Ar slavena reklāmas tēlu starpniecību sveicienu visu Latvijas reklāmas nozarei Ziemassvētkos nodod "McCann Riga".

Līdzīgi kā iepriekšējie pieci gadi, arī 2013.gads mums nesola bezrūpīgu dzīvi, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Pēc viņa sacītā, iepriekšējiem izaicinājumiem nāks klāt jauni, būs jaunas problēmas, bet vienlaikus būs arī jaunas mūsu uzņēmēju un iedzīvotāju uzvaras, sasniegumi un veiksmes stāsti, kas palīdzēs uz priekšu virzīt arī visu valsts ekonomiku.

"Pārmērīgam optimismam par 2013.gadu tiešām nav pamata, bet piesardzīgs un konservatīvs skats nākotnē būtu tieši laikā. 2012.gadā Ekonomikas ministrija ir sniegusi jaunu redzējumu un piedāvājumu visās prioritārajās jomās, bet diemžēl daudzos gados gadījumos priekšlikumu saskaņošana prasa ilgāku laiku, nekā plānots. Tāpēc 2013.gadā partneriem valdībā, nevalstiskajā un privātajā sektorā novēlu pārliecinošāk un reizēm arī drosmīgāk kopīgi īstenot tos mērķus un uzdevumus, ko esam iezīmējuši gan valdības deklarācijā, gan arī jaunajā Nacionālajā attīstības plānā," 2013.gada prognozes raksturo D. Pavļuts.

Ekonomikas ministrijas prioritātes 2013.gadam uzņēmējdarbības politikā būs Nacionālās industriālās politikas (NIP) pamatnostādņu apstiprināšana valdībā un īstenošana sadarbībā ar citām iesaistītajām pusēm. Nākamgad tiks izstrādāts arī industriālo zonu veidošanas mehānisms, lai nodrošinātu koordinētu un uz rezultātiem orientētu industriālo zonu attīstību reģionos, kas palīdzētu attīstīt uzņēmējdarbību un piesaistīt jaunas gan vietējās, gan ārvalstu investīcijas. Vienlaikus tiks turpināts darbs pie nākamā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas perioda programmu sagatavošanas un izstrādes, kas notiks ciešā dialogā ar nozaru asociācijām. Savukārt sadarbībā ar Finanšu ministriju tiks izveidots institucionālais ietvars Attīstības finanšu institūcijai, lai ar dažādu finanšu instrumentu palīdzību sniegtu atbalstu uzņēmumu attīstībai dažādos to biznesa posmos.

Tāpat uzņēmējdarbības vides turpmākiem uzlabojumiem nepieciešams aktivizēt iesaistīto pušu darbu turpmākām reformām, īpaši attiecībā uz tieslietu sistēmas darbības uzlabošanu un Būvniecības likuma pieņemšanu Saeimā, kas ir izšķiroši svarīgi pasākumi, lai uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju.

Valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldības uzlabošanai un vērtības celšanai Saeimā ir jāpieņem Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekts, kā arī grozījumus saistītajos likumos. Likumprojekta mērķis ir veicināt publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu labu pārvaldību, ievērojot starptautiski atzītus labas korporatīvās pārvaldības principus, kā arī veicināt publisko personu komercdarbības nosacījumu ievērošanu. Pēc likumu pieņemšanas tiks sākts darbs pie Valsts kapitāla daļu pārvaldes biroja izveides un pakāpeniskas valsts kapitāla daļu nodošanas biroja pārvaldībā, ieviešot visos valsts un pašvaldību uzņēmumos labai pārvaldības praksei atbilstošus darbības un uzraudzības principus.

Enerģētikas jomā 2013.gada pirmajā ceturksnī Ministru kabinetā jāapstiprina jaunā "Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga ekonomika sabiedrībai", kas nosaka ilgtermiņa enerģētikas politikas virzību. Atbilstoši stratēģijā definētajiem mērķiem un uzstādījumiem sadarbībā ar nozari izveidots jauns, ilgtspējīgs atjaunojamo energoresursu un koģenerācijas atbalsta mehānisms, kas nav ekonomikas kopējo izaugsmi kavējošs. Tāpat 2013.gadā nemainīgi viena no galvenajām prioritātēm enerģētikā būs reģionālo enerģētikas projektu virzība.

Tāpat plānota Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna pieņemšana Ministru kabinetā un finansējuma piešķiršana plāna īstenošanai, lai sāktu pilnvērtīgi īstenot visus tajā ietvertos rīcības virzienus un veidotu daudz aktīvāku dialogu un sadarbību ar Latvijas diasporu ārvalstīs.

Lielākais Vācijas ekonomikas laikraksts "Handelsblatt" par šī gada valstsvīru nosaucis Valdi Dombrovski. Premjera preses sekretārs norāda, ka Latvijas politiķus aizvien biežāk sāk novērtēt arī aiz mūsu valsts robežām.

Slavē par drosmi un veiksmi

Kā ziņo "Dienas Bizness", laikraksts "Handelsblatt" Latvijas premjeru Valdi Dombrovski par gada valstsvīru nosaucis, pateicoties viņa izvēlētājai krīzes pārvarēšanai, kura bijusi drosmīga un veiksmīga.

Rakstā īpaši uzsvērts, ka Valdis Dombrovskis pārņēmis Latvijas valdības vadību 2009. gadā ļoti sarežģītā situācijā, kas daudziem būtu laupījusi drosmi, bet 38 gadus vecais fiziku un ekonomiku studējušais Latvijas premjers pie darba ķēries vēsu prātu un izlēmīgi. Tiek uzslavēts V. Dombrovska lēmums nepadoties starptautisko aizdevēju prasībām devalvēt latu, bet gan izvēlēties, ekonomistu valodā runājot, daudz sarežģītāko iekšējās devalvācijas ceļu. Tāpat uzteikta tiek lata piesaistes eiro saglabāšana, paralēli uzsākot konsekventu taupības programmu un tādējādi ļaujot Latvijai pievienoties eirozonai nospraustajā termiņā.

Kā V. Dombrovska veiktās taupības politikas panākumi tiek atzīmēts fakti, ka 2010. gada trešajā ceturksnī atsākās IKP pieaugums un 2011. jūnijā Latvija atkal varēja atsākt aizņemties starptautiskajos tirgos, bet 2012. gada janvārī starptautiskā finanšu palīdzības programma tika noslēgta. Lai gan tiek norādīts, ka Latvijai priekšā vēl daudzas reformas bezdarba samazināšanā un demogrāfijas problēmu risināšanā, V. Dombrovska drosmi rīkoties ātri un izlēmīgi "Handelsblatt" novērtējis ļoti atzinīgi, tomēr brīdinot nevilkt pārsteidzīgas paralēles ar citām pašlaik krīzē esošajām valstīm.

Komandas nopelns

Premjera preses sekretārs M. Panke norāda, ka šāda atzinība esot patīkama, tomēr tā esot visas valsts nopelns. "Domāju, ka ar šo faktu ir pamats lepoties visai Latvijai. Protams, daļēji tas ir arī premjera personiskā ieguldījuma novērtējums, bet lielākoties, manuprāt, tā ir atzinība visiem Latvijas cilvēkiem par to, ko mēs esam varējuši paveikt, bet ko, acīmredzot, nespēj vairākas citas Eiropas valstis. Mērķtiecīgi un izlēmīgi darot to, kas nepieciešams, lai pārvarētu krīzi, esam šo rezultātu sasnieguši," teic M. Panke.

Vaicāts par to, vai līdz ar Latvijas ekonomikas atgūšanos pieaug arī Latvijas politiķu novērtējums citviet Eiropā un pasaulē, V. Dombrovska preses sekretārs atbild apstiprinoši. "Redzam, ka pēdējo divu gadu laikā Latvijas paveiktais tiek starptautiski pamanīts un augstu vērtēts, mainoties attieksmei pret Latviju. Mūs vairs neuzskata par Eiropas Savienības (ES) jaunāko brāli, bet gan raugās kā uz līdzvērtīgiem partneriem, kas ir spējīgi paveikt ko ievērības cienīgu. ES diskusijai par krīzes pārvarēšanu spējam sniegt vērtīgu pienesumu."

M. Panke vienlaikus atzīmē, ka premjers sevis paveikto vērtējot nevis pēc ārējas atzinības, bet gan konkrētiem atskaites punktiem. "Premjera darbu vislabāk var novērtēt vēlētāji, taču tas, uz ko viņš pats koncentrējas, ir ekonomikas attīstība un makroekonomiskās tendences, kas būtībā ir visu citu lietu pamatā. Šeit mēs redzam, ka Latvija šogad ir kļuvusi par ekonomikas izaugsmes līderi. Tāpat ir izdevies savest kārtībā valsts budžetu, tā deficītu samazinot līdz saprātīgiem apmēriem. Varam būt apmierināti."

Vēl pirms svētku sezonas sākuma man bija iespēja pastāstīt par kampaņu "Celies un ej!" Igaunijas valdības rīkotā seminārā ar zīmīgu nosaukumu – "When the sky falls…". Atsauce uz pēdējo Bonda filmu bija trāpīga – sabiedrisko attiecību, sociālpsiholoģijas, semiotikas, militārās un citu jomu eksperti bija aicināti, lai uztrenētu valdības atbildīgo darbinieku "muskuļus" veiksmīgai krīzes situāciju novēršanai un vadībai.

Ievērojot "Chatham House" noteikumus, vēlos sniegt nelielu ieskatu būtiskākajās ekspertu atziņās, jo tās aktuālas arī mūsu valstī.

Kāpēc rodas panika?

Vārda "panika" izcelsme meklējama sengrieķu mitoloģijā. Mīti vēsta, ka dievs Pāns slēpies mežos un biedējis ceļotājus, čaukstinot krūmus un izdvešot skaņas. Pānam bijušas sarežģītas attiecības ar sava galma sievietēm - viņas draudējušas dievu saplosīt gabalos. Līdzīgas situācijas cilvēces vēsturē turpmāk apzīmētas ar panikas vārdu.

Mūsdienu sabiedrībā panika visbiežāk rodas ar baumu palīdzību. Šo procesu būtiski mainījušas mūsdienu komunikācijas tehnoloģijas un sociālie mediji - ievērojami pieaudzis ātrums, ar kuru ziņas no vienas pasaules daļas sasniedz otru. Tās var būt pat dažas sekundes, kad ziņas par zemestrīci Japānā ar sociālo tīklu starpniecību sasniedz ASV, Eiropu un citas pasaules daļas. Ir situācijas, kad tas ir noderīgi, jo, piemēram, var ātrāk un efektīvāk sniegt palīdzību cietušajiem cilvēkiem. Tomēr vienlaikus mūsdienās ir ievērojami sarežģītāk pārliecināties par informācijas patiesumu.  Kā pajokoja viens no semināra dalībniekiem  -  mēs īsti nezinām, kurš tvīto no Dalailamas konta, kaut arī viņam seko miljoniem cilvēku. Varbūt tas ir Obama? 

Psihologi ir izpētījuši – baumas viegli izplatās tāpēc, ka cilvēki ir komformisti. Mēs neapzināti sekojam apkārtējo piemēram un atkārtojam viņu rīcību. Ir veikti simtiem eksperimentu, kas to pierāda. Piemēram, ja 9 no 10 cilvēkiem apgalvos, ka līnija ir 10 centimetrus gara, tad šim apgalvojumam piekritīs arī atlikušais viens cilvēks, kaut arī līnija ir acīmredzami īsāka. Šie psihologu novērojumi ir svarīgi, jo izskaidro, kāpēc panikas situācijās cilvēki uzticas viens otram un dara to, ko pārējie.

Kā efektīvi vadīt situāciju, lai nerastos panika?

Atslēga ir panākt, lai cilvēki nerīkojas emocionālu motīvu vadīti un iedarbināt viņu racionalitāti. Šeit būtiski novērst pūļa psiholoģijas ietekmi. Kā apgalvoja viens no ekspertiem, barā mēs kļūstam savā ziņā par zombijiem un zaudējam individuālo atbildību. Ir vairāki paņēmieni, kā panākt, lai cilvēki nepakļaujas pūļa loģikai un sāk ievērot vispārējās uzvedības normas, tādējādi izvairoties no apdraudējuma savai un apkārtējo drošībai, veselībai un dzīvībai. Piemēram, laicīgi sniedzot informāciju un objektīvu skaidrojumu par notiekošo.  Šajā procesā svarīga amatpersonu iesaiste un vairāku jomu speciālistu sadarbība – sākot no komunikācijas līdz pat drošības ekspertiem un masu medijiem. Interesanti, ka semināra dalībnieki īpaši atzīmēja masu mediju ieguldījumu laikā, kad Igaunija gatavojas eiro ieviešanai - žurnālisti palīdzēja mazināt dažādu  mītu un baumu ietekmi.

Arī tad, kad „debesis gāžas zemē”, ir iespējams iegūt kontroli pār situāciju. Taču to var izdarīt tikai tad, ja zinām, kā pareizi novērtēt situāciju un ir pieejams taktiskas izvēļu arsenāls, lai ievirzītu notikumus pareizās sliedēs.

Igaunijā gatavība krīzes situācijām būtiski uzlabojās pēc notikumiem, kas sekoja pēc Bronzas kareivja statujas pārvietošanas 2007. gada aprīlī. Izveidota krīzes komunikācijas stratēģija un vadības grupa, kas var uzņemties vadību līdzīgās situācijās. Bet mani kā komunikācijas speciālistu īpaši uzrunāja igauņu tradīcija reizi gadā pulcēt dažādu jomu ekspertus, lai diskutētu par jaunākajām krīzes mācībām un veiksmīgiem krīzes vadības piemēriem.  

Šo video dēvē par lielāko producentu sadarbību "YouTube" vēsturē. 

Filmēšanās brīdī studijā atradās 35 cilvēku kolektīvs, ieskaitot visaugstāk novērtētās slavenības, kuras dalījušas savā starpā lielākos ienākumus "YouTube" kanāla vēsturē. Apvienojoties visām šīm personām, tapis "YouTube" šī gada nozīmīgāko mirkļu video atspoguļojums "Rewind YouTube Style 2012". 

Studijā kā punkts uz "i" bija brīdis, kad pēc 16 stundu smagā filmēšanās darba studijā ienāca izpildītājs PSY (Gangnam Style), kurš uz filmēšanos ieradās taisnā ceļā no koncerta, kurā uzstājās kopā ar Džastinu Bīberu. "YouTube" lepojās par šādu iespēju izveidot tā saukto "mash-up" video, kur apvienoti skatītākie video un šī brīža top slavenības "YouTube" kanālā, kā arī ārpus tā. 

Video veidojusi Digitālā radošā studija "Seedwell Creative Studio".

Sabiedrisko attiecību aģentūra "Deep White" kopā ar radošo aģentūru "!Mooz" šogad īstenoja kampaņu "FUTURIS – Nākotnes Rīga jau top!". Kampaņas mērķis bija veicināt jauna dzīvojamā nama "FUTURIS" dzīvokļu pārdošanu, pievēršot uzmanību šī projekta galvenajai vērtībai - ilgtspējīgai arhitektūrai, kas iekļaujas apkārtējā vidē. Tas tika panākts ar apzinātu vizuālo kontrastu palīdzību – piecām provokatīvām vizualizācijām, kam sekoja ekspertu diskusija un rūpīgi plānota tiešā komunikācija ar brokeriem un potenciālajiem klientiem.  

Laikā, kad ekonomiskā krīze bija iedragājusi nekustamo īpašumu tirgu Latvijā, veikto darījumu skaits samazinājās līdz nullei un neskaitāmi jauno projektu dzīvokļi stāvēja tukši, Rīgas centra Jūgendstila rajonā tika uzbūvēts "FUTURIS" – unikāls, ilgtspējīgs un energoefektīvs dzīvojamais nams. Jaunā ēkā veidota tā, lai organiski iekļautos šī rajona veidolā, cienot tā vērtības, kas aizsargātas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Taču kā likt potenciālajam pircējam pamanīt jauno dzīvojamo namu un novērtēt tās priekšrocības? Vēl vairāk – kā daudzo piedāvājumu vidū panākt, ka pircēji par savu nākamo dzīvesvietu izvēlas tieši "FUTURIS"? 

"Deep White" izveidoja piecas vizualizācijas, kurās provokatīva dizaina ēkas tika novietotas zināmās un pilsētniekiem nozīmīgās vietās Rīgā un tās tika "nopludinātas" internetā. 

Parādot, kādabūtu Rīgas ainava, ja tajā novietotu pārmērībās balstītus arhitektūras monstrus, "FUTURIS" radīja augsni ekspertu, viedokļu līderu, mediju un sabiedrības diskusijai. Iedzīvotāji aktīvi komentēja Rīgas nākotnes perspektīvas sociālajos tīklos un apmeklēja "FUTURIS" mājas lapu, lai iepazītos ar vīziju par Rīgas attīstību.

Pēc intrigas radīšanas, sekoja publisks paziņojums par "FUTURIS" dzīvojamās ēkas piedāvājumu un vērtībām. Individuāli uzrunājot žurnālistus, tika organizētas mediju vizītes "FUTURIS" ēkā, kā arī tas tika iniciētas publikācijās un intervijās ar ēkas arhitektu un projekta attīstītāju, pozicionējot "FUTURIS" kā ilgtspējīgas būvniecības vēstnesi. Tam sekoja rūpīgi plānota tiešā komunikācija ar potenciālajiem klientiem, projekta vērtības nododot arī pārdošanas aģentiem. 

Pēc neilga laika "FUTURIS" izziņoja diskusiju ciklu par Rīgas nākotnes vīzijām, kurā piedalījās Latvijas vadošie arhitekti. Turpmākās ekspertu diskusijas plaši izskanēja publiskajā telpā. Šobrīd diskusiju cikls "Nākotnes Rīga jau top!" kļuvis par profesionāļu un nozares žurnālistu aprindās novērtētu forumu ideju apmaiņai. 

Rezultātā "FUTURIS" projekta attīstītāji iemantojuši uzticību arhitektu un dizaineru aprindās, kā arī pozitīvu atpazīstamību esošo un potenciālo klientu vidū. 

Vislielākos kampaņas sasniegumus parādīja pārdošanas rezultāti – divu mēnešu laikā tika rezervēti 80% jeb 48 no 60 dzīvokļiem. Tas tika panākts laikā, kad Latvijas nekustamā īpašuma tirgus tika uzskatīts par pilnībā nefunkcionējošu. Tas nozīmē, ka diskusija liek domāt. Un domāšana noved pie mērķa.

Konkursā "Baltic PR Awards 2012" kampaņa "FUTURIS – Nākotnes Rīga jau top!" saņēma augstāko apbalvojumu kategorijā "Consumer Relations".

Eiro ieviešanas jautājums ir sarežģīts un tajā ir daudz pretrunu, tomēr dienas beigās visu izšķir katra personīgā pārliecība, teic politologs un pētījumu centra "SKDS” vadītājs Arnis Kaktiņš. Sarunā ar mārketinga un sabiedrisko attiecību vortālu "7guru” viņš stāsta par sabiedrības pašreizējo noskaņojumu eiro ieviešanā, pretēju viedokļu pastāvēšanu publiskajā telpā, kā arī to, kāpēc var izrādīties noderīgi iet sarežģītāko ceļu.

Kādi ir jaunākie sabiedriskās domas pētījumi par eiro ieviešanu - cik liels ir sabiedrības atbalsts un vispārējais noskaņojums?

Jaunākie mūsu rīcībā esošie dati ir attiecināmi uz šī gada novembri. Toreiz aptaujā jautājām: "Vai, jūsuprāt, Latvijā ir atbalstāma pāreja no lata uz eiro?". Respondenti atbildi varēja dot piecu punktu skalā – vai, viņuprāt, tā ir pilnīgi atbalstāma, drīzāk atbalstāma, drīzāk nav atbalstāma, nemaz nav atbalstāma vai arī viņiem ir neitrāla attieksme pret šo lietu. To, ka eiro ieviešana ir pilnīgi vai drīzāk atbalstāma, kopumā apgalvoja 17% respondentu. 19% pauda neitrālu attieksmi, bet 58% teica, ka ir "pret”.

Tātad, varam teikt, ka sabiedrības attieksme eiro ieviešanas jautājumā īpaši strauji nemainās?

Tieši tā. Ja salīdzinam ar rezultātiem, ko ieguvām vasaras mēnešos, tad atbalsts eiro ieviešanai ir mazliet kāpis, tomēr izaugsme ir minimāla. Līdzīgus rādītājus esmu novērojis arī citu uzņēmumu veiktajās aptaujās – vairāk kā puse teic, ka „nevajag vispār un nemaz!”.

Vai pie varas esošajām amatpersonām sabiedrības skeptiskajam noskaņojumam jāpievērš uzmanība un jācenšas to mainīt?

Tas ir labs jautājums – vai politiķiem ir jācenšas mainīt absolūtā vairākuma viedoklis. Vai arī tomēr ir tā, ka politiķus mēs ievēlām, lai viņi rīkotos tā, kā mēs vēlamies? Man šķiet, ka visa demokrātijas loģika un būtība ir tāda, ka varu politiķiem uzticam tāpēc, lai viņi rīkotos mūsu interesēs! Sekojot šādai loģikai, politiķiem būtu nevis par varītēm jātērē mūsu pašu nauda, lai mēģinātu mums pārdot to, ko mēs nevēlamies, bet gan jādara tas, ko grib vairākums.

Bieži norādīts, ka Latvijas sabiedrības izpratne par eiro ieviešanas plusiem un mīnusiem nav pilnvērtīga. Kā domājat jūs?

Šādi jautājumi ir grūti atbildami. Tā ir mana interpretācija, tomēr, kad tiek runāts tādās kategorijās kā sabiedrības izpratnes adekvātums, zemteksts parasti ir tāds, ka sabiedrība ir muļķi, kuri obligāti jāizglīto. Es principā īpašu nepiekrītu šādam uzstādījumam. Ir skaidrs, ka katram no mums ir atšķirīgs intelekta un izglītības līmenis, jebkuri divi cilvēki lietas vērtē no dažādiem skatpunktiem un bieži ļoti atšķirīgi raugās uz vienām un tām pašām parādībām. 

"Latvijas Bankas” vadītāja pasaules redzējums ir viens, valdības vadītājam tas ir mazliet cits, bet zemnieks laukos pasauli redz vēl pavisam savādāk.

Viņš katru nedēļu biznesa klasē nelido uz Rietumeiropu. Cilvēkiem ir dažādi skatupunkti, kas izriet no viņu pieredzes, nodarbošanās un apstākļiem, kādos viņi dzīvo. No tā, savukārt, izriet fakts, ka mēs notiekošo uztveram un vērtējam dažādi.

Tas gan nenozīmē, ka tāpēc nebūtu jāveic komunikācija. Valdībai un politiķiem ir jāskaidro dažādi eiro ieviešanas nosacījumi, plusi un mīnusi. Drīzāk vēlos norādīt, ka, manuprāt, ir nepareizi un augstprātīgi uzskatīt, ka, ja visi nedomā kā es, tad viņi ir muļķi un vajadzētu mazliet "pakampaņot” un "papīārot”, lai piespiestu pasauli redzēt manām acīm. 

Tomēr jautājums vairāk bija par to, vai cilvēki ir informēti par konkrētām praktiskām niansēm, kuras var nest eiro ieviešana.

Viens moments ir lietas tehniskie apstākļi – kā eiro ieviesīs, kurā brīdī veikalos jāmainās cenām un vai banknote nebūs par lielu pašreizējam maciņam. Kas cits ir stāsti par to, ka ekonomika uzplauks, procentu likmes uzlabosies, utt. Tie visi patiesībā ir tikai un vienīgi subjektīvi viedokļi! Tos, protams, pasniedz kā nenovēršamu patiesību, taču realitātē neviens nevar zināt, kā patiešām būs – labāk vai sliktāk. Jā, tie ir informēti viedokļi, argumentēti viedokļi, bet tie tik un tā ir tikai viedokļi!

Šeit nevar viennozīmīgi un simtprocentīgi teikt, ka eiro ieviešana mūsu visu dzīves uzlabos. Varbūt tā patiešām būs, taču svarīgi ir tas, ka šobrīd neviens par to nav spējīgs izdarīt simtprocentīgi precīzu prognozi. Lielā mērā viss jautājums reducējas uz to, kurām autoritātēm tici.

Ja „preparējam” šo jautājumu dziļāk, tad, manuprāt, dienas beigās šis jautājums atduras pret vērtībām. Tas nav stāsts par kaut kādu drošu un iepriekš prognozējumu Latvijas ekonomiskās attīstības ceļu vai ģeopolitisko argumentu, ka līdz ar eiro ieviešanu mēs atbrīvosimies no Krievijas ietekmes un vēl vairāk integrēsimies kaut kur rietumos. Manuprāt, šis arguments ir baltiem diegiem šūts un paradoksālā kārtā var notikt arī pretējais. Atskaites sistēma drīzāk orientējas kaut kur vērtībās un to orientācijā – kā mēs redzam Latviju, pasauli un savu vietu tajā.  

Vai, jūsuprāt, ir vai nav nepieciešams referendums par eiro ieviešanu?

Domāju, ka šobrīd, lai cik tas nebūtu sāpīgi un nepatīkami, ņemot vērā to, ko saistībā ar pašreizējo sabiedrības attieksmi pret eiro mums rāda aptauju dati, būtu pareizi rīkot referendumu. Tam ir viens vienkāršs iemesls – aptaujas rāda, ka pie varas esošie politiķi nebauda pārāk lielu sabiedrības uzticību. Patiesībā manā skatījumā mēs varam zināmā mērā runāt par varas leģitimitātes problēmām. Tā kā esam šiem cilvēkiem uzticējuši pārvaldīt valsti, mēs uzticam viņiem mūsu labā pieņemt arī likumus un lēmumus. Ja cilvēki norāda, ka neuzticas politiķiem, tad rodas daļēji filozofisks jautājums – vai mums ir pamats uzskatīt, ka sabiedrība uzticas šīs varas pieņemtiem lēmumiem? To ir pamats apšaubīt.

Manuprāt, situācijā, kad redzam, ka vara atrodas uzticības krīzē un varam runāt par leģitimitātes deficītu, būtu tikai pareizi šādus kritiski svarīgus, ar valsts nākotni saistītus lēmumus, kas skar pilnīgi visus, ar referenduma starpniecību atdot vairākuma nobalsošanai. Un tad dzīvot ar tā rezultātu, lai kāds tas arī būtu.

Ja izrādīsies, ka cilvēki tiešām ir nesaprātīgi un pieņem nepareizos lēmumus – nu, tad visi kolektīvi arī dzīvosim sliktāk. Tā būs skolas nauda. Tad mācīsimies caur šīm sāpēm.

Bet pieņemt, ka elite ir gudrāka un pret mūsu gribu spēs mūs padarīt laimīgus, spēs darīt lietas, kuras vairākums nevēlas, manuprāt, ir ļoti muļķīgi. Es apšaubu, ka ir iespējams pret mūsu gribu darīt mūs laimīgus. Tas ir ļoti augstprātīgi un utopiski. 

Lai arī joprojām skeptisks, Latvijas iedzīvotāju noskaņojums 2012. gadā kļuvis optimistiskāks, secināts vairākos gada nogalē veiktos pētījumos. Savukārt nākotnē iedzīvotāji raugās ar pavisam neslēptām cerībām uz labāku dzīvi. Kas latviešiem šogad licis justies labāk kā iepriekš - pašu sekmes vai masu mediju sniegtās ziņas par valsts izaugsmi? Un cik ilgi būs jāgaida, līdz savu dzīves līmeni pozitīvi vērtēs vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju? Mārketinga un sabiedrisko attiecību vortāla 7guru.lv aptaujātie eksperti norāda, ka sabiedrības optimismam esot pamats, tomēr iedzīvotāju noskaņojuma izmaiņas ne vienmēr esot saistītas ar dzīves līmeņa kritumiem un kāpumiem. 

Straujš izrāviens?

Šogad Latvijas iedzīvotāju kopējais noskaņojums, salīdzinot ar laiku no 2008. līdz 2011.gadam, bijis vispozitīvākais, kaut arī kopumā skepticisms sabiedrībā nav zudis, liecina  "DNB bankas" ierastā sabiedrības noskaņojuma pētījuma "DNB Latvijas barometrs" jaunākie rezultāti.

Pozitīvu tendenci visa gada griezumā uzrāda gan tagadnes, gan nākotnes vērtējumu indeksi, sasniedzot augstākos rādītājus kopš 2008.gada, kad tika sākti "DNB Latvijas barometra" pētījumi. Tiesa gan, ja nākotnes vērtējuma indekss šogad kopumā bijis pozitīvs, tad, vērtējot pašreizējo situāciju, negatīvas atbildes joprojām tiek sniegtas ievērojami biežāk nekā pozitīvas, par pētījuma rezultātiem informē "DNB bankā".

Pētījuma rezultāti liecina, ka, salīdzinot ar 2009.gadu, kad visi nemainīgie "DNB Latvijas barometra" indikatori piedzīvoja kritumu, pēdējo trīs gadu laikā tie pakāpeniski uzlabojušies.

Šogad būtiski - par 32 punktiem - uzlabojies pašreizējā ekonomiskā stāvokļa vērtējums, tā izmaiņu vērtējums uzlabojies par 57 punktiem, kopējās situācijas attīstības vērtējums kāpis par 37 punktiem.

Kāpumu piedzīvojis arī valdības darba vērtējums - par 26 punktiem - un vērtējums par iespējām Latvijā atrast labu darbu - par 23 punktiem. Darba atrašanas iespējas šogad vēl joprojām tiek vērtētas ievērojami kritiskāk nekā 2008.gadā - šogad vērtējums ir mīnus 51, 2008.gadā - mīnus 31.

Kādi faktori ietekmējuši to, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju savu ikdienu vērtē pozitīvāk? Vai pozitīvie rezultāti liecina, ka dzīve Latvijā patiešām piedzīvojusi jūtamu uzlabošanos?

Ticēt vai ne?

Ilgu laiku sabiedrībā bijusi vērojama neticība ziņām, ka valsts attīstība ir ieguvusi pozitīvas tendences. Tomēr, redzot iedzīvotāju atbildes, varam izdarīt pieņēmumu, ka viņi sāk šīm tendencēm noticēt, lūgta vērtēt sabiedrības noskaņojumu, norāda Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure.

Komentējot jautājumu par to, kā iedzīvotāji veido savus viedokļus par kopējo situāciju valstī, eksperte teic, ka uz šo jautājumu nav vienas, skaidras atbildes, jo katrs Latvijas iedzīvotājs atrodas citādā situācijā. Tomēr pamatā viedokli veidojot personīgā veiksme. "Domāju, ka iedzīvotājiem var uzticēties. Brīvdienās tirdzniecības centros un kultūras pasākumos redzam - cilvēki var atļauties tērēt naudu. Ja vairākums iedzīvotāju ir izteikuši savas sajūtas un vērtējumu, tad nav iemesla domāt, ka tas nesakrīt ar viņu ikdienas situāciju."

Citus situācijas aspektus iezīmē sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. Viņš teic, ka pētījuma "DNB Latvijas Barometrs" rezultāti norāda - iedzīvotāju viedokļus par situāciju valstī lielā mērā ietekmējot tas, ko viņiem ziņo masu mediji. "Iedzīvotāju noskaņojums par kopējo situāciju valstī kāpj, tomēr tas notiek gliemeža ātrumā. Tas, manuprāt, skaidrojams ar diviem faktoriem - pirmkārt, cilvēki pierod pie grūtībām un esošās situācijas. Pat, ja ekonomikā nekas nemainītos, iespējams, ka noskaņojums lēnām celtos uz augšu. Otrkārt, ir labi redzams, ka cilvēki savu viedokli lielā mērā veido, balstoties uz mediju sniegtajām ziņām, ne personīgo pieredzi. Rādītājs "ģimenes materiālā stāvokļa vērtējums" atšķiras no "Latvijas ekonomiskā stāvokļa vērtējuma", kurš, savukārt, labi "iet kopā" ar valdības darba vērtējumu."

"Tas nozīmē, ka cilvēki neizdara nekādus īpašus secinājumus no sava individuālā materiālā stāvokļa," skaidro sociālantropologs. "Kad runājam paši par sevi, tad dzīve šķiet tīri tā neko, bet, līdz ko vērtējam valsts kopējo situāciju vai valdības darbu, tā viss ir pesimistiski un attīstība notiek gausi.

Ja cilvēki situāciju valstī vērtētu, balstoties uz savu personīgo situāciju nevis mediju ietekmē, pētījuma rezultāti būtu vēl optimistiskāki."

K. Sedlenieks piebilst, ka šāda tendence nav vērtējama viennozīmīgi. "Balstoties tikai uz savu personīgo situāciju, patiešām ir grūti noteikt to, kā klājas visai valstij. Tas, ka cilvēki izdara secinājumus, balstoties uz publiskajā vidē pieejamo informāciju, būtībā nav slikti, jo masu medijus varam uzskatīt par ekspertiem, kuriem cilvēki uzticas. Tomēr tai pat laikā tas, protams, norāda uz zināmu nespēju pašiem domāt analītiski." 

Pamatota prognoze vai naiva cerība?

Valsts iedzīvotāju noskaņojums uzlabojas, tomēr tas joprojām ir vairāk negatīvs nekā pozitīvs. "DNB Barometra" rezultāti norāda, ka Latvijas pašreizējā ekonomikas stāvokļa vērtējuma indekss svārstās ap "mīnus trīsdesmit".  Vai iedzīvotāju noskaņojums turpinās uzlaboties nākamgad? Un vai pozitīva rādītāja sasniegšana ir utopiska?

"Pētījumos redzams, ka, lai arī pašreizējais noskaņojums joprojām ir skeptisks, Latvijas iedzīvotāji kopumā ir diezgan optimistiski noskaņoti," teic K. Sedlenieks. "Kad tiek jautāts par nākotnes izredzēm, rādītājs jau tagad "uzbrauc" virs nulles."

Vienlaikus K. Sedlenieks norāda, ka iedzīvotāju noskaņojumu nevajadzētu automātiski tulkot kā objektīvi nākotnes situācijas prognozi. "Domāju, ka Latvijas iedzīvotāji vienkārši ir optimistiski un cer, ka nākotnē viss būs labāk. Tā sacīt, cerība mirst pēdējā," smej sociālantropologs. "Šī tendence pirmkārt skaidrojama kā vispārēja ticība labajam. Pat, ja pašreiz esam savilkuši jostas, nākotnē būs labi - mums tikai mazliet jāpaciešas. Manuprāt, šāds optimisms ir vērtējams pozitīvi.  Tomēr tas nav balstīts pašu pieredzē vai mediju sniegtajā informācijā."

Konkrētākas nākotnes situācijas aprises iezīmē A. Žīgure. "Skatoties uz tiem rādītājiem, kas ir manā rīcībā un vērtējot ekonomikas attīstību kopumā, jāsecina, ka tendences patreiz ir ļoti pozitīvas. Pieauguma tempi ir gana nozīmīgi un nav nekāda pamata domāt, ka nākamgad notiks kas tāds, kas tos ietekmēs pretējā virzienā.

Attīstības tendences nešķiet svārstīgas, tās ir stabilas. Vēl neilgu laiku atpakaļ mēs par nākotni runājām ar daudz lielāku piesardzību. Tagad balss tonis ir noteiktāks."

"Domāju, ka tas ir iespējams," uz jautājumu par to, vai varam sagaidīt, ka pārskatāmā nākotnē Latvijas iedzīvotāju noskaņojums sasniegs pozitīvus skaitļus, apstiprinoši atbild K. Sedlenieks. "Protams, svarīga ir arī metodoloģija. Dažādi pētījumi var piedāvāt atšķirīgus rezultātus. Tomēr kopējā tendence ir iezīmējusies. Ja no 2009. gada "mīnus 70" tagad esam tikuši līdz "mīnus 30", tad, iespējams, pēc trīs gadiem varbūt jau būsim pie nulles."

Līdzīgu viedokli pauž A. Žīgure. "Kādas manas kolēģes teorētiskais novērojums ir tāds, ka arī tad, ja ekonomiskie rādītāji ir pozitīvi, iedzīvotāji uzlabojumus savā ikdienas dzīvē un tēriņos sajūt ar zināmu laika nobīdi. Pateikt, cik ilgā laikā sasniegsim situāciju, kad vairums iedzīvotāju būs apmierināti ar dzīvi, nevar neviens. Tomēr, ja pozitīvā attīstības tendence tuvāko gadu laikā saglabāsies stabila, tad, manuprāt, tam vajadzētu parādīties arī mūsu ikdienā." A. Žīgure gan piebilst, ka dažādu Latvijas iedzīvotāju noskaņojums var būt diametrāli pretējs. "Izsakot nākotnes prognozes, jāņem vērā, ka Latvijā ir ļoti smagi sociālie jautājumi, kurus jārisina. Ir ļoti lielas atšķirības ienākumu līmenī. Tāpēc prognozēt, ka pēc gada 60% iedzīvotāju būs apmierināti ar dzīvi, nebūtu godīgi. Tas ir atkarīgs no tā, kā cilvēkiem veicies savā personīgajā dzīvē un ikdienā. Atbilde par situāciju valstī katram iedzīvotājam ir sava."

Internetā, tostarp sociālajā tīklā "Draugiem.lv", uzdarbojas krāpnieki, kuri cenšas ar viltus darba sludinājumu palīdzību iegūt lietotāju personīgo informāciju, šādu paziņojumu pirms svētkiem izplatījis sociālais tīkls.

Lai gan par krāpniekiem informēta policija, portāls aicina uzmanīties, jo, iespējams, viņi joprojām meklē jaunus upurus. Arī policija norāda, ka interneta vidē jābūt piesardzīgiem, sniedzot datus par sevi vai pārskaitot kādam naudu, jo nereti ir ārkārtīgi sarežģīti pierādīt, ka konkrētais gadījums ir definējams kā krāpšana.

Krāpnieki raksta vēstules vai ierakstus dienasgrāmatās portāla vārdā un izsludina vakances/darba piedāvājumus, liek aizpildīt pieteikumus, kur tiek prasīta personiska informācija, piemēram, bankas dati. Portāls norāda, ka tie ir viltus sludinājumi un krāpniecība, un neiesaka šādus pieteikumus aizpildīt, kā arī sniegt personiska rakstura informāciju.

"Draugiem.lv" runasvīrs Jānis Palkavnieks biznesa portālu "Nozare.lv" informēja, ka portāls informējis policiju un attiecīgo banku drošības dienestus, krāpnieku profili tiek dzēsti, bet informācija par IP adresēm un pieslēgumiem tiek iesniegta policijai.

Par minēto gadījumu ziņojuši vairāk nekā desmit lietotāji. "Milzīgs paldies viņiem, ka nepalika vienaldzīgi," piebilda J. Palkavnieks.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte aģentūru LETA informēja, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ir saņemts iesniegums no "Draugiem.lv", bet tas pārsūtīts Rīgas reģiona pārvaldei.

Nesen policija saņēma informāciju arī par kādu "Chiquita Fashions", kas sociālajā tīklā piedāvāja mēteļus un kažokus par ļoti izdevīgām summām, bet, izmantojot dažādus attaisnojumus, kavējās ar pirkuma piegādi.

Policija atgādina, ka interneta vidē nevajadzētu uzticēties nekādai informācijai, vēl jo vairāk - sniegt datus par sevi vai pārskaitīt kādam naudu. Šādos gadījumos ir ārkārtīgi sarežģīti pierādīt, vai konkrētais gadījums ir vai nav definējams kā krāpšana. Piemēram, ja pārskaitīta nauda un prece ilgstoši netiek saņemta, tas vēl nenozīmē, ka notikusi krāpšana. Iespējams, šāda situācija izveidojusies citu apstākļu dēļ. Tāpēc cilvēkam vispirms pašam jāsargā savi dati un cita veida informācija, norāda policija.

L. Juberte atzina, ka policija bieži nesaņem informāciju par krāpnieciskām darbībām no portālu uzturētājiem, bet ir atsevišķi sociāli atbildīgi portāli, kuri informē policiju, lai arī tas nav viņu pienākums.

"Draugiem.lv" arī aicina pievērst uzmanību portāla adresei - tā ir "http://www.draugiem.lv " bez punktiem, strīpām un citiem burtiem. Portāls lietotājus aicina būt uzmanīgiem, kā arī brīdināt draugus un radus.

Divi Latvijas reklāmas un mārketinga nozares darbinieki saņēmuši interneta pakalpojumu un informācijas tehnoloģiju (IT) koncerna "Google" apmācību speciālista "Google Certified Trainer" sertifikāciju, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja interneta mārketinga kompānijas SIA "Infinitum 8" sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Lipsberga.

"Google" sertifikātus saņēma ''Infinitum 8'' valdes priekšsēdētājs Egils Boitmanis un "Omnicom Media Group" Digitālā departamenta vadītāja Linda Kalniņa, teikts paziņojumā medijiem.

"Google" apmācību speciālisti ir sertificēti apmācīt mārketinga aģentūru darbiniekus un reklāmdevējus, kā sasniegt labākos rezultātus, izmantojot "Google Adwords", "Google Analytics", kā arī citus "Google" koncerna produktus.

"Google Adwords" ir reklāmas izvietošanas sistēma, kas darbojas, izmantojot "Google" interneta meklēšanas pakalpojumu, kā arī dažos citos meklēšanas "motoros" un daudzās interneta vietnēs. "Google Adwords" prezentēto reklāmas saturu var noregulēt noteiktai mērķauditorijai, iegūt precīzu informāciju par reklāmas skatījumu skaitu, noteikt kampaņas apjomu un citus parametrus.

"Adwords" darbību var redzēt, piemēram, meklējot "apavus" (vai arī angliski - "shoes") un redzot, ka meklēšanas rezultātu sānos un dažreiz augšgalā parādās apavu tirgotāju apmaksātas nelielas reklāmas.

Kā izriet no "Google Adwords" mājaslapas, sistēma darbojās pēc principa "maksā par klikšķi" jeb reklāmas lauka skatījumu, nevis iepriekš atdodot fiksētu summu par nezināmu vai tikai aptuveni apzināmu rezultātu. "Adwords" lietotāji arī var noteikt tēriņu limitu un ar interneta mārketinga speciālistu palīdzību veidot reklāmas vēstījuma saturu tādu, ka to pamanīs un izcels dažādi meklēšanas rīki.

"Adwords" sistēma ir galvenais "Google" koncerna ienākumu avots. 2011.gadā ienākumi no reklāmas bija 36,5 miljardi ASV dolāru (19,7 miljardi latu), bet koncerna kopējie ieņēmumi 37,9 miljardi dolāru ( 20,4 miljardi latu).

Pēdējās nedēļas laikā virtuālo sabiedrību visā pasaulē saviļņojušas ziņas par sociālā tīkla "Instagram" plāniem sākt pārdot savu lietotāju uzņemtos fotoattēlus. Taču situācija ir pārspīlēta un krasas izmaiņas nav gaidāmas, pārliecināts ir eksperts.

"Instagram" panika

Vairāki avoti šonedēļ jau ziņojuši, ka attēlu kopīgošanas serviss no 16. janvāra vēlas atjaunināt sociālā tīkla lietošanas noteikumus, attiecībā uz intelektuālo īpašumu iekļaujot šādu punktu: "Jūs piekrītat, ka kāds bizness var maksāt "Instagram”, lai iegūtu tiesības lietot jūsu uzņemtās fotogrāfijas savā maksas vai sponsorētajā saturā, par to nesniedzot atlīdzību jums ("You agree that a business may pay Instagram to display your photos in connection with paid or sponsored content or promotions without any compensation to you").

Šī informācija izsaukusi plašu sabiedrības sašutumu. Kā norādījis tehnoloģiju un tīmekļa aktualitāšu medija "CNET" pārstāvis Deklans Makkalags, plānotās noteikumu izmaiņas nozīmēs, ka, „piemēram, kāda viesnīca varēs samaksāt "Instagram”, lai iegūtu atļauju lietot fotogrāfijas, kas uzņemtas tās teritorijā, un lietotu tās savām komerciālajām vajadzībām, turklāt par to nemaksājot ne centa lietotājam, kurš šo fotogrāfiju ir uzņēmis." 

Tomēr viss nav tik vienkārši. Portāls "The Verge”, ar juristu palīdzību analizējot situāciju, nonācis pie secinājuma, ka sociālā tīkla lietošanas noteikumi šādi bijuši vienmēr, un jauninājumi tos tikai sīkāk precizējot. "Instagram” gan paturot tiesības uzņēmumiem pārdot licences lietot tās lietotāju uzņemtos attēlus, taču šī attēlu lietošana esot limitēta un pieļaujama tikai specifiskās situācijās – piemēram, uzņēmums nedrīkstot iegādāto attēlu "papildināt” ar savu simboliku" (plašāks situācijas skaidrojams pieejams šeit). 

Pats sociālais tīkls noliedzis sev izvirzītos apvainojumus. "Mēs respektējam, ka jūsu foto ir jūsu foto. Punkts," teicis "Instagram” valdes priekšsēdētājs Kevins Sistroms.

Tomēr noteikumu izmaiņām jau sekojušas pirmās nozīmīgās sekas. Slavenais dabas un vides žurnāls "National Geographic” nolēmis apstādināt jaunu attēlu augšupielādi savā sociālā tīkla kontā @NatGeo. Ja jaunie noteikumi tiks apstiprināti, uzņēmums dzēsīs savu "Instagram” kontu, paziņojuši "National Geographic” pārstāvji. @NatGeo seko vairāk kā 640 tūkstoši "Instagram” lietotāju. 

Situācija ir pārspīlēta

Situācijas dramatisms ir pārspīlēts, pārliecināts ir digitālās aģentūras "Wrong Digital” projektu vadītājs Māris Antons. Viņš norāda, ka plānotie noteikumi atjauninājumi ir tikai loģiski.

"Es neesmu jurists un neesmu iedziļinājies visos dokumentos, taču apspriesti noteikumi man nav nekāds pārsteigums, jo tādi tie ir lielākajai daļai sociālo tīklu. Lielos vilcienos, tracis ir sacelts par neko. Šie noteikumi daudz neatšķiras no tā, ko ar savu lietotāju datiem var darīt „Facebook”, un arī citu sociālo tīklu noteikumi ir līdzīgi. Patiesībā, līdzīgi noteikumi ir pat datu glabāšanas vietnē „Dropbox” un citos servisos, kuru lietotāji glabā daudz sensitīvāku informāciju kā "Instagram”. 

"Taču tas nenozīmē, ka kāds pārdos "Instagram” lietotāju bildes – tā nebūs,” pārliecināts ir M. Antons. „Jāsaprot, ka tas ir bezmaksas produkts, kuram ir jāpelna. Reklāmas ir tas veids, kā sociālais tīkls to var darīt, jo pieņemu, ka ļoti daudzi lietotāji negribēs par to maksāt.”

Eksperts nedomā, ka šie notikumi varētu atstāt paliekošu iespaidu uz "Instagram” popularitāti vai sagraut lietotāju uzticēšanos servisam. "Līdzīga ažiotāža ir vērojama ik reizi, kad privātuma noteikumus maina "Facebook” vai kāds cits lielais sociālais tīkls. Tomēr globālas izmaiņas šai ažiotāžai neseko, un nedomāju, ka šī reize būs izņēmums. Varbūt 1% lietotāju varētu dzēst savus profilus un nelietot servisu principa pēc, taču šāda tendence noteikti nav gaidāma masveidā,” teic M. Antons. "Lietotāji varbūt uz "Instagram” vairs neskatīsies kā uz mazu, pūkainu zvēriņu, tomēr tas arī viss. Laiks pieaugt!”

Sociālais tīkls "One.lv” informējis, ka janvāra beigās pārtrauks savu darbību. Par spīti šim faktam, "One.lv” noteikti var uzskatīt par veiksmes stāstu, pārliecināts ir eksperts.

Pienācis gals

Nākamgad 31. janvārī tiks slēgts kādreiz krieviski runājošu jauniešu starpā populārais sociālais tīkls un e-pasta serviss "One.lv", teikts paziņojumā, kas redzams pakalpojuma lietotājiem.

Kā slēgšanas iemesls nosaukts " tikai un vienīgi resursu jautājums - pienācīga servisa līmeņa uzturēšanai nav iespēju". "One.lv" sākuma lapā ir ievietoti vārdi "The End" (gals) lapas dizainam raksturīgos "burtu klučos" un apakšā parakstīts datums, 2013.gada 31.janvāris.

"Draugi, "One.lv" pienāk gals - savs, personīgais. Tiesa, tas notiks nevis 21. decembrī, bet gan 2013. gada 31.janvārī. Šī diena būs "One.lv" pēdējā darba diena. No februāra serviss būs pilnībā nepieejams, tādēļ saglabājiet mīļās fotogrāfijas, kopējiet savu saraksti un sūtat e-pastus citās pastkastītēs," teikts paziņojumā, kas publicēts arī krievu valodā.

Kā informē Krievijas interneta pakalpojumu kompānijai "Mail.ru" piederošā interneta vietne, līdzšinējiem lietotājiem, kuru galvenā saziņas valoda ir krievu, ieteikts pāriet uz Krievijas un pasaules krieviski runājošo sociālo tīklu "Odnoklassniki.ru", kas arī pieder "Mail.ru".

"Turpmāk sarunāties ar draugiem varēs "Odnoklassniki.ru" - tieši tur daudziem "One.lv" lietotājiem ir izveidoti profili," raksta "One.lv".

Spēja piesaistīt krievvalodīgo auditoriju

"One.lv" ir atstājis savu devumu Latvijas sociālo tīklu kultūrā, pārliecināts ir aģentūras "LIKE THAT" digitālās komunikācijas konsultants Jānis Polis. "Šis bija pirmais un vienīgais sociālais tīkls, kuram izdevās piesaistīt absolūto vairākumu krievvalodīgās auditorijas. Nevienam citam resursam kas līdzīgs nav izdevies ne pirms, ne pēc "One.lv". Tas, kā uzrunāt krievvalodīgos, ierasti ir bijusi viena no lielākajām Latvijas sociālo mediju mārketinga problēmām. Pēdējos pāris gados, kopš „One.lv” vairs netika īpaši attīstīts, šī problēma kļuva vēl daudz aktuālāka."

Vienlaikus J. Polis uzskata, ka "One.lv" slēgšana neatbrīvo jaunu tirgus nišu. „Dati rāda, ka šie te cilvēki ir izklīduši pa tādiem tīkliem kā "Facebook", "vKontakte", "Odnoklassniki", mazākā mērā – arī "draugiem.lv". Tā kā Latvijas krievvalodīgā iedzīvotāju daļa biežāk ir orientēta uz Krievijas kultūru un patērē Krievijas medijus, tad nav nekāda pamata uzskatīt, ka jaunam, uz krievvalodīgo auditoriju mērķētam sociālajam tīklam Latvijā būtu īpašas izaugsmes perspektīvas. Šie cilvēki jau ir atraduši savas mājas."

J. Polis norāda, ka, neskatoties uz sociālā tīkla slēgšanu, nav pamata runāt par sēru vēsti. "Patiesībā tas ir milzīgs veiksmes stāsts! Cilvēki, kas radīja "One.lv", paralēli ir izveidojuši portālu "Odnoklassniki.ru", saplūda ar šo te grupu un beigu beigās savus lietotājus no viena sociālā tīkla aizveda uz otru. Tas, kā maza komanda no Latvijas var izveidot vienu no populārākajiem sociālajiem tīkliem mūsu milzīgajā kaimiņvalstī, patiesībā ir veiksmes stāsts, kuru būtu vērts apspriest un izcelt. Tas, ka viņi nevēlas paralēli šim milzīgajam gigantam uzturēt arī mazākus resursus, ir pilnīgi saprotami."

Četri informācijas tehnoloģiju (IT) inkubatora "TechHub Riga" biedri pirmā inkubatora darbības gada laikā piesaistījuši investīcijas vairāk nekā 600 000 eiro (420 000 latu) apmērā. Veiksmīgo uzņēmumu pārstāvji norāda, ka nākamgad negrasās gulēt uz lauriem. 

Nākamgad pārsniegs miljonu

Uzņēmumi, kas piesaistījuši ievērojamās investīcijas, ir infografiku rīka "Infogr.am", adrešu un kontaktu vadības rīka "Cobook", digitālo produktu pārdošanas platformas "Sellfy" un auto nomas portāla "RentMama.com" veidotāji.

"TechHub Rīga" līdzdibinātājs un vadītājs Andris Bērziņš prognozē, ka nākamgad varētu notikt viens vai pat divi darījumi, kuru apmērs pārsniegs vienu miljonu eiro (700 000 latu).

Viņaprāt, šis gads ir pierādījis, ka ir jaunie tehnoloģiju uzņēmumi, kas spēj piesaistīt starptautiskās investīcijas nopietnā līmenī. "Šīs ir labas zīmes, kas norāda, ka ir komandas, kas spēj attīstīt ideju un pietiekami sekmīgi pārdot to, viņiem ir lietotāji un investori. Tas ir pirmais sākums. Protams, paies gadi, kamēr redzēsim lielākus rezultātus, bet sākums ir ļoti daudzsološs," vērtē A. Bērziņš.

Patlaban rezidentu skaits "TechHub Riga" sasniedz apmēram 40, viņi veido ap 20 iesācējuzņēmumu. Inkubatoram ir vairāk nekā 40 gada biedri, kas neatrodas uz vietas. Ap 600 cilvēku seko informācijai par "TechHub Riga" pasākumiem, inkubatora telpās notiek dažādas specializētās tikšanās. Pēc A.Bērziņa domām, tas ir apliecinājums, ka nozarē ir attīstības iespējas, spējīgas komandas un interese no investoru puses.

Kā ziņots, britu jaundibināto IT uzņēmumu inkubators "TechHub" savu filiāli Rīgā atklāja šogad februārī. Inkubatora mērķis ir pulcēt līdzīgi domājošus jaunos uzņēmējus, lai no to vidus veidotos nākotnes jaunās, spēcīgās Latvijas IT firmas. 

Ar mārketinga un sabiedrisko attiecību vortāla „7guru.lv” analīzi par to, kā izveidot veiksmīgu „start-up” vai iesācējuzņēmumu iespējams iepazīties šeit.

Veiksmes atslēga - stratēģija

"Esam ļoti priecīgi un pateicīgi saviem investoriem, fondam "HackFwd". Tad, kad viņi nolēma investēt mūsu produktā, bija gatavs tikai tā prototips un 200 lietotāju. Jā, mums bija ambīcija un plāns par to, kā sniegt globāli veiksmīgus rezultātus, tomēr atradāmies pašā starta stadijā. No februāra mēs 10 mēnešu laikā esam ieguvuši 165 tūkstošus lietotājus un esam pasaulē lielākais datu vizualizācijas uzņēmums un infografiku izveides rīks. Šobrīd ar šo rīku ir radīti aptuveni 320 tūkstoši infografiku," stāsta U. Leiters. 

Jautāts par to, vai straujā "Infogr.am" attīstība viņam bijusi pārsteigums, U. Leiterts norāda, ka veiksmīgi sakrituši vairāki apstākļi, tomēr uzņēmums mērķtiecīgi virzījies uz visaugstāko rezultātu sasniegšanu. "Mums ir palaimējies būt īstajā vietā, laikā un formā, taču vienlaicīgi mēs labi zinām, ko un kāpēc darām. Veiksmes atslēga ir apzinātu darbību kopums. Stratēģiski visu laiku esam tēmējuši uz globālu tirgu, neaprobežojoties ar fokusu tikai uz Baltiju vai Eiropu. Tas ir viens no būtiskākajiem aspektiem – koncentrēties uz vajadzību, kas ir vienāda Argentīnā, ASV un Latvijā," stāsta "Infogr.am" dibinātājs.

Vaicāts par nākotnes plāniem, viņš norāda – notiekot aktīvs darbs pie tā, lai iegūtu vēl vairāk lietotāju. "Cenšamies radīt vēl saturīgāku un interesantāku saturu. Tāpat vēlamies panākt par to, lai par mums aizvien plašāk ziņotu lielākie nozares ziņu portāli un blogi. Aktīvi attīstāmies!"

Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots no nākamā gada 2.janvāra būs AS "Diena" valdes priekšsēdētājs, liecina medijiem izplatīts paziņojums.

Jau ziņots, ka LTV ģenerāldirektors un valdes loceklis E. Kots ar gadumiju pamet LTV vadītāja amatu, jo saņēmis jaunu darba piedāvājumu. Par jauno darba vietu Kots līdz šodienai klusēja saistībā ar konfidencialitātes norunu.

Kā pamatojumu E. Kota iecelšanai amatā AS "Diena" padome norāda Kota zināšanas un pieredzi digitālo mediju attīstībā, jo viens no koncerna izaicinājumiem nākamajā gadā būs tieši jauno un jau esošo digitālo mediju attīstīšana, kā arī AS "Diena" vadības kapacitātes stiprināšana un uzņēmuma straujākas izaugsmes veicināšana, informēja SIA "Rīgas Tirdzniecības osta" (RTO) mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Vizule.

Ar E. Kotu biznesa portālam "Nozare.lv" neizdevās sazināties.

Kā ziņots, AS "Diena" valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs 2013.gada priekšvakarā, nespējot vienoties ar akcionāriem par turpmāko koncerna attīstību, pamet savu amatu.

Staņēvičs darbu pārtrauc šā gada 31.decembrī. AS “Diena” padome izsaka viņam pateicību par ieguldīto darbu mediju koncerna attīstībā un finansiālo rādītāju uzlabošanā.

Pārējie valdes locekļi - Normunds Salmiņš, Ģirts Freibergs un Jānis Gavars - turpina darbu AS “Diena” valdē.

1967.gada dzimušais Kots darbojies LTV no 1990.gadu sākuma, tad vairākus gadus vadījis reklāmas sabiedrību "Labvakar", bet no 2003.gada atgriezies vadošos amatos LTV, kad toreizējais LTV ģenerāldirektors Uldis Grava iecēlis viņu LTV ģenerāldirektora vietnieka amatā. Pēc Gravas aiziešanas 2004.gadā bijis ģenerāldirektora vietas izpildītājs, pēc tam ģenerāldirektora vietnieks ražošanas jautājumos un 2007.gadā pēc toreizējā LTV vadītāja Jāņa Holšteina atkāpšanās pildījis ģenerāldirektora pienākumus.

No 2008.gada E. Kots bija LTV ģenerāldirektors un vienīgais valdes loceklis.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātais konkursa nolikums paredz, ka LTV būs trīs valdes locekļi, no kuriem viens pildīs valdes priekšsēdētāja funkcijas, bet pārējie divi katrs atbildēs par programmu attīstības jautājumiem un par finanšu un tehnoloģiju jautājumiem. Saskaņā ar NEPLP apstiprināto konkursa nolikumu LTV jaunās valdes kandidātu pieteikšanās notiks līdz 2013.gada 15. janvārim, savukārt izvērtēšanas process varētu ilgt līdz 2013.gada februāra vidum.

Jau vēstīts, ka 2009.gada jūlijā kompānija "Nedela S.A." pārņēma no "Bonnier Business Press" Latvijas masu mediju grupu AS "Diena" un Latvijas biznesa laikrakstu "Dienas Bizness". Tā paša gada oktobrī uzņēmuma "Nedela S.A." valdes loceklis un AS "Diena" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Tralmaks sabiedrību iepazīstināja ar "Dienas" un SIA "Izdevniecības "Dienas bizness"" īpašniekiem - Roulendu ģimeni no Lielbritānijas.

2010.gada augustā AS "Diena" 51% akciju nopirka pazīstamais uzņēmējs Viesturs Koziols, bet 49% akciju palika Roulendu ģimenes īpašumā. Atlikušās akcijas V. Koziols savā īpašumā ieguva šī gada sākumā.

Kā ziņots, pēc 98,86% AS "Diena" akciju iegādes uzņēmējs V. Koziols mediju koncerna "Diena" īpašnieku AS "Žurnāli un Diena" iekļāvis uzņēmumā SIA "Rīgas Tirdzniecības osta" (RTO) un turpmāk Koziols plānoja vadīt RTO padomi, koncentrējoties uz visa koncerna stratēģisko vadību.

V. Koziols uzsvēra, ka pirms diviem gadiem vienojies ar iepriekšējiem "Diena" īpašniekiem par 51% un vēlāk arī par atlikušo akciju iegādi. Tas esot izdarīts. Uzņēmuma operatīvo vadību viņš esot gatavs uzticēt citiem un pats lielāku uzmanību pievērst arī pārējo savu īpašumu pārvaldībai. Tādēļ pieņemts lēmums AS "Žurnāli un Diena", kas ir 98,86% AS "Diena" akciju turētājs, uz pirkuma līguma pamata iekļaut RTO, kur viņš esot lielākais īpašnieks ar sev piederošiem 36%.

Konkurences padome (KP) 2012.gada 30.martā pieņēma lēmumu atļaut RTO pilnībā iegādāties mediju koncerna "Diena" īpašnieku - AS "Žurnāli un Diena"

Pagājušā gada rezultāti liecina, ka koncernam "Diena" pērn izdevies samazināt zaudējumus līdz 1,34 miljoniem latu un palielināt koncerna konsolidēto apjomu līdz 16,9 miljoniem latu.

2010.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 15,8 miljoni latu, bet zaudējumi - 1,97 miljoni latu, savukārt 2009.gadā zaudējumi bija 2,91 miljons latu pie tāda paša apgrozījuma kā gadu vēlāk.

AS "Diena" ir lielākais nacionālais mediju un poligrāfijas uzņēmums Latvijā. AS "Diena" koncernā ir SIA "Dienas mediji", SIA "Izdevniecība Dienas žurnāli", SIA "Abonēšanas centrs Diena", SIA "Dienas grāmata", SIA "Izdevniecība "Dienas bizness"", SIA "RPD", SIA "Poligrāfijas grupa Mūkusala" un SIA "Mūkusalas māja".

Pasaules gals pārdzīvots, dāvanas izsaiņotas un šampanietis sagādāts - ir pienācis īstais brīdis, lai arī mārketinga un sabiedrisko attiecību vortāls 7guru.lv atlaistos klubkrēslā un pārdomātu ar ko 2012. gads paliks mūsu atmiņā.

Gada īsākajā mēnesī februārī par visvairāk skatīto rakstu kļuva reklāmas aģentūras "Mooz!" projektu direktores Sabīnes Rapas pārdomas par to, ka reklāma ir bizness, kur sievietēm nav vietas. Sabīnes trāpīgās atziņas ieinteresēja ne vien nozares profesionāļus, bet arī Latvijas lielākos tabloīdus.

Marta atkusnis pie Latvijas reklāmas un sabiedrisko attiecību interesentiem atnāca ar nacionālā sociālā tīkla "draugiem.lv" runasvīra Jāņa Palkavnieka drosmīgi sacīto, ka darbs viņam sniedzot īstu kaifu. Tomēr mēneša lasītākā raksta titulu ieguva intervija ar 7Guru.lv dibinātāju Ivetu Antonišķi, kura vortāla lasītājiem atklāja vēl neiepazītas aizkulises. Paldies, ka jums rūp!

Negaidīti kareivīgs pienāca aprīlis - 7Guru.lv lasītājiem interesantas šķita gan telekomunikāciju operatoru cīņas, gan Skype ņirgāšanās par "Facebook" un tviteri, gan tas, kāpēc vienas nakts sakars ar žurnālistu neatmaksājas un pat trīs Rīgā nozagtās vides reklāmas instalācijas.

"Facebook atzīst Latvijas lapu par veiksmīgāko valsts komunikācijas piemēru pasaulē!" Tā maija beigās apgalvoja mūsu valsts oficiālās "Facebook" lapas "If you like Latvia, Latvia likes you" veidotājs Ansis Egle. 7Guru.lv lasītāji viņam noticēja, šim rakstam kļūstot par lasītāko vortāla piecu gadu pastāvēšanas vēsturē. Ja vien mēs tobrīd būtu zinājuši, cik neilgi šim rekordam būs lemts noturēties... Tikmēr 7Guru.lv interviju sadaļā par savām sarkanajām līnijām pastāstīja Jurģis Liepnieks.

Katrā medus mucā ik pa laikam jāiepil karotei darvas. Vasaras saulgriežu mēnesī jūnijā uzmanību piesaistīja "draugiem.lv" izteikumi, ka Latvijas "Facebook" lapas sasniegtie rezultāti nav pietiekami augsti un ceļ neslavu mūsu valstij. Lapas veidotāji uz šiem komentāriem stoiski atbildēja ar veco teicienu par karavānu, kas vienmēr dodas tālāk. Attiecību skaidrošanai sekojuši ar 7Guru.lv palīdzību, mūsu lasītāji devās atveldzēties, uzzinot par daudz mierīgākā un radošākā gaisotnē notikušo pirmo "TEDx" konferenci Latvijā. Daļa no veiksmīgas uzstāšanās vienmēr saistīta ar improvizāciju, 7Guru.lv daudznozīmīgi norādīja viens no pasākuma lektoriem, Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Gada karstākajā laikā jūlijā Latvijas vienīgā profesionālā komunikācijas vortāla lasītāji pa starpai aukstu kokteiļu malkošanai un silto pelžu izbaudīšanai atcerējās apcieot 7Guru.lv, lai uzzinātu par bloga "Cehs" autortiesību skandālu, iepazītos ar Ingas Alikas drošsirdīgo atziņu, ka TV nākotne vēl nekad nav bijusi tik rožaina, kā arī pajautātu sev un ikvienam - kā vērtēt "Facebook" konkursus, kuros figurē vārdi "share" un "like"?

Vai kaut kas spej aizēnot Olimpiskās spēles? Atbilde ir jā, ja runa iet par Latvijas reklāmas, mārketinga un sabiedrisko attiecību industrijām! 7Guru.lv augustā gan aktīvi sekoja Latvijas atlētu sekmēm kā pludmales volejbola kortos un BMX trasēs, tā sociālajos medijos, tomēr lielāku jūsu uzmanību piesaistīja pārdomas par Latvijas gatavību pasaules "EXPO" izstādei, jautājums par to, vai joprojām pastāv aģentūra "Hauska & Partners", kā arī ziņas, ka apturēts Dziesmu svētku komunikācijas konkursa process. 7Guru.lv redakcijai jau bija nelāgas aizdomas, ka pie šī jautājuma vēl sanāks atgriezties... Jā, un vai Tu joprojām atceries, ka Tevi var atrast uz twittersienas?

"Mums jāredz, kā sabiedriskās attiecības var papildināt biznesu. Lai panāktu to, mums ir jāmācās vairāk un savas zināšanas jāizmanto citādi – nevis manipulējot, bet izmantojot savas komunikācijas iemaņas un savus komunikācijas instrumentus, lai organizētu komunikācijas vadību, kas patiešām palīdz izmaiņām un uzņēmuma vērtībām. Aģentūrām ir pamatīgi jāpārdomā, kā sevi mainīt, lai tām būtu nākotne," skatoties pa sava Rīgas centra biroja logu, septembra sākumā 7Guru.lv sacīja austriešu uzņēmējs Leo Hauska. Viņš galvoja, ka aģentūrai "Hauska & Partners" esot nākotne - pat neskatoties uz to, ka vai visi aģentūras vadošie darbinieki bija devušies zaļāku ganību virzienā. Lai arī ne gluži šajā kontekstā, 7Guru.lv lasītājus rudens pirmajā mēnesī tāpat iepriecināja infografika par to, ko nerādīt sociālajos tīklos, ja esi jaunas darba vietas meklējumos. 

Oktobris nāca ar īsti rudenīgu lapkriti dažādās Latvijas aģentūrās - aģentūru grupu "MMS Communications Latvia" atstāja tās ilggadējais vadītājs Ģirts Ozols, viņa vietā nākotaustrumu rūdījumu guvušajam Edmundam Grigarovičam, Jānis Polis pameta aģentūru "Djigital", bet korporatīvo attiecību aģentūru "McCann Consulting" dibināja "McCann" grupa, par tās vadītāju kļūstot bijušajam "Hauska & Partner" biroja vadītājam Arnim Marcinkēvičam. "McCann WorldGroup Riga" vadītājs Gatis Mūrnieks 7guru.lv sacīja, ka jaunās aģentūras mērķis ir kļūt par tirgus līderiem - un darīt to uz augstas kompetences un profesionālisma rēķina. Saruna ar Gati ir viena no visu laiku lasītākajām 7guru.lv intervijām.

Savukārt novembrī visi skatieni atkal bija pievērsti Dziesmu svētku logotipa konkursam - vispirms sabiedrību sasniedza ziņa, ka tajā uzvarējusi aģentūra "BrandBox", tomēr jau nākamajā dienā aģentūras "Mooz!" radošais direktors Ēriks Stendzenieks pavēstīja - viņaprāt, konkursa uzvarētāju darbs esot plaģiāts. Iesaistītajām pusēm izvēloties uzbrukuma un aizsardzības stratēģijas, 7Guru.lv rosinātā argumentētā diskusija par jautājuma būtību izpalika, sausajam atlikumam izrādoties visu laiku apspriestākajam 7Guru.lv rakstam. Un daudziem neatbildētiem jautājumiem. Lai ari ne tik skaļi, reklāmas sabiedrību tāpat pārsteidza ziņas par to, ka reklāmas aģentūru "Leo Burnett" atstājuši tās vadītāji Ansis Egle un Edijs Majors. Pirmais no kungiem ar 7Guru.lv dalījās atklātā sarunā par aģentūrā piedzīvoto - un nākotnes plāniem.

Visbeidzot, decembrī rotājot eglīti, 7Guru.lv lasītāji atcerējās, ka ir veļu laiks un noskaidroja, ko vērts zināt par pēcnāves dzīvi sociālajos medijos, apmierināja ziņkārību par to, kas un kāda ir digitālā paaudze Latvijā, sāka aizdomāties par galveno nākamā gada aktualitāti, ieklausoties Arņa Kaktiņa teiktajā - eiro ieviešana būs uzticēšanās jautājums, kā arī pajautāja paši sev - kāpēc šis gads bijis priecīgāks nekā iepriekšējais.

2012. gads bijis nozīmīgs arī 7guru.lv dzīvē. Mēs esam kļuvuši par uzņēmumu, ieguvuši jaunu, mūsu būtībai atbilstošu dizainu, papildinājuši savu komandu, ar lieliem panākumiem aizsākuši "7Guru Skolas" tradīciju, kā arī piesaistījuši vēl nebijuši lielu lasītāju skaitu. Par sasniegto mēs uzsitam uz pleca sev, tomēr lielu paldies sakām tieši jums - mūsu lasītājiem, bez kuriem mūsu pūliņiem nebūtu nozīmes. Ar lielu optimismu, varenām ambīcijām un svaigām idejām raugāmies nākotnē, lai pēc gada varam atkal atkorķēt šampanieti un secināt, ka izdevies sasniegt jaunas virsotnes.

Drosmīgi lūkojoties pretī vēl nebijušiem izaicinājumiem - vēlam skaistu, radošu un panākumiem bagātu Jauno gadu!

Tavs 7guru

Pasaules reklāmas tirgus 2012. gadā pieaug par 3,3%, bet 2013.gadā izaugsme tiek prognozēta 4,1% apjomā, kas ir salīdzinoši zemāki rādītāji, nekā prognozēts iepriekš. Taču pateicoties jaunattīstības valstīm, kopējais pasaules reklāmas tirgus izaugsmes temps 2015.gadā paredzams 5,6% apjomā, liecina "ZenithOptimedia" jaunākais pasaules reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījums.

Laikā no 2012. līdz 2015.gadam jaunattīstības tirgi ieguldīs 61% no kopējā pasaules reklāmas investīciju apjoma. Spēcīgāka izaugsme sagaidāma Austrumeiropas, Āzijas un Latīņamerikas tirgos, liecina "ZenithOptimedia" jaunākais pasaules reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījums.

2012. gadā pasaules reklāmas investīciju apjoms sasniegs 497 miljardus ASV dolāru, bet 2013.gadā globālais reklāmas tirgus veidos 517 miljardu ASV dolāru apjomu. Interneta reklāma uzrāda vislielāko reklāmas investīciju pieaugumu, ko nosaka straujā sociālo tīklu un interneta tiešsaistes video attīstība. "ZenithOptimedia" prognozē interneta reklāmas apjomu pieaugumu līdz 14,6% 2013.gadā, kamēr tradicionālie mediji pieaugs par 1,7%.

''Reklāmdevēji ir gatavi palielināt savus budžetus tirgos un medijos, kur viņi var panākt investīciju spēcīgu atdevi. Tas nozīmē, ka jaunattīstības tirgi, sociālie mediji un tiešsaistes video pieaug straujāk, veidojot turpmāku pasaules reklāmas tirgus izaugsmi, neskatoties uz tirgus stagnāciju Eirozonā,'' globālās tendences komentē "ZenithOptimedia" vadītāja Latvijā Ildze Magazeina.

Eirozonas krīze samazina kā kopējo ekonomisko, tā reklāmas tirgus izaugsmi pasaulē. Eirozonas recesijas apstākļos samazinās tās valstu imports uz citām valstīm. Turklāt eirozonas riskus pastiprina globālā nenoteiktība – vadošie uzņēmumi uzkrāj naudu nevis to iegulda izaugsmē.

Apskatot reklāmas tirgus tendences, atsevišķos reģionos ir izdalīti dažādi reģionālie bloki, kas parasti netiek aplūkoti atsevišķi. Piekopjot smalkāku dalījumu, ir iespējams atspoguļot tendences un nianses, kas nav saskatāmas kopējā tradicionālā reklāmas tirgus reģiona ietvaros.

Eiropā atsevišķi ir izdalīts reģions PIIGS (Portugāle, Īrija, Itālija, Grieķija un Spānija), kuru vairāk nekā citas valstis ir ietekmējusi eirozonas krīze. Šo valstu reklāmas tirgus samazinājies vēl straujāk nekā to ekonomika, jo lokālie reklāmdevēji, lai samazinātu zaudējumus un saglabātu naudu, ir ''apcirpuši'' investīcijas, bet starptautiskie reklāmdevēji pārcēluši investīcijas uz ekonomiski ''veselākiem'' reģioniem.

Atsevišķi izdalīts bloks ir Ziemeļeiropa un Centrāleiropa, kas aptver Rietumeiropu un tādas Centrāleiropas valstis kā Čehija, Polija un Ungārija. Daudzas šī bloka valstis ietilpst eirozonā vai ar to ir cieši saistītas, tāpēc reklāmas investīcijas šajā blokā būtībā tiek pieturētas, jo reklāmdevēji gaida lielāku skaidrību par eirozonas nākotni.

Tādi Austrumeiropas reklāmas tirgi kā Krievija un Ukraina strauji atjaunojas pēc ekonomikas 2009.gada lejupslīdes, un kopš tā laika uztur veselīgu reklāmas investīciju pieauguma tempu. Šo valstu tuvākie kaimiņi Centrālajā Āzijā, piemēram, Azerbaidžāna un Kazahstāna, ir attīstījušies līdzīgi, kā dēļ ir apvienoti vienā grupā - Austrumeiropas un Centrālās Āzijas blokā. Salīdzinājumā ar statiskajiem tirgiem Centrāleiropā, Austrumeiropas un Centrālās Āzijas tirgiem ir raksturīgi augsti ekonomiskās izaugsmes rādītāji un maza reklāmas investīciju daļa, salīdzinot ar iekšzemes kopproduktu.

Internets joprojām ir straujāk augošais medijs. Sagaidāms, ka 2012.gada gaitā tā reklāmas apjomu pieaugums veidos 15,2%, bet 2013.-2015.gadu posmā interneta reklāmas apjomu pieaugums prognozēts 14-15% robežās. Attiecīgi interneta tirgus daļa kopējā pasaules reklāmas tirgū palielināsies līdz 18,0% 2012.gadā, bet 2015.gadā internets veidos jau 23,4% no kopējā reklāmas tirgus. Savukārt laikrakstu un žurnālu tirgus daļa globālajā reklāmas tirgū samazinās vidēji par 1% gadā.

Pēc lēnas, bet stabilas izaugsmes televīzijas daļa kopējā pasaules reklāmas tirgū ir stabilizējusies. 1980.gadā televīzija aptvēra 31% no pasaules reklāmas investīcijām, 1990.gadā - 32%, 2000.gadā - 36%, 2010.gadā - 39%. 2012.gadā televīzijas daļa veido 40,2% no kopējā pasaules reklāmas tirgus, bet tuvākajos gados paredzama neliela atkāpšanās - līdz 40,0%.

Latvijā mediju aģentūra "ZenithOptimedia" ietilpst "MMS Communications Latvia" (100% "Publicis Groupe" uzņēmums), kas ir viena no lielākajām komunikācijas aģentūru grupām Latvijā. "MMS Communications Latvia" ietilpst vēl arī tādas reklāmas, mediju un specializēto servisu aģentūras kā "Leo Burnett Riga", "Starcom", "Reactiv", "Publicis Riga", "Compass", "MediaVest".

Mārketinga un sabiedrisko attiecību vortāls 7guru.lv aptaujājis Latvijas žurnālistus, noskaidrojot, kurš likuma kalps saziņā ar medijiem ir viskomunikablākais un atvērtākais, bet kura durvis masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem visbiežāk ir slēgtas. Apkopojot aptaujas rezultātus, noskaidrojies, ka masu medijiem atvērtākie valstsvīri ir Rīgas mērs Nils Ušakovs un Izglītības ministrs Roberts Ķīlis. Savukārt žagarus gada nogalē preses pārstāvji vislabprātāk atnestu partijas "Saskaņas Centrs" līderim Jānim Urbanovičam.

Slavē Ušakovu un Ķīli

Aptaujā par Latvijas komunikablāko politiķi visbiežāk žurnālisti minējuši divus politiķus - Rīgas mēru Nilu Ušakovu un Izglītības ministru Robertu Ķīli. Neraugoties uz to, ka politiķiem nākas regulāri cīkstēties gan ar politiskajiem oponentiem, gan saskarties ar sabiedrības spiedienu un saņemt kritiku arī par publiskās komunikācijas paņēmieniem, abi politiķu spējuši palikt atsaucīgi saziņā ar masu medijiem, norādījuši aptaujātie žurnālisti. 

Tiesa, žurnālistu viedoklī nav vienprātības. Gan N. Ušakovs, gan R. Ķīlis tāpat vismaz reizi tikuši atzīmēti arī kā slikti komunikatori. Saistībā ar Rīgas mēru daži žurnālisti norādījuši, ka viņš esot komunikabls, taču mēdzot izvairīties no sev nepatīkamiem jautājumiem un daudz laipnāks esot pret "savējiem" žurnālistiem.

Kā atsaucīgi saziņā ar masu medijiem tāpat atzīmēti Labklājības ministre Ilzi Viņķeli, kura komunikācijā ar medijiem esot tāda pati kā pirms nozīmīgā amata, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, Zemkopības ministre Laimdota Straujuma, Aizsardzības ministrs Artis Pabriks un vairāki citi politiķi.

"Varu izteikt savu novērojumu, ka politiķa atsaucība ir atkarīga no viņa reprezentatīvā pārstāvja," uz politiķa preses pārstāvju atbildību norāda "Dienas Biznesa" žurnāliste Līva Melbārzde. "Visi politiķi ir atsaucīgi, jo viņiem nepieciešama laba publicitāte," piebilst žurnālists Armands Jēgermanis.

Nedraudzīgā saskaņa

Tomēr ne visas amatpersonas atceras par šo  vienkāršo patiesību. Par īstu "7guru.lv" rīkotās aptaujas rekordistu kļuvis Saeimas deputāts, partijas "Saskaņas Centrs" frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs - viņš kā komunikācijā izvairīgs un nelaipns politiķis atzīmēts vēl biežāk nekā pozitīvās komunikācijas izcilnieki.

Kā otrs neatsaucīgākais politiķis visbiežāk atzīmēts bijušais Latvijas vēstnieks ASV, Satiksmes ministrs Aivis Ronis. 

Kopumā N. Ušakova  un J. Urbanoviča pārstāvētā partija "Saskaņas centrs" saņēmis pagalam negatīvu žurnālistu vērtējumu - kā sliktas komunikācijas piemēri minēti arī tās biedri Alfrēds Rubiks ("nelabprāt sniedz komentārus un saziņā ar žurnālistiem nav konstruktīvs"), Nikolajs Kabanovs un Valērijs Kravcovs.

Kā ne pārāk pozitīvus komunikācijas piemērus no valstsvīru vidus žurnālisti minējuši Valsts prezidentu Andri Bērziņu, Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu un vēl vairākus politiķus.

Sabiedrisko attiecību un mārketinga vortāls "7Guru.lv" meklē ārštata žurnālistu!

Darba pienākumi:

• Iegūt informāciju un veidot ziņas par notikumiem nozarē;
• jāmeklē un jāapkopo vortāla tematikai atbilstoši, interesanti ziņu materiāli;
• jāapmeklē preses konferences, jāveic telefonintervijas;
• ar savu viedokli jāpiedalās redakcijas darbā.

Galvenās prasības:

• Interese par mārketinga un sabiedrisko attiecību nozari;
• augstākā vai nepabeigta augstākā izglītība;
• augstu atbildības sajūta komplektā ar svaigām idejām;
• veikla valodas izjūta, labas latviešu un angļu (vēlams – arī krievu) valodu zināšanas.

Piedāvājam:

• Iespēju pārbaudīt un pielietot savas zināšanas reālajā dzīvē;
• gūt vērtīgu pieredzi aktīvajā žurnālistikā, ikdienā strādājot ar Latvijas reklāmas un sabiedrisko attiecību nozaru ietekmīgākajām aģentūrām un cilvēkiem;
• atsaucīgu un zinošu kolektīvu modernā darba vidē Rīgas centrā.


Sūti savu CV un paša/-as rakstītu, līdz 2500 zīmēm garu ziņu par jebkuru Tev interesējošu tematu uz agnese@7guru.lv

Sabiedrisko attiecību aģentūra "Repute" savā nozarē strādā jau gandrīz 10 gadus. Šo gadu laikā "Repute" kļuvusi par vienu no pieredzējušākajām sabiedrisko attiecību aģentūrām, kura ik dienas konsultē Latvijas nozīmīgākos uzņēmumus. 

"Repute" aicina savā komandā projektu vadītāju!

Galvenie darba pienākumi:

• Klientu vajadzībām atbilstošu piedāvājumu izstrāde, realizēšana un pārraudzība;
• sadarbības attīstīšana ar esošajiem un potenciālajiem klientiem.

Mēs sagaidam:

• Iepriekšēja pieredze sabiedrisko attiecību, reklāmas vai mārketinga jomā;
• augstākā izglītība;
• teicamas mutvārdu un rakstiskās latviešu un angļu valodu zināšanas, kā arī vēlamas labas krievu valodas zināšanas;
• spēja patstāvīgi organizēt savu darbu un strādāt ar vairākiem projektiem paralēli, noteikt prioritātes, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību;
• labas komunikācijas iemaņas, atbildības izjūta, pašatdeve un spēja sasniegt rezultātu;
• erudīcija un informētība par nozares aktualitātēm;
• labas prezentēšanas iemaņas;
• datorprasmes (MS Office, PowerPoint, Excel).

Piedāvājam:

• Dinamisku un izaicinājumiem pilnu darbu;
• iespēju gūt vienreizēju pieredzi, profesionāli augt un pilnveidoties, strādājot vienā no labākajām sabiedrisko attiecību aģentūrām;
• draudzīgus un profesionālus kolēģus;
• mājīgu un mūsdienīgu darbavietu Rīgā, Ausekļa ielā 14-5;
• darbu ar atpazīstamiem uzņēmumiem un projektiem;
• atalgojums atbilstoši darba rezultātiem.

CV un motivācijas vēstuli sūtīt Ivetai Antonišķei uz epasta adresi iveta@repute.lv. 

"Forbes" ir ietekmīgākais biznesa žurnāls pasaulē. To 1917. gadā nodibināja amerikāņu žurnālists B.C. Forbes. Šodien "Forbes Grupa" ietver gan "Forbes" žurnālus, kas iznāk 21 pasaules valstī (Argentīna, Bulgārija, Čehija, Indonēzija, Kazahstāna, Slovākija, Ukraina, Ķīna, Horvātija, Izraēla, Polija, Rumānija, Krievija, Turcija, Indija, ASV u.c.), gan arī "forbes.com" - biznesa portālu numur viens internetā. "FORBES" kopējā auditorija mēnesī pasaulē ir 50 miljoni biznesa lēmumu pieņēmēju.

SIA "SK Media" 2010.gadā sāka izdot žurnālu "Forbes" Latvija latviešu valodā un 2012.gada jūnijā - "Forbes Estonia" Igaunijā.

Aicinām pievienoties mūsu komandai:

REKLĀMAS PĀRDOŠANAS MENEDŽERI

Prasības:

• Nopietna un rezultatīva pieredze business-to-business pārdošanā vismaz 5 gadi;
• izcilas spējas uzturēt labas attiecības ar augstākā ranga biznesmeņiem;
• augstākā izglītība;
• angļu, krievu un latviešu valodas zināšanas;
• spēja sasniegt augstus rezultātus;
• interese par mārketingu;
• iepriekšēja reklāmas pārdošanas pieredze tiek uzskatīta par nopietnu mīnusu.

Piedāvājam:

• Iespēju strādāt ietekmīgākajā biznesa žurnālā Latvijā;
• nodibināt kontaktus ar lielāko Latvijas uzņēmumu vadītājiem;
• ar savam idejām ietekmēt "Forbes" partneru biznesa uzplaukumu;
• nopietnu atalgojumu. 

Gaidām motivētus pieteikumus, kāpēc tieši Tevi jāaicina "Forbes" pārdošanas komandā, kā arī foto (vēlams) un CV.

Pateicamies par atsaucību un lūdzam ievērot, ka sazināsimies ar kandidātiem, kuri tiks izvirzīti nākamajai atlases kārtai.

• Minimālais izglītības līmenis: augstākā izglītība
• Valodu zināšanas: angļu, krievu, latviešu
• Darba pieredze: 2-5 gadi
• Darba laiks: pilna slodze
• Darba uzsākšana: vienojoties
• Darba vieta: Rīga

Adrese: SIA "SK Media", Brīvības 214b, Rīga LV-1039.
Fakss: 67383099, e-pasts: recruitment@forbes.lv
Informācija: www.forbes.lv