potenciālo stabilitāti nevajadzētu tulkot kā apstiprinājumu drošai investēšanai dažādos sociālo mediju projektos. “Pēdējā laikā sociālo mediju un tehnoloģiju tirgū ir ienākuši ļoti daudzi uzņēmumi un arī ļoti daudz naudas. Vērtējot kopējās tirgus tendences, investoru interese par sociālajiem medijiem ir saprotama, tomēr vienlaikus šādam investīciju pieaugumam ne vienmēr ir racionāls segums,” tei
“Šā gada laikā vien publiskajā piedāvājumā nonākušo tehnoloģiju uzņēmumu skaits ir teju tāds pats kā pirms “dot-com burbuļa” sprāgšanas,” turpina A. Mednis. “Es neizslēdzu varbūtību, ka līdzīgs fenomens varētu piemeklēt arī sociālos medijus.”
“Ja man būtu iespēja, es noteikti iegādātos tvitera vai Facebook akcijas,” turpina A. Mednis. “Tomēr, ja runājam par mazākiem projektiem, kuri šobrīd strauji iegūst popularitāti, tad attiecībā uz to peļņas potenciālu es vismaz pagaidām būtu piesardzīgs.”