Kad liekas, ka Photoshop veidotās perfektās sejas uz ielām, kas redzamas plakātos, ir jau pietiekami baisas, vācu ielu mākslinieks, kurš pazīstams kā Vermibus, šo šausmu stāstu padara vēl baisāku, pārveidojot plakātus groteskas vīzijās projektā  „Šķīstošā Eiropa”.

Šim puisim mazgāšana krāsas šķīdinātājā neasociējas ar džinsiem. Viņa mērķis ir deguni, lūpas, vaigi, zodi, ausis un acis. Kad viņš savu darbu beidzis, plakātā redzamie tēli atgādina kodolsprādziena upurus – to formas un vaibsti transformēti cilvēka formas nejaušās parodijās.

Protams, vārds „neglīts” ir katra individuālais skatījums. Dažiem šī puiša radītā māksla rada apslēpta skaistuma sajūtu, kas pauž patiesību par mūsdienu patērētāju kultūru.

Šī interpretācija noteikti ir saskaņā ar mākslinieka uzskatiem, viņam, pārvietojoties pa Eiropu, nomainot esošos reklāmu plakātus pret saviem gara darbiem.  Turpinājumā pievienotajā, visnotaļ hipnotizējošajā desmit minūšu video, iemūžinātas mākslinieka gaitas veidojot šo projektu. Droši vien šo projektu vislabāk raksturo viena no video ainām, kurā Vermibus gāzmaskā, aizsargājot sevi no toksīniem, gluži kā kāds apvienojums starp mākslinieku un teroristu, „atsejo” un transformē reklāmas plakātu.

Pēdējā laikā, šis nav vienīgais gadījums, kad publiski izvietotas vides reklāmas tiek aizvietotas vai pārveidotas, lai plašākā mērogā paustu nostāju. Piemēram, plaši pazīstamais Benksijs (Banksy), kurš apspēlē savu nostāju pret kapitālismu, vai nesen manītās viltus reklāmas par Ņujorkas Policijas departamenta robotiem. Bijuši gadījumi, kad vides reklāmas tikušas iemainītas pret klasiķu gleznojumu attēliem Francijā un Lielbritānijā, vai Ričarda Sargenta (Richard Sargent) noplukušo reklāmas stendu fotogrāfijas, kas arī ir ievērību cienīgs veikums.

Galu galā, un par nožēlu, šie pūliņi kļūst tikai par vienu no atsaucēm pārblīvētajā mediju telpā. Tie kļūst par barību pārdomu rakstu slejās un blogiem, bet diemžēl pārāk ātri tiek arī aizmirsti. Bojāti reklāmu stendi nav vairs nevienam vajadzīgi. Reklāmas turpina ražot un vienmēr būs vēl kāds „smuks ģīmītis” uz ko paskatīties.

Mūsdienās jebkurš var kļūt par blogeri, vajag tikai mācēt veidot teikumu tā, lai tas būtu sakarīgs. Taču, ja tev nepiemīt rakstnieka dotības, tad jācer, ka tava doma, ko vēlies pateikt,  ir gana oriģināla, lai cilvēki tavu blogu lasītu. Tā uzskata Latvijā viena no populārākā bloga cehs.lv autoriem Kārlis Langins.  Sarunā ar Kārli vortāls 7guru par slēptajā identitātēm, bloga ikdienu, mutes brūķēšanu un citām lietām.

Kā izveidojās blogs cehs.lv?

To izveidoju es ar saviem draugiem. Ne jau jebkuru draugu, bet tieši ar tiem ar kuriem bija kopīgas intereses. Mums bija vēlme izteikties. Tā arī nolēmām kopā kaut ko darīt. Blogam pienākuši klāt ir vēl pāris biedri, kuri spēj mūs novērtēt un kopā ar mums līdzdarboties.  

Vai bloga rakstīšana ir kā ikdienas darbs vai tomēr kā hobijs?

Es pat nenosauktu to par hobiju. Un nekādā gadījumā par darbu. Tas ir kā atlikums dienas beigās, kuru parasts cilvēks nevar tā vienkārši uzdrošināties un pateikt. Tieši tāpēc blogs ir anonīms. Mēs esam divi biedri, kuri ir puslīdz atklāti. Pats diezgan maz tur rakstu. Tas nekādā gadījumā nav plānots darbs. Dienas beigās mēs varam izgāzt savu nepatīku vai tieši patiku pret kaut ko, vai arī vienkārši pasmieties paši par sevi.

Ar ko tad jūs nopelnāt iztiku?

Pēdējos desmit gadus nodarbojos ar skaitļiem, statistiku, ekonomiku. Drusciņ rakstu delfiem (Delfi.lv).

Ko dara pārējie bloga autori?

Dažādi. Daži nodarbojās ar vairāk radošām lietām. Piemēram, reklāmu, citi ir programmētāji. Mēs kopā sanācām dēļ savas rakstītprasmes. Nav tā, ka jebkurš gribētājs, kurš grib izteikties, var pievienoties mūsu bariņam.

Vai cehs.lv jums nes arī kādus ienākumus?

Kurš mums maksātu? Tas ir absurds. Bija piedāvājums, mēs parēķinājām, ka ar to mēs nopelnītu septiņus eiro gadā un mēs viņiem kaut ko dumju atbildējām. Neviens par to mums nemaksā, tas ir mūsu kolektīva sponsorēts domēns un uzturēšana. Protams, ir kļūdas, kas jānovērš, bet arī tur mums draugi palīdz. Lielu mediju pārstāvošās aģentūras ir nākušas pie mums un piedāvājušas iespēju sadarboties. Tad mēs atkal izgudrojām kaut kādus skaitļus, par kuriem mēs būtu varoši piedāvāt savu intelektuālo potenciālu. Mēs pat atbildi nesadzirdējām. Mūsu mērķis nav pelnīt. Ikdienā mēs katrs jau savā ziņā pārdodam mūsu prāta augļus, bet mēs to nekad, nevaru teikt nekad, bet nelabprāt darīsim par maksu.

Kā jūs nonācāt līdz cehs.lv konceptam?

Katram ir savs personīgais stils. Mēs izdomājām šos stilus apvienot vienā vietā. Bļoda, kur mēs visi spļaujam iekšā. Ir bijušas domas, ka mēs varētu visu nedaudz strukturizēt. Kaut ko sadalīt, kreatīvs, aktuāls, politika, ekonomika, bet mums ir vienkārši pārāk liels slinkums priekš tā visa. Tas savā ziņā kļūtu par pienākumu. Nē, nē, tas nē.

Kāpēc bloga autori ir anonīmi?

Anonimitāte ir tāpēc, lai mēs varētu pateikt to, ko mēs domājam. Sasniedzu vecumu, kad cilvēkiem gribēju diezgan atklāti teikt, ko par viņiem domāju. Uzrakstīju savu īsto vārdu. Citi cilvēki tā nevar, jo tēmas dažkārt skar viņu darbu. Viņi nevar teikt atklāti tās lietas, kuras viņi gribētu teikt, tāpēc viņi ir anonīmi.

Tad jums uzmanīgi jāvēro tie cilvēki, kuri ir jaunienācēji jūsu bariņam, ja nu viņi sadomā visiem pateikt, kas patiesībā ir Ripzāģis?

Pateiks, pateiks. No nepazīstamajiem klāt nākuši kādi trīs cilvēki. Trīs, kuri ir kļuvuši par mūsu draugiem. Ir ticība kopības garam, draudzībai. Saprotu, ka ir cilvēki, kuriem mēs neesam tik glaimojoši. Nevis tikai indivīdiem, bet personu grupām. Pat, ja uzzinātu, tad es šaubos, ka mūsu rakstītajā ir pietiekami daudz pamata, lai mums būtu problēmas. Kādreiz ļoti daudz cīnījos ar to, domāju, ko var teikt, ko nevar, kas ir skarbi, kas nav skarbi. Vārda brīvības ekspluatācija.

Mūsu komandā ir cilvēki, kuri strādā reklāmas nozarē un ļoti labi zina, kas tur notiek. Tas jau vien dažās situācijās ir aizbāzis mums muti. Mēs nevaram vairs dažas lietas pateikt. Ir liels raksts, kuru mēs nevaram publicēt. Nevar to teikt, būs nepatikšanas.

Kas, pēc jūsu domām, ir tas, kas piesaista lasītājus jūsu blogam? Kā nekā esat otrais populārākais blogs Latvijā.

Pieņemu, ka tā ir uzdrīkstēšanās. Mūsu slēptās identitātes var pateikt to, ko mēs visi baidāmies atzīt skaidri un gaiši. Mūsu blogā ir pietiekami labs humors, ne tikai jēlas, muļķīgi nodrāztas tēmas. Tas ir diezgan liels faktors. Mēs diezgan bieži arī publicējamies, tāpēc viss tā sasummējās.

Vai jūs pats neesat domājis kādreiz kļūt par žurnālistu?

Es rakstu delfi.lv. Bet tā par žurnālistu nē, nē. Varu rakstīt sleju, viedokļu rakstus, bet tomēr žurnālistika – tā nav mutes brūķēšana, kas man padodas vislabāk.

Tad jau ar mutes brūķēšanu jums jāiet politikā?

Biju. Tas bija sen. Studēju, tas bija maksimālisms, man šķita, ka es varu mainīt pasauli. Un pasaule mani nogāza zemē un atspārdīja. Tagad esmu kļuvis bišķiņ gudrāks. Politikā varbūt vēlreiz varētu iet, bet ne ar tik lielām ambīcijām.

Kurā partijā jūs stātos? Vai, tomēr, dibinātu savu?

Nē, nē, savu nē. Neesmu tik uzņēmīgs. Šobrīd neredzu nevienu tādu īstu partiju. Zinot, kas notiek partiju iekšienēs.... Visi šie inžinierētie saukļi, visas programmas, kas ir radītas ar mērķi piesaistīt elektorātu. Manuprāt, tam visam ir nepareiza pieeja. Tautas vajadzības ir diezgan skaidras, un uz to visam būtu jābalstās. Visi politiskie spēki, kas ir politikā, viņi šeit ir bijuši divas līdz trīs paaudzes. Viņi ir ieguvuši pārsvarā negatīvu slavu, visi ir muļļas. Nav jaunu, spēcīgu, izglītotu cilvēku, kas varētu uzņemties visu. Politika ir laba augsne demagogiem, bet tur, tomēr, ir nepieciešamas smadzenes, nevis tikai muldēšana. Tas ir deficīts.

Ir jāmainās paaudzēm. Esmu mācījies, strādājis, dzēris kopā ar krievvalodīgajiem, viņi visi ir lieliski cilvēki. Tiklīdz mēs katrs aizejam mājās, mēs nonākam divās pilnīgi citās informācijas telpās. Varbūt jaunieši nesēž pie televizora, tā kā to dara vecā paaudze. Viņi varbūt arī internetā skatās kaķu bildes, tāpat kā es. Tā informācijas vide, kurā tu audz, tā veido to gaišo nākotni. Mēs esam pensionāru ķīlnieki.

Ko jūs domājat par politisko situāciju pašreiz?

Pēdējie notikumi Ukrainā ir ļoti polarizējuši Latvijas sabiedrību. Tagad būs izteiktāks latviskais, krieviskais nodalījums. Kas ir nefoši. Atkal tiks maltas nacionālās demagoģijas, nedod Dievs tie muļķi no „Visu Latvijai” tiks vēl pie lielākas varas. Tas ir skarbi, tā nākotne ir tik drūma.

Cilvēki reklāmas nozarē ir spēcīgi.

Kurus medijus jūs pats lasāt?

Es lasu delfus. Žurnāls „Ir” ir pārāk depresīvs. Šausmīgu žulti gāž ārā. „Krievi nāk!”, „Okupē!”, „Tanki jau brauc!”, „Visur ir spalvainā Kremļa roka!”. Tas ir nomācoši, var jau būt, ka viņiem ir taisnība, neņemos spriest. Esmu noguris no negatīvām ziņām.

Vairāk patērēju ārzemju medijus, bet tam arī ļoti kritiski pieeju.

te_ir_darbs_dizaina_talantam_ar_forshu_portfolio@freshct.lv

Zaļo un Zemnieku Savienības (ZZS) deputāte Iveta Grigule pērn uzsāka reklāmas kampaņu, lai popularizētu savu kandidatūru Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.

Kā I. Grigule toreiz norādīja ziņu aģentūrai LETA, tad naudu reklāmas kampaņām viņa ieguvusi no saviem atbalstītājiem.

Vortāls 7guru iepazinās ar I. Grigules amatpersonas deklarāciju par pagājušo gadu  un secināja, ka politiķe reklāmai nav izdevusi nevienu santīmu, turklāt arī no „saviem atbalstītājiem” viņa nav deklarējusi  ienākumus.

Pagājušā gada jūlijā Ivetas Grigules reklāmas klips parādījās Latvijas televīzijā, LNT un TV3. Saistībā ar šīs vērienīgās kampaņas finansējumu Grigule bija ļoti izvairīga, vien medijiem norādot, ka naudu reklāmām „sametuši” atbalstītāji, bet viņu vārdus I. Grigule atteicās nosaukt. Tikpat noslēpumaina kā par finansēm, Grigule bija arī par savas kampaņas mērķiem.

Toreiz vaicāta, vai reklāmas kampaņa ir tapusi, lai gatavotos kādām lielākām politiskajām ambīcijām nākotnē un pirms tam vairotu savu popularitāti, Grigule atbildēja, ka «tad jau neviens nevar iet tribīnē», ja politiķiem uzreiz tiek pārmestas ambīcijas. Šobrīd I. Grigule ir politiskās partijas Zaļo un Zemnieku Savienības kandidāte uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Informācijai par atbalstītāju ziedoto naudu I. Grigules reklāmas kampaņai, kā arī izdevumiem par to vajadzētu uzrādīties I. Grigules iesniegtajā amatpersonas deklarācijā par 2013. gadu, diemžēl šādu informāciju vortāls 7guru atrast tajā nevarēja.

Deklarācijā nav uzrādīta informācija par jebkādiem darījumiem, kurus viņa ir slēgusi par reklāmu izvietošanu. Tai pat laikā, kad Grigule nebija nevienā partijā, oficiāli savus reklāmas izdevumus viņa apmaksājusi pati.

Kā vienīgie ienākumi deklarācijā ir minētas politiķes  alga Saeimā (21075,16 LVL apmērā), viens pabalsts (96 LVL apmērā), Lauku atbalsta dienesta maksājums (2161,22 LVL apmērā) un kompensācija no Saeimas (3930, 13 LVL apmērā). Savukārt izdevumu sadaļā minēti sekojoši izdevumi viens ziedojums 2300 LVL apmērā un pirkums 8488,66 eiro apmērā.

Vortāls 7guru centās sazināties ar I. Griguli, lai noskaidrotu viņas viedokli par reklāmu finansētājiem, bet pagaidām tas nav izdevies.

"Time.com" ziņo, ka kopš 25. aprīlī "YouTube" publicēts kāda Londonas rakstnieka Gerija Turka (Gary Turk) veidotais video par sociālo mediju iespaidu uz cilvēku savstarpēju atsvešināšanos, tas kļuvis par interneta hitu ar vairāk kā 13 miljonu skatījumu.

Video uzskaitīti sociālo mediju trūkumi un, šķiet, ka situācija ir mazliet ironiska, jo šis video savu popularitāti guvis kritizētajos sociālajos medijos. 

Baltijas ziņu aģentūru un mediju monitoringu grupai BNS jau otro reizi ir nomainījies īpašnieks. Marta sākumā starptautiskais mediju koncerns „Alma Media” pārdeva BNS Igaunijas uzņēmumam „Uudisvoog”, bet tagad „Uudisvoog” BNS uzņēmuma kapitāldaļas 55% apmērā iegādājusies Igaunijas uzņēmēja Margusa Linamē kompānija.

BNS īpašnieku „Uudisvoog”  pilnībā kontrolēja Igaunijas uzņēmējs Ilmārs Kompuss, kurš ir Igaunijas radiostaciju tīkla „Sky Media” vadītājs, raksta ziņu aģentūra LETA. Pats Marguss Linamē norāda, ka „tā kā es jau kā investors esmu ienācis mediju biznesā, piedāvājums pievienoties BNS īpašnieku lokam šķita loģisks.” Savukārt Kompuss apgalvojis, ka jauna investora piesaistīšanas mērķis ir BNS stabilitātes un attīstības nodrošināšana. Domājams, ka jauno īpašnieku pārstāvis BNS valdē būs Svens Nūtmans, kurš iepriekš darbojies interneta portālā „Delfi” valdē kā mediju komānijas „Ekspress Grupp” pārstāvis. Viņš jau izteicis viedokli, ka viņa viens no galvenajiem uzdevumiem BNS valdē būs attīstīt uz plašāku klientu bāzi virzītus produktus un labāk pozicionēt jau esošos produktus.

BNS Latvija valdes priekšsēdētāja Sigita Kirilka norāda, ka pagaidām redakcijas darbībā daudz pārmaiņu nav, jo ir pagājis ļoti mazs laika periods kopš īpašnieku maiņas. „Būtībā BNS redakcijas darbā izmaiņu nav. Mēs ļoti aktīvi komunicējam ar jaunajiem īpašniekiem, jo viņi ir nobrieduši attīstīt BNS un līdz ar to mēs arī izskatām attīstības plānus un vīzijas. Šobrīd mēs strādājam pie tā, lai BNS kļūtu par spēcīgu ziņu aģentūru, par konkrētiem jauno īpašnieku plāniem vēl ir pāragri spriest,” vortālu 7guru informē S. Kirlika.

Kopš populārās mūzikas video pārraidīšanas platformas internetā „Vevo” un kompānijas, kas jau iepriekš TV seriālos ievietojusi reklāmas, „Mirriad” lēmuma sadarboties, arī mūzikas video būs iespēja piedzīvot atdzimšanu ar „retroaktīvās” reklāmas palīdzību.

 „Advertising Age” raksta, ka  „Vevo” par plānoto sadarbību gatavojas paziņot jau kādu laiku un cer piesaistīt savam projektam pēc iespējas vairāk pircēju. Šī ideja ļaus tirgotājiem ievietot viņu zīmolus video klipos arī pēc to uzņemšanas. Pirmais šāda tipa video tapis sadarbībā ar Aloe Blacc. Video klipā dziesmai „The Man”. Kopš marta, kad „Vevo” to publicējis, tam jau ir astoņi miljoni skatījumu. Šajā video redzama „Levi’s” afiša, kas mākslīgi integrēta vietā, kur afiša līdz šim nav bijusi. „Vevo” apgalvo, ka arī paši mākslinieki tiks iesaistīti reklāmas ievietošanas procesā, tiem izlemjot, vai reklāma iederas viņu klipā.

Šis darījums iezīmē „Mirriad” iekļūšanu gan ASV, gan digitālā video tirgū. Līdz šim kompānija darbojusies pārsvarā ārpus ASV, sadarbojoties  ar „Samsung”, „Coca-Cola” un „Honda”, kā arī televīzijas satura kompānijām „Viacom” un „Fox”. „Vevo” ir kā tilts starp „Google”, „Universal Music Group”, „Sony Music Entertainment” un „Abu Dhabi Media Co”.

Stefans Kolberts (Stephen Colbert) savā raidījumā „The Colbert Report” janvārī, kad „Mirriad” priekšsēdētājs Rodžers Faksons (Roger Faxon)paziņojis par sadarbību ar „Fox”, ir paspējis pasmieties par šādu reklāmas izvietošanas ideju. S.Kolberts paziņojis, ka „Mirriad” mēģina sevi pārdot „pārslēdzēju” paaudzei.

Arī kāda cita kompānija - „SeamBI”, jau iepriekš izmantojusi šādu sistēmu reklāmas ievietošanai atkārtojuma epizodēs seriālam „How I Met Your Mother”, taču sniegto kontaktu tālruņi ir atslēgti un pēdējā informācija viņu mājas lapā ir ievietota 2012. gada janvārī.

„Mirriad” vadošais izpilddirektors Teds Miko (Ted Mico) apgalvo, ka sadarbība ar „Vevo” ir bijis mērķtiecīgs lēmums, lai iekļūtu ASV tirgū tās digitālās telpas dēļ – ņemot vērā to, ka mūzikas video 2013. gada laikā bijuši vairāk kā 57 miljardu skatījumu.

Valdība aiz “slēgtām durvīm” nolēmusi piešķirt 682 399 eiro krievu valodā runājošajiem domāta satura izveidei un pārraidīšanai kanālā LTV7, LR4 un interneta portālā „lsm.lv”, vortālu 7guru informēja Nacionālās elektronisko līdzekļu padomes (NEPLP) vadītājs Ainārs Dimants.

A. Dimants skaidro, ka piešķirtais finansējums tiešā veidā nav saistīts ar jaunveidojamo vienoto Baltijas kanālu krievu valodā. „Ja mēs domājam par šādu kanālu, tad ir nepieciešams sākt ražot savu saturu Latvijā, tāpēc to var uzskatīt par iestrādi vienotam kanālam. Investīcijas neiet šķērsām, jo mums vienalga ir jāiegulda kanālu saturā. Aktuāls jautājums ir kā sasniegt auditoriju ar šo saturu. Skaidrs ir tas, ka labāk to var izdarīt izveidojot atsevišķu kanālu, nevis tikai pāris raidījumus kanālā, kurš pamatā ir latviešu valodā. Cilvēki skatās kanālu nevis raidījumus. Pētījumi pierāda, ka cilvēki skatās kanālu izklaides dēļ, vienlaikus redzot arī informatīvos raidījumus. Mēs vieni paši nevaram izveidot atsevišķu kanālu resursu dēļ, mums ir jāsadarbojas arī ar kaimiņvalstīm,” 7guru norāda A. Dimants.

Jāsasniedz auditorija

Plānots izmantot dažādus medijus informācijas pārraidīšanai, tostarp arī komercmedijus. „Baltcom” ir nolēmis pārraidīt sabiedriskā medija ražoto saturu, viņi rāda LTV7 ziņas krievu valodā. Galvenais, lai tiktu sasniegta auditorija, norāda A. Dimants. TV3+ atteicās pārraidīt sabiedriskā medija saturu. „ Par piešķirot finansējumu tiks ražots informatīvs saturs, šeit nevar būt runa par izklaides saturu. Auditorijai ir nepieciešams pašu ražots saturs, kurš atspoguļo notikumus, kādi tie ir patiesībā. Mēs gribam nostiprināt LR4 saturu un viens no virzieniem ir parādīt to, kāda ir reālā dzīve Novgorodas apgabalā. Vai kāds maz ir redzējis kāda tur ir dzīve? Tas būtu Latvijas radio viens no virzieniem, atspoguļot šādus stāstus, ko nerāda Krievijas propogandas kanāli. Interneta portālā „lsm.lv” plānots uzlabot sadaļu krievu valodā, nostiprinot to redakcionāli, tas ir ļoti būtiski. Televīzijā plānots ieviest ziņu raidījumus, lai nav tā, ka ziņas ir tikai vienreiz dienā. Vēl plānojam ieviest pētniecisku raidījumu krievu valodā līdzīgi kā „De facto”. Tie ir divi raidījumi, kuri nāk klāt saturam krievu valodā. Plānojam attīstīt tehnoloģiskās iespējas, lai raidījumi būtu kvalitatīvāki,” 7guru informē A. Dimants.

Popularizējot krievvalodīgo raidījumus, plānoti dažādi mārketinga pasākumi, lai cilvēki vispār uzzinātu, ka šāds medijs krievu valodā ir. Šāda satura ražošana ietekmēšot arī nākamā gada budžetu, jo tas nav vienreizējs pasākums. „Tam ir jābūt kvalitatīvam, alternatīvam saturam. Ar to ir jānodarbojas sabiedriskā medija žurnālistikai arī krievu valodā. Tas jau kļūst par alternatīvu Krievijas kanālu propogandai,” apgalvo A. Dimants.

Lēmumam nevar uzticēties

Politoloģe Iveta Kažoka norāda, ka ir svarīgi stiprināt kvalitatīvu žurnālistiku krievu valodā. „Atbalstu LTV7 un LR4 spēcināšanu. Taču mani mulsina tas, ka šis jautājums tika izskatīts Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā. Slepenība liedz iespēju piekļūt finansējuma pieprasījuma pamatojuma dokumentiem, pēc kuriem varētu spriest, vai papildus finansējums sasniegs savu mērķi un patiešām būtiski spēcinās krievu valodā raidošos medijus , ievērojami palielinot šo mediju auditoriju, kā arī satura kvalitāti,” 7guru norāda I. Kažoka.
Viņasprāt  nav normāli, ka pat par valsts finansējuma sadales pamatprincipiem, kas kuram medijam un kādam mērķim piešķirts, nav pieejama cita informācija, kā tikai NEPLP vadītāja atstāsts.
„Manuprāt  LR4 apraides palielināšana ir ļoti nozīmīgs solis. Bet neesmu pārliecināta, ka tieši rīta ziņu vai jaunas kameras neesamība ir pie vainas LTV7 šobrīd zemajiem reitingiem salīdzinājumā, teiksim, ar Pirmo Baltijas Kanālu.  Šo neziņu kliedētu finanšu pamatojuma dokumentu atslepenošana, lai varētu spriest, uz cik kvalitatīvas un izsvērtas informācijas pamata valdība šo lēmumu pieņēmusi,” teic I. Kažoka.

Pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi datus par skatītākajiem televīzijas (TV) kanāliem aprīlī. Skatītākais kanāls šī gada aprīlī bija Pirmais Baltijas kanāls (PBK), kura vērošanai veltīti 11,6% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Topa trijniekā ir ierindojies arī cits kanāls, kas tiek raidīts krievu valodā kanāls „NTV Mir Latvija”, kas savu pozīciju dala ar kanālu LNT.

Salīdzinot ar martu kanāla PBK skatīšanās laiks audzis par vienu procentpunktu. Otrajā vietā ierindojas kanāls TV3, kura skatīšanai veltīti 10,8% skatīšanās laika. TV3 vērošanas laiks salīdzinot ar martu ir samazinājies par 1,3 procentpunktiem. Un par trešo skatītāko kanālu ir kļuvuši divi kanāli LNT un „NTV Mir Latvija”, šiem kanāliem veltīts 9,3% no visa skatīšanās laika. Kanāla „NTV Mir Latvija” popularitāte salīdzinot ar martu ir augusi, turklāt par 1,2 procentpunktiem savukārt LNT – par 0,4 procentpunktiem

Kanāla LTV1 skatīšanās laika daļa bija 8,1%, kanāla TV5 – 5%, kanāla REN Baltija – 4,9%, kanāla 3+ - 4,5% un kanāla TV6 – 3,1%. Kanālam LTV7 veltīti 2,7%, kanālam RTR Planeta Baltija – 1,7%, Kanālam 2 – 1,0% un kanālam FOX – 0,7%. Savukārt kanāliem CTC Baltija un National Geographic Channel katram veltīti pa 0,6% no kopējā TV skatīšanās laika. Kanālam 1BM veltīti 0,5%, kanālam Fox Life – 0,3% un kanālam TVOE – 0,04%. Visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 21,7%, bet video satura vērošanai – 3,5% no kopējā TV skatīšanās laika aprīlī.

Reitingi kritušies „Russia RTR”, kas saistīts ar retranslēšanas aizliegumu nacionālajos kabeļtīklos. Reitingi pazeminājušies LTV1 (-0,4%) un LTV7 (-0,1%) salīdzinājumā ar martu. Mazāk skatījumu ir kanālam „CTC Baltija”, bet kopumā visiem pārējiem reitingi ir kāpuši.

Martā skatītākā televīzija bija TV3, otrajā vietā ierindojās PBK, bet trešajā kanāls LNT.

Šāda kanālu pozīciju maiņa skaidrojama ar to, ka kanālu TV3 vairs nevar redzēt „Lattelecom” apraidē līdz ar to, kanāls piedzīvo popularitātes kritumu.

Ziņu portāls „Tvnet”, kurš nesen iegādājoties ziņu portālu „Apollo”, veicis “tīrīšanu darbinieku vidū, atstājot darbā vairāk pieredzējušos. „Tvnet” pārstāvis sarunā ar vortālu 7guru atzina, ka turpmāk abi portāli cieši sadarbosies un nākotnē  gan “Apollo”, gan “Tvnet” kļūšot par  “svarīgākajiem ziņu avotiem internetā”.

„Tvnet” valdes loceklis Ivars Bauls, sarunā ar vortālu 7guru atzīst, ka darbinieku samazināšana apvienošanās rezultātā ir notikusi un šis fakts nevienam neesot noslēpums. „Jā, mēs samazinājām darbinieku skaitu, bet tas jau tāpat visiem bija zināms. Galvenokārt raudzījāmies pēc darbinieku pieredzes, lai saprastu, kurus paturēt un kurus atbrīvot,” norāda I. Bauls.

Viņš apgalvo, ka turpmāk "Tvnet" un "Apollo" joprojām būs divi dažādi interneta portāli, kuros informācija atšķirsies. „Katram portālam ir sava auditorija, savi lasītāji. Nevaru noliegt, ka žurnālisti savā starpā sadarbosies. „Tvnet” varētu tikt ievietota informācija no „Apollo” un otrādi, atsaucoties uz attiecīgo informācijas avotu. Tiks paplašinātas arī interneta lapu sadaļas. Visa satura ražošana atkarīga no abu portālu redakcijas, mēs viņu darbā nekādi neiejaucamies. Dizains abiem portāliem mainās visu laiku, bet vienāds tas noteikti nekļūs,” teic I. Bauls.

I. Bauls norāda, ka šāda rīcība noteikti padarīs „Tvnet” un „Apollo” par svarīgākajiem ziņu avotiem internetā Latvijā.

Vai konkurentu iznīcināšana?

Ziņu portāla „Delfi” valdes loceklis Konstantīns Kuzikovs 7guru norāda, ka šīs darījums ir vēl viens pieradījums Dž. Trauta pozicionēšanas teorijai. Tajā viņš apgalvo, ka ilgtermiņā jebkurš tirgus pārvēršas par "2 zirgu sacensībām".

 „To mēs redzam mazumtirdzniecībā starp „RIMI” un „MAXIMU”, starp „Neste” un „Statoil”. Tagad tas notika arī ziņu portālu vidē. Šis darījums nav nekāds brīnums, jo pēdēja laikā „Apollo” ļoti pietuvojās TVNETam un es domāju, ka, ja šis darījums nenotiktu, tad vasarā „Apollo” jau varētu kļūt par otro ziņu portālu Latvijā. Tāpēc tā vietā, lai nostiprinātu savas pozīcijas, „Tvnet” nolēma pārpirkt konkurentu. Ņemot vērā , ka aprīlī notika izmaiņas „Apollo” portālā redakcijā, kas arī ir cilvēku samazinājums, notiekošais vairāk atgādina „Apollo”, bijušā „Tvnet” konkurenta, iznīcināšanu nevis stiprināšanu. Tāpēc par agru runāt par to, ka 1+1 būs 2, kā rezultātā tiks pārspēlēts „Delfi”,” norāda K. Kuzikovs.

Viņaprāt “Apollo” iegāde nekādi neietekmēs “Delfi” reitingus. 

K. Kuzikovs: “Pirms un pēc darījuma abi portāli dzīvoja neatkarīgi un jebkurš reklāmdevējs varēju nopirkt to kopīgo auditoriju. Par jebkādām pamanāmām izmaiņām mēs varēsim runāt tikai pēc tam, kad abi divi portāli apvienosies gan zem viena jumta, gan arī zem viena zīmola. Kamēr tas nav noticis - nevaram runāt par jebkādām izmaiņām interneta portālu reitingos un jebkādi reitingu pieminējumi būs vienkārši „Tvnet” interpretācija nevis notikuša fakta apliecinājums.

Liels jautājums - kāpēc reitingos - ne 1. aprīlī, ne arī 1. maijā - nav notikušas reālas apvienošanas? Manuprāt tāpēc, ka TVNETam jau ir negatīva pieredze ar citu portālu pārņemšanu. Ne tik sen tika iegādāts novonews.lv un principā pilnībā iznīcināts bez jebkāda pienesuma „Tvnet” reitingiem. „Spoki.lv” - nākamais „Tvnet” pirkums, kas apliecina teoriju, ka 1+1 ir 2 tikai uz papīra. Pirms apvienošanas abu portālu auditorija, tomēr, bija lielākā nekā pēc apvienošanas. Protams, vēl par agru runāt par to, ka tirgus nepamanīs nekādas izmaiņas no šī darījuma, bet pagaidām izskatās, ka viss notiek un notiks pa vecam,” 7guru norāda K. Kuzikovs.  

Daiļā dzimuma pārstāvēm lasāmvielas netrūkst, jo gandrīz katrā no Latvijas lielākajiem ziņu portāliem ir sadaļa, kas speciāli veltīta sievietēm. Vortālam 7guru bija iespēja tikties ar Ivetu Ozolu, kura ir Latvijas populārākā bloga sievietēm - mia.lv - dibinātāja. Ar ko blogs atšķiras no sieviešu žurnāliem un portāliem, 7guru sarunā ar Ivetu Ozolu.

Kā radās ideja veidot blogu?

Kad biju nolēmusi, ka vēlos darboties pastāvīgi, izmēģināju vairākas jomas, un blogs bija viena no idejām, ko es mēģināju un kas neticamā ātrumā aizgāja. Tie, kuri saka, ka arī pēc vairāku projektu neizdošanās tik jāturpina mēģināt, - saka taisnību. Veicas tam, kurš deviņas reizes nokrīt un desmit reizes pieceļas. Kāpēc tieši viena no idejām bija blogs? Man patīk rakstīt un meklēt informāciju un    internetu patērēju milzīgos apjomos. Lieliski noder arī iepriekš iegūtā pieredze un izglītība, jo pēc profesijas esmu psihologs un lielu daļu no savas dzīves esmu strādājusi interneta vidē. Saliekot to visu kopā, blogs ir loģisks iznākums. 

Vai bijāt domājusi, ka blogs gūs tik lielu popularitāti? Kāda ir jūsu veiksmes atslēga?

Nē, par panākumu izmēru un lielumu man nebija nojausmas. Kā jau katrā projektā, ko uzsāk, rezultāts ir daļēji atkarīgs no ieguldītā darba - tātad ieguvums ir proporcionāli vienāds ar ieguldīto, bet tāpat arī nozīmīgs ir veiksmes faktors. Ir lieliskas idejas, kas nezināmu iemeslu dēļ neaiziet un otrādi. Esmu novērojusi, ka abi šie faktori - veiksme un darbs, vienmēr iet roku rokā. 

Ar veiksmes atslēgu nebūšu oriģināla - ir jādara tas, kas patīk un sagādā prieku. Tas ir patiešām būtiski – nedomāt, kas citiem patiktu, bet kas man pašai patiktu. Ir jātic savai idejai, tad arī citi tai ticēs. 

Kas pēc jūsu domām piesaista lasītājus blogam? Kā nekā esat populārākais blogs Latvijā?

Tas jāprasa lasītājām. Nav gluži precīzi teikt, ka populārākais, bet gan apmeklētākais. Mans blogs ir salīdzinoši jauns, un šobrīd tas ir labi apmeklēts, bet tas automātiski nenozīmē, ka tas ir kļuvis par populārāko blogu Latvijā. Pie tā vēl daudz jāstrādā. 

Man gribētos ticēt, ka lasītājas piesaista pozitīvā noskaņa visos aspektos. Es, protams, varētu iet jau labi iemīto taciņu un rakstīt pēc iespējas par dramatiskākiem, šokējošākiem un apvainojošākajiem notikumiem, bet tā neesmu es. Pat tad, ja mans blogs būtu vissliktāk apmeklēts, es joprojām rakstīto par pozitīvo. 

Katrā ziņā, zinot, cik daudz piepūli prasa uzturēt blogu tik mazā valstiņā kā Latvija, es negribētu, ka blogus mēra - kurš populārāks, kurš labāks, kurš apmeklētāks. Es gluži vienkārši priecājos par visiem blogeriem Latvijā, kuri ar to nodarbojas, kuriem tas padodas, un ceru, ka mēs visi uzvarēsim! 

Vai jūs reklamējat savu blogu, kādos citos medijos?

Nē, neredzu jēgu. Sociālie tīkli blogiem ir spēcīgākais instruments, ar ko jāstrādā. Turklāt tas nosacīti ir bezmaksas. Reklāmas medijos uzaudzē kvantitāti, pēc kuras es nebūt netiecos. Man būtiskas ir lojālas lasītājas. 

Ar ko jūsu blogs atšķiras no parastajiem portāliem sievietēm? Sieviešu auditorijai taču lasāmvielas netrūkst ne drukātajos medijos, ne arī digitālajos medijos?

Jā, Latvija ir pārbagāta ar dažādiem medijiem sievietēm. Es pat brīnos, kā viņas visas paspēj tik daudz izlasīt! :) Tas ir ļoti pozitīvi, ka latviešu sievietes daudz lasa. Es arī mēneša griezumā paspēju izlasīt pusi sieviešu žurnālus un savus iecienītākos blogus. Tikpat pozitīvi ir tas, ka katrs blogs, portāls un žurnāls ir ļoti atšķirīgs. Tas arī ir veids, kā var sasniegt auditoriju - darīt ko atšķirīgu. 

Kādēļ lasa Mia? Es domāju, ka manam blogam ir divi aspekti, kas piesaista. Pirmkārt, vizuālais izskats. Esmu par to saņēmusi neskaitāmus komplimentus, ka blogs ir vizuāli baudāms. Otrkārt, saturs. Tie, kuri meklē ko pozitīvu, aktuālu, krāsainu un interesantu, tie arī to atrod. 

Kas ir tie cilvēki, kuri veido bloga mia.lv rakstus?

Pamatsaturu veidoju es pati. Man ir izveidojusies arī pozitīva sadarbība ar Inesi Apsi - Apsīti, kura piedāvā netradicionālāku saturu - par sievišķību un mīlēšanos. Tāpat arī esmu atvērta meitenēm, kuras vēlas publicēt kādu savu rakstu - tātad, man ir arī vairākas viesautores. Grēks būtu arī nepieminēt PR aģentūras, kas dienas laikā sasūta neticami daudz saturu. Esmu gan ļoti izvēlīga un publicēju tikai to, kas ir pēc iespējas nekomerciālāks un man pašai šķiet interesanti. 

Vai ar šo blogu ir iespējams nopelnīt?

Jā, ar blogu var nopelnīt, un, jā, tās ir reklāmas. Gan Google Adsense, gan arī reklāmas sadarbības ar uzņēmumiem. Taču te man gribētos teikt lielu BET. Pirmkārt, ar ko es regulāri saskaros, daudziem šķiet, ka par rakstīšanu maksā. Nē, par to maksā tikai žurnāliem galapatērētājs - to nopērkot. Tātad, ja ir vēlme rakstīt par to, kas pašai patīk, par to neviens nemaksā. Cits stāsts ir reklāmraksti. Otrkārt, protams, pastāv izvēle gūt ātru peļņu, saliekot 20 banerus vienā atvērumā un reklamējot ātros kredītus. Vēl ir iespēja izvietot agresīvos tīklu banerus, tiesa gan par salīdzinoši jau smieklīgu naudu. Mia lasītājas noteikti būs pamanījušas, ka neko tādu manā blogā atrast nevar. Tā ir mana pārliecība, ka tas viss ir garām. Ceru, ka manas lasītājas to arī novērtē.

Kā otru lielo pelnīšanas sadaļu varu izcelt veidu, ka blogs ir kā platforma, kādai citai idejai. Arī šo esmu izmēģinājusi, un šī ideja strādā lieliski! 

Ko jūs teiktu, ja kāds piedāvātu mia lv pārdot?

Kamēr vien man ir sajūta, ka ir kur augt, man ir interesanti. Kamēr vien man ir interesanti, es labprāt pati uzturu savu blogu. Par bloga pārdošanu - nav viennozīmīgas atbildes, kā es rīkotos. Piedāvājumu noteikti izskatītu. 

Daiļā dzimuma pārstāvēm lasāmvielas netrūkst, jo gandrīz katrā no Latvijas lielākajiem ziņu portāliem ir sadaļa, kas speciāli veltīta sievietēm. Vortālam 7guru bija iespēja tikties ar Ivetu Ozolu, kura ir Latvijas populārākā bloga sievietēm - mia.lv - dibinātāja. Ar ko blogs atšķiras no sieviešu žurnāliem un portāliem, 7guru sarunā ar Ivetu Ozolu.

Kā radās ideja veidot blogu?

Kad biju nolēmusi, ka vēlos darboties pastāvīgi, izmēģināju vairākas jomas, un blogs bija viena no idejām, ko es mēģināju un kas neticamā ātrumā aizgāja. Tie, kuri saka, ka arī pēc vairāku projektu neizdošanās tik jāturpina mēģināt, - saka taisnību. Veicas tam, kurš deviņas reizes nokrīt un desmit reizes pieceļas. Kāpēc tieši viena no idejām bija blogs? Man patīk rakstīt un meklēt informāciju un    internetu patērēju milzīgos apjomos. Lieliski noder arī iepriekš iegūtā pieredze un izglītība, jo pēc profesijas esmu psihologs un lielu daļu no savas dzīves esmu strādājusi interneta vidē. Saliekot to visu kopā, blogs ir loģisks iznākums. 

Vai bijāt domājusi, ka blogs gūs tik lielu popularitāti? Kāda ir jūsu veiksmes atslēga?

Nē, par panākumu izmēru un lielumu man nebija nojausmas. Kā jau katrā projektā, ko uzsāk, rezultāts ir daļēji atkarīgs no ieguldītā darba - tātad ieguvums ir proporcionāli vienāds ar ieguldīto, bet tāpat arī nozīmīgs ir veiksmes faktors. Ir lieliskas idejas, kas nezināmu iemeslu dēļ neaiziet un otrādi. Esmu novērojusi, ka abi šie faktori - veiksme un darbs, vienmēr iet roku rokā. 

Ar veiksmes atslēgu nebūšu oriģināla - ir jādara tas, kas patīk un sagādā prieku. Tas ir patiešām būtiski – nedomāt, kas citiem patiktu, bet kas man pašai patiktu. Ir jātic savai idejai, tad arī citi tai ticēs. 

Kas pēc jūsu domām piesaista lasītājus blogam? Kā nekā esat populārākais blogs Latvijā?

Tas jāprasa lasītājām. Nav gluži precīzi teikt, ka populārākais, bet gan apmeklētākais. Mans blogs ir salīdzinoši jauns, un šobrīd tas ir labi apmeklēts, bet tas automātiski nenozīmē, ka tas ir kļuvis par populārāko blogu Latvijā. Pie tā vēl daudz jāstrādā. 

Man gribētos ticēt, ka lasītājas piesaista pozitīvā noskaņa visos aspektos. Es, protams, varētu iet jau labi iemīto taciņu un rakstīt pēc iespējas par dramatiskākiem, šokējošākiem un apvainojošākajiem notikumiem, bet tā neesmu es. Pat tad, ja mans blogs būtu vissliktāk apmeklēts, es joprojām rakstīto par pozitīvo. 

Katrā ziņā, zinot, cik daudz piepūli prasa uzturēt blogu tik mazā valstiņā kā Latvija, es negribētu, ka blogus mēra - kurš populārāks, kurš labāks, kurš apmeklētāks. Es gluži vienkārši priecājos par visiem blogeriem Latvijā, kuri ar to nodarbojas, kuriem tas padodas, un ceru, ka mēs visi uzvarēsim! 

Vai jūs reklamējat savu blogu, kādos citos medijos?

Nē, neredzu jēgu. Sociālie tīkli blogiem ir spēcīgākais instruments, ar ko jāstrādā. Turklāt tas nosacīti ir bezmaksas. Reklāmas medijos uzaudzē kvantitāti, pēc kuras es nebūt netiecos. Man būtiskas ir lojālas lasītājas. 

Ar ko jūsu blogs atšķiras no parastajiem portāliem sievietēm? Sieviešu auditorijai taču lasāmvielas netrūkst ne drukātajos medijos, ne arī digitālajos medijos?

Jā, Latvija ir pārbagāta ar dažādiem medijiem sievietēm. Es pat brīnos, kā viņas visas paspēj tik daudz izlasīt! :) Tas ir ļoti pozitīvi, ka latviešu sievietes daudz lasa. Es arī mēneša griezumā paspēju izlasīt pusi sieviešu žurnālus un savus iecienītākos blogus. Tikpat pozitīvi ir tas, ka katrs blogs, portāls un žurnāls ir ļoti atšķirīgs. Tas arī ir veids, kā var sasniegt auditoriju - darīt ko atšķirīgu. 

Kādēļ lasa Mia? Es domāju, ka manam blogam ir divi aspekti, kas piesaista. Pirmkārt, vizuālais izskats. Esmu par to saņēmusi neskaitāmus komplimentus, ka blogs ir vizuāli baudāms. Otrkārt, saturs. Tie, kuri meklē ko pozitīvu, aktuālu, krāsainu un interesantu, tie arī to atrod. 

Kas ir tie cilvēki, kuri veido bloga mia.lv rakstus?

Pamatsaturu veidoju es pati. Man ir izveidojusies arī pozitīva sadarbība ar Inesi Apsi - Apsīti, kura piedāvā netradicionālāku saturu - par sievišķību un mīlēšanos. Tāpat arī esmu atvērta meitenēm, kuras vēlas publicēt kādu savu rakstu - tātad, man ir arī vairākas viesautores. Grēks būtu arī nepieminēt PR aģentūras, kas dienas laikā sasūta neticami daudz saturu. Esmu gan ļoti izvēlīga un publicēju tikai to, kas ir pēc iespējas nekomerciālāks un man pašai šķiet interesanti. 

Vai ar šo blogu ir iespējams nopelnīt?

Jā, ar blogu var nopelnīt, un, jā, tās ir reklāmas. Gan Google Adsense, gan arī reklāmas sadarbības ar uzņēmumiem. Taču te man gribētos teikt lielu BET. Pirmkārt, ar ko es regulāri saskaros, daudziem šķiet, ka par rakstīšanu maksā. Nē, par to maksā tikai žurnāliem galapatērētājs - to nopērkot. Tātad, ja ir vēlme rakstīt par to, kas pašai patīk, par to neviens nemaksā. Cits stāsts ir reklāmraksti. Otrkārt, protams, pastāv izvēle gūt ātru peļņu, saliekot 20 banerus vienā atvērumā un reklamējot ātros kredītus. Vēl ir iespēja izvietot agresīvos tīklu banerus, tiesa gan par salīdzinoši jau smieklīgu naudu. Mia lasītājas noteikti būs pamanījušas, ka neko tādu manā blogā atrast nevar. Tā ir mana pārliecība, ka tas viss ir garām. Ceru, ka manas lasītājas to arī novērtē.

Kā otru lielo pelnīšanas sadaļu varu izcelt veidu, ka blogs ir kā platforma, kādai citai idejai. Arī šo esmu izmēģinājusi, un šī ideja strādā lieliski! 

Ko jūs teiktu, ja kāds piedāvātu mia lv pārdot?

Kamēr vien man ir sajūta, ka ir kur augt, man ir interesanti. Kamēr vien man ir interesanti, es labprāt pati uzturu savu blogu. Par bloga pārdošanu - nav viennozīmīgas atbildes, kā es rīkotos. Piedāvājumu noteikti izskatītu. 

Kopš 1994. gadā „Procter&Gamble” direktors Eds Artzts (Ed Artzt) kāpa uz gadskārtējās „4A” sanāksmes skatuves, tās reizes atbalss reklāmas industrijā dzirdama vēl šodien. Tā secina „Advertising Age”.

Savā uzrunā, kas sniegta vēl pirms internets kļuva par populārāko mediju,  E. Artzts brīdināja par nākotnes reklāmas draudiem. Viņš paredzēja, ka patērētājs pārņems kontroli; pamazām reklāmas loma mazināsies ,  to pat nicinās un no tās attieksies pilnībā, ja vien reklāmas industrija neizdomās iemeslu, kāpēc tai jāpievērš uzmanība.

„Ja mēs nespēsim ietekmēt straujo tehnoloģiju attīstību, lojalitāte pret mūsu zīmoliem var tikt sabojāta uz ilgu laiku. Ja reģistrēšanās maksa aizvietos ienākumus no reklāmas, tad mums ir pamatīgas nepatikšanas. Mūsu šī brīža uzdevums ir paņemt tehnoloģiju biznesu „aiz rokas” un likt tai strādāt mūsu labā,” pirms 20 gadiem skaidrojis E. Artzts.

Pēc sabiedrisko attiecību kompānijas „Publices Groupe” datiem, 1994. gadā no reklāmām brīvu programmu lietotāji bijis 35%, kas ir salīdzinoši divas reizes mazāk par to skaitu mūsdienās. Kompānijas izpilddirektors Rišads Tobakovala (Rishad Tobaccowala) stāsta: „Cilvēki, izmantojot „Netflix”, „HBO”, „Showtime” un citus pakalpojuma sniedzējus, maksā līdz pat 50 eiro mēnesī, tikai lai neredzētu reklāmas.”

Kopš interneta uzplaukuma no 1994. gada līdz 2000. gadam, reklāmai tiek atvēlēts arvien mazāk līdzekļu un kopš ekonomiskās krīzes, situācija nav uzlabojusies ne Ziemeļamerikā, ne arī citur pasaulē.

Nav mainījusies arī reklāmas ietekmes mērīšana. Grūti novērtēt reklāmas baneru ietekmi, ja 99% gadījumos, neviens uz tiem neuzspiež. Digitālās reklāmas statistika joprojām tiek veidota, izmantojot „Nielsen” un „ComScore”  1994. gada šablonu, kas paredzēts TV reklāmu statistikas aprēķināšanā. Taču mūsdienu pārdošanas un citi uzvedības dati norāda uz daudz precīzāku reklāmas ietekmi.

Kad E. Artzts gāja pensijā, viņš ļoti kritiski izteicās par digitālajām reklāmām, nodēvējot tās par „pretīgām”. „Tās sevi saspiedīs zem sava svara tikai tāpēc, ka ir tik kaitinošas. Paņemt tehnoloģiju industriju „aiz rokas” vairs nav tik vienkārši kā savulaik ar TV un radio, kur visas priekšrocības bija reklamētājam.”

„Mūsu uzdevums reklāmā ir atspoguļot zīmola solījumus un padarīt tos tīkamus patērētajam. Agrāk reklāmas mērķis bija, stāstot par produktu, cilvēkus izklaidēt,” skaidro „P&G” zīmolvedības direktors Marks Pričards (Marc Pritchard). Intervijā ar „Advertising Age” papildina arī R.Tobakovala: „Reklāmas aģentūrām ir jāmeklē jauni veidi kā pievērst patērētāju uzmanību. Tas nenozīmē, ka reklāma kā pārdošanas līdzeklis izmirst, bet vecais reklāmas veids kļūs arvien mazāk nozīmīgs.”

Vortāls 7guru noskaidroja, ka partijas „No sirds Latvijai” dibinātājas Ingunas Sudrabas „Twitter” aktīvi komunicējošais profils @Inguna_Sudraba nav viņas īstais profils.  To izveidojis kāds labvēlis un I. Sudraba pat neesot zinājusi par šāda profila eksistenci.

Ingunas Sudrabas vārdā izveidotais profils pirms neilga laika pauda savu viedokli par “Krimas tautu”, kā rezultātā gan sociālajos tīklos, gan atsevišķos medijos tika apšaubīta I. Sudrabas kompetence.

Izpētot konkrēto twittera profilu, 7guru radās šaubas par tā īstumu, ņemot vērā atsevišķus ierakstus, tāpēc nolēma sazināties ar I. Sudrabu.

“Es nezinu, kurš manā vārdā runā twitterī, bet tā noteikti neesmu es, “ vortālu 7guru  informēja I. Sudraba, piebilstot, ka jau tuvākajās dienās, acīmredzot, būšot jāizveido īstais profils.

“Jāteic, ka man ikdienā ir ļoti maz laika, lai sekotu līdzi sociālo tīklu jaunumiem un vēl tajos komunicētu. Taču mans “labvēlis” būs piespiedis arī mani pievērsties šim medijam,” stāstīja I. Sudraba.

Viltus profilu izveide, piesedzoties ar sabiedrībā zināmiem vārdiem, sociālajos tīklos nav retums. 7guru jau rakstīja, ka Latvijā daudziem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem ir bijuši un vēl joprojām ir viltus profili. Piemēram, Guntim Bojāram, Renāram Kauperam, Jānim Domburam, Jurģim Liepniekam, kardinālam Jānim Pujatam, u.c.

„Draugiem.lv” pārstāvis Jānis Palkavnieks 7guru stāsta, ka viltus profili ārzemju sociālajos tīklos esot izplatīta parādība. Tos likvidēt esot daudz sarežģītāk un laikietilpīgāk nekā pašmāju sociālajos tīklos. „Jo vairāk cilvēki reaģēs un ziņos par attiecīgo viltus profilu, jo lielāka iespējamība, ka tas tiks likvidēts, bet no tā pasargāts nav neviens,” apgalvo J. Palkavnieks.

Vortāla 7guru rakstu sērija par to, kāda ir Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidātu motivācija kļūt par EP deputātu turpinās. Šoreiz atbildes sniedza kandidāti no partijas „Saskaņas centrs” (SC):  Saeimas deputāts Boriss Cilevičs, Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons, kā arī deputāts Andrejs Klementjevs. Diemžēl jānorāda, ka atbildes snieguši tikai divi no visiem kandidātiem, jo SC pēkšņi atteicās runāt ar vortālu 7guru.

„Diemžēl neviens no mūsu partijas EP kandidātiem neatbildēs uz 7guru jautājumiem,” tā 7guru pēkšņi atbildēja Olga Sukonnikova, Saskaņas centra pārstāve pēc tam, kad divi no šīs partijas EP deputātu kandidātiem atbildes mums jau bija snieguši. Kāds iemesls šādam pēkšņam atteikumam? Iespējams fakts, ka Rīgas mēra Nilu Ušakovu preses sekretāru Sandri Toču neapmierināja  fakts, ka 7guru nemainīja pēc viņa prasības intervijas virsrakstu un „nedancoja” pēc viņa stabules.

Neskatoties uz aizliegumu, šeit  lasāmas Eiropas Parlamenta kandidātu  Borisa Cilēviča un Andreja Klementjeva atbildes. Ļoti ceram, ka viņi neiekulsies nepatikšanās pēc tam, kad snieguši savas atbildes uz mums interesējošiem jautājumiem.

Galvenais – vienoti sociālās aizsardzības standarti

Saeimas deputāts Boriss Cilēvičs 7guru norāda, ka galvenais uzdevums, kuru viņš paveiks, ja kļūs par EP deputātu, būs kopā ar sabiedrotajiem Eiropas sociāldemokrātiem panākt, lai tiktu noteikti vienotie sociālās aizsardzības standarti - minimālās algas, pensiju, pabalstu un veselības aizsardzības jomā, kas veicinātu sociālā līmeņa izlīdzināšanu. „Patlaban vidējā Latvijas iedzīvotāja ienākumu līmenis ir 29% no vidēja eiropieša ienākumiem, bet cenu līmenis - 75% no vidēja ES. Vienotie sociāli standarti ir vienīgais veids, kā saglabāt Latvijas gaveno bagātību - mūsu cilvēkus un novērst masveida prombraukšanu,” norāda B. Cilēvičs.

„Nodarbojos ar ES jautājumiem vairākus gadus, kopš 1998. gada esmu Saeimas Eiropas lietu komisijas loceklis, biju arī novērotājs EP pirms iestāšanās ES. Turklāt man ir arī 15 gadu gara pieredze Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Darba gaitā izveidojies plašs kontaktu loks Eiropas politikas visos līmeņos - es zinu cilvēkus un viņi zina mani. EP darbības loku pārzinu perfekti un varu iekļauties darbā no pirmas dienas, bez "iesildīšanas. Saeimas deputāts esmu jau vairāk ka 15 gadus, būtu interesanti uzņēmties jaunus izaicinajumus...,” teic B. Cilēvičs.

Pensijas un pabalsti

Deputāts Andrejs Klementjevs 7guru stāsta, ka, ja tiks ievēlēts, viņš pārstāvēs savu vēlētāju intereses Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātiskajā frakcijā, kas iestājas par solidaritāti un sociālās aizsardzības līmeņa izlīdzināšanu ES dalībvalstīs. „Papildus tiešajiem likumdošanas darba pienākumiem EP, es apņemos iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar sociālās jomas aktualitātēm un pieņemtajiem lēmumiem, sniegt priekšlikumus, kā Latvijas iedzīvotāji varēs izmantot ES līdzekļus sava dzīves līmeņa uzlabošanai, piemēram, profesionālās kvalifikācijas celšanai, jaunu darba vietu radīšanai, vides piemērošanai cilvēkiem ar īpašībām vajadzībām un daudzām citām ES sniegtajām iespējām,” norāda A. Klementjevs.

Viņš norāda, ka EP ir jāskaidro, ka sociālo pabalstu un pensiju līmenis Latvijā ir būtiski zemāks nekā attīstītajās ES valstīs. Lai panāktu būtisku labklājības līmeņa uzlabošanu Latvijā,  ir nepieciešams panākt, lai ES dalībvalstu vidū tiktu noslēgts Sociālā progresa līgums, kas paredzētu to, ka visās ES dalībvalstīs būtu noteikti kritēriji pensiju un pabalstu apmēram. „Strādājot pie sociālo jautājumu sakārtošanas valstī, kopā ar kolēģiem izdevies aizstāvēt pensionāru intereses Satversmes tiesā, lai atgrieztu ieturētā pensiju daļu. Panācām neapliekamā minimuma paaugstināšanu pensionāriem,  panācām pensiju reformas atlikšanu un to, ka invalīdiem, kuri pāriet uz vecuma pensiju, tiek saglabātās piemaksas pie pensijām, kā arī esmu centies risināt vēl citas sociālājas jomas problēmas. Neskatoties uz to, ka vēl ir daudz nepaveiktu darbu tepat Latvijā, esmu nolēmis un kandidēju EP vēlēšanās,” apgalvo A. Klementjevs.

Ivo Rundāns, bijušais mediju uzņēmuma “MTG” Latvijas Pārdošanas direktors, sāk vadīt mediju aģentūru “IDEA Havas Media”, kas ir daļa no Baltijas integrēto mārketingu komunikāciju grupas “IDEA GROUP”. Ivo Rundāns pārņem aģentūras vadītāja pienākumus, bet līdzšinējais vadītājs Kaspars Ulsts pilnībā koncentrēsies uz aģentūras stratēģisko procesu un analītisko spēju attīstību, kā “IDEA Havas Media” Stratēģiskais direktors.

“Šis ir jauns un aizraujošs izaicinājums, jo mana līdzšinējā pieredze ir saistīta ar pārdošanu dažādos starptautiskos uzņēmumos. Darbs “MTG” man sniedza labu ieskatu mediju vidē un es esmu patiesi priecīgs pievienoties “IDEA Havas Media”. Šeit ir lieliska komanda, īpaši Kaspars, kuru profesionāli iepazinu šo pēdējo trīs gadu laikā, kad strādāju “MTG”. Viens no maniem galvenajiem mērķiem būs, lai šī aģentūra arī turpmāk nepārtraukti fokusētos uz labāko iespējamo risinājumu sniegšanu mūsu klientiem,” saka Ivo Rundāns, “IDEA Havas Media” valdes priekšsēdētājs.

“Stratēģiskā plānošana, mediju ROI un modelēšana vienmēr ir bijusi mūsu stiprā puse. Šodien, kad mediju nozarē notiek straujas izmaiņas un rodas jauni reklāmas kanāli, mēs gribam būt labākie eksperti jaunajā komunikāciju plānošanā. Izmantojot savu līdzšinējo analītikas un mediju pieredzi, es vadīšu mūsu stratēģiskā procesa attīstību,” saka Kaspars Ulsts, “IDEA Havas Media” Stratēģiskais direktors.

“Kaspars ir izveidojis un nostiprinājis “IDEA Havas Media” par vienu no lielākajām mediju aģentūrām Latvijā. Līdz ar Ivo pievienošanos komandai viņi varēs dubultot aģentūras izaugsmes enerģiju. Papildus Kaspara analītiskajām spējām, Ivo nāk ar savu plašo tirgus pieredzi, kas iegūta strādājot par Pārdošanas direktoru “MTG”, vadošajā TV uzņēmumā Latvijā; un 10 gadu mārketinga un pārdošanas pieredzi strādājot “L’Oréal”,” saka Marks Eikners (Mark Eikner), “IDEA GROUP” vadošais partneris.

Nacionālā ziņu aģentūra LETA no šodienas ir mainījusi savu vizuālo noformējumu un pārtapusi par „Nacionālā informācijas aģentūra LETA”.

 „Tas ir loģisks solis mūsu uzņēmuma attīstībā, mēs piesakām sevi kā nacionālo informācijas aģentūru LETA,” vortālam 7guru norāda LETA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Barkāns.

M. Barkāns norāda, ka LETA ir ieviesusi vienotu vizuālo identitāti visiem LETA produktiem, lai stiprinātu zīmola solījumu – izcilība un uzticamība.

„Tradicionālā ziņu aģentūras loma ir mainījusies – mēs ne tikai informējam, bet arī palīdzam mūsu klientiem orientēties mainīgajā informācijas pasaulē. Pārmaiņas pasaulē notiek nemitīgi, un daudziem šķiet, ka informācijas ir daudz un tā neko nemaksā, bet mūsu kā aģentūras uzdevums ir būt par uzticības filtru, spēt šo milzīgo informācijas plūsmu monitorēt un pārbaudīt,” komentē M. Barkāns.

Stāstot par nākotnes plāniem M. Barkāns apgalvo, ka sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem LETA ir sākusi darbu pie jauniem un inovatīviem projektiem - runas atpazīšanas rīka izstrādes, kas runāto vārdu automātiski pārvērš drukātā tekstā, un datu analīzes rīka, kas parāda likumsakarības starp personām un notikumiem. 
„Mēs noteikti turpināsim pilnveidot mūsu pakalpojumu klāstu atbilstoši mūsu klientu vajadzībām.Tādēļ arī mūsu jaunās kampaņas sauklis ir  „Sagatavojies rītdienai kopā ar LETA”,” 7guru teic M. Barkāns.

Lielbritānijas laikraksta interneta portāls „The Guardian” esot pārpildīts ar Kremļa vadītajiem agresīvajiem prokremliskiem komentāriem saistībā ar Ukrainas krīzi, norāda pats laikraksts „The Guardian”.

Laikraksts atzīst, ka situācija ir kļuvusi kritiska. Komentētāju skaits, kuri savu prokremlisko viedokli pauž „The Guardian” un citu mediju komentāru sadaļā, strauji aug. Nelīdzot pat portālu moderatoru centieni komentārus dzēst un ierobežot. „ Gan mūsu žurnālisti, gan arī lasītāji ir satraukušies par apmaksātajiem komentāriem, kas ir negatīvi noskaņoti pret ikvienu, kurš kaut nedaudz kritizē Krieviju vai tās prezidentu Vladimiru Putinu,” ziņo „The Guardian”.

Pārsvarā komentāri ir pie rakstiem par Ukrainu, atliek ielūkoties komentāros, kur var redzēt masīvu naidīgu komentētāju gūzmu. „Vairums šo cilvēku portālā „The Guardian” ir reģistrējušies 2014. gada februārī, taču ir arī tādi, kuri portālā ir reģistrējušies ātrāk. Publicētā informācija ir sagrozīta un musinoša un vērsta pret Rietumiem. Komentāri ir ļoti vienveidīgi un var redzēt, ka tie ir rakstīti pēc viena parauga,” raksta laikraksts. Turklāt laikraksta moderātori ikdienu pārbauda aptuveni 40 000 komentārus, un viņi ir pārleicināti, ka tā ir speciāli organizēta prokremliska kampaņa.

„The Guardian” raksta, ka komentāri ir ļoti vienveidīgi, tajos ir redzamas vienas un tās pašas frāzes, turklāt tie rakstīti gramatiski nepareizā angļu valodā, lai gan to autori apgalvo, ka dzīvo rietumvalstīs.

Kremlis jau iepriekš ir veicis šāda veida pasūtījumus internetā, kad 2012. gadā klajā nāca Kremļa izveidotā jauniešu organizācija „Naši”. 2012. gadā šo organizāciju vadīja Vasilijs Jakimenko un atklātībā nonāca e-pasta sarakste, kurā viņš apspriež maksājumus žurnālistiem un blogriem. Sarkastē bija redzams, ka par Putinu slavinošu 200 komentāru pievienošanu vismaz 60 dažādos rakstos interneta vietnēs un par to cilvēki saņēmuši 1200 eiro lielu naudas summu.

Pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi informāciju par šī gada aprīļa visskatītākajām TV programmām. Topa pirmajās četrās vietās ierindojas kanāla TV3 pārraides. Kā skatītākais raidījums aprīli ir bijis Izklausies redzēts kanālā TV3, to vērojuši 201,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Otrajā vietā ierindojas TV3 Laika ziņas svētdienā, tās vērojuši 169,8 tūkstoši Latvijas TV skatītāju. Trešajā vietā ierindojies pašmāju seriāls „Ugunsgrēks”, kuru skatījušies 148,5 tūkstoši iedzīvotāju. Topa ceturtājā vietā ir TV3 Laika ziņas darba dienās, tās vidēji skatījušies 141,1 tūkstotis skatītāju. Savukārt programmu topa piekto vietu ieņem Latvijas televīziajs (LTV1) ziņu raidījums „Panorāma” sestdienās, to skatījušies 135,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Sestajā vietā kā skatītākais raidījums ierindojies TV3 raidījums „Bez tabu”, nākamie pārraides topa sarakstā ir TV3 analītiskais raidījums „Nekā personīga”, tam seko LNT raidījums „Degpunktā”, kā arī citas TV pārraides. Topa divdesmitniekā bez informatīvajiem raidījumiem ierindojušās arī izkalides pārraides, piemēram, pirmā Baltijas kanāla (PBK) raidījums „Nosvērušies un laimīgi 2”, kā arī LTV1 spēle „VIP- Veiksme. Intuīcija. Prāts.”

Bet kopumā var secināt, ka aprīli Latvijas iedzīvotāji vairāk ir devuši priekšroku informātīvajām pārraidēm nekā izklaides šoviem, par spīti tam, ka topa pirmajā vietā ir izklaides šovs.

Šī gada maijā ikgadējais komunikācijas nozares ziņojums The Holmes report par gada labāko publisko attiecību* firmu EMEA reģionā atzinis Burson-Marsteller, ko Latvijā pārstāv Mediju Tilts. Prestižais tituls EMEA Public Affairs Consultancy of the year aģentūrai piešķirts, izvērtējot pagājušā gada komunikācijas un publisko attiecību kampaņu sasniegumus Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā. Uzslavas izpelnījušies arī pēc Burson-Marsteller iniciatīvas realizētie projekti Europe decides un Twiplomacy.

"60 cilvēku komanda, kas apvieno 22 dažādu nacionalitāšu konsultantus, veido spēcīgu publisko attiecību kodolu Eiropas Savienības galvaspilsētā Briselē, un kopā ar Burson-Marsteller 18 birojiem visā Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā tā nodrošina veiksmīgu darbību vairākos tirgos vienlaicīgi un padara Burson-Marsteller par šī brīža līderi publisko attiecību laukā,” komentē The Holmes Report.

Laura Minskere, aģentūras Mediju Tilts valdes priekšsēdētāja, piebilst: “Šī balva norāda uz izcilu komandas darbu un klientu atzinību. Šī godalga atspoguļo arī Mediju Tilta sasniegto publisko attiecību jomā, palīdzot klientiem sasaistīt viņu biznesa intereses ar ES un nacionālās politikas iniciatīvām. Strādājot Burson-Marsteller 18 valstu publisko attiecību komandā, Mediju Tilts arī Latvijā ieviesis publisko attiecību ētikas standartus un klientu servisa principus, kuru pamatā ir caurspīdīgums un atklātība.” Mediju Tilts arī piedalās Eiropas mēroga publisko attiecību pētījumos A Guide to Effective Lobbying, kas kalpo kā rokasgrāmata publisko attiecību veidotājiem un sniedz izpratni par Latvijas un citu Eiropas valstu politikas ietekmēšanas efektīvākajiem veidiem.

The Holmes Report ir pasaules mērogā atzītākais sabiedrisko attiecību un komunikācijas nozares ziņojums, kas iekļauj jaunākās tendences komunikācijā, ziņas par nozari un tās attīstību. Katru gadu The Holmes Report apbalvo izcilākos sabiedrisko attiecību uzņēmumus prestižajā ceremonijā The SABRE Awards, kas šogad notiks 20. maijā Londonā.

Burson-Marsteller (www.burson-marsteller.com) ir dibināta 1953. gadā un šobrīd ir viena no vadošajām sabiedrisko attiecību un komunikācijas aģentūrām pasaulē. Tās pakalpojumu klāstā ietilpst pilna spektra stratēģisko konsultāciju, kā arī sabiedrisko un publisko attiecību pakalpojumu sniegšana, reklāmas un digitālo kampaņu realizācija. Burson-Marsteller visā pasaule ir 72 aģentūras un 87 afiliētie partneri, kas darbojas 112 valstīs. Latvijā Burson-Marsteller pārstāv aģentūra Mediju Tilts, kas ir dibināta 1996. gadā un šobrīd ir lielākā sabiedrisko attiecību aģentūra Latvijā un viena no vecākajām aģentūrām Baltijā.

*Publiskās attiecības – public affairs