Quantcast
Channel: 7guru
Viewing all 2570 articles
Browse latest View live

Mediju aģentūra MediaCom (Trendmark) aicina darbā mediju plānotāju uz pilnu slodzi.

0
0

Prasības kandidātiem

Valodu zināšana: Latviešu - ļoti labi / Krievu - ļoti labi / Angļu valoda –labi

Īpašības: iniciatīva, precizitāte, pacietība, spēja redzēt gan sīkumus, gan kopainu, kā arī spēja risināt problēmas patstāvīgi, lieliskas komunikācijas spējas, prasme uzturēt pozitīvas attiecības ilgtermiņā. Patstāvīgi organizēt savu laiku un darbu, atvērta/-s inovācijām un visam jaunajam, vēlme strādāt ikdienā ar lielu datu apjomu.

 Zināšanas: Labas datorprasmes īpaši MS Excel, kā arī Word, Power Point, u.c.

Svarīgākie amata pienākumi:

  • TV reklāmas kampaņu sagatavošana
  • TV reklāmas kampaņu monitorings
  • TNS datu analīze un apstrāde
  • Reklāmas budžetu kontrole

Darba devējs piedāvā:

  • Dinamisku, aizraujošu darba vidi;
  • Konkurētspējīgu atalgojumu;
  • Darba vieta Cēsu ielā 31 k-3;

Kandidātus lūdzam CV un pieteikuma vēstules ar norādi„Mediju plānotājs” līdz 21. maijam sūtīt uz e-pastu: darbs@mediacom.lv


Nākamais viltus profils jau ir aiz stūra

0
0

Viltus profili twitterī un facebookā izplatās kā sērga. No tiem ir ļoti grūti tikt vaļā, dažreiz tas prasa gadu un nereti no viltus profila atbrīvoties tā arī neizdodas. Jāatzīst, ka pasargāt sevi no viltus profila izveides ir diezgan neiespējami, varētu pat teikt, ka neiespējami. Tā atzīst 7guru aptaujātie eksperti. Kā rīkoties, ja esi kļuvis par viltvārža upuri?  Vortāls 7guru sarunā ar „draugiem.lv” pārstāvi Jāni Palkavnieku, Māri Reliņu un „Datu valsts inspekcijas” sabiedrisko attiecību speciālisti Līvu Rancāni.

„Datu valsts inspekcijas” sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Rancāne 7guru norāda, ka Latvijas likumdošana, konkrēti Fizisko personu datu aizsardzības likums, neattiecas uz tādiem sociālajiem tīkliem kā „Twitter” un „Facebook”. Fizisko personu datu aizsardzības likuma 3. panta pirmā daļa nosaka, ka šis likums attiecas uz personām, kuras ir reģistrētas Latvijas Republikā, ja datu apstrāde tiek veikta ārpus Latvijas Republikas robežām teritorijās, kas saskaņā ar līgumiem pieder Latvijas Republikai vai personām, kuru datu pārraides aprīkojums atrodas Latvijas Republikā. „Pēdējo gadu laikā esam saņēmuši vairākus iesniegumus par personas datu nelikumīgu izmantošanu. Ja šādu iesniegumu saņem tiešsaistes sociālo tīklu pakalpojumu sniedzējs, tad viņam atbilde ir jāsniedz viena mēneša laikā iesniedzējam. Ja personai nekāda atbilde netiek sniegta šai laikā, vai arī sociālā tīkla pakalpojuma sniedzējs atsakās nodrošināt datu subjekta tiesības, šajā gadījuma uz datu dzēšanu, persona ar sūdzību var vērsties Datu valsts inspekcijā,” norāda L. Rancāne.

I. Rancāne 7guru norāda, ka  Datu valsts inspekcija parasti iesakot sazināties ar „Twitter” un „Facebook”, jo norādītajos šajos sociālajos tīklos tiek piedāvāta iespēja ziņot par nelikumīgu personas datu apstrādi un, pēc iesnieguma izvērtēšanas, šie uzņēmumi nodrošinot viltus profilu dzēšanu.

Par viltus profilu jāinformē

Pašmāju sociālā tīkla „Draugiem.lv” pārstāvis Jānis Palkavnieks norāda, ka „Draugiem.lv” ar viltus profiliem nekad nekādas problēmas neesot bijušas.

„Pēc pieredzes varu teikt, ka ārzemju sociālajos medijos situācija ir sarežģītāk, jo sūdzību izskatīšanas process ir ilgs un sarežģīts. Līdz ar to cilvēkiem sevi pasargāt ārzemju sociālajos medijos nav vienkārši. Un ar to jārēķinās! Apkārtējiem būtu jāignorē šādi profili un par tiem jāziņo, jo vairāk arī citi cilvēki ziņos par tavu viltus profilu, jo lielāka iespēja, ka ārzemju portāls reaģēs un tas tiks likvidēts,” 7guru norāda J. Palkavnieks.

Māris Reliņš 7guru stāsta, ka kritiski jāizvērtē, vai viltus profils ir ļaunprātīgs. Ir zināmi gadījumi, kad uzņēmums ir secinājis, ka eksistē šādi profili, bet nav radīts un netiek izmantots ar ļaunu nodomu.„Es domāju, ka šādi gadījumi notikuši ne reizi vien. Cilvēki taču nav aprobežoti, lai neatšķirtu parodiju kontu no īstā. Jāapzinas, ka šī problēma bija un būs aktuāla. Jo pazīstamāka persona vai zīmols ir, jo vairāk šādi viltus profili parādīsies. Svarīgi īstajam profilam iegūt pietiekoši lielu ieteikmi sociālajos tīklos jau laicīgi - ieteikmei jābūt lielākai kā viltus profils spēs izveidot. Ietekmi šādos gadījumos var audzēt ar autentiskumu. Savukārt viltus profila popularītāte var tieši vairot autentiskā konta īpašnieka atpazīstamību,” teic M. Reliņš.

 Viņš piebilst, ka gadījumā, ja tiešām viltus profils ir ļaunprātīgs, jāgriežas pie attiecīgā sociālā tīkla administrācijas, ziņojot par šādu rīcību, vislabāk ir izmantot pārkāptu autortiesību leņķi. Kā arī, ja zīmolam vai cilvēkam ir ietekme sociālajos tīklos ar savu īsto profilu, tas var lūgt sekotājiem reportēt šo viltus profilu administrācijai. Veiksmīgs šo darbību kopums palielinās iespēju, ka profils tiks bloķēts, bet gan jau drīzumā aiz stūra būs nākamais viltus profils, norāda M. Reliņš.

Mākslinieki apvienojas unikālā projektā RAF.Jelgava.Māksla.

0
0

Muzeju nakts ietvaros 17. maijā NP Jelgavas Biznesa parkā pirmo reizi Latvijā notiks pasākums, kurā apvienojušies Latvijā zināmi mākslinieki un mākslas cienītāji, sniedzot iespēju katram pasākuma apmeklētājiem ielūkoties mākslas darba radīšanas procesā un gūt neatkārtojumu klātienes pieredzi. Projekts “RAF.JELGAVA.MĀKSLA.” notiek pateicoties industriālo parku attīstītājam un apsaimniekotājam NP Properties.

Pasākumā piedalīsies tādi mākslinieki kā Ilze Avotiņa, Kristīne Luīze Avotiņa, Māris Subačs, Raitis Junkers, Elita Patmalniece, Ieva Bondare, Latvijas Mākslas akadēmijas studenti, Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas skolēni un citi.

NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja: Muzeju nakts ideja ir pavisam vienkārša – pavadot radošu vakaru kopā ar saviem draugiem un ģimeni, popularizēt mākslu un ieraudzīt tās dažādību. Galvenā „Muzeja nakts” devīze visā pasaulē – atvērtība un pieejamība skatītājiem, radot tajos kopības sajūtu. NP Properties īpaši šai naktij ir sagatavojis izklaidējoši izglītojošu pasākumu, kur katram apmeklētājam būs iespēja piedalīties aizraujošā piedzīvojumā – ielūkoties mākslas darbu radīšanas procesā, gūstot neatkārtojamu klātesamības pieredzi un vienotības sajūtu. Mūsu NP Jelgavas biznesa parks uz vienu nakti pārtaps par īstu mākslas un radošuma cehu, vienojot un saliedējot pasākuma apmeklētājus ar Latvijā zināmiem māksliniekiem. Esmu pateicīga katram māksliniekam, kurš ir piekritis šajā pasākumā piedalīties, cenšoties padarīt šo vakaru par brīnišķīgu un mūsdienīgu kultūras pasākumu ikvienam no mums.”

Gleznotāja Kristīne Luīze Avotiņa:Esmu īpaši priecīga piedalīties šajā unikālajā projektā, kur māksliniekiem un apmeklētājiem būs iespēja satikties vienuviet un vienam no otra iedvesmoties. Vienmēr esmu apmeklējusi Muzeju nakts pasākumus un jūtos pagodināta, ka šogad man ir iespēja ne tikai apmeklēt, bet arī pašai ar savu darbu radīt kopības sajūtu un bagātināt šos radošuma un mākslas svētkus. Šī būs interesanta pieredze ne tikai pasākuma apmeklētājiem, bet arī mums - māksliniekiem.

Mākslas attīstībai ir nepieciešama pēctecība, tāpēc projektā „ RAF.JELGAVA.MĀKSLA” piedalās arī Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas skolēni, kuri pasākuma laikā gleznos un skicēs pasākuma norisi un tā apmeklētājus.

Lai parādītu mākslas dažādību, tiks demonstrētas digitālās video projekcijas uz īpaši izgatavotiem trīsdimensionāliem ekrāniem.

Pasākums „RAF.JELGAVA.MĀKLSA / MĀKSLAS CEHS” notiks 17. maijā no pulksten 18.00 līdz 01.00 NP Jelgavas biznesa parkā, Aviācijas ielā 18, Muzeju nakts ietvaros. Ieeja pasākumā ir bez maksas. Papildus mākslinieku radošajam darbam, ikvienam pasākuma apmeklētajam būs iespēja apskatīt arī leģendāro RAF busiņu izstādi.

Baltijas reklāmas tirgus apjoms 248,6 miljoni eiro

0
0

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi informāciju par 2013. gada reklāmas tirgus izaugsmi Baltijā. Pētījuma dati liecina, ka visās Baltijas valstīs kopumā 2013. gadā mediju reklāmas tirgus apjoms sasniedzis 248,6 miljonus eiro.

2013. gadā Lietuvā salīdzinot ar 2012. gadu mediju reklāmas tirgus ir krities par 0,6%, un tas sasniedza 98,8 miljonus eiro. Savukārt Igaunijā mediju reklāmas tirgus salīdzinot ar 2012. gadu ir audzis par 5,5%, sasniedzot 76,4 miljonus eiro. Latvijā šogad reklāmas tirgus sasniedza 73,4 miljonus eiro.

Aplūkojot Baltijas reklāmas tirgus izaugsmi pēc reklāmas investīcijām uz vienu iedzīvotāju 2013. gadā, Latvija ar 36,3 eiro un Lietuva ar 33,2 eiro uz vienu iedzīvotāju ir zem Baltijas vidējā līmeņa. Igaunijā šis rādītājs ir augstākais starp Baltijas valstīm, 2013. gadā sasniedzot 57,9 eiro. Šie rādītāji visās Baltijas valstīs ir pieauguši, salīdzinot ar 2012. gadu.

Reklāmas apjoms dalījumā pa mediju grupām Baltijā parāda, ka TV vēl joprojām ir populārākais medijs, kurā tiek ievietota reklāma. TV reklāmas kopējais apjoms Baltijā bija 103,5 miljoni eiro. Savukārt avīzes ir otrais lielākais medijs Baltijā, kurā tiek ievietota reklāma, to reklāmas apjoms sasniedzis 39,5 miljoni eiro. Reklāmas apjoms internetā Baltijā bija 34,8 miljoni eiro. Radio reklāmas apjoms bija 24 miljoni eiro. Žurnālu reklāmas apjoms sasniedza 23,3 miljonus eiro, un vides reklāmas apjoms Baltijā bija 22,8 miljoni eiro. Kino reklāmā tika investēti 0,8 miljoni eiro.

Dāņus šokē parlamenta izveidota EP vēlēšanu reklāma

0
0

Dānija radījuši ļoti interesantu reklāmu, lai aicinātu cilvēkus piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. 

Eksperts: EP vēlēšanu reklāmās nav satura!

0
0

Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām ir grūti nepamanīt priekšvēlēšanu aģitācijas reklāmas. 7guru vēlējās noskaidrot, kur priekšvēlēšanu aģitācijas reklāmas šogad tiek izvietotas visvairāk.

TNS reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters sarunā ar 7guru norāda, ka šogad, tāpat kā 2009. gada EP priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, pēc skaita reklāmas visvairāk ir izvietotas TV un radio, tām seko politiskās reklāmas internetā, vidē un presē.

„2009. gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika reizē ar pašvaldību vēlēšanām, tāpēc salīdzināt reklāmas apjomu ar pagājušo EP priekšvēlēšanu periodu nebūtu godīgi. 2014. gadā, laikā no 25. janvāra līdz 30. aprīlim, kopā visos medijos, par kuriem ir apkopoti reklāmu dati, bija izvietotas 2695 politiskās reklāmas. No šīm reklāmām gan lielāko daļu veido reklāmas, kas nav tieši attiecināmas uz EP priekšvēlēšanu aģitāciju, piemēram, kampaņa „Nācijas Izlīgums”,” 7guru komentē O. Rumpēters.

Viņš stāsta, ka no kopējā šī perioda reklāmu skaita, politiskā reklāma ir 0,43%. Reklāmu skaits pieaug, tuvojoties vēlēšanām, un atkal sarūk pēdējā mēnesī likumā noteikto politiskās reklāmas izvietošanas ierobežojumu dēļ.

 

Gatavi investēt naudu, lai Eiropas Parlamentā to atpelnītu

Sabiedrisko attiecību aģentūras „Mediju tilta” valdes loceklis Filips Rajevskis sarunā ar 7guru norāda: „Vides politiskā reklāma ir teju vai uz katra stūra, tas skaidrojams ar televīzijas ierobežojumiem, tāpēc tā tiek kompensēta ar vides reklāmām. Otra lieta, ko es novēroju - politiķi vēl nav iemācījušies jaunos spēles noteikumus. Un tas, cik ļoti viņi spiež uz reklāmu parāda, ka tomēr viņi nekam citam netic. Viņi mēģina darīt to pašu, ko parasti. Līdz ar to kampaņām saturs ir nekāds. Ja noņem komunikācijas līdzekļus, tad vismaz saturam ir jābūt interesantam. Deputāti saturu joprojām ir atlikuši otrajā plānā. Ja mēs aiztaisām acis un mēģinām atstāstīt  to, ko šie cilvēki stāsta, tad teikšu godīgi man tas sagādā problēmas. Tas nozīmē, ka viņiem ir saturiskas problēmas.” Viņaprāt, partijas mēģinot spiest uz formu un nepievērst uzmanību savam vēstījumam.

 „Trešā lieta, ko es gribētu akcentēt - EP deputātu kandidāti saprot, kāds materiālais labums nāk līdz tam, ja kļūsti par EP deputātu. Tas nozīmē, ka viņi ir gatavi investēt naudu reklāmā, lai pēc tam to atpelnītu. Ja mēs raugāmies uz politiskajiem amatiem, tad EP deputāta amats ir viens no vislabāk apmaksātajiem amatiem. Šis ir nozīmīgs faktors, kas ietekmē to, ka visi investē naudu kampaņās. Ceturtā pazīme, kas raksturīga tikai šim gadam, jo šādi gadi mums būs maz. Šogad šī kampaņa ir organiska Saeimas vēlēšanu kampaņām. Tu nevari nepiedalīties. Iedomājieties, visi runā par EP tu nepiedalies, tad tu neesi sarunu lokā. Jo tad iestājas priekšvēlēšanu kampaņa, kas sakrīt ar vasaru, un septembrī būs klusais periods. Televīzijā nebūs politiskās reklāmas. Tas uzliek spiedienu, jo ir jāstartē par katru cenu, lai tu vismaz būtu tajā sarunu lokā un tu tiktu uz diskusijām, saņemot bezmaksas raidlaiku,” 7guru norāda F. Rajevskis.

KNAB apkopojis priekšvēlēšanu izdevumu tēriņus

0
0

Kā liecina Korupcijas un novērošanas apkarošanas biroja (KNAB) apkopotā informācija divas partijas ir sasniegušas 98% likumā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām pieļaujamo izdevumu apmēru limitētajiem aģitācijas izdevumiem – visu veidu reklāmas izvietošanai, labdarbības pasākumu finansēšanai un sponsorēšanai.

Informācijas dati liecina, ka astoņas dienas līdz priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegumam atsevišķām politiskajām partijām un to apvienībām palielinājies limitēto izdevumu apjoms. Līdz 15. maijam divas politiskās partijas ir pārsniegušas 98% likumā pieļaujamo izdevumu apmēra visu veidu reklāmas izvietošanai, labdarības pasākumu finansēšanai un sponsorēšanai. Kopumā seši politiskie spēki ir iztērējuši vismaz pusi no limitētajiem aģitācijas izdevumiem.

KNAB ir apkopojis jau vairāk nekā 600 paziņojumus par noslēgtajiem līgumiem vai tajos veiktajām izmaiņām saistībā ar priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu televīzijā, radio, preses izdevumos, internetā, telpās un publiskajās vietās, pasta pakalpojumu izmantošanu, kā arī labdarības pasākumu finansēšanu un sponsorēšanu.

Likums nosaka, ja priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā KNAB konstatē, ka partija vai to apvienība, kā arī ar tām nesaistīta persona ir veikusi aģitāciju par summu, kas pārsniedz tām noteikto pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apmēru, KNAB priekšnieks pieņem lēmumu par aizliegumu veikt turpmāko priekšvēlēšanu aģitāciju par maksu. Kopš 2009. gada, kad spēkā stājās minētā likuma norma, KNAB nav bijis nepieciešams realizēt ar likumu piešķirtās tiesības apturēt kādas politiskās partijas vai to apvienības maksas priekšvēlēšanu aģitāciju.

KNAB aicina iedzīvotājus sniegt informāciju par iespējamajiem pārkāpumiem, t.sk. slēptās aģitācijas un administratīvo resursu izmantošanas gadījumiem saistībā ar partiju veiktajām vēlēšanu kampaņām.

Tiek izdots jauns žurnāls „Ir Nams”

0
0

Šodien 16. maijā žurnāls „Ir” izdod jaunu izdevumu „Ir Nams” – žurnāla mērķauditorija cilvēkiem, kas grib uzlabot savu dzīvi dzīvokļu mājā. Žurnāla „Ir Nams” redaktors ir Pauls Raudseps.

P. Raudseps par izdevuma mērķi stāsta: „Ja iedzīvotāji spētu vienoties par mājas siltināšanu, tad ietaupītu naudu. Ja kopā sakārtotu pagalmu vai kāpņu telpu, tad padarītu savu dzīves vidi patīkamāku. Dzīvoklis nav vientuļa sala, kopējai mājai jābūt visu kopējai rūpei. Jo skaidrāk to sapratīsim, jo biežāk redzēsim labus sadarbības un prātīgas apsaimniekošanas piemērus un tās nestos augļus, jo labāk mēs visi dzīvosim. Labu ideju un piemēru netrūkst.”

„Ir Nams” rāda piemērus sekmīgai daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju sadarbībai, sniedz padomus daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem par to, kā izvēlēties apsaimniekotāju, skaidro svarīgākās izmaiņas “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, stāsta par finansiālā izdevīguma principiem, apdrošinot dzīvokli, vērtē nekustamā īpašuma tirgus tendences u.c.

Žurnālu „Ir Nams” veidojusi žurnāla „Ir” komanda. Žurnāls būs pārdošanā mēnesi preses tirdzniecības vietās visā Latvijā. Nākošais žurnāla „Ir Nams” numurs iznāks rudenī.


Mainās Media House vadība

0
0

No šī gada 16. maija Juris Liepiņš atstāj mediju aģentūras Media House valdes locekļa amatu, un viņā vietā stājas līdzšinējais TV3 Latvija mārketinga direktors Domas Ūselis.

J. Liepiņš ir piekritis jaunam izaicinājumam AgeCom grupas ietvaros, kur tiks izveidota jauna struktūrvienība.

D. Ūselis strādā mārketinga un reklāmas jomā kopš 2001. gada. Pēdējos sešus gadus viņš vadīja TV3 Latvija mārketinga nodaļu, kur bija atbildīgs par MTG grupas TV kanālu izaugsmi Latvijā. Motivējot savu izvēli uzņemties Media House vadību, viņš saka: „Es vienmēr esmu vērtējis Media House kā stabilāko aģentūru grupu Baltijas valstīs. Man tā būs lieliska iespēja mācīties no nozares labākajiem speciālistiem, un es ceru, ka mana līdzšinējā pieredze būs noderīga uzņēmuma komandai. Šo izaicinājumu es uzņemos ar lielu atbildības sajūtu un vēlmi stiprināt esošos sasniegumus, kā arī pavērt jaunas iespējas kompānijas attīstībā.”

J. Liepiņš turpinās darbu jaunā AgeCom grupas struktūrvienībā, kas tiks izveidota tuvāko mēnešu laikā un kuras darbība tāpat būs saistīta ar reklāmas un mediju pakalpojumu sniegšanu. Atskatoties uz vienpadsmit gadiem, kas aizvadīti Media House vadītāja amatā, viņš atzīst, ka „tas ir bijis laiks, kas nav ļāvis atslābt, jo vēlme pēc panākumiem ir bijusi nemainīga visu gadu garumā. Ir izstrādātas jaunas pētījumu metodes un ieviesti līdz šim nebijuši mediju plānošanas rīki. Taču par savu galveno sasniegumu uzskatu mūsu izstrādātos digitālos un sociālo tīklu risinājumus, kam ir liela nozīme veiksmīgu integrēto kampaņu realizācijā.”

Izvērtējot sava darba rezultātu viņš turpina: „Varu būt gandarīts, ka manas komandas darbs ir daudzkārt guvis panākumus un izpelnījies atzinību – kopš 2004. gada gandrīz katru gadu mēs esam saņēmuši kādu no Golden Hammer vai citu pasākumu balvām. Un, ja tam vēl pieskaita daudzās klientu pateicības un uzslavas, tad esmu pilnīgi apmierināts ar sasniegto rezultātu.”

Komentējot pārmaiņas, J. Liepiņš saka: „Šis lēmums tika gatavots ilgi un pārdomāti. Man to noteica personīga vēlme izmēģināt sevi citos apstākļos, kā arī jauni izaicinājumi un iespējas, kas ir pavērušies AgeCom grupas ietvaros. Esmu drošs, ka arī Media House komanda un klienti būs ieguvēji no šīm pārmaiņām, jo tās vadību pārņem pieredzējis mārketinga un reklāmas speciālists, kurš reizē ir apliecinājis sevi kā lielisks vadītājs.”

„Lego” pievēršas 3D printēšanai

0
0

 Rotaļlietu uzņēmums „Lego” pievērsies 3D printēšanai, ziņo digitālais mārketinga laikraksts „MarketingMagazine”. Interese par 3D printeriem liecina, ka tas patiešām varētu kļūt par ikdienas parādību. Taču vai šāds pielietojums neradīs jaunu digitālā pirātisma risku, sniedzot iespēju šķērsieliņu 3D drukātavām pārdot produktu par lētāku cenu?

Situāciju var pielīdzināt mūzikas un filmu industrijas cīņai ar pirātismu, no kā var daudz  mācīties. Kad 1990. gadā tika dibināta kompānija „Napster”, neviens īpaši neraizējās par to, ka digitālā mūzikas kopija varētu apdraudēt ierakstu studiju peļņu. Pati digitālās kopijas tehnoloģija eksistējusi jau sen, taču reti kuram tā bijusi pieejama. Uz industriju bijis izdarīts pārāk mazs spiediens, lai būtu vērts kaut ko mainīt. Īsi pēc tam noticis straujšs notikumu pavērsiens un nu industrija jau ir spiesta cīnīties ar nemitīgi augošo failu apmaiņas vietņu „Hidru”, kamēr tiek kritizēta par nespēju pielāgoties jaunajam biznesa modelim.

Lai gan cīņa vēl nav beigusies, tā ir kļuvusi daudz mierīgāka. Ir noticis ievērojams progress pirātisma definīcijas radīšanā un tā ierobežošanā, ka arī legālu alternatīvu piedāvājumā. Tas ir prasījis pamatīgu piepūli ne tikai biznesa modeļa pārveidošanā, bet arī pašā industrijas domāšanā.

Filmu industrijai ar pirātismu klājies vieglāk

Filmu industrijai šajā jomā bijušas dažas priekšrocības – lai izveidotu filmas kopiju, bijusi vajadzīga pamatīga aparatūra un pietiekama pieeja internetam. Tas viss bijis pieejams plašākai publikai tikai pēc tam, kad mūzikas industrijas problēmas jau sen sākušās. Tātad, lai gan filmu industrija arī jau veltījusi pietiekami daudz laika cīņai ar pirātismu, tai bijis vairāk iespēju pret to nodrošināties, radot savu taktiku un biznesa modeli.

Nemitīgie tehnoloģiju attīstības cikli sagādā uzņēmumiem problēmas, liekot tiem pielāgoties, kā arī sniedz daudz jaunas iespējas. Pirmkārt, autortiesību likumi kopijām, mūsdienās, ir izstrādāti. Mācoties no filmu industrijas, autortiesību īpašnieki ir kļuvuši daudz viltīgāki iesniedzot līguma pārkāpumu sūdzības. Arī tiesu sistēmas ir izstrādājušas veiklus risinājumus vieglākai pirātisko interneta vietņu izvērtēšanai. Vietnēm, kuras piedāvā vieglu pieeju 3D printēšanas produktiem, ir lielāka iespēja tikt bloķētām.

Katrs industrijas solis ir rūpīgi jāizplāno

Var jau būt, ka 3D printeru autortiesību turētājiem vēl ir laiks. Uzņēmumi, šobrīd, ir nostādīti mūzikas industrijas lomā 1998.gadā. 3D printeri joprojām nav pietiekami lēti, lai tos varētu atrast katrā mājoklī. Arī paaudzes līdz šim vēl nav nomainījušās, lai tai liktos, ka produktam būtu jābūt pieejamam bez maksas. Šāds brīdis, bez šaubām, pienāks, bet industrijai ir vēl dots laiks nodarboties ar tehnoloģijas un autortiesību aizsardzības pilnveidošanu.

Ja arī 3D printēšanas uzņēmējiem izdosies panākt savu, uzvarētājs tiks noteikts balstoties uz pakalpojuma cenu un kvalitāti. Kamēr augstas kvalitātes 3D printeru izmaksas būs dārgas, tiks atvēlēta vieta tirgū arī vidusmēra kvalitātei un, iespējams, arī īpašām 3D printeru drukātavām un kafejnīcām, kur par saprātīgu cenu iegādāties pakalpojumu. Rezultātā, 3D printēšanas uzņēmumi nokļūs tur pat, kur jau mīt uz garīgo saturu balstītās industrijas. Tas, ka autortiesības pastāv un ir jāaizsargā ir noteikts, taču vēl nav atrastas alternatīvas, kas šo biznesa modeli varētu pasargāt no to pārkāpšanas. Uzņēmēju priekšā ir izvēle – pretoties un cerēt, ka 3D printēšana ir mirkļa iedomas, vai pieņemt to kā sava biznesa uzlabojumu. Viena nepareiza izvēle un pēc laika var gadīties, ka jau printēsiet pats savas pusdienas.

Kas motivē ZZS deputātus iekļūt Eiropas Parlamentā?

0
0

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidāti ir Saeimas deputāts Andris Bērziņš, Latvijas Republikas vēstniece Ēģiptē Iveta Šulca un Saeimas deputāts Kārlis Seržants. Iveta Grigule uz vortāla 7guru jautājumiem atbildēt nevarēja, jo diemžēl ir apslimusi.

Saeimas deputāts Andris Bērziņš stāsta, ka viņu visvairāk motivē pieredze, un tieši tāpēc viņš grib kļūt par EP deputātu. „Uzskatu, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem katrai valstij ir drošība.  Pēdējo mēnešu notikumi pasaulē ir pārliecinājuši, ka tieši Eiropai varētu būt liela loma kopējās drošības nostiprināšanā. Neapšaubāmi drošības jautājums ir ļoti būtisks arī Latvijai.

Laikā, kad Eiropas Savienība (ES) ir krustcelēs un tiek spriests par tās nākotni, ko varētu veidot valstu federatīvas vai konfederatīvas attiecības, uzskatu, ka ir jāiestājas par Latvijas kā nacionālās valsts saglabāšanu un šis jautājums ir jāizlemj katrai dalībvalstij. Realizējot federācijas ideju tās klasiskajā izpratnē, tiktu faktiski zaudēta dalībvalstu suverenitāte, kas ir pretrunā ne tikai ar Latvijas Satversmi, bet tādiem jēdzieniem kā valstiskums, suverenitāte un parlamentārisms, kas ir nostiprināti arī citu valstu konstitūcijās,” teic A. Bērziņš.

Viņš uzskata, ka tieši kopīgā komandas darbā, nevis individuāli, EP deputāts var panākt izmaiņas un Latvijas interesēm atbilstošu rezultātu. „ Strādājot EP, centīšos iedzīvināt to, ka deputāta darbs ir cieši saistīts ar Latvijas institūcijām. Deputāta uzdevums ir, sadarbojoties ar ministrijām, ierēdņiem, ministriju pārstāvjiem ES institūcijās, būt Latvijas interešu lobijam EP deputāta pilnvaru un termiņa ietvaros,” norāda A. Bērziņš, „ikvienu deputātu ievēl konkrētās valsts pilsoņi, šis amats netiek piedāvāts. Ja manis pārstāvētā partija man jautātu par kura parlamenta deputāta kandidātu mani izvirzīt, es izvēlētos Saeimu.”

Darba pilnas rokas

Saeimas deputātu Kārli Seržantu kļūt par EP deputātu motivē vairākas lietas. Viņš norāda, ka jaunajam EP sastāvam būs jāspriež par jau slepeni sagatavoto Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu (TTIP) ar ASV. Tas atļautu bez muitas tarifiem ASV pārtikas industrijai, kas lieto gan ĢMO, gan dažādas pārtikas piedevas neierobežotā daudzumā, iekļūt mūsu tirgos ar lētiem produktiem, kas piesātināti ar ģenētiski modificētiem organismiem un mākslīgām piedevām. „Uzskatu par pienākumu ar savu nostāju aizsargāt Latvijas iedzīvotājus no šāda veida "ķīmijas", kuras lietošanas sekas uzturā nav līdz galam izpētītas un kuras tā lētuma dēļ varētu izkonkurēt latviešiem tradicionālos produktus.

„Vides komitejā kā mūsu zaļo pārstāvim man ir svarīgi iestāties par to, lai Eiropā starpvalstu līmenī tiktu stingri ieviesti pārrobežu sadarbības līgumi. Piemēram, līgums par migrējošo putnu populācijas aizsardzību, lai būtu saistošs ne tikai valstīm Eiropā, bet arī Krievijai, Baltkrievijai un Āfrikai. Ja mēs šeit apsekojam un aizsargājam ligzdošanas vietas, piemēram, melnajam stārķim, mazajam ērglim vai griezei, tad ir citas valstis, kurās migrācijas laikā šos putnus drīkst šaut. Joprojām svarīgi apliecināt savu nostāju pret atomenerģijas izmantošanu, prasot drošības pasākumu uzlabošanu un atjaunojamās enerģijas resursu izmantošanas atbalstu un paplašināšanu. Tās ir lietas, kas jāuzmana un pret ko iestājas visi zaļie. Aizstāvu un stingri iestājos par tradicionālo ģimeņu vērtību saglabāšanu. Neatbalstu genderisma ideoloģijas uzspiešanu,” norāda K. Seržants.

„Visu iepriekš minēto jautājumu risināšana ir arī Latvijas labā. Protams, varētu solīt lielus tiešmaksājumus un daudz naudas, bet ES budžets līdz 2020. gadam ir sadalīts un nobalsots un kaut kādas izmaiņas iespējamas tikai tā ietvaros vai ārkārtas situācijā. Tomēr šī sasaukuma laikā sāksies nākamā laika posma budžeta plānošana, un tad gan mums ir jāpacenšas izcīnīt vairāk līdzekļu,” apgalvo K. Seržants.

Skatīsimies darbos, neklausīsimies vārdos

Latvijas Republikas vēstniece Ēģiptē Iveta Šulca stāsta, ka  EP deputāta mandāts dod tiesības pieņemt lēmumus, un mainīt lietu kārtību. „Zaļie ir  starp četrām lielākajām politiskajām grupām EP. Eiropas politikai šodien ir zaļš rokraksts. Mūsu - tāds  nav. Lepojamies, ka esam otrā zaļākā valsts pasaulē pēc Šveices, otrā pēc uzņemto studentu skaita pēc Kanādas. Mums nav melnā zelta-naftas, bet mums ir zaļš, zils un balts zelts: daba, ūdens un mūsu cilvēku potenciāls. Bet mūsu ekonomiskajā politikā to neizmantojam pietiekami. Uzskatu, ka mūsu ekonomikai, lauksaimniecībai, izglītībai un tehnoloģijām var un vajag būt zaļām un Eiropas pieredze un iespējas mums var ļoti palīdzēt. Ticu, ka maza valsts var būt liela, ja tā ir izcila,” 7guru teic I.Šulca.

I.Šulca centīsies panākt atbalstu lauku videi, augstākās izglītības internacionalizācijai un mūsu uzņēmumiem. „Esmu izvēlējusies EP komitejas, kurās vēlētos strādāt. Valsts pārvaldes paspārnē strādā liels daudzums dažādu ES nacionālo kontaktpunktu, kuru uzdevums ir informēt par ES programmām un naudu. Gribu mainīt komunikācijas stilu, jo cipari parāda, ka neuzzinātas un neizmantotas ir palikušas nepiedodami daudz iespējas. 

„Mana izvēle ir EP deputāts. Var darīt un var izdarīt. Lai sekmīgi strādātu EP, ir jāpārvalda abas-gan Latvijas, gan ES politikas nozares un mehānismi. Ap 75% no EP dienaskārtības veido Eiropas Komisija. Strādājot šajā institūcijā, labi apguvu tās darbu. Ja maiznieks mūrēs, bet celtnieks ceps, čiks vien iznāks. Meistara kodekss attiecas arī uz politiku. Vēlētāju   cenšas pārliecināt balsot par ar saldiem solījumiem, kareivīgiem saukļiem vai biedējot ar valsts bojāeju. Tas liek lēmumus pieņemt emociju varā. Pēdējās divas Saeimas, trīs valdību varas groži un lielākais EP deputātu skaits ir partijas „Vienotība” rokās. Latvijā atgriežas stabilitāte, kuru radījusi fiskālā disciplīna. Bet tā pati nerada darba vietas. Ir vajadzīgi izaugsmes avoti. Klausoties, tā vien gribas teikt: skatīsimies darbos, neklausīsimies vārdos, izvēloties politiķu komandu nākamajiem 4 gadiem,” norāda I. Šulca.

Prakses vakance radošiem prātiem

0
0

Ja esi aizrautīgs savā nozarē un gribi būt soli priekšā citiem - prakse 7GURU redakcijā Tev piedāvā visas iespējas realizēt savu talantu.

 

Ko mēs meklējam?

Rakstošos, rokošos un analītiskos prātus.

 

Ko mēs piedāvājam?

Neatsveramu prakses pieredzi un jaunas iemaņas.

Iespēju iegūt vērtīgu rekomendāciju.

Iespēju pretendēt uz vienu no divām praktikanta prēmijām.

Mūsdienīgas biroja telpas pašā Rīgas centrā un atsaucīgus kolēģus.

 

Interesē? Raksti mums - vienā teikumā pasaki, kāpēc vēlies nākt praksē uz 7GURU, un pievieno savu CV. Sūti vēstuli uz 7guru@7guru.lv

TEDxRiga

0
0

Tehnoloģiju, mākslas un prezentāciju forums, kurā uzstāsies vairāk kā 20 Latvijas un ārvalstu lektori un mākslinieki. Tēma šogad ir kultūras kultivēšana. 

TEDxRiga 2014 piedalīsies tādi lektori kā komponists Ēriks Ešenvalds, advokāts un pasniedzējs Lauris Liepa, zinātnes žurnāliste Sandra Kropa, uzņēmējs, investors un IT speciālists Jānis Bergs.

Norises vieta: kinoteātris Splendid Palace, Rīga

Golden Hammer

0
0

Starptautisks reklāmas festivāls, kurā savu vērtējumu dažādās kategorijās sniedz pasaules līmeņa ekspertu veidota žūrijas komisija. 

Big fish day (5.06) bagātinās auditoriju ar pārsteidzošām un intriģējošām runām no žūrijas pārstāvjiem un speciāli pieaicinātiem industrijas pārstāvjiem, kuru redzējums atšķiras gan ģeogrāfisko gan ekonomisko iemeslu dēļ. Tāpēc vēl jo spēcīgāka būs šo lekciju ietekme, jo piedāvās skatījumu no pavisam cita redzes lenķa.

Innovation day (6.06) vadīs Rupert Millington (Partner, Curious Industry). Lekciju laikā viņš runās par kreativitāti un inovāciju, mītiem un patiesību, kas ar tām saistīti. Par biznesa attīstību un to, kas ir lieks, bet kas vitāli svarīgs innovatīvam biznesam.

Norises vieta: Radisson Blu Latvija Hotel, Elizabetes iela 55, Rīga

Biļetes: Golden Hammer mājaslapā

Signālmānekļi priekšvēlēšanu drudzī

0
0

Četrpadsmit partiju programmas Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir izskatītas. Ilgtspēja, atbildība, pat vide tajās ir reti klātesoši jēdzieni. Tā vietā mirgo „signālmānekļi” – valodas jautājums, pensijas, tradicionāla ģimene. Esam Eiropā, bet brīžiem joprojām drūmos viduslaikos.

Jau sestdien, 24. maijā, Latvija būs viens vēlēšanu apgabals, kā rezultātā astoņi politiskie prāti, mūsu pašu balsīm pilnvarotie, dosies uz Eiropu. Vienlaikus Eiropas Parlamenta 14 publiski pieejamās priekšvēlēšanu partiju programmas kalpo par lakmusa strēmeli, lai identificētu modes tendences politiskajā komunikācijā un laika gaitā uzberztās smeldzošās iekšpolitiskās tulznas. Turklāt aulekšiem izlasot visu vēlētājam piedāvāto "priekšvēlēšanu ēdienkarti", apetīte atdot savu balsi mazinās. Kāpēc?

Pirmkārt, ilgtspēja, atbildība, pat vides jautājumi ir deficīts programmu rindās. Joprojām turpinot ierastās tēmas, nešķirojot vēlēšanu veidu (Saeimas, Eiropas Parlamenta vai pašvaldības krēsls) un iespēju robežas to risināšanā. Pat tie, kam būtu jāiestājas par zaļām idejām, visa centrā liek cilvēku. Kālabad? Skaidra lieta, cilvēks taču ir vēlētājs, ne jau izzūdošās bites vai vietējie dārzeņi. Pietrūkst tālredzības, priekšlikumi ir tādi „ātro kredītu” risinājumi, lai nogludinātu uzreiz pamanāmos negludumus.

Otrkārt, programmās veikli „iemontēti” atslēgas vārdi, lai uzrunātu atsevišķas mērķauditorijas, motivējot tās balsot, solot risināt gadiem neatrisinātas, turklāt iekšpolitiskas sāpes. Balsu makšķerauklai galā ēsma dažādām gaumēm: krievu valoda, pensijas, tradicionālā ģimene, nodokļi, medmāsas utt., u. tjp., kas var patikt balsotājam atkarībā no tā profesijas, izcelsmes, vecuma, dzimuma un citiem sociāldemogrāfiskiem rādītājiem.

Treškārt, daudzinot diskriminācijas mazināšanu (pieminot ne tikai sieviešu, bet arī ES dalībvalstu diskrimināciju) un cilvēktiesības, politiskie prāti neaizmirst atgādināt par tradicionālas ģimenes aizstāvēšanu, nonākot pretrunā paši ar sevis sludināto domas un vārda brīvību. Bailes no citādā caurvij vairākas partiju programmas. Globalizācijas rezultātā problēmu iedomātai risināšanai pašmērķīgi ķeroties vai nu pie starptautiskiem dokumentiem, kas paredz kultūru dažādību, vai pievēršoties iekšpolitiskās "veļas" publiskai skalošanai Eiropas priekšā.

Ceturtkārt, iespējams, partiju programmas un arī potenciālie balsotāji iegūtu, ja tas nebūtu veiksmīgi vai ne tik veiksmīgi sagatavots sacerējums par priekšvēlēšanu tēmu komplektā ar personāliju „skaistumkonkursu” vides reklāmā, bet gan konkrētas atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kuri iezīmē mūslaiku problemātiku. Vērtīgākais, ko, partiju programmas rakstot, varētu darīt politiskie prāti ir aizņemties struktūru kaut vai no sabiedrisko attiecību kampaņām. Pirmkārt, mērķis; otrkārt, stratēģija, kā to sasniegt; treškārt, taktiskie soļi, kā līdz šim mērķim īsākā vai ilgākā laika periodā nokļūt. Tas palīdzētu gan pašiem saprast, kas darāms, gan vēlētājam uzticēties partijai, atdodot balsi par reālu programmu, nevis vienas vai otras personības harizmu, intelektu, angļu valodas vai oratora prasmēm.

Kamēr partiju programma netaps par rīcības plānu ar īstermiņa un ilgtermiņa stratēģiskiem mērķiem, balstot tos izpētē, nevis kolektīvu emociju konspektā, apmierinātība ar dzīvi, iekšzemes kopprodukts un neiecietība Latvijas iedzīvotājam paliks līdzšinējā līmenī un Eiropa joprojām mums paliks tāla. 


Grigules mācībstunda

0
0

Tie tur, no meža, nozombējās no Brokules uz mikriņu dibeniem un, kamēr visi domājoši cilvēki šausminājās, izlīda no sava meža, tad ņēma un ievēlēja Ivetu Griguli Eiroparlamentā, kur viņa tagad kaut ko varēs izdarīt tikai tad, ja nēsās Sandrai Kalnietei rokassomiņu.

Apmēram šāds ir apkopotais "domājošo" un "vērtējošo" cilvēku viedoklis saistībā ar Ivetas Grigules vieniem pārsteidzošo, otriem šokējošo, trešiem cerēto un ceturtajiem prognozēto iekļūšanu eiroparlamentāriešu rindās, savukārt domugraudu par Kalnietes kundzes rokassomiņu vakar Latvijas radio izteica plaši pazīstamais Latvijas politiķis Ģirts Kristovskis.

Ja gribētos turpināt šādu virtuālās telpas asprātību apmaiņu, varētu ieminēties gan par to, ka brokulizētie mikriņi bija atrodami nevis mežos, bet galvaspilsētas ielās, gan par to, ka tieši Kristovska kungs noteikti ir profs eiroparlamentāriešu servisa jautājumos, jo aizvadītajos gados ir specializējies uz sava darba devēja - līdzšinējā eiroparlamentārieša Kārļa Šadurska apkalpošanu.

Bet runāsim nopietni un par lietu.

Mans personiskais viedoklis ir - grūti pateikt, kā Ivetai Grigulei klāsies Eiropas likumdevējinstitūcijā, kādā tieši struktūrā viņa tur iekļausies un ko būs spējīga izdarīt, taču nav šaubu, ka ceļazīmi turp viņa tiešām ir nopelnījusi. Savukārt pēdējās pāris dienās tiražētais viedoklis - ar primitīvu, supermasīvu reklāmu apstulbināja lumpeņus un ar viņu balsīm iebrauca Eiropā - ir, maigi izsakoties, diezgan neprecīzs.

Pirmais. Pamēģiniet nosaukt trīs pašmāju politiķus, kuri vismaz visu pēdējo gadu būtu nedēļu pēc nedēļas aktīvi un pamanāmi strādājuši par labu savai ievēlēšanai. Iveta Grigule - tas būtu viens. Bet vēl kādu? Ak, nenāk prātā?

Jā, tur jau tā lieta - neviens cits prātā nenāk, jo neviens cits nav vai katru nedēļu, piemēram, Latvijas radio ievietojis sludinājumus (kuri, starp citu, maksā ļoti lēti) par tikšanos ar vēlētājiem tajā vai tajā Latvijas malā.

Latvijas ierastā politiskā tradīcija ir par vēlētāju apmeklēšanu, "tvitera iedarbināšanu" un līdzīgiem pasākumiem atcerēties, augstākais, trīs mēnešus pirms vēlēšanām. Iveta Grigule ir parādījusi, ka var arī citādi - ja ir motivācija un tālāks mērķis.

Otrais - kampaņas argumenti. Es pazīstu žurnālistus, kuri pārbaudīja faktiski visus Ivetas Grigules reklāmās minētos faktus un cilvēkus - vai tikai nav iespējams kaut kur atrast kādus melus vai kļūdas (līdzīgi kā kādreiz "Šķēles faktora" reklāmās).

Izrādījās - nebija iespējams: nācās konstatēt, ka, lai cik nesimpātiska arī būtu šī kundze, viņa ir bijusi pietiekami aktīva, lai dažādos labajos darbos būtu vismaz piedalījusies vai stāvējusi blakus.

Tātad - kampaņas argumenti bija īsti un vismaz pēc būtības neapstrīdami, un tie bija arī pietiekami skaidri un konkrētajai kandidātei atbilstoši, lai būtu iedarbīgi uz pietiekamu skaitu potenciālo vēlētāju. Kas Andreja Žagara izpildījumā viņa auditorijai šķita neīsti un uzspēlēti, Ivetas Grigules vēlētājam bija gana efektīvi.

Trešais - kampaņas kanāli. Īsi un skaidri - Iveta Grigule bija ņēmusi vērā to, kas uzskatāmi tika nodemonstrēts pirms iepriekšējām vēlēšanām: internets ir laba lieta, bet aizsniedz salīdzinoši nedaudzus - varbūt trešo, varbūt ceturto daļu, lai ko arī teiktu savā biznesā ieinteresētie "sociālo tīklu eksperti".

Toties "vecmodīga" bezmaksas TV vai vēl "vecmodīgāka" miljonā eksemplāru izdota avīze aizsniedz gandrīz visus vēlētājus - un, kā zināms, ja jūs desmit zivīm pakārsiet pie deguna āķi ar slieku, gan jau viena paķers. Ja āķis pie deguna tiks pakārts tūkstoš zivīm (un slieka būs pietiekami pārliecinoša), uzķersies jau simt. Viss efektīvais bieži vien ir ļoti vienkāršs.

Ceturtais - maigi izsakoties, pārspīlē tie, kas uzskata Ivetas Grigules kampaņu par kaut ko no sērijas "nauda ir, prāta nevajag" - ir liela nauda, nopirksim visu un sarīkosim tik masīvu prātu skalošanu, ka nekur šie vēlētāji neliksies.

Tas ir ļoti primitīvs uzskats, un visiem var ieteikt tikai vienu - paraudzīties retrospektīvā, kā ir mainījušies kandidātes vēstījumi, to ievirze, intensitāte un kā tos varēja uztvert daudzi pilnīgi normāli cilvēki, kuru vienīgais "grēks" - vēlme atrast un atbalstīt "savējo", kā nu viņi to saprot un uztvert.

Visbeidzot - piektais, domāju, pats galvenais. Cik šajā kampaņā bija kandidātu, kuri patiešām tā pa īstam gribēja kļūt par eiroparlamentāriešiem - tik ļoti, lai par to cīnītos ar zobiem un nagiem, tā cita starpā demonstrējot saviem potenciālajiem vēlētājiem vienu svarīgu un augsti vērtētu īpašību - cīnītāja dabu?

Palūkosimies kaut vai uz Ivetas Grigules kolēģiem viņas pārstāvētajā sarakstā - vairāki pilnīgi noteikti bija ar labākām starta pozīcijām, bet par kuru no viņiem jums radās iespaids - lūk, šis cilvēks tiešām vēlas kļūst par eiroparlamentārieti? Te nu, šķiet, atbilde būs viena gan Ivetas Grigules apjūsmotājiem, gan nīdējiem, gan vienaldzīgajiem.

Kāda morāle? Ja atmet no valstiskās ētikas un KNAB viedokļa svarīgos, taču no kampaņošanas viedokļa nebūtiskos jautājumus par līdzekļu izcelsmi utml., patiesībā Ivetas Grigules gadījums sniedz labu mācībstundu tiem, kuri patiešām grib sasniegt savu politisko mērķi. To dara tā. Ja, protams, vēlas nevis kaut ko citu, bet tieši - sasniegt mērķi.

Leģendārā Merilina - ikona arī reklāmā

0
0

Norma Džīna Mortensone (Norma Jeane Mortenson) ir amerikāņu aktrise, modele un dziedātāja, kas filmējusies neskaitāmās finansiāli veiksmīgās kinofilmās, kļuvusi par vispasaules seksa simbolu un ikonu. Plašākai sabiedrībai slavenība pazīstama kā Merilina Monro (Marilyn Monroe). Pavisam nesen sociālajos tīklos tika pārpublicēts links uz iepriekš nepubliskotām aktrises fotogrāfijām, ar savu popularitāti nekavējoties pierādot, ka ikona joprojām ir aktuāla.

Kopš 1945. gadā kāds armijas fotogrāfs Deivids Konovers (David Conover) kādā rūpnīcā pamanīja jauno bruneti, viņa rotājusi neskaitāmu žurnālu vākus. Pirmā savas karjeras gada laikā meitene paspēja pievienoties filmu studijai „20th Century Fox” un, gozējoties slavas saulītē, mainīja savu matu krāsu uz platīna blondo, kā arī vārdu uz visiem zināmo Merilinu Monro, sekodama studijas rekomendācijai.

Mūsdienās, sākot ar kinofilmām un līdz pat reklāmai, aktrises krāšņā dzīve un leģendārais skaistums tiek apspēlēts dažādās versijās. Mērķtiecīgi piesaistot uzmanību, tādas mūsdienu slavenības kā Nikola Kidmena (Nicole Kidman), Rihanna (Rianna), Lindsija Lohana (Lindsay Lohan), veidojot savu personīgo imidžu, centušās atdarināt par simbolu kļuvušo Monro visās niansēs. L. Lohana, piedaloties fotosesijā (“Vogue”, 2008), kurā atveidoja M. Monro slavenāko fotosesiju „The Last Sitting” (“Vogue”, 1982), centās izcelt savu personību, citējot Merilinu: „Sekss un seksualitāte ir daļa no dabas, un es tai sekoju. Manuprāt, tas ir tas, ko ir teikusi M. Monro, un es viņai piekrītu.”

Populārākais no M. Monro tēliem, visticamāk, ir meitene baltajā V izgriezuma kleitā, kurā viņa nokļūst visai divdomīgā situācijā filmā „The Seven Year Itch” (1955).

Izmantojot M. Monro kā simbolu, pasaules mēroga līderi kā, piemēram, „Chanel”, „Absolut Vodka”, „Benetton Group”, „Mercedes-Benz”, „Nike”, spējuši nopelnīt ievērojamas summas.

Var piekrist tam, ko Madonna „Rolling Stone” 1987. gada intervijā teikusi: „Skatoties uz Merilinu Monro, es kaut ko jūtu. Līdzjūtību. Tolaik, ja vien tev nebija spēka izrauties, tev nebija citas izvēles, kā būt Holivudas mašinērijas vergam. Manuprāt, viņa nezināja, uz ko parakstās, padarot sevi ievainojamu. Tāpēc es jūtu viņai līdzi.” No vienas puses – Merilinas slava izrādījusies nemirstīga, no otras – viņai nekad nebija un vairs nav iespējas no seksa simbola kļūt par kaut ko citu. Iespējams, lielāko daļu cilvēku pat neinteresē šīs sievietes personība, kas īstenībā nebūt nav peļama reklāmas ideja. Jau pieminētais zīmols "Chanel" savā video stāstā par Merilinu, vismaz daļēji izmantojis dokumentāla stāsta veidošanas pieeju.

Pavasarī prese lasīta vairāk

0
0

Jaunākā TNS pētījuma rezultāti liecina, ka 2014. gada pavasarī vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 88% Latvijas iedzīvotāju.

TNS vecākā klientu vadītāja Elīna Krūze norāda, ka, analizējot drukātās preses patēriņu atbilstoši izdevumu iznākšanas regularitātei, redzams – visvairāk iedzīvotāji patērē reizi nedēļā iznākošos laikrakstus un žurnālus. Vismaz vienu iknedēļas izdevumu nedēļā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 55% iedzīvotāju aptaujātajā vecumā. Pavasarī salīdzinājumā ar 2014. gada ziemas periodu par 3 procentpunktiem ir pieaudzis reizi mēnesī iznākošo preses izdevumu un reģionālo preses izdevumu patēriņš. Vidēji 43% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz vienu mēneša žurnālu mēnesī, bet vidēji 36% aptaujātās mērķa grupas pārstāvju - vismaz vienu reģionālo preses izdevumu nedēļā. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem mēneša preses izdevumu patēriņš salīdzinājumā ar 2014. gada ziemas periodu ir pieaudzis latviešu tautības iedzīvotāju, lauku teritoriju iedzīvotāju, vīriešu vidū. Reģionālos preses izdevumus vairāk ir patērējuši ārpus Rīgas dzīvojošie iedzīvotāji ar pamata izglītību, latviešu tautības pārstāvji, sievietes.

CV –Online: Darbiniekus būs jāpiesaista radoši!

0
0

Kā mainījies darba tirgus komunikācijas nozarē? Skaidro vortāls 7guru sarunā ar interneta personāla atlases uzņēmumu „CV-Online Latvia”, kurš, sadarbībā ar biznesa žurnālu „Kapitāls”, veicis algu un atlīdzību pētījumu.

Pētījuma mērķis bija sniegt sabiedrībai informāciju par to, kāds ir reālais atalgojums Latvijā strādājošajiem dažādās amata pozīcijās.

Atalgojumu palielina pārdomāti un piesardzīgi

Ar 7guru sarunājās „CV-Online Latvia” biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš. Viņš skaidroja, ka, ekonomikai uzlabojoties, arī situācija darba tirgū esot uzlabojusies:

„Kopš 2009. gada krīzes darba devēji ļoti uzmanīgi izvērtē to, vai viņiem ir nepieciešams jauns darbinieks vai arī ir iespējams iztikt ar jau esošajiem cilvēkresursiem. Arī darbinieku efektivitāte kopš krīzes laikiem ir palielinājusies. Piemēram, lēmumu pieņemšanas process attiecībā uz algas palielināšanu ir kļuvis pārdomātāks un tajā pašā laikā piesardzīgāks. Darba devēji ir guvuši lielu mācību no krīzes, kad pēc straujas atalgojuma palielināšanas pirmskrīzes periodā (vidēji par 20-30% gadā), pēc tam to nācās būtiski samazināt. Vairumā gadījumu algas pieaugums tiek balstīts uz darba ražīguma un uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu, kā arī ņemot vērā faktu, ka pastāv piedāvājuma un pieprasījuma nesakritība darba tirgū. Tas nozīmē, ka tiem darbiniekiem, kuru amats ir pieprasīts darba tirgū, darba devēji ir spiesti maksāt vairāk. Ja darba devējs izvēlas konservatīvu pieeju un izliekas “neredzam”, kas notiek darba tirgū, var nākties saskarties ar darbinieku rotāciju. Kopumā darba samaksa pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājusies vidēji par 5 - 7%, atkarībā no amata pozīcijas un uzņēmuma darbības sfēras, lieluma un mēroga.

Visvairāk algas pieaugumu izjūt tie darbinieki, kuriem papildus stabilajai atalgojuma daļai jeb pamatalgai tiek maksātas prēmijas par sasniegtajiem rezultātiem, jo uzņēmumu apgrozījumi pieaug un tas atspoguļojas darbinieka atlīdzībā. Lielākās algas saņem uzņēmuma vidējā un augstākā līmeņa vadība, finanšu speciālisti, IT speciālisti, projektu vadītāji, pārdošanas speciālisti. Taču viszemākajā atalgojuma kategorijā joprojām ir apkalpojošajā sfērā, veselības aprūpē, izglītības un lauksaimniecības nozarē strādājošie, kā arī sākuma amata pozīcijas ieņemošie darbinieki.

Darba devēji papildus mēneša algai piedāvā dažādus labumus. Populārākie ir: veselības apdrošināšana, apmaksātas mobilā tālruņa sarunas un internets, kā arī naudas prēmijas. Aizvien populārākas kļūst profesionālās apmācības un komandas saliedēšanas pasākumi. Diemžēl vairāk nekā piektā daļa aptaujāto atzinusi, ka papildus ikmēneša algai nesaņem nekādus papildus labumus.  

 

Pieprasīti – pārdošanas speciālisti

Saskaņā ar CV-Online datiem pieprasītākā profesija ir pārdošanas, tirdzniecības un klientu apkalpošanas speciālisti, kas sastāda 30% no visiem karjeras portāla www.cv.lv publicētajiem darba piedāvājumiem. Tālāk seko IT speciālisti (10%) un valsts un pašvaldību sektora darbinieki (6%). Pirmajā desmitniekā starp pieprasītākajām profesijām vēl atrodami asistenti un administratori,  vadītāji, finanšu speciālisti un grāmatveži, banku un apdrošināšanas speciālisti, loģistikas speciālisti un autovadītāji, pavāri un viesmīļi, ražošanas operatori un tehnologi.

Mārketinga un komunikācijas jomas profesionāļi nav starp pieprasītākajām profesijām, tomēr šādu vakanču īpatsvars pēdējos gados ir pieaudzis. Šobrīd CV-Online karjeras portālā atrodamas aptuveni 50 - 70 vakances mārketinga un PR jomā, kas veido 2% no visa darba piedāvājumu skaita.

 Šī brīža situācijā redzams, ka uzņēmumu apgrozījumi pieaug, konkurence kļūst sīvāka, kas rada nepieciešamību vēl aktīvāk un radošāk virzīt uzņēmuma preces vai pakalpojumus tirgū, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Tāpat arī aizvien būtiskāka loma ir uzņēmuma reputācijai. Tas viss kopumā rada lielāku vajadzību pēc kompetentiem un pieredzējušiem speciālistiem komunikāciju jomā.

No komunikācijas speciālistiem šobrīd aizvien vairāk tiek sagaidītas digitālās prasmes  - spēja strādāt ar sociālajiem tīkliem un dažādām sistēmām internetā, piemēram, Google Analytics, lai analizētu un padarītu efektīvāku uzņēmuma mājas lapu.”

Nākotnē visu diktēs darba ņēmējs

A. Brodiņš par nākotnes perspektīvām darba tirgū saka, ka darba ņēmējs zināmā mērā kļūs par noteicēju. “Darba devējam arvien vairāk būs jānopūlas, lai potenciālais darbinieks izvēlētos tieši viņa uzņēmumu. Atbilstošus darbiniekus atrast būs arvien grūtāk. Darba devējam būs jādomā par jaunām metodēm, kā piesaistīt kandidātus, jābūt vēl radošākiem, ļoti jādomā par savu reputāciju darbā tirgū, lai uzvarētu cīņā par labākajiem talantiem. Atalgojuma pieaugums saglabāsies mērens, vakanču kļūs vairāk un darba iespējas būs plašākas.”

ForumOne: esi pirmais nozarē!

0
0


Rudens ir ražas laiks, kad ne tikai piepildām pagrabus, lai tumšajos ziemas vakaros atslīgtu atpūtas krēslā un iegrauztos sulīgā ābolā, bet arī iegūtu jaunu pieredzi un smeltos idejas jauniem risinājumiem. Lai kaut nedaudz izkustētos no ierastās omulības un nonāktu vidē, kur viens otram nebaidās jautāt, tiek rīkota 2014. gadā Baltijā un Austrumeiropā lielākā mārketinga un komunikāciju jomai veltītā konference ForumOneTM. kuras organizēšanā piedalās "WIN partners" kā viens no sadarbības partneriem.

ForumOneTM laikā pasaules līmeņa biznesa un mārketinga eksperti pievērsīs uzmanību teju visiem nozīmīgākajiem jautājumiem, kas saistīti ar 21. gs. mārketinga un produktu pozicionēšanas lielākajiem izaicinājumiem. Viņi ir radījuši neaizvietojamus produktus, ko šobrīd savā ikdienā izmanto teju katrs pretimnākošais, un ļoti daudziem tie ir kļuvuši par neatņemamu gan privātās, gan profesionālās dzīves daļu. Vai jūs zināt, kā radīt šādus produktus un pakalpojumus? ForumOneTM sniegs iespēju iepazīt jaunākās mārketinga un komunikāciju jomas vēsmas, piedāvās ielūkoties produktu un zīmolvedības pieredzē. Konferences ietvaros varēsiet tikties ar personām, kuras ir radījuši neaizvietojamus produktus; personām, ar kurām ir sadarbojušās tādi zīmoli kā "Disney", "Cadillac", "eBay, Google, "Amazon", "Microsoſt", "Adobe", "American Eagle", "Eddie Bauer". Viņu viedoklī ieklausās, viņiem vēlas līdzināties, un tikai retais domā, ka viņus ir iespējams pārspēt.

Reklāmisti, komunikāciju ģēniji un mārketinga eksperti, ir laiks aut kājas ceļā uz iespēju kļūt NEAIZVIETOJAMIEM!

2014. gada 23. – 25. oktobrī viņus varēs satikt klātienē, tepat kaimiņos – Lietuvā, Viļņā. Ieskatam dažas no konferences ietvaros apskatītajām tēmām:

"Skype" veidotājs Jans Tallins: nākotnes produkti, kas izmainīs cilvēku dzīvi;
"Harley-Davidson" zīmolvedības un komunikāciju veidotājs Kens Šimts – klientu attiecības kā kvalitātes zīmogs;
Bodo Šēfers - pozicionēšana 3.0 jeb kā trīs gadu laikā sasniegt 300% pārdošanas pieaugumu;
Gebors Džordžs Burts – saskati, cik plašas ir tava biznesa iespējas, izvēlies zilā okeāna stratēģiju;
Ovens Ficpatriks – neaizvietojami līderi. Kā sasniegt labākos komandas rezultātus un iedrošināt jauniem izaicinājumiem.

Un visbeidzot – gaidītākais viesis šaipus okeānam, lielākais mārketinga un komunikāciju provokators Sets Godins, kurš Siemens arēnā sanākušajiem jautās: „Kā kļūt NEAIVIETOJAMIEM?”

Sets Godins vairākkārt uzrunājot auditoriju ir aicinājis uz darbību. Revolūcija ir sākusies. Lai ko mainītu vai sasniegtu, ir jāspēj sacelties pret ierasto lietu kārtību, uzdrošināties pielaist citu domu, saskatīt citas iespējas un saklausīt citas balsis. Ja situācija tevi neapmierina, sacelies pret to. Konvencionāla domāšana ikvienu ieliek rāmī, kad vairs ne sarkanajos punktos, ne zilajā okeānā nespējam ieraudzīt neapgūto potenciālu. Lai sasniegtu vairāk un iemācītos domāt plašāk, ir jāļaujas brīvajam domu un ideju triepienam. Šobrīd pasaulē vairs nelūkojas pēc kārtējā standarta līdera vai standartizētas kompānijas, mēs ieraugām to, kas ir citāds, spēj izcelties, ir neordinārs, nepieradināts savā izpausmē, vai tā būtu izvēlētā komunikācijas stratēģija vai kanāli, mārketinga kampaņa vai produkta reklāma. Iemācīties savu ideju izstāstīt tā, lai vienkāršās lietās atklātu idejas ģenialitāti – tā ir māka, kas tiek gaidīta 21. gadsimta otrajā desmitgadē. Atmodiniet sevī bērnu un uzdrošinieties būt īsteni un patiesi savās emocijās – īstums, lietu skaidrība un vieglums izpildījumā.

Pēc haosa pret debesīm slējās Atēnu portiks, sāciet ar haosu, lai jūsu pieredzē un ikdienā parādītos šedevrs. Mest izaicinājumu ierastajai lietu kārtībai un pārrakstīt spēles noteikumus, tas ir veids, kā jūs varat kļūt par neaizvietojamiem. Šis ir laiks, kas sniedz iespēju kļūt autentiskiem, atsakoties no desmitgades senas pārliecības un standartiem, lai radītu biznesa vidi kā piedzīvojumu, kurā ikviens vēlas iesaistīties.

Lai ko mainītu, bieži vien vajadzīgs skats no malas, idejas, kā situācijas risinājuma algoritmu izkārtot kvadrantos, kas veido 101 iespēju kombināciju. Cilvēks, kas jau vairākas desmitgades aizokeānijā līderiem un biznesa personībām māca, kā būt provokatīviem un zaļajās ganībās ielaist violeto govi, ir Sets Godins. Viņš nebaidās jautāt, konfrontēt un izaicināt. Autentiski lēmumi un risinājumi ir ceļš pretim biznesa risinājumiem, produktiem, kas kļūs par neaizvietojamiem daudzmiljonu auditorijai. Šoreiz tas ir personīgi.

Sistēma, ko mēs esam izveidojuši, ir haoss. Tā sairst pa vīlēm un daudziem sāp, jo plānotais neizdodas. Katru dienu satiekam cilvēkus, kuriem ir ļoti daudz, ko dot, bet viņi ir nobijušies no neveiksmes un tur visu pie sevis. Viņi kļūst par upuriem, marionetēm bezjēdzīgā sistēmā, kas viņus izmanto un nenovērtē. Tas ir personisks mans manifests ikvienam. Šobrīd nav piemērotākais laiks, lai fokusētos uz ārējām izpausmēm, biznesa taktiku izstrādi un produktu veidošanu. Ir pienācis laiks domāt par izvēlēm un dzīvi. Nav jāpieņem lēmums aiziet no darba, bet jāapdomā, kā es savu darbu daru.

Ir pienācis laiks pārtraukt pielāgoties sistēmai, un jāsāk zīmēt savs plāns. Ir jāpārtrauc samierināties ar to, kas ir pietiekami labs, un jārada māksla, kurai ir nozīme. Jāprot pārtraukt jautāt, kāds man no tā labums, un dalīties dāvanās, kas maina cilvēkus. Tas ir veids, kā sasniegt savu potenciālu.

Sabiedrība vēlas, lai indivīds iederas, šādi ir vieglāk kontrolēt un ignorēt, jo tu esi tāds pats kā visi. Visiem tiek piedāvātas vienādas preces, mūs vada vienādas instrukcijas, šādi mūsu vērtība samazinās un strādājam lēti.
Simtiem gadu garumā cilvēce ir sekojusi instrukcijām, iekļāvusies noteiktos rāmjos un vienas dienas darbs nozīmējis vienas dienas algu. Šī ēra tuvojas beigām un tieši laikā.

Tevī ir mirdzums, tavs ieguldījums ir vērtīgs, un tevis radītajai mākslai ir vērtība. Tikai tu vari darīt un tev ir jādara. Ceru, ka tu piecelsies un mainīsi esošo kārtību.

Lielākais mārketinga un komunikāciju bazārs Baltijas un Austrumeiropas komunikatoriem, reklāmistiem un mārketinga ģēnijiem tuvojas. Laikā no 23.-25. oktobrim Viļņā, Lietuvā konferences ForumOneTM ietvaros jums būs iespēja tikties ar Setu Godinu klātienē. Jau šobrīd informācija par konferenci, dalībniekiem un iespēja rezervēt 2 biļetes šeit - "WIN partners" mājaslapā.

Materiālā izmantoti Seta Godina interviju un grāmatu materiāli

Viewing all 2570 articles
Browse latest View live