"Pieļauju, ka tas varētu būt kāds tauriņa efekts, tomēr savu un kolēģu aiziešanu no darba nevēlos tieši saistīt. Man tas bija pārsteigums," par kolēģu lēmumu aiziet no aģentūras "Hauska & Partner" teic Māris Plūme, kurš pērnā gada vasarā kļuva par "Swedbank" Korporatīvo attiecību pārvaldes vadītāju pēc aiziešanas no aģentūras vadītāja amata. Sarunā ar mārketinga un sabiedrisko attiecību vortālu "7guru.lv" viņš stāsta par izaicinājumiem un realitāti jaunajā amatā.
Ar ko ikdienā nodarbojas lielas komercbankas korporatīvo attiecību pārvaldes vadītājs?
"Swedbank" vēsturiski ir bijusi nopietna attieksme pret reputācijas vadību un komunikāciju. Kā korporatīvo attiecību vadītājam man ir iespēja un atbildība kopā ar pārējo "Swedbank" vadības komandu veidot ilgtspējīgu bankas stratēģiju.
Korporatīvo attiecību atbildību spektru kā no mācību grāmatas var sadalīt divās daļās. Pirmā ir tradicionālā korporatīvā komunikācija, kas sevī ietver bankas oficiālo iekšējo un ārējo saziņu, sākot ar tradicionālajiem masu medijiem, komunikāciju sociālajos medijos un dažādiem klientu izdevumiem līdz pat intranet uzturēšanai, darbinieku pasākumiem un vadības pozicionējumam. Otrā atbildības joma ir sociālpolitiskās attiecības (Public Affairs), kas aptver vēl precīzāku darbu ar dažādām ietekmes pusēm, gan koordinējot bankas lobēšanas iniciatīvas, gan veicot investīcijas sabiedrībā, lai sekmētu ilgtspējīgu Latvijas un mūsu biznesa izaugsmi. Šeit var minēt tādus projektus kā "Iespējamā misija", "Junior Achievement", "Ziedot.lv" un virkni citu iniciatīvu. Lielu mūsu departamenta laika daļu aizņem iekšējo klientu konsultēšana par komunikācijas jautājumiem. Prieks, ka pie mums vēršas ne tikai, lai novērstu kādu briestošu krīzes situāciju, bet daudz biežāk - plānojot jaunas aktivitātes , piemēram, jaunus produktus, izmaiņas cenrādī u.tml.
Kuri ir nozīmīgie projekti jūsu pašreizējā dienas kārtībā?
Šobrīd aktuālākais, protams, ir eiro komunikācijas projekts – tā vadību ir uzņēmusies ["Swedbank" preses sekretāre] Kristīne Jakubovska; palīdzu viņai strukturēt un uzsākt šo apjomīgo darbu. Tāpat vērienīgs ir projekts, kura ietvaros pārskatām bankas sociālo investīciju stratēģiju, proti, ar dažādu pētījumu un diskusiju palīdzību nosakām tos sabiedriskos problēmjautājumus, kuru risināšanā turpmāk iesaistīsimies. Protams, bankām vienmēr aktuāli būs veicināt cilvēku prasmes apieties ar savām finansēm, tomēr tik lielai organizācijai kā Swedbank ir iespēja un pienākums iesaistīties arī sistēmisku problēmu risināšanā, kā piemēram, izglītības kvalitāte, uzņēmēja gars, demogrāfija u.tml.
Pēdējā laikā daudz runāts par eiro ieviešanas komunikāciju no valsts puses, bet kāpēc šis jautājums ir būtisks bankai?
No citu valstu pieredzes zināms, ka bankas iznes lielāko smagumu šādā valūtas nomaiņas procesā, turklāt tieši bankas un lielie tirgotāji būs tie, kas saņems vislielāko sitienu no iedzīvotāju neapmierinātības par neērtībām. Tāpēc savlaicīgi pildām savus mājas darbus un darām visu, lai savus klientus izglītotu un šo pāreju viņiem padarītu cik vien iespējams ērtu.
Protams, mazināt visas bažas nav mūsu spēkos, jo ir tādi makroekonomiski faktori, kurus nevar ietekmēt ne Latvijas un pat ne Eiropas Savienības (ES) valstsvīri. Skaidrs, ka iedzīvotāji visu gadu aktīvi interesēsies par to, kā viņus ietekmēs gaidāmās pārmaiņas. Mūsu uzdevums ir saviem klientiem šo pāreju padarīt iespējami mierīgu, lai, sagaidot nākamo gadu, cilvēki varētu bez rūpēm dzert šampanieti.
Atgriežoties pie jūsu darba "Swedbank" – cik ļoti tas atšķiras no tā, ko ilgstoši darījāt korporatīvo konsultāciju aģentūrā "Hauska & Partner"?
Ja runājam par vadītāja misiju, tad darbs nav īpaši atšķirīgs – mans darbs ir vadīt profesionāļu komandu, nodrošinot tiem iespējami labu vidi pašrealizācijai. Tomēr, protams, daudz kas ir savādāk. Tik lielā organizācijā kā šī daudz vairāk laika paiet iekšēju kontaktu veidošanai un attiecību uzturēšanai.
Strādājot aģentūrā, ievērojami vairāk laika veltīju cilvēkiem ārpusē. Darbā "Swedbank" esmu pavadījis nu jau pusgadu, taču joprojām iepazīstu jaunus cilvēkus un pamazām izprotu, kas ir tās funkcijas, kuras viņi veic. Pagāja laiks, lai saprastu, kā šī organizācija strādā.
Viens no galvenajiem iemesliem, kas man savulaik mudināja pieņemt lēmumu par darbavietas maiņu, bija vēlme izsekot līdzi savu ideju realizācijai. Konsultants bieži saprot, kas jādara, spēj pārliecināt lēmuma pieņēmēju, taču nevar ietekmēt idejas realizāciju. Tad ir grūti saprast, kāpēc lietas nenotiek kā plānots. Esot "iekšpusē", tu ātri saproti, kas ir un kas nav reālistiski, kas var vai nevar notikt dažādu iemeslu dēļ. Un pats galvenais – tu vari lietas virzīt, redzēt tās īstenojamies un sasniedzam mērķi. Darbs uzņēmuma iekšienē sniedz lielāku ietekmi pār procesiem, iespēju kontrolēt notiekošo. Ir vieglāk redzēt darba augļus un sasniegt profesionālu piepildījumu. Tu pastāvīgi atrodies pie viena galda ar tiem, kas pieņem lēmumus, pamato savu viedokli un vari lietas pozitīvi attīstīt.
Pēdējā laikā bieži izskan viedoklis, ka darbs uzņēmuma iekšienē jeb "in-house" ir stabilāks, bet profesionāli mazāk aizraujošs. Varat tam piekrist?
Pagaidām to apgalvot nevaru, jo vēl esmu pietiekami svaigs savās sajūtās. Tomēr, vērojot savus kolēģus, kuri bankā strādā ilgāku laiku, apšaubu šādu uzstādījumu. Taisnība ir par stabilitāti – tu skaidrāk redzi, ko vēlies sasniegt, un šo ceļu mērķtiecīgi ej. Taču es teiktu, ka arī darbā "in-house" ir daudz vietas radošumam. Ir jāspēj pienest jaunas idejas, jaunas vēsmas, pastāvīgi izaicināt komandu.
Cita lieta, ka, strādājot lielā uzņēmumā, šīs īpašības patiešām ir vieglāk pazaudēt. Tajā ļoti ātri var piezagties maldīgā sajūta, ka pasaule rotē ap tevi. Tu ik dienas pusdieno ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, iegūsti kontaktus un vari tos ilgstoši izmantot, lietas biežāk notiek "copy-paste" režīmā. Aģentūrā dzinulis ir klienta vēlme allaž iegūt ko jaunu. Šai ziņā redzu, ka aģentūras un uzņēmuma mijiedarbība ir ļoti veselīga. Aģentūras uzdevums ir atgādināt – pasaule negriežas ap jums!
Pieņemu, ka darbā "in-house" ir vajadzīga lielāka piepūle no vadītāja puses, lai speciālistiem saglabātos vēlme profesionāli augt un attīstīties. Dažiem tas iekšā ir dabīgi, bet citiem ir jāpalīdz meklēt un uzstādīt jaunus mērķus. Šai ziņā man ļoti patīk "Swedbank" kultūra, jo arvien biežāk iepazīstu cilvēkus, kuri strādā šeit 10 un vairāk gadus, izaugot no kasiera līdz nodaļas vadītājam, turklāt karjeras gaitā virzoties ne tikai vertikāli, bet arī mainot nodaļas un iegūstot ļoti plašu redzesloku. To es augstu vērtēju un man šķiet, kas tas ir veids, kā "in-house" var attīstīties.
Daudz jautājumu nozares iekšienē atstāja situācija, kad pagājušā gada vasarā "Hauska & Partner" vienlaicīgi atstāja gandrīz visi darbinieki. Kāda bija jūsu un bijušo kolēģu motivācija šādam lēmumam un vai tā bija līdzīga?
Varu runāt tikai savā vārdā. Faktiski, tas, kas par šo situāciju ir publiski izskanējis un ko esmu lasījis arī jūsu vortālā, lielā mērā ataino patieso notikumu gaitu. Ir jānošķir mans lēmums atstāt uzņēmumu, kas tika pieņemts vēl agrā pavasarī, no tā, kas notika vasarā. Pieļauju, ka varēja būt kāds "tauriņa efekts", tomēr grūti saskatāma tieša saikne starp manu un vēlākiem kolēģu lēmumiem.
Mana izvēle bija komandā izrunāta un balstījās divos iemeslos – pirmkārt, tā bija vēlme profesionāli augt un iegūt pieredzi, kādu iespējams gūt vien esot organizācijas iekšpusē. Vēl būtiskāks iemesls bija tas, ka uzņēmums tobrīd bija ļoti stabils, komanda ar vadošajiem speciālistiem priekšgalā darbojās kā labs mehānisms un bija skaidri saskatāms redzējums par to, kā aģentūra darbosies turpmāk. Promejot biju pārliecināts, ka "Hauska & Partner" turpinās attīstību arī bez manis.
Pēc manas aiziešanas uzņēmuma īpašnieki un vadošie speciālisti acīmredzot nevienojās par būtiskiem uzņēmuma pārvaldīšanas jautājumiem. Man tas bija pavisam negaidīti. Arnis [Marcinkēvičs], kurš bija faktiskais uzņēmuma administratīvais vadītājs jau pēdējos 2 gadus, atstāja aģentūru un virkne kolēģu viņam sekoja. Nav nozīmes minēt, kā būtu, ja es būtu bijis organizācijā, tomēr secinu, ka ne visus kolēģus biju iepazinis gana labi. Apbrīnoju manu bijušo partneri Leo Hauska un viņa jauno komandu par mērķtiecību un spēju īsā laikā atjaunot aģentūras kapacitāti. Ticu, ka tik radikālas pārmaiņas ir vienreizēja iespēja ātrāk īstenot Leo vīziju par ideālu komunikācijas konsultāciju uzņēmumu. Vēlu sekmes gan "Hauska & Partner", kurai ir stabili pamati un augstākie kvalitātes un ētikas uzstādījumi, gan mani bijušie kolēģi aģentūrā "McCann Consulting" sniegtu savu pienesumu nozarei un turpinātu būt par tās dzinuļiem.
Marcinkēviča kungs jūs neaicināja pievienoties "McCann Consulting"?
Tieši tā - jau biju uzsācis darbu bankā.
Aģentūru starpā valda visai spraiga konkurence cīņā par klientiem. Vai aktīvu konkurentu līdzdarbošanos jūtat, strādājot bankā?
Veselīga konkurence pastāv, taču cīņa starp bankām pamatā notiek "priekšējā frontē", sacenšoties par konkrētiem darījumiem un klientiem. Tai pašā laikā bankas sekmīgi sadarbojas tajās jomās, kurās ir vērts sadarboties – Latvijas Komercbanku asociācijā vien ir 20 komitejas, t.sk., komunikācijas komiteja. Kopīgās sēdēs satiekas teju visu Latvijā pārstāvēto banku komunikācijas cilvēki –sēž pie viena galda, risina kopīgas problēmas, protams, ne vienmēr vienojas, tomēr vairumā gadījumu tas notiek. Minētā kampaņa par eiro ieviešanu tiek gatavota kopīgiem spēkiem, tāpat jau vairākus gadus notiek sadarbības sabiedrībai izglītošanai par finanšu jautājumiem un drošību.
Es domāju, ka tā ir laba sadarbība. Protams, ir jautājumi, kuros tu vēlies būt labāks par konkurentu. Taču mūs visus vieno salīdzinoši zemā sabiedrības finanšu pratība un tās izrietošais nepietiekamais uzticības līmenis – tur vēl daudz vietas kopīgam darbam. Šeit es redzu vairāk kopīgas, ne konkurējošas intereses.
