Quantcast
Channel: 7guru
Viewing all 2570 articles
Browse latest View live

Sākusies darbu pieņemšana festivālam Golden Hammer

0
0

Starptautiskais reklāmas festivāls "Golden Hammer" uzsācis konkursa darbu pieņemšanu, 7guru pavēstīja festivāla rīkotāji.

Kopumā darbus var iesniegt desmit festivāla kategorijās – "TV ads", "Print ads", "Outdoor posters", "Radio ads", "Interactive media", "Best use of media", "Advertising campaigns", "Direct marketing", PR un "Craft". Darbus var iesniegt līdz 30. aprīlim.

Festivāls norisināsies 5. un 6. jūnijā.

Festivāla noslēgumā paredzētajā apbalvošanas ceremonijā žūrija atklās šī gada balvu ieguvējus, kā arī tiks sadalītas īpašās balvas – radošās žūrijas piešķirtā "Creativity case", mediju žūrijas īpašā balva - "Media folder", "Access key" tiks piešķirta par izcilību interaktīvajā kategorijā, bet "PR Frame" – par izcilu sabiedrisko attiecību praksi. Festivāla speciālā balva "Network of the year" tiks piešķirta aģentūrai, kura festivāla laikā būs ieguvusi visvairāk punktu.

Festivāla darbus vērtēs starptautiska žūrija, kuras locekļi pārstāv 12 valstis. "Golden Hammer" dalībniekiem būs iespēja dalīties pieredzē ar 23 dažādu pasaules valstu pārstāvjiem, sacenšoties ne tikai par balvām, bet arī piedaloties festivāla izglītības programmā.


NEPLP vēlreiz atliek lēmumu par finansējumu OTV

0
0

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir iepazinusies ar revīzijas komisijas ziņojumu par komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem nodotā sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildi šā gada martā un nolēmusi piešķirt finansējumu SIA "Vidzemes televīzijas" programmai "Re:TV" un a/s "TV Latvija" programmai "Rīga TV24". Savukārt par SIA "Ogres televīzija" programmas "OTV" sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildi marta mēnesī tiks lemts atsevišķi, jo no uzņēmuma tiek sagaidīta papildu informācija, 7guru uzzināja NEPLP.

NEPLP lēma apstiprināt sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildi "Re:TV" un "TV24" par šā gada martu pilnā apjomā. Saskaņā ar iesniegto tāmi un darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, "Re: TV" realizētie darbi kopumā tiks kompensēti 32 373 eiro apmērā, bet "TV24" - 30 167 eiro apmērā.

NEPLP martā pēc papildu dokumentu izvērtēšanas tomēr piešķīra 25 143 eiro "OTV" par sabiedriskā pasūtījuma izpildi februārī. Iepriekš, lemjot par janvāri, nauda netika piešķirta, arī par februāri NEPLP no "OTV" pieprasīja papildus informāciju.

Pirms naudas atmaksas par sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildi, NEPLP vērtē katra medija veidoto raidījumu un sižetu atbilstību NEPLP pērn izsludinātā konkursa par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu komercmedijiem nolikumam, sižetu un raidījumu atbilstību sabiedriskā pasūtījuma gada plānam un raidījumumu koncepcijām, kā arī finanšu dokumentus - iesniegto doklumentu atbilstību sabiedriskā pasūtījuma finanšu izlietojuma plānam.

PR speciālistu triumfs

0
0

Katru gadu cilvēku, kuri absolvē augstskolu žurnālistikas vai sabiedrisko attiecību jomā, ir ļoti daudz. ASV pētījumu kompānijas “Labor Department” nesen veiktajā pētījumā noskaidrots, cik daudz cilvēku pārstāv attiecīgās profesijas.

Žurnāls “The Wall Street Journal” raksta, ka sabiedrisko attiecību speciālistu ir daudz vairāk nekā žurnālistu. Šāda tendence ir visur. Pētījuma rezultāti liecina, ka ASV uz katru žurnālistu ir 4,6 sabiedrisko attiecību speciālisti. PR speciālistu atalgojums ir par 40% lielāks nekā vidēji tas ir žurnālistiem.

2011. gada pētījumā, kurā tika aplūkota situācija Kanādas komunikāciju vidē, uz vienu žurnālistu bija 4,1 sabiedrisko attiecību speciālists, savukārt 1991. gadā PR speciālistu attiecība pret žurnālistiem bija 2:1.

Saglabāt vēsu prātu

0
0

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir viens no tiem ministriem, kurš nesenās valdības maiņas laikā saglabāja savu amatu. Sarunā ar 7guru viņš norāda, ka šajā amatā visizaicinošākais ir saglabāt toleranci. “Prasme saglabāt mieru un vēsu prātu arī tad, kad gribas saviem kolēģiem pateikt visu, ko tiešām domāju. Tāpat ārlietu ministram ir nepieciešama liela fiziskā izturība, lai spētu veikt savus pienākumus garo pārlidojumu un neskaitāmo tikšanos dēļ,” sacīja E. Rinkēvičs.

Kāda ir jūsu nostāja par notiekošo Ukrainā?

Krievijas agresija ir 21. gadsimtā bezprecedenta izaicinājums Eiropas drošībai. Tās rīcība grauj starptautisko tiesību sistēmas pamatus, kā arī tas ir pirmais gadījums pēckara Eiropā, kad kāda valsts, klaji ignorējot pastāvošo starptautisko kārtību, anektē citas suverēnas valsts teritoriju. Tādēļ Latvijas interesēs ir tāda starptautiskās sabiedrības reakcija, kas apstādinātu Krievijas militāro agresiju Ukrainā, kā arī atturētu no līdzīgiem soļiem nākotnē.

Latvijai ir svarīgi sekot līdzi politiskās krīzes situācijas attīstībai Ukrainā, jo tā ir mūsu reģiona valsts un no Ukrainas valsts attīstības lielā mērā ir atkarīga arī mūsu drošība. Tāpēc Latvija pilnībā atbalsta Eiropas Savienības kopējas politikas veidošanu attiecībā uz Krieviju, jo viennozīmīgi ir efektīvāk, ka vienotu politiku īsteno 28 valstis kopā, nevis kāda atsevišķi. Protams, daži varbūt vēlas asāku ES rīcību, citi, turpretī, maigāku, tomēr jāatceras, ka pieņemtie lēmumi ir kompromiss starp visām ES dalībvalstīm.

Neapšaubāmi, mēs rēķināsimies, ka turpmāk attiecībās ar Krieviju vienmēr tiks veidotas Krimas notikumu ēna.

Latvijā daudz tiek apspriests jautājums par to, cik pamatoti ir kara draudi mūsu valstij. Ja gadījumā notiktu uzbrukums Latvijai, kā jūs rīkotos?

Uzskatu, ka Latvijai tiešu militāru draudu nav. Vienlaikus, lai garantētu mūsu valsts drošību, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas jeb NATO ārlietu ministri ir lēmuši pastiprināt NATO militāro spēku klātbūtni Baltijas reģionā - gan Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā, gan cita veida aizsardzības spēju stiprināšanā, piemēram, izvietojot alianses militāros resursus austrumu pierobežā esošajās dalībvalstīs.

Uzskatu, ka Latvija nevar atkārtot 20. gadsimta 30. gadu kļūdu, mums ir jābūt aktīviem ES un NATO ietvaros. Provokācijas vai uzbrukuma gadījumā Latvijai ir jāizrāda pretestība, ja nepieciešams, arī bruņota.

Kuru no bijušajiem Ārlietu ministriem uzskatāt par kompetentāko?

Es augstu vērtēju un cienu visu savu priekšteču ieguldījumu Latvijas ārpolitikas veidošanā un valsts interešu aizstāvībā.

Kā vērtējat faktu, ka prezidenta kungs A. Berziņš nav atsaucis uzaicinājumu Putinam viesoties Latvijā?

Saskaņā ar Eiropadomes lēmumu gan Eiropas Savienības – Krievijas, gan dalībvalstu un Krievijas divpusējie samiti ir šobrīd iesaldēti. Latvijā tiek īstenota vienota ES ārpolitika, līdz ar to, šī vizīte šobrīd nav ārpolitikas dienaskārtībā.

Kāpēc Latvijas "melnajā sarakstā" ir tikai 18 Ukrainas amatpersonas?

Lēmums par 18 personu iekļaušanu „melnajā sarakstā”, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta, ir pieņemts, balstoties uz Ukrainas varas iestāžu lūgumu un kopīgu ES pozīciju. Šajā sarakstā ir iekļauti arī citu valstu pilsoņi, piemēram, tādi, kuri aktīvi rīkojās, lai grautu Latvijas teritoriālo vienotību. Vienlaikus gribu uzvērt, ka ārlietu ministra tiesības nav absolūtas, jebkurš lēmums par citu valstu pilsoņu ieceļošanas aizliegumu tiek pieņemts balstoties uz valsts drošības iestāžu sniegto informāciju, kā arī izvērtējot visus lietas apstākļus. Personu „melno sarakstu” veido arī iekšlietu ministrs, arī pamatojoties uz tiesībsargājošo iestāžu atzinumiem.

Kas, jūsuprāt, ārlietu ministra amatā ir visizaicinošākais?

Prasme saglabāt mieru un vēsu prātu arī tad, kad gribas saviem partneriem pateikt visu, ko tiešām domāju. Tāpat ārlietu ministram ir nepieciešama liela fiziskā izturība, lai spētu veikt savus pienākumus ilgstošo pārlidojumu un daudzo tikšanos dēļ.

Vai Twitter konts ir jūsu īstais? Jūs pats aktīvi darbojaties jeb to dara jūsu vietā kāds cits?

Jā, es pats tajā darbojos. Tas ir ātrākais, un, kā esmu pamanījis, arī viens no efektīvākajiem veidiem, kā varu publiski paziņot par aktuālajiem notikumiem, paust pozīciju konkrētās situācijās un par savu viedokli informēt arī kolēģus Eiropā. Aktīvi sekoju līdzi arī citu politiķu komunikācijai Twitter, nereti izveidojas aktīva diskusija.

Kādi pašlaik ir galvenie uzdevumi jūsu dienaskārtībā?

Galvenais uzdevums pašreizējos apstākļos ir izdarīt visu, lai diplomātiski nodrošinātu valsts ārējo neatkarību un drošību, tas sevī ietver darbu ar NATO partneriem. Otrs - strādāt pie valsts ekonomiskās konkurētspējas veicināšanas, palīdzot uzņēmējiem atrast jaunus noieta tirgus. Mūsu vēstniecības ārpus Latvijas dara visu, lai palīdzētu uzņēmējiem ar informāciju, nodrošinātu viņus ar tiem potenciāliem kontaktiem. Regulāri notiek darba grupas un semināri ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un dažādām asociācijām un nozarēm, kas pārstāv ražotājus un dažādus ekonomikas sektorus. Aktīvi cenšamies strādāt pie tā, lai noslēgtu konvencijas par izvairīšanos no dubultās nodokļu aplikšanas. Uzņēmējiem tas ir būtiski. Skaidri redzams, ka Ukrainas notikumu kontekstā uzņēmējiem ir nopietni jādomā par risku mazināšanu – biznesu mazāk balstos sadarbībai ar vienu valsti. Ārlietu ministrija ir gatava palīdzēt šajā posmā, meklējot jaunus noieta tirgus.

Tāpat aktuāls dienaskārtības jautājums ir gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES Padomē nākamā gada pirmajā pusē. Šeit mūs sagaida daudz izaicinājumu, viens no tiem ir personāls, īpaši nozaru ministrijās. Diemžēl krīzes laikā, valsts pārvaldē samazinoties algām un štatiem, notika ievērojama kadru mainība – pieredzējušie nozares speciālisti ļoti ātri atrada labas karjeras iespējas gan ārpus Latvijas, gan privātajā sektorā. Šī problēma ir ar steigu jārisina, ne tikai ne tikai prezidentūras kontekstā, bet tas ir jautājums par to, cik veiksmīgi ar šiem sagatavotajiem kadriem varam aizstāvēt Latvijas intereses ES.

Visbeidzot, saikņu stiprināšana ar tautiešiem ārzemēs. Ārlietu ministrija jau ir daudz darījusi, bet darbs tiek aktīvi turpināts, lai maksimāli noturētu saikni starp Latviju un tiem valstspiederīgajiem, kas patlaban atrodas ārpus valsts. Šis gads ir labs ar to, ka stājušies spēkā Pilsonības likuma grozījumi, mēs esam panākuši to, ka ir palielinājies finansējuma apjoms sadarbībai ar diasporu tieši tajās valstīs, kur mūsu tautiešu ir visvairāk - tā ir Lielbritānija, Īrija, Vācija, ASV.

Picas reklāma šokē ar plakātu, kas noklāts ar trušu ādām

0
0

Kuram gan negaršo pica? Tai ir tik daudz un dažādas variācijas, viss ir atkarīgs no jūsu garšas kārpiņām un gaumes. Reizēm daži no zīmoliem pirms kādiem svētkiem mēdz nākt klajā ar jauniem produktiem. Tieši to ir izdarījusi arī Jaunzēlandes picēriju tīkls “Hell Pizza”, kura laidusi klajā picu ar truša gaļu, kā arī īpašo piedāvājumu tieši Lieldienām. Viss jau būtu kārtībā, ja vien šīs jaunās picas reklāma nebojātu apetīti un omu... Reklāmas kampaņa izsaukusi plašu neapmierinātību. Kāpēc?

Plašu sašutumu sabiedrībā izraisījusi vides reklāma – lielformāta plakāts ir noklāts ar trušādām, pāri tām ir liels uzraksts “Trušu pica”, bet zem tā mazākiem burtiem rakstīts “Pagatavota no īsta truša. Kā šis stends”. Kad kompānija ievietoja šo reklāmu savā “Facebook” profilā, tā tūliņ pat izraisīja plašu kritiku.

“Tas ir slimi. Savā veikalā jūs varat darīt visu, ko vien vēlaties, tā ir jūsu darīšana, bet Lieldienu laikā, kad visi bērni ir sajūsmā par Lieldienu zaķi, uz sava plakāta salikt dīrātu trušu ādas, ir gaužām nepareizi,” rakstīts kādā no bildes komentāriem. Vēl kāds cits raksta īsi un kodolīgi: “Tas ir pretīgi.”

Jaunzēlandes vegānu un veģetāriešu asociācija norāda, ka kompānijas veģetārās un vegānās picas ir ļoti labas, bet tajā pašā laikā tas nevar atspēkot viņu rīcību saistībā ar šāda plakāta izvietošanu. Tas ir pilnīgi nepieņemami. Vēlāk pati picērija komentēja savu reklāmas attēlu tā: “Mūsu produkts ir kvalitatīvs un garšīgs. Jā, attēls vizuāli ir spēcīgs. Tajā pašā laikā truši Jaunzēlandes dabai nodara milzīgus postījumus,” raksta “Hell Pizza”. “Mēs šo attēlu uzņēmām pateicoties Jaunzēlandes gaļas pārstrādes kompānijām, kas nodarbojas ar trušu dīrāšanu un pēc tam pārdod tā gaļu cilvēkiem. Truši speciāli šī plakāta vajadzībām netika nogalināti.”

Kompānija vēl skaidroja, ka viņi gaļu picai iegūst tieši no tādiem trušiem, kuri nodara postījumus dažādiem Jaunzēlandes reģioniem. Vēlāk Janzēlandes vegānu un veģetāriešu asociācija šo situāciju komentēja pozitīvāk nekā pirms tam, norādot, ka šādi Jaunzēlandes videi tiek palīdzēts un tas varbūt pat ir labākais veids kā ar to cīnīties.

Sanīls Radia: Idejas reklāmām radīt ir viegli

0
0

Nesen Latvijā norisinājās radošo izcilību festivāla “Adwards” noslēguma ceremonija. Žūrijas sastāvā bija vairākas ievērojas personības, viņu vidū arī Sanīls Radia (Saneel Radia), kurš šogad bija žūrijas priekšsēdētājs. 7guru bija ekskluzīva iespēja tikties ar Sanīlu klātienē. “Laba reklāma ir labs risinājums problēmai. Tai var būt dažādi formāti. Mēs esam redzējuši skaistas reklāmas, tā arī nekad neuzzinot, vai tas kaut ko atrisina. Reklāmas burvība ir savienot radošumu un vizuālo attēlu tā, lai tas atrisinātu kādu problēmu,” uzsver S. Radia.

S. Radia ir autors oriģinālām produktam “Finch15”, kas nodrošina uzņēmumu zīmolu darbību digitālajā vidē. Viņš ir vadījis “BBH New York” aģentūras struktūrvienību, kas saistīta ar inovācijām “BBH Labs”. Viņš kopā ar savu komandu nodrošināja digitālos pakalpojumus tādiem zīmoliem kā “Axe”, “Johnnie Walker”, “Google Chorme”. Viņš ir radījis “Greatest Good”, kas ir digitāla platforma, kur tu vari sazināties ar dažādiem viedokļu līderiem, zinātniekiem, izgudrotājiem un citiem cilvēkiem, kuri ir guvuši ievērojamus panākumus.

Lūdzu, nedaudz pastāstiet par sevi!

Mana karjera ir attīstījusies nedaudz muļķīgi (smejas). Sākumā strādāju uzņēmumā, kurš piedāvā lieliem zīmoliem popularizēt sevi video spēlēs. Es biju mediju plānotājs. Man tas nepatika - likās muļķīgi, ka tu kompānijām piedāvā ievietot savu logo kaut kādā video spēlē. Man šķita, ka varam paveikt daudz vairāk. Mēģināju būt vairāk radošs. Laika gaitā izveidojām digitālo aģentūru “Denuo”. Vēlāk biju vairāk kā stratēģiskais plānotājs. Mans karjeras ceļš ir diezgan daudzveidīgs, gribētos teikt - tas ir tāpēc, ka katrā no šīm jomām biju ļoti labs, bet diemžēl jāatzīst, ka īsti labs nebiju nevienā no šīm nozarēm. Kad sāku strādāt "BBH Labs” sapratu, ka mans virziens ir inovācijas un digitālā vide. Man patīk strādāt ar lieliem uzņēmumiem, jo lielām kompānijām ir ļoti grūti noturēties apritē, tāpēc mēs viņiem palīdzam. Šobrīd darbojos digitālā vidē, strādāju “Finch15”. Tas ir uzņēmums, ar kura palīdzību lieli zīmoli var veiksmīgi ienākt digitālajā vidē. Tā var būt kāda aplikācija, mūsu kompānija konceptuāli izstrādā virzienu, kurā attiecīgajam zīmolam vajadzētu virzīties. Tā viņi iegūst vairāk klientu un līdz ar to lielāku atpazīstamību.

Ar ko jūs visvairāk lepojaties?

Ļoti labs jautājums. Lepojos ar projektu, kurš šobrīd ir mans galvenais darbs, vienīgi es par to tagad nedrīkstu stāstīt. Runājot par līdzšinējiem sasniegumiem, esmu lepns, ka biju viens no cilvēkiem, kurš palīdzēja laist klajā “Google Chorme”. Šim projektam manā sirdī vienmēr būs īpaša vieta. Lai gan es biju ļoti maza daļa no visas komandas, tik un tā jūtos ļoti saistīts ar šo zīmolu. Man patīk “Google”, es biju ļoti priecīgs, ka varu viņiem palīdzēt. Redzēt, kā paši “Google” darbinieki gavilē par savu reklāmu, bija lieliski.

Kāda ir sajūta strādāt ar pasaulē tik pazīstamiem zīmoliem?

“Google” ir milzīga kompānija. To ir ļoti grūti raksturot. Mēs esam tehnoloģiju kompānija. Tas nav tā, ka tu ej pie kādas apdrošināšanas kompānijas, kura ir pastāvējusi jau 200 gadus, visi ir uzvalkos, bet tu esi atnācis kedās. Pie “Google” tas bija savādāk. Viss notiek daudz neformālāk un dabiskāk, mēs varējām ļoti viegli sadarboties. Man nekad nebija sajūta, ka mēs strādājam priekš viņiem, drīzāk tā bija komandas sajūta, jo mēs strādājam kopā.

Vai viegli būt visu laiku radošam?

Gribētu, lai man uz šo jautājumu būtu laba atbilde, bet man tādas nav. Pirms tam strādāju mārketinga un reklāmas nozarē, idejas nāca ļoti viegli. Tā ir kā problēma, kuru tu gribi atrisināt. Tavā galvā var būt 500 idejas un viena no tām var būt īstā. Tas bija viegli tieši no komunikācijas viedokļa. Tu varēji apspriesties ar saviem kolēģiem - der vai neder. Ja der, tad rīkojamies, ja nē, tad meklējam jaunu. Tagad viss ir pavisam citādāk.  Tev var būt lieliska ideja, bet tā neder zīmolam. Pārejot biznesa ideju ģenerēšanā, viss kļuvis daudz sarežģītāk, jo klāt nāk citi aspekti, par kuriem ir jādomā. Tas ir jauns izaicinājums. Ja reklāmas idejas radīt bija salīdzinoši viegli, tad tagad es nevaru vienā mirkli radīt desmit biznesa idejas, kuras varētu strādāt, bet es ceru, ka ar laiku man tas izdosies.

Kā notiek jaunu ideju radīšanas process?

Reklāmas aģenturās ASV diezgan tipiski ir tas, ka pie viens idejas radīšanas vai attīstīšanas strādā vairākas radošās komandas. Tu nāc ar savu ideju un to nodod tālāk citām komandām. “Finch15” tas ir pavisam savādāk. Mēs kolekcionējam idejas, mēs izskatām visus iespējamos variantus, kuri mums varētu derēt, jo mēs strādājam ar zīmolu. Mēs vairāk runājam nekā domājam, visu projektu liekam kopā kā puzli. Ir vairākas labas idejas un dažreiz es pat nevaru pateikt - tā bija mana ideja vai uzņēmuma praktikanta ideja. Ja tu pie mums atnāktu uz kādu no šīm sapulcēm, tu būtu tikpat liela daļa no komandas kā es vai jebkurš cits. Kamēr mūsu kompānijas logo ir uz tavas vizītkartes, tu esi mūsējais.

Sākot strādāt pie jauna projekta, par ko jums ir vislielākās bažas?

Miljons lietu. Vai biroja telpās būs elektrība? Bet viena no pirmajām domām ir: vai es radu atmosfēru, kas palīdz maniem darbiniekiem darīt savu darbu? Jo ikviens uzņēmums ir tik labs, cik labi ir tā darbinieki. Un es esmu laimīgs, ka mana komanda ir lieliska. Katru dienu cenošos ar šiem cilvēkiem sastrādāties un radīt noskaņojumu, kas viņos attīstītu tikai labās īpašības. Darbā ar klientiem parasti uztraucos par to, vai šis ir tas klients, kurš ne tikai runās, bet arī darīs. Vai viņš runās tikai par inovācijām, jo visiem patīk par to runāt? Vai viņš tik tiešām ir gatavs šo ideju īstenot?

Kādi bija kritēriji, kas palīdzēja noteikt “Adwards” uzvarētājus?

Man nav kritēriju. No mūsu izvēles ir atkarīgs tas, kurš būs uzvarētājs. Mēs ar žūrijas locekļiem šo tematu apspriedām kopš brīža, kad viens otru ieraudzījām. Bija brīži, kad nu galīgi nevarējām izšķirties. Atzīstu, tas bija diezgan nogurdinoši. Galvenokārt vērtējām divas lietas – ideju un idejas izpildījumu. Var šķist, ka tas ir viens un tas pats. Bet bieži vien ideja ir kolosāla, bet izpildījums varētu būt labāks, tāpat ideja var būt ne pārāk oriģināla, taču izpildījums - satriecošs. Mēs par to daudz runājām. Uzvarētājiem ir abas šīs lietas - gan laba ideja, gan arī labs izpildījums.

Kādai jābūt labai reklāmai, kas piesaistītu cilvēku uzmanību?

Uz to nav viennozīmīgas atbildes. Šo jautājumu man uzdod ļoti bieži. Dažādām kompānijām ir dažādi izaicinājumi. Man vajag saprast to, ar kādu izaicinājumu saskaras attiecīgā kompānija. Jums var būt lieliska reklāma, bet, lai to novērtētu, man ir jāsaprot, kāds ir jūsu biznesa izaicinājums, kāda ir problēma, kuru cenšaties atrisināt. Laba reklāma ir labs risinājums problēmai. Tai var būt dažādi formāti. Mēs esam redzējuši skaistas reklāmas, tā arī nekad neuzzinot, vai tas kaut ko atrisina. Reklāmas burvība ir savienot radošumu un vizuālo attēlu tā, lai tas atrisinātu problēmu.

Kura ir jūsu vismīļākā reklāma?

Kā cilvēkam, kurš darbojas digitālā vidē, man nāksies sevi apkaunot sakot, ka tās ir televīzijas reklāmas. Ļoti klišejiska, bet es melotu, ja nenosauktu šo. Protams, tas ir “Nike”. Viņi izveidoja kampaņu, kura pat neko daudz nepanāca un neguva cilvēku ievērību. Reklāma ir par to, kā cilvēki parasti iesildās sporta aktivitātēm. Šajā reklāmā viņi ne reizi neparādīja kaut kādu sporta veidu, bet tu varēji saprast, ko viņi plāno darīt. Patiesībā šī reklāma mani iedvesmoja pievērsties šai nozarei.

Digitālajā pasaulē mani pārsteidz daudz un dažādi darbi. Bet arvien mazāk esmu pārsteigts par sociālo mediju reklāmām. “Old Spice” ar savām reklāmām “YouTube” bija ļoti oriģināli. Šobrīd sociālie mediji kā industrija vairs nerada neko ievērības cienīgu. Esmu vīlies, jo es esmu digitālās pasaules cienītājs, varētu teikt, ka digitālie produkti pārspēj reklāmas.

Kas ir jūsu panākumu atslēga?

Strādājot šajā nozarē, esmu sapratis, ka viens no svarīgākajiem faktoriem ir sadarbība. Nolikt malā savu lepnumu un spēt sadarboties ar saviem konkurentiem. Es ceru, ka tā ir mūsu panākumu atslēga. Mēs sadarbojamies ar daudzām kompānijām. Kad mēs ar šīm kompānijām sazināmies, visi ir ļoti priecīgi, ka mēs to izdarījām, jo neviens nekad negrib būt pirmais. Sadarbība ar pēc iespējas vairāk cilvēkiem - tā es raksturotu galveno veiksmes faktoru.

Kā jūs iedvesmotu jaunus cilvēkus, kuri vēlas strādāt šajā nozarē?

Es nekad neesmu bijis visgudrākais cilvēks telpā, es nekad neesmu bijis visradošākais cilvēks telpā, bet varu teikt droši, ka es nekad negribu, lai kāds, kurš strādātu kopā ar mani, strādātu vairāk par mani. Man tik ļoti patīk tas, ko es daru, ka to nekad neesmu uztvēris kā darbu. Katrs brīdis ir tā vērts! Es novēlu atrast to pašu sajūtu citiem cilvēkiem – vienalga, cik sen vai nesen viņi darbotos šajā nozarē.

Kāds iespaids radās no “Adwards” iesniegtajiem darbiem?

“Adwards” iesniegtie darbi ir ļoti latviski labā nozīmē. Jums pašiem ir sava kultūra, kas ir līdzvērtīga globāla mēroga darbiem. Runājot par cilvēkiem, kāds draugs man teica, ka man ir jāsaprot jūsu mīmika. Jo, kad sāku ar kādu runāt, reakcija nav īpaši atsaucīga, bet jau pēc 30 sekundēm mēs varam runāt pilnīgi par visu un šis cilvēks izrādās ļoti draudzīgs. Tas mani pārsteidz. 

No viltus profiliem neaizbēgsi

0
0

Droši vien daudzi ir saskārušies ar situāciju, kad izrādās, ka tas pazīstamais cilvēks, kura profilam kādā no sociālajiem tīkliem esi sācis sekot, izrādās neīsts. Dažkārt pat nenojaut, ka tas varētu būt viltus profils – saturiski un pat valodā tik ļoti līdzīgs. Viena lieta, ja tas ir labsirdīgs un nevēršas pret īsto personu, taču bieži vien viltus profili tiek radīti, lai diskreditētu vai citādi ļauni izturētos pret šo cilvēku. Kā ar to tikt galā? Izrādās, nemaz tik vienkārši nav.

Iedomājies, kāds ir izveidojis viltus profilu uz tava vārda sociālajā tīklā “Twitter” un tajā publicē dažādus nievājošus izteikumus, izsmej pasauli, publicē riebīgas lietas, kas ir absolūti pretēji tavai būtībai. Nepatīkami. Visbiežāk viltus profilu veidotāju mērķis ir tieši pazemot jūs, tāpēc no tā būtu vēlams atbrīvoties pēc iespējas ātrāk. Kad šāds viltus profils tiek izveidots mūsu pašu sociālo tīklu platformā “Draugiem.lv”, to var atrisināt salīdzinoši vienkārši un ātri. Daudz sarežģītāk ir ar “Twitter” un “Facebook”, kur dažreiz profila likvidēšana prasa pusgadu, tikmēr kaitnieks var uzdarboties pēc sirds patikas, jo ar likumu šāds pārkāpums netiek regulēts un vainīgie tā arī netiek atrasti.

Viltus profili tiek izveidoti visiem pazīstamākajiem un slavenākajiem cilvēkiem vai organizācijām. Šeit nav izņēmumu, vai tā būtu rokzvaigzne, aktieris, valsts prezidents, baznīcas galva vai kaimiņu Juris. To nav iespējams kontrolēt, kā arī grūti pārliecināt attiecīgos cilvēkus tā vairs nedarīt, jo par šādu rīcību nedraud itin nekāds sods.

Pasargāt sevi nav iespējams

Valsts policijas kiberspeciālists Aleksandrs Buko sarunā ar 7guru norāda, ka reizi mēnesī kāds noteikti vēršas policijā ar lūgumu likvidēt viltus profilu sociālajā tīklā, kurā nelietīgi tiek izmantots viņa vārds. “Šajā gadījumā tiek pārkāpts fiziskās personas datu aizsardzības likums, kad tiek izmantoti un apstrādāti kādas citas personas dati. Grūtības likvidēt šo profilu pastiprina tas, ka lielo sociālo tīklu “Twitter” un “Facebook” biroju galvenā atrašanās vieta ir ārpus Latvijas robežām. Valsts policija tiesiskā veidā nevar panākt, ka šīs kompānijas operatīvi reaģētu,” norāda A. Buko.

Viņš stāsta, ka cilvēkam pašam ir jāseko līdzi savu datu drošibai, piedomājot pie tā, ko publicēt un ko – nē. “Ja nu gadījumā jūs redzat, ka jūsu dati tiek izmantoti nelietīgi, tad pirmais rīcības solis ir vēršanās pie sociālā tīkla administratoriem. Viss ir atkarīgs arī no tā, kādos nolūkos šis profils tiek izmantots. Tā var būt cilvēku maldināšana. Vēl tas var tikt izmantots noziedzīgos nolūkos, tad gan noteikti jāvēršās Valsts policijā. Viltus profils var aizskar jūsu godu un cieņu, tad jūs varat vērsties ar prasību tiesā. Protams, cilvēki vēlas, lai tiek atrasta vainīgā persona, bet tas nav tik vienkārši. Pārkāpējs ir jāmeklē interneta vidē, un tas ir ļoti sarežģīti. It īpaši, ja šī persona atrodas ārzemēs. Pasargāt sevi nav iespējams. Pat tad, ja tu internetu nelieto,” 7guru stāstīja A. Buko.

Parodija par Gunti Bojāru

Jau ilgu laiku ar savu viltus profilu cīnās pazīstamais Latvijas Televīzijas žurnālists un bijušais laikraksta “Diena” galvenais redaktors Guntis Bojārs, kurš nonācis nu nepavisam apskaužamā situācijā, proti, viņa viltus profils pilnībā dublē G. Bojāra personību ne tikai vizuāli, bet arī uzskatos. Viss, ko savā profilā publicē G. Bojārs, parādās arī viņa viltus profilā, tāpēc parastam cilvēkam ir gandrīz neiespējami pateikt, kurš ir kurš.

“Pirmo reizi uzzināju par savu viltus profilu no kolēģiem, kad vēl strādāju “Dienā”. Viņi man to pateica un vaicāja, vai tas gadījumā neesmu es? Par to biju ļoti pārsteigts. Vēlāk ir parādījušies arī citi viltus profili. Tie cilvēki cenšas kopēt manu stilu, komentējot aktualitātes mazliek brīvāk un šerpāk nekā to daru es. Paldies Dievam, manā vārdā nekāds klajš naids nav izplatīts, drīzāk tā ir vienkārša kopēšana,” norāda G. Bojārs.

Viņam ir nojausma, kuri cilvēki to varētu darīt. “Viņi noteikti mani pazīst, viņi zina, kas es esmu, tā nav nejaušība. Lai tu kādu kopētu, tev tomēr ir jāzina tas cilvēks diezgan precīzi. Esmu ievērojis, ka viņi mani pazīst. Kad pārgāju darbā no “Dienas” uz LTV, manā viltus profilā bija rakstīts, kāpēc es tā esmu darījis, kādi bija iemesli. Saprotu, ka tas cilvēks seko tam, ko es daru, viņš ir lietas kursā. Bailīgi ir tajā brīdī, kad viņš iegūst citu cilvēku uzticību, kuri domā, ka tas esmu es un tad vienā brīdi viņš varētu nostāties pret mani. Visu laiku ir riska sajūta, par to man ir visvairāk bail. Problēma ir tāda, ka visu, ko es ierakstu, pēc dažām stundām ieraksta arī mans viltus profils. Nav iespējams no tā pasargāties. Visas bildes ir pieejamas “Google” un - uz priekšu!”

G. Bojārs stāsta, ka vismaz trīs reizes ir sūdzējies “Twitter” administrācijai, taču no tā nav nekādas jēgas, “jo tu saproti, ka arī otrā galā es nevaru pierādīt, ka tas esmu es”.
“Viņi taču nevar likvidēt vienu kontu nezinot tā īpašnieku, ja nu gadījumā es pats esmu tas viltvārdis? Valsts policija man varētu teikt, ka manam profilam nav noziedzīgas pazīmes, bet, ja profilā pēkšņi sāktu aicināt visus uz karu, tad Valsts policija varētu sākt meklēt šo personu, bet ne tāpēc, ka viņš mani kopē. Ja nu gadījumā šis cilvēks lasīs šo interviju, es gribētu pateikt, ka man nav nekas pretī, ja mani parodē, viss kārtībā. Tikai lūdzu, lai šis cilvēks ir atpazīstams, lai viņš parādās kā manas karikatūras veidotājs, liekot skaidri saprast, ka tā ir parodija par mani,” stāsta G. Bojārs.

Nepievērsiet uzmanību

Viltus “Twitter” profils savulaik tika izveidots arī kardinālam Jānim Pujatam. Tikai toreiz situācija bija krietni savādāka, jo profils jau pāris gadus ir likvidēts. Viltus profilu bija izveidojuši divi luterāņi, kuri veica parodējošus ierakstus par J. Pujatu. Sabiedrībā šis viltus profils guva plašu sekotāju loku, jo daudziem šie ieraksti šķita uzjautrinoši, taču tie bieži vien bija izsmejoši pret pašu J. Pujatu un nostādīja pret katoļu baznīcu. Vortāls 7guru centās noskaidrot paša J. Pujata viedokli par šo notikumu, viņš uz visiem jautājumiem atbildēja ļoti īsi un konkrēti: “Es viltus profiliem nepiegriezu vērību, citādi tie kļūtu vēl uzbāzīgāki. Par viņu novākšanu bija parūpējušies citi, bez mana lūguma. Neesmu datorspeciālists.”

Edgars Stanga: Lēto solījumu laiks ir beidzies

0
0

Reklāmas aģentūras “McCann” radošais direktors Edgars Stanga sarunā ar vortālu 7guru atzīst, ka būt radošam nemaz neesot tik viegli, bet ar laiku ģenerēt idejas kļūstot vieglāk. Kā nesabrukt šajā stresa un spiediena pilnajā pasaulē? Edgaram ir sava recepte. Meditācija.

Kā sākās jūsu karjera? Kā nokļuvāt tur, kur esat tagad?

Ļoti nejauši. Reklāmistu loks vairāk vai mazāk ir slēgts, un jaunas asins pieplūde šim organismam ir ļoti pasīva. Manā kantorī darbinieku ir bijis ļoti daudz, bet tie, kuri šeit reāli ir palikuši un nobāzējušies, ir maz. Cilvēki ceļo no vienas aģentūras uz otru, bet tieši jaunpienācēju nav daudz. Pēc izglītības esmu politologs, bet diezgan agri sapratu, ka ar to negribu nodarboties. Skatos uz saviem kursa biedriem, kuri strādā diplomātiskajā dienestā vai Ārlietu ministrijā, kur loģiski arī man būtu jāsēž, un man viņu ir mazliet žēl. Tāds sauss darbs. Gribēju kaut ko interesantu. Redzēju reklāmu, kas nogāza mani no kātiem. Tā bija diezgan nepieklājīga, bet mani ļoti iespaidoja. Tad sapratu, ka vēlos strādāt reklāmā.

Reklāmā tiku iekšā pa "sētas durvīm". No sākuma biju projektu vadītājs, un tas man riebās. Tad viens cits čalis uzaicināja strādāt Igaunijā, kur es biju reklāmas aģentūras izpilddirektors.

Un tad pēkšņi izdomāju, ka gribu būt radošais cilvēks, jo tas ir pārāk aizraujoši. Atgriezos no Igaunijas, piezvanīju Vladim Goldbergam, kuram toreiz piederēja aģentūra, un teicu - gribu būt radošais direktors. Tajā laikā viņš bija baigi svarīgs čalis. Satikāmies, viņš prasīja, vai man ir kāda pieredze, teicu - nē. Toreiz manas ekspektācijas bija ļoti zemas. Un tad bija tāds kā sniega bumbas efekts. Tu sāc strādāt, tev parādās darbi, tu kļūsti redzams, tevi ievēro citas aģentūras, tevi aicina uz intervijām. Un tagad ir “McCann”.

Vai nav nedaudz nogurdinoši strādāt par radošo direktoru, jo visu laiku ir jābūt radošam? Kur jūs smeļaties iedvesmu arvien jaunām idejām?

Sākumā tas bija grūti, jo tev ir stress. Līdz tai un tai dienai viss ir jānodod, klients gaida kaut ko iespaidīgu, lielu un neredzētu. Tas zināmā mērā ir spiediens. Taču ar to ir jāiemācās sadzīvot.

Kā iespējams nepārtraukti ģenerēt? Cilvēka iztēle nekad neapstājas. Paskaties, Salvadors Dali mālēja līdz pēdējai stundai. Tev ir jāiemācās savu iztēli strukturizēt. Jebkurš cilvēks var būt radošais cilvēks. Mēs visi esam radoši. Paskaties, kā bērni rada lietas, kuras ir neeksistējošas!

Reklāmā mežonīgā iztēle ir jāieliek konkrētā virzienā. Tev ir jāpārdod konkrēts produkts, kuram ir kāds vēstījums, tāpēc tu nevari būt tik “wild”. Es katru dienu meditēju, tāpēc man stresa vispār nav. Meditācija pamatīgi sakārto galvu. Iesaku.

Kas ir vislielākais izaicinājums šajā profesijā?

Tev ir jābūt, kā saka, “up to date”. Ir jāzina ļoti daudz. Šajā profesijā ir nepārtraukts spiediens ģenerēt kaut ko jaunu, bet mūsu cietais disks ir tik liels, cik tas ir. Un mūsu pieredze ir tik liela, cik tā ir. Tev uz sava cietā diska visu laiku ir jāliek kaut kas virsū, lai būtu ko lejuplādēt. Un tu iemācies ar savu galvu sistemātiskāk strādāt, sāc saprast, ko klients no tevis grib.

Pirmās desmit idejas pārsvarā ir šļura, šabloni un stereotipi. Bet tev ir izstrādājies čuiņiks - patiks klientam vai nepatiks. Tu sāc radīt ātrāk. Jo ilgāk  esi reklāmā, jo patiesībā viss kļūst vieglāk, nevis grūtāk. Sākums ir visgrūtākais.

Ar kuru no radītajiem projektiem visvairāk lepojaties un kurš varēja būt nedaudz labāks?

Lepojos ar “VEF Rīga” reklāmām. Jau piecu gadu garumā par šiem darbiem esmu saņēmis dažādas balvas. Man pašam patīk “Amigo” radītais koncepts, kurš jau dzīvo kādus četrus vai piecus gadus.  Taču man gandrīz nav neviena projekta, kurš mani pilnībā apmierinātu. Arī tās reklāmas, par kurām esmu saņēmis balvas, varētu uzlabot. Nav neviens darbs, kur varu pateikt: “Done, completed.” Mani standarti pret citiem un sevi ir ļoti augsti.

Vai jūs varētu ātri izdomāt ideju zobu diegam? Kas pirmais nāk prātā šāda produkta reklāmai?

Zobu diegā sapinušās visas lietas, kuras tu no zobiem velc ārā. Tur ir sapinusies cūka, vista, tur ir burkāni. Visi ir sapinušies uz diedziņa kā krellītes. Tā ir pirmā ideja.

Ko jūs nekad nereklamētu?

Aināru Šleseru. Vienīgās politiskās reklāmas, kuras esmu veidojis. ir bijušas tiem cilvēkiem, kuriem esmu ticējis. Esmu bijis viens no partijas “Vienotība” izveidotājiem. Nosaukumu es izdomāju, logotipu veidoja mans kolēģis Ēriks Šulcs. Par to nekaunos, tam arī ticu. Arī “Jaunajam laikam” esam veidojuši reklāmas. Atceros, ka boss man jautāja, par ko tu balsosi, tad es biju “Jaunā laika” atbalstītājs. Viņš teica: ļoti labi, mums viņiem reklāma būs jātaisa. Ja viņš man būtu prasījis, ļoti labi, bet mums būs jātaisa reklāma “Tautas partijai”, tad gan atteiktos. Nevaru tā - noliec malā jebkādus morāles principus un taisi jebko, kamēr kontā ripo naudiņa. Es tā nevaru.

Ko jūs domājat par jauno Šlesera reklāmu?

Tas ir jocīgi. Nesen diskutēju ar vienu no Šlesera kampaņas reklāmas sejām. Mani mulsina tas, ka reklāmā tiek teikts, ka mēs ar spēku un varu asimilējot cittautiešus. Gribēju noskaidrot, kā mēs to darām. Aptuveni pusstundu ilgā sarunā, septiņas reizes atkārtojot jautājumu, atbildi nesaņēmu. Tie ir rupji meli. “McCann” sauklis ir: “Truth well told”. Patiesība, labi izstāstīta, bet, ja tev vienkārši ir “bullshit well told”, kas ir Šlesera reklāmās... Ļoti labi, forši noformulēts “bulšits”. Latvija ar varu asimilē savus cittautiešus. Kurā vietā?

Kad Šlesers ar Šķēli uztaisīja savu politisko kampaņu, es kā politologs nebiju redzējis vēl nevienu lielāku kampaņu kā viņiem. Varbūt tikai Obamam. Bija noklāts viss radio, internets, televīzijā galvenais ētera laiks. Viņi bija nopirkuši LNT “prime time” trīs stundas, kas ir visdārgākais laiks televīzijā. No septiņiem līdz desmitiem tevi “gruzīja” par to, kāpēc par šo ir jābalso. Un kāds bija rezultāts? Nekāds. Cilvēki nepirka. Kādreiz tu varēji iesmērēt lētu populismu. Tagad cilvēki ir sākuši domāt. Lēto solījumu laiks ir beidzies. Paldies Dievam!

Kā attīstās reklāmas nozare Latvijā?

Latvija vagoniņā iet līdzi pasaules tendencēm. Taču jāatzīst, ka digitālajā jomā gan pēc satura, gan kvalitātes mēs drusku atpaliekam. Domāju, ka tas ir labi, jo viss šis digitālais laikmets ir nedaudz pārvērtēts. Komunikācija internetā ir par saturu, kas kaut kur citur ir radīts, jo ne jau internetā šis saturs tiek radīts. Līdz ar to prognozes par to, ka visi tradicionālie mediji izzudīs, ir pilnīgas blēņas.

Nekas revolucionārs pēdējos trīs gados nav noticis, tā ir sliktā ziņa. Es vairs neredzu tādas kampaņas kā “Meteorīts”. Nav tā, ka mēs nevaram izdomāt kaut ko traku un pamanāmu. Klients ir daudz uzmanīgāks, jo viņš domā, kur ieguldīs savus eiro, kura kampaņa viņam nesīs peļņu. Joprojām krīzes ietekmē turpinās nekomfortabla stagnācija.

Kura ir jūs visu laiku vismīļākā globālā mēroga reklāma?

Mani vēl joprojām uzrunā ļoti humānas un emocionālas reklāmas. Tā ir “Allan Grey” reklāma “Long term investments”.

 

Ko jūs ieteiktu jaunajiem cilvēkiem, kuri nākotnē arī vēlētos kļūt par radošajiem direktoriem?

Sākumā gribētu jautāt, kāpēc viņi uz to mērķē. Kāda ir viņu motivācija? Radošajam direktoram nav konkrētas veiksmes formulas. Zinu, ka ārzemēs lielu reklāmas aģentūru radošie direktori vispār vairs idejas neģenerē, pie viņiem nāk cilvēki un tad viņš saka - nē, jā, varbūt, pārstrādā, utt. Zinu, ka Latvijā tā strādā Armands Leitis no “Guilty”. Latvijā radošie direktori vienkārši raujas darbā. Visu dara un organizē paši, jo personīgi atbild, lai projekts un ideja tiktu realizēta tā, kā viņš to ir iecerējis. Es teiktu, lai viņi ir agresīvi, lai nekautrējas. Ja gribi šajā darbā strādāt, ir jābūt pārliecībai par sevi. Jebkurš, kurš var izdomāt ideju, var būt radošais direktors. Ir bijuši gadījumi, kad kabeļu operators nākamajā dienā sāk strādāt reklāmas aģentūrā tikai tāpēc, ka varēja izdomāt ideju.


Izdots žurnāla Latvijas Gada auto pirmais numurs

0
0

Lielākajās preses izplatīšanas vietās parādījies jauns žurnāls "Latvijas Gada auto 2014". Kā norāda žurnāla izdevēji, tā nosaukums jau pasaka priekšā, ka izdevums tiks izdots reizi gadā. Tā galvenais temats - automobiļi, kuri piedalījušies konkursā un ir galvenie Latvijas auto tirgus "spēlētāji" šogad.

Kā 7guru skaidroja izdevuma pārstāve Madara Boša, pētot Latvijas auto tirgus jaunumu publicitāti, konkursa organizatori nonāca pie visai paradoksāla secinājuma: "Šķietamajā informācijas pārbagātības laikmetā ātri atrast auto izvēlei pietiekamu informāciju nemaz nav tik vienkārši. "Māte Google" gan baro ar citu valstu ekspertu vērtējumiem, bet tajos parasti pietrūkst elementāru, mums svarīgu tehnisku datu - izvēles kritēriji un produktu cenas atšķiras no mūsējām. Cilvēki, kas raksta par Latvijā pieejamiem automobiļiem ir kļuvuši visai kūtri."

Konkursa organizatoru rīcībā ir 30, ar katru auto krietnu ceļa gabalu braukušu žūrijas biedru viedokļi. Tikai konkursa testos visi konkurenti būs līdzās, uz viena ceļa un vienādos apstākļos, kas nenotiek parastajās marku un modeļu preses prezentācijās. Līdz ar to rodas secinājumi, kuri var būt potenciālajam auto pircējam visai noderīgi, skaidroja M. Boša.

"Mazliet, tā teikt, par spīti interneta laikmetam, ejam pie lasītāja klasiskā, drukātā, taustāmā formātā," žurnāla ievadā raksta konkursa organizators Māris Ozoliņš. Izdevuma saturs tapis žūrijas biedru kopīgiem spēkiem. Viņi raksta ne tikai par konkursu un automobiļiem, bet arī par drošu ātrumu, pareizu riteņu un riepu izvēli, Latvijas ceļu problēmām un citām aktuālām tēmām.

Specdienestu uzmanības lokā - Krievijas mediju klubs Format A3

0
0

Baltijas valstu drošības dienestu pastiprinātā redzeslokā nokļuvis Krievijas veidotais mediju klubs "Format A3", kas, iespējams, cenšas noskaņot Baltijas valstu iedzīvotāju viedokļus Maskavai simpatizējošus. Kā aģentūra LETA citē TV3 raidījumu "Nekā personīga", par šāda iespaida esamību liecinājis nesen Igaunijas iekšējās drošības dienesta ikgadējais ziņojums, jo minētā kluba darbībai savu uzmanību ir arī pievērsis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

SAB atzīst, ka klubs "Format A3" ir Krievijas veidota platforma, kuras uzdevums ir nodrošināt noteikta veida Krievijai nepieciešamas informācijas iekļaušanu starptautisko mediju un ekspertu dienaskārtībā. Pēc drošības dienesta domām ekspertu paustais viedoklis atbilst Krievijas ārpolitikas kursam un tiek pausts pietiekami mērenā veidā, lai rastu zināmu atsaucību Ukrainas, Moldovas un Igaunijas medijos un piesaistītu šo valstu ekspertu uzmanību.

SAB pamanījis, ka Rīgā klausītāju rindās mēdz sēdēt arī dažādu valstu specdienestu virsnieki, kuri Latvijā strādā zem diplomātu piesega. Izlūki te varot novērot, kuras personas interesējas par Krieviju un kāda ir dalībnieku attieksme pret pasākumā paustajām idejām.

Rīgā kluba "Formāts A3" pasākumos savulaik piedalījusies bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Latimira (agrāk - Ūdre) un arī bijusī Valsts kontroliere Ingūna Sudraba. Rīgas kluba dibinātāja ir bijusī laikraksta "Čas" galvenā redaktore Ksenija Zagorovska.

Stradiņi ar kampaņu TV popularizēs orgānu ziedošanu

0
0

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca tērēs 5440 eiro, lai ar skaidrojoša videoklipa palīdzību popularizētu orgānu ziedošanu. Konkursa kārtā tiesības veidot videoklipu ieguvusi reklāmas aģentūra "Mooz!", ziņo aģentūra LETA.

Starp uzņēmumu un slimnīcu 11.aprīlī noslēgts līgums, kurā teikts, ka videoklipa galvenais uzdevums ir panākt, lai Latvijas iedzīvotāji tiek informēti par orgānu ziedošanu un aizdomājas, kāda ir tās būtība, nozīmīgums, kā arī noformulē savu attieksmi pret to. "Ideālā gadījumā, lai produkts veicinātu iesniegumu "atļaut izmantot personas orgānus pēc nāves" skaita pieaugumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē," teikts dokumentā.

Šobrīd sabiedrībā nav viennozīmīgas attieksmes pret orgānu ziedošanu, kā arī sastopami mīti, stereotipiska domāšana un zems morālais atbalsts šim procesam. Savukārt ar zemu finansiālu atbalstu izceļas valdība, uzskata slimnīca. Pavisam nedaudz Latvijas iedzīvotāju ir izteikuši savu gribu šajā jautājumā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Savukārt situācijās, kad ir iespēja paņemt orgānu no donora, rodoties domstarpības ar radiniekiem, kas balstītas uz mītiem un stereotipiem.

Videoklips varētu būt gatavs vēl maijā.

Diskutēs par Baltijas TV kanāla krievu valodā izveidi

0
0

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā trešdien plānots turpināt darbu pie Baltijas reģiona informatīvās telpas stiprināšanas, tostarp padziļināti iepazīties ar priekšlikumu visām trim Baltijas valstīm izveidot kopīgu televīzijas kanālu, kas pārraidītu informāciju krievu valodā un mazinātu Krievijas propagandas pilnās informatīvās telpas ietekmi pierobežā, liecina komisijas darba kārtība.

Ideja veidot šādu kopīgu Baltijas valstu kanālu krievu valodā pieder Latvijas Televīzijai (LTV). Tās vadītājs Ivars Belte iepriekš skaidroja, ka šis kanāls pārraidītu ziņas un seriālus bez Krievijas propagandas elementiem. Konceptuālu piekrišanu šādai idejai devušas ne vien Latvijas, bet arī Igaunijas un Lietuvas valsts augstākās amatpersonas. I. Belte arī iepriekš bija uzsvēris, ka integrācija uz latviešu valodas bāzes ne visai labi funkcionē, bet krievvalodīgā auditorija ir tiesīga saņemt informāciju, kuru finansētu valsts.

Kā norādīja LTV vadītājs, šāda kanāla satura izmaksas varētu būt divi miljoni eiro gadā, ko visas trīs valstis dalītu savā starpā. Pagaidām gan nav zināms, vai no valsts šādam projektam vispār ir iespējams atvēlēt līdzekļus, turklāt konkrēts piedāvājums valdībā līdz šim nav saņemts, norādīja premjerministre Laimdota Straujuma, taču pauda atbalstu šādai iecerei.

Par Lieldienu paraugPR

0
0

“Rietumu pasaulē Jēzu Kristu tagad nepiesistu krustā, bet mēģinātu sagraut viņa publisko tēlu, diskreditētu un kompromitētu tā, lai neviens neklausās,” ar šādu publisku atziņu īsi pirms Lieldienām klajā nāca Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs. 

Doma nav jauna. Ir vesela virkne, piemēram, divdesmitā gadsimta rakstnieku (pieļauju, ka Ričards Bahs ir masu lasītājam zināmākais), kuri dažādos veidos jau pirms gadu desmitiem ir nākuši klajā ar māksliniecisku pieņēmumu, ka viņš patiesībā ir pie mums nācis vēl daudzas reizes, bet - neveiksmīgi. Nav pamanīts, nav novērtēts, nav atzīts, bijis pārāk atšķirīgs no "pareizā", kanoniskā Jēzus tēla.

Katoļu arhibīskaps, viņa paša vārdiem izsakoties, "tādu pesimisma pieskaņu" savā Lieldienu sprediķī izmantojis, lai raksturotu to cinisko, neticīgo, ap zelta teļu dejojošo mūsdienu Rietumu civilizāciju - "nāves civilizāciju", kā viņš teica šajā pašā Lieldienu sprediķī.

Vai viss ir tiešām ir tik briesmīgi? Lai cik vajadzīgi un pareizi būtu šādi savā ziņā pamācoši un vērtības atgādinoši vārdi vismaz pāris reizes gadā, man kā tās profesijas un tās nozares pārstāvei, kurai kā reiz ir darīšana ar publisko tēlu veidošanu, tomēr šis tas būtu piebilstams.

Vēloties akcentēt mūsdienu "nāves civilizācijas" briesmas, arhibīskaps, protams, nepiemin to, kā Jēzum ar savu publisko tēlu gāja savas dzīves gaitā. Kaut patiesībā toreizējās nāves civilizācijas valstiskajam un reliģiskajam establišmentam ar viņa publiskā tēla sagraušanu patiesībā veicās vienkārši lieliski.

Jēzus tiesāšanas un nogalināšanas laikā nekāda publiska tēla viņam nebija vispār, uz dažiem roku pirkstiem skaitāmi bija tie ļaudis, kuri viņu atzina par ko vairāk nekā dīvaini ar dīvainām runām un dīvainām domām. No šiem nedaudzajiem cilvēkiem precīzi viens bija gatavs savu pārliecību un ticību izpaust arī darbos, visi citi pamuka kur nu kurais.

Jēzum vajadzēja mirt ļoti mokošā un tiem laikiem īpaši pazemojošā nāvē, tad vajadzēja brīnumus un pašakumulējošas leģendas par tiem, tad vēl gadu desmitus, līdz ticība viņam un, izmantojot arhibīskapa terminoloģiju, viņa "publiskajam tēlam" sasniedza kritisko masu. Jā, un tad patiešām sākās.

Atvainojos par profesionālu pieeju tēla jautājumiem, bet viss tas pats būtu iespējams arī mūsdienu "nāves civilizācijas" apstākļos - ja Dievs nolemtu vēlreiz atsūtīt savu viendzimušo dēlu cilvēces glābšanai un viss ar viņu notiktu atbilstoši mūsdienu cilvēka priekšstatiem par patiesu traģismu, patiesu izpirkumu un patiesu brīnumu.

Lieta tā, ka, lai ko savos pareizajos Lieldienu sprediķos runātu arhibīskapi un lai kā viņi publiski izsamistu par mūsdienu cilvēces destruktīvajiem ceļiem, aizvadītajos nepilnajos divos gadu tūkstošos cilvēks patiesībā neko īpaši nav izmainījies.

"Cilvēki kā cilvēki, tikai dzīvokļu jautājums viņus ir sabojājis," tā apmēram "Meistarā un Margaritā" par pagājušā gadsimta divdesmito gadu maskaviešiem izteicās Jēzus mūžīgais pretinieks un mūžīgais palīgs tumsas un gaismas cīniņa uzturēšanā.

Gan tad, gan pirms diviem gadu tūkstošiem, gan pašlaik cilvēkiem ir vajadzīgs nevis kārtējais nosodījums viņiem pašiem, viņu ikdienas dzīvei, viņu vienkāršajām vajadzībām un visam pārējam, kas kopā arī veido viņu "nāves civilizāciju", bet gan pamudinājums un atbalsts.

Ja jūs skrienat pa mežu kopā ar savu vīru vai sievu, draugu, suni un viņam veicas sliktāk nekā jums, jūs varat vai nu nokritizēt viņa nepareizo dzīvesveidu, ēšanu un dzeršanu, vai arī palīdzēt un mudināt uz priekšu ar labu vārdu.

Spriediet paši, kurā gadījumā tas ir tāds "Lieldienu paraugPR", bet kurā - patiess atbalsts reālam, ikdienišķam, dzīvam cilvēkam.

7guru aicina komandai pievienoties PROJEKTU VADĪTĀJU

0
0

Ja tevi interesē komunikācijas nozare un tu vēlies atbildēt ne tikai par tā saturu, bet arī sadarbības projektu izstrādi un realizāciju, gaidīsim tavu CV un nelielu motivācijas vēstuli, kurā izklāstīsi, kāpēc 7guru varētu būt tavs projekts un kā tu redzi šī projekta attīstību.

Mēs sagaidām, ka:
- tev ir interese par komunikācijas nozari un izpratne par to;
- vēlme un spējas strādāt patstāvīgi, uzņemoties atbildību par rezultātu;
- zinātkāre, azarts un iniciatīva;
- izcilas valodu zināšanas – latviešu, angļu, vēlams arī krievu.

Tev sniegsim:
- aizraujuša un azartiska darba iespējas;
- iespējas satikt un iepazīties ar talantīgākajiem komunikācijas nozares cilvēkiem un būt jaunākās informācijas "virpulī";
- motivējošu atalgojumu.

Raksti, jautā, sūti savu CV un vēstuli uz 7guru@7guru.lv līdz 12. maijam

Krievijas sociālā tīkla VKontakte radītājs emigrējis

0
0

Krievijā populārā sociālā tīkla "VKontakte" izveidotājs Pāvels Durovs piespiedu kārtā nesen pametis uzņēmuma izpilddirektora amatu un pat emigrējis no Krievijas, uzsverot, ka netaisās savā dzimtenē vairs atgriezties, jo "diemžēl valsts šobrīd nav savienojama ar interneta biznesu, viņu citē "TechCrunch".

Pirms dažām dienām izskanēja ziņas, ka Federālais drošības dienests pieprasījis no "VKontakte" vadības, lai tā FDD nodotu privātu informāciju par Eiromaidana grupu organizētājiem. P. Durovs kategoriski atteicies, norādot, ka Krievijai nav tiesības pieprasīt šādu informāciju, kas attiecas tikai uz Ukrainas lietotājiem. Pēc atteikuma sadarboties ar varas iestādēm P. Durovs bija spiests šķirties no savām akcijām uzņēmumā. Viņš uzsver, ka privāto datu nodošana būtu ne tikai likumpārkāpums, bet arī "miljoniem Ukrainas iedzīvotāju nodošana, kas mums uzticējās". Viņš norāda, ka "neko nenožēlo - cilvēku privāto datu aizsardzība ir tā un vēl daudz kā vairāk vērta". "Kopš 2013.gada decembra man nav sava īpašuma, taču man ir palicis kas daudz svarīgāks - skaidra sirdsapziņa un ideāli, kurus es esmu gatavs aizstāvēt," sacījis P. Durovs.

Savā ziņā "Facebook" līdzīgo "VKontakte" šobrīd kontrolē divi Krievijas oligarhi, kuri ir ciešā saiknē ar Kremli - par "Putina ēnu" dēvētais Igors Sečins vada Krievijas lielāko naftas kompāniju "Rosņeftj", bet Ališers Usmonovs ir viens no Krievijas visbagātākajiem cilvēkiem. Pēc pasakainas bagātības iegūšanas metalurģijas biznesā, viņš pievērsies mediju un tehnoloģiju kompānijām - A. Usmonovs ir galvenais akcionārs Krievijas mobilo komunikāciju gigantā "Megaphone", savulaik bijis akcionārs arī "Apple" un "Facebook".

Tiek ziņots, ka P. Durovs šobrīd plāno veidot mobilo sociālo tīklu. Protams, ne Krievijā. Kurp P. Durovs devies, šobrīd nav zināms.


5 īsfilmas 30 sekundēs jeb Vine filmu festivāla laureātu darbi

0
0

Nesen Ņujorkā (ASV) noslēdzies kino festivāls, kura ietvaros tika noskaidroti labākie īsfilmu autori, kuri radījuši sešu sekunžu garās filmiņas sociālajā video platformā “Vine”. Kopumā festivālā tika iesniegti 536 darbi no 24 valstīm. Portāls “Adage.com” publiskojis festivāla četrus labākos darbus.

Austrālietis Mets Viliss saņēma balvu par animāciju, kurā redzams, kā tortiljas mīkla pārtop par kustīgu breikotāju un beigās atkal pārtop mīklā.

Džesika Harmona no ASV ieguva balvu ar video, kurā atainota no atkarībām sirgstošas meitenes diena.

 

Labākā komēdija – amerikānim Albertam Birnijam.

Amerikānis Lorenss Bekers tika apbalvots par dramatisma pilno video, kas uzņemts kādā sniegotā dienā. Iespējams, šī ir pasaulē pirmā “Vine” šausmu filma (vismaz populārākā noteikti!).

Auditorijas simpātiju balvu saņēma amerikānis Evans Hiltons par īsfilmiņu, kurā stāstīts par piparu trauciņu, no kura brīvībā izlaužas piparu vīriņš.

Darbus vērtēja profesionāla žūrija, kas atzina, ka uzvarētāji parādīja, cik ļoti daudz kreativitātes var saturēt tikai sešu sekunžu garš video. Šogad filmu festivālā var redzēt daudz kvalitatīvākus video, nekā tas bija pagājušajā gadā, kad “Vine” video bija jaunums un daudzi no filmiņu veidotājiem bija vēl pilnīgi iesācēji. Šogad video ir kļuvuši daudz radošāki, saturīgāki un interesantāki, kas vieš lielas cerības arī nākamā gada festivālam. 

Ar jaunu likumu Krievijā blogerus grib pielīdzināt žurnālistiem

0
0

Internets ir vieta, kur cilvēki var komunicēt viens ar otru, dalīties savā viedoklī un uzskatos ar miljoniem cilvēku visā pasaulē. Brīvība ir viena no svarīgākajām cilvēka un demokrātijas pamatvērtībām, jebkuram indivīdam vajadzētu būt iespējai brīvi paust savu viedokli. Ne visur tas ir iespējams. Pamazām arī Krievijā izteikšanās brīvība pamazām tiek “apcirpta”. Krievijas Valsts domes deputāti nupat pēdējā lasījumā pieņēmuši likumprojektu, kurš paredz “sakārtot” informācijas ampaiņu un vienlaikus ierobežot populārāko blogeru tiesības. Ja likumprojekts saņems galīgo apstiprinājumu, daudziem blogeriem būs krietni jāpārdomā sava nākotne un rakstīšanas stils, jo turpmāk uz viņiem attieksies tieši tādi paši ierobežojumi, kādi ir spēkā attiecībā uz laikrakstiem, žurnāliem, portāliem un citiem izdevumiem, vēstī izdevums “Lenta.ru”.

Šis likums attieksies uz cilvēkiem, kuru blogu diennaktī apmeklē vairāk nekā 3000 reižu. Bloga īpašniekam būs obligāti oficiāli jāreģistrējas Krievijas federālajā mediju uzraudzības dienestā un jāsaņem atļauja turpmākai darbībai. Blogi tiks kontrolēti, lai izvairītos no tā, ka tajos tiek ievietota informācija, kas satur valsts noslēpumus, netiktu izplatīti uz ekstrēmismu mudinoši materiāli, pornogrāfija, vardarbības un cietsirdības kulta propoganda. Populārajiem blogeriem savā personīgajā blogā būs aizliegts izteikties necenzēti.

Likumā rakstīts, ka “blogerim ir tiesības brīvi meklēt, saņemt, nodot un izplatīt informāciju, izklāstīt personīgus spriedumus un vērtējumus, norādot savu vārdu vai pseidonīmu”. Tas it kā šķiet pilnīgi normāli, kā jau visi blogeri to dara, tikai šeit ir viena iebilde - populārajiem blogeriem savās mājaslapās būs jānorāda savi iniciāļi, uzvārds un e-pasta adrese juridiski nozīmīgu dokumentu nosūtīšanai. Visi minētie dati pašam blogerim vai vietnes pakalpojumu nodrošinātājam ir jānosūta Krievijas federālajam mediju uzraudzības dienestam pēc pieprasījuma. Ja tas netiks izpildīts, pašam blogerim un viņa tīmekļa pakalpojumu nodrošinātājam draudēs liels naudas sods.

Likums paredz, ka visām vietnēm internetā, kuras nodarbojas ar informācijas izplatīšanu (meklēšanas sistēmas, forumi, sociālie tīkli) ir jāinformē mediju uzraudzības dienests par savas darbības sākumu. Turklāt šīm vietnēm dati ir jāglabā vismaz sešus mēnešus. Ja tas netiks darīts, tad paredzētais sods būs 10 000 eiro apmērā. Šis likums pieder pie pretterorisma likumu paketes. Tas stāsies spēkā 1. augustā, ja to apstiprinās un  parakstīs Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Pirmajam YouTube video aprit 9 gadi

0
0

Tieši pirms deviņiem gadiem - 2005. gada 23. aprīlī - tika publicēts pirmais video vietnē "YouTube". To 23. aprīļa vakarā veica viens no "YouTube" radītājiem Džaved Karims, publicējot 19 sekunžu garo video "Es zoodārzā". Pašu video, kas uzņemts Sandjego zoodārzā (ASV), filmējis viņa skolasbiedrs Jakovs Kapickis, kurš šobrīd ir Toldeo Universitātes Ķīmijas vides inženierzinātnes institūta profesors. Līdz šai dienai šis video ir apskatīts vairāk nekā 14 miljonu reižu. 

Maxima vēl izjūt boikotu, taču tas samazinās

0
0

Pirms Zolitūdes traģēdijas veikalu tīkls "Maxima" bija viens no visiecienītākajiem zīmoliem Latvijā. Reklāmas aģentūras DDB veidotajā Latvijas 50 visvairāk mīlēto zīmolu sarakstā 2012. gadā "Maxima" ieņēma augsto septīto vietu. Kāda tā varētu būt bijusi pērn un šobrīd, eksperti neņemas spriest, taču Zolitūdes traģēdija, kas īpaši iezīmēja veikalu tīkla attieksmi pret klientiem un darbiniekiem, atstās nopietnas un paliekošas sekas. Spilgtākās no tām - novembrī sāktais veikalu tīkla boikots. Lai gan tā apmēri iet mazumā, pārdošanas rādītāji joprojām ir mazāki kā pirms gada, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Kā ziņots, īsi pēc traģēdijas sabiedrībā, jo īpaši sociālajos tīklos, izskanēja publiski aicinājumi boikotēt "Maxima" un šīs ķēdes veikalus neapmeklēt, jo īpaši plašu rezonansi tas guva pēc bijušā "Maxima Latvija" valdes locekļa Gintara Jasinska atbildes uz jautājumu par atbildības uzņemšanos saistībā ar notikušo traģēdiju, kad viņš teica: "Priekš kam? Atkāpjas tie, kas jūt reālu atbildību. Es zinu, ka mēs izdarījām visu un nemeklēsim grēkāzi!" "Panorāma" ziņoja, ka novembri "Maxima" apgrozījums saruka par 20%, bet decembrī, neraugoties uz Ziemassvētku iepirkšanos, samazinājās vēl par 15%. Lai arī kopš traģēdijas pagājis teju pusgads un kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums aug, "Maximas" veikalos aizvien redzama negatīva tendence. Ja, piemēram, salīdzina ar laika periodu pērn pirmos mēnešus un šogad, tad apgrozījuma kritums saglabājas 5% robežās. Šī tendence ir saglabājusies visus trīs mēnešus, LTV norādīja "Maxima" pārstāvis Jānis Beseris.

Reklāmas speciālisti atzīst, ka šādai parādībai nevar būt ilgstošs raksturs. "Krīzes ir ļoti nopietns un vērtīgs tests uzņēmumam, jo tad cilvēki bieži vien novērtē cik lielā mērā šis konkrētais veikals ir neaizstājams. Ja to var aizstāt ar jebkuru citu, tad boikots var būt ilgs. Ja cilvēki secina, ka veikals ir tuvākais un izvēle ir labākā, bet cenas ir zemākās, tad mūsu slinkums un ieradums un vēlme iegūt virsroku," LTV sacīja reklāmas aģentūras DDB vadītājs Andris Rubīns. Viņš ir pārliecināts, ka pirmie no boikota varētu atteikties cilvēki ar zemiem ienākumiem, kuriem varētu būt grūti aizstāt "Maxima" piedāvājumu.

 

Interneta pētījumu uzņēmums "Solid Data" sadarbībā ar mārketinga un sabiedrisko attiecību vortālu 7guru martā veica pētījumu par Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju attieksmes maiņu pret "Maxima" pēc Zolitūdes traģēdijas. Apkopojot pētījuma rezultātus secināts, ka 36% Latvijā aptaujāto respondentu "Maxima" apmeklē retāk, savukārt Lietuvā - 27% iedzīvotāju. No visiem aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 26% „Maxima” zīmols asociējas ar Zolitūdes traģēdiju. To, ka "Maxima" ir godīgs uzņēmums, norādīja vien 20% respondentu, bet uzticamību uzņēmumam pauda 23% aptaujāto.

Apple apņemas kļūt "zaļāki"

0
0

Tehnoloģiju gigants "Apple" kļūst par "zaļāku" kompāniju - turpmāk tā visos savos oficiālajos veikalos pieņems no klientiem vecākas "Apple" ierīces, kuras nodos pārstrādei, bet klienti varēs iegādāties jaunus produktus ar atlaidi. "Apple" savā mājas lapā ir atvēris pat īpašu sadaļu, kas veltīta kompānijas mērķim padarīt planētu tīrāku un zaļāku. Šajā video "Apple" vadītājs Tims Kuks skaidro, kā kompānija turpinās veicināt efektivitātes celšanu, lai veicinātu ietekmes uz apkārtējo vidi samazināšanu. "Zaļā" domāšana un rīcība attiecas arī uz visiem ražošanas procesiem. 

Vairākos laikrakstos ASV un Vācijā bija publicēta arī reklāma visas lappuses izmērā, kurā "Apple" mudina konkurentus kopēt viņu jauno "zaļo" rīcību. "Apple", kas ir pazīstama ar to, ka regulāri apsūdz konkurentus ideju zagšanā, šoreiz šo soli izmanto reklāmā, taču pozitīvā nozīmē, tā netieši aicinot arī citus padomāt par videi draudzīgāgu darbību.

Viewing all 2570 articles
Browse latest View live